Termina "uzturs" noteikšana ir sarežģīta. Civillikums nosaka, ka ar uzturu ir jāsaprot ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, kā arī, ja uztura ņēmējs ir nepilngadīga persona, audzināšana un obligātā izglītība. Tomēr puses var vienoties citādi. Jebkurā gadījumā uztura līgumā ir nepieciešams pietiekami konkrēti noteikt, kāds uzturs uztura ņēmējam pienākas. Ja tas nav nepārprotami atrunāts uztura līgumā un rodas strīdi, uztura apmēru nosaka tiesa, vērtējot uztura ņēmēja dzīves apstākļus un uztura devējam nodoto mantisko vērtību. Lai nerastos strīdi, pusēm uztura līgumā ir precīzi un nepārprotami jānosaka ne tikai pats uzturs, bet arī tā došanas biežums un kārtība. Ir jānorāda, vai ēdienu un apģērbu uztura devējs pats piegādā vai arī izsniedz naudu tā iegādei. Ir jānorāda arī tas, cik bieži tas ir jādara, un jākonkretizē gan šo lietu vērtība, gan veidi. Ir jānosaka, kā izpaudīsies uztura ņēmēja kopšana, kā arī visi ar uztura ņēmēja mitekli saistītie jautājumi.

Jāņem vērā, ka mūsdienu dzīves prasības ir augušas un puses, visticamāk, vienosies par dažādām citām papildu lietām, kas ietilpst uzturā, kas uztura devējam ir jāsniedz.

Tādas var būt, piemēram, interneta pieslēgums, laikrakstu abonēšana, kultūras un citu pasākumu apmeklēšana. Šo lietu izdevumu segšanai puses var vienoties arī par noteiktu naudas summu, kas uztura devējam jāmaksā uztura ņēmējam katru mēnesi, nedēļu vai reizi citā laika posmā.

Ja uztura devējam īpašumā nododamās mantiskās vērtības ir nekustamais īpašums, ir iespējams, ka tā ir reizē arī uztura ņēmēja dzīvesvieta. Šādā gadījumā puses var vienoties, ka uztura ņēmējs turpina dzīvot konkrētajā nekustamajā īpašumā un tas pāriet uztura devēja lietošanā pēc uztura ņēmēja nāves. Iespējams arī vienoties par to, ka uztura ņēmējs turpmāk izmantos tikai kādu daļu no nekustamā īpašuma, bet pārējais nonāk uztura devēja lietošanā uzreiz. Tad ir nepieciešams uztura līgumā konkrēti norādīt telpu sadalījumu, lai nerastos pārpratumi. Puses var vienoties par citas dzīvojamās vietas piešķiršanu uztura ņēmējam.

Jārēķinās, ka katrā konkrētā gadījumā uztura saturs un līguma noteikumi būs ļoti individuāli un specifiski – piemēroti konkrētajām uztura ņēmēja prasībām un uztura devēja iespējām uzturu sniegt.

Uztura devējam pirms uztura līguma slēgšanas ir vēlams noskaidrot, vai uztura ņēmējam nav kādu parāda saistību, jo situācijā, ja uztura ņēmējs tos nevarēs atmaksāt, parāda summu būs iespējams piedzīt no uztura devēja īpašumā nodotajām mantiskajām vērtībām. Ja prasības pret uztura ņēmēju rodas pēc uztura līguma noslēgšanas, tās nevar vērst pret uztura līguma priekšmetu. Šādā gadījumā prasībām ir pakļauti uztura līdzekļi, ja uztura ņēmējam nav citu īpašumu.

Uztura līgums izbeidzas līdz ar uztura ņēmēja nāvi. Savukārt uztura devēja nāve līgumu neizbeidz – šis pienākums pāriet uz uztura devēja mantiniekiem.

Līgumu rokasgrāmata

Veicot komercdarbību, ikkatrs komersants, domājams, ir saskāries ar domstarpībām un tam ir nācies risināt dažādus juridiskus kāzusus gan ar saviem sadarbības partneriem, gan klientiem, gan ar valsts vai pašvaldību iestādēm.

Strīdus starp komersantiem un valsts vai pašvaldību iestādēm, kas saistīti ar valsts pārvaldes funkciju pildīšanu, piemēram, kad atteikts izsniegt atļauju vai licenci, uzrēķināti nodokļi un soda nauda, likumā noteiktā termiņā valsts vai pašvaldības iestāde nav veikusi kādu likumā paredzētu darbību, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Papildus valsts vai pašvaldības iestādes administratīvo aktu (lēmumu) vai faktiskās rīcības apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai Administratīvā procesa likums paredz komersantam dažādus pagaidu aizsardzības līdzekļus, kurus efektīvi izmantojot, var mazināt risku, ka valsts vai pašvaldības iestāžu administratīvie akti vai faktiskā rīcība rada zaudējumus komersantam. Visbeidzot, ja valsts vai pašvaldības iestāde tomēr ir radījusi komersantam zaudējumus ar prettiesisku administratīvo aktu vai faktisko rīcību, tad šādu zaudējumu atlīdzību var prasīt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesiskās attiecības starp komersantu un klientu kā fizisku personu risina, rūpīgi ievērojot patērētāju tiesību aizsardzības normas.

Komersantam ir jāņem vērā, ka šādu strīdu izšķiršanā var iejaukties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kura lēmumi ir saistoši komersantam, taču pārsūdzami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdus starp sadarbības partneri vai klientu kā juridisku personu var risināt dažādos veidos. Katrs rūpīgs komersants, kas vēlas sevi maksimāli pasargāt no dažādiem juridiskiem strīdiem, pirms sākt sadarbību, nodrošinās ar juridiski korektu un konkrētajai situācijai piemērotu līgumu, kas komersantu strīdus gadījumā var pasargāt no liekiem izdevumiem un raizēm. Turklāt detalizēts un konkrēti izstrādāts līgums spēj ne tikai preventīvi atturēt puses no strīdiem, bet arī palielināt izredzes vienoties domstarpību gadījumā vai uzvarēt strīdā ar pretējo pusi.

Piemēram, strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā

Radušos strīdus, piemēram, par līguma saistību izpildi, tajos iesaistītās puses var risināt savstarpēju sarunu ceļā, samierināšanas vai mediācijas procesā. Minētie ārpustiesas vai arī tā saucamie alternatīvie strīdu izšķiršanas veidi ir efektīvi un noderīgi, ja iesaistītās puses vēlas panākt kompromisu vai ir ar mieru piekāpties. Šādi strīdu risināšanas veidi parasti neprasa lielus tēriņus, turklāt puses pašas var izvēlēties, cik ilgu laiku tās ir ar mieru veltīt to izšķiršanai. Sekmīgi strīdu izšķiršanas procesi vainagojas ar rakstiski noslēgtu vienošanos, kurā puses vienojas, piemēram, par jauniem līguma noteikumiem, par parāda daļas atlaišanu vai par darbībām, kas katrai ir jāveic turpmāk. Taču, arī panākot šādu rezultātu, ir jārēķinās, ka puses nevar piespiedu ceļā īstenot vienošanos, ja otra puse atsakās to labprātīgi izpildīt. Ja puses fiksējušas vienošanos ar rakstisku līgumu, tad to var prasīt izpildīt tiesas ceļā. Sīkākas uzmanības vērts strīdu izšķiršanas process ir mediācija. Tas ir īpatnējs ar to, ka puses izraugās neatkarīgu personu – mediatoru, kurš vada sarunas un mudina puses tuvināt viedokļus nolūkā panākt savstarpēji saskaņotu un izdevīgu vienošanos par strīda atrisināšanu. Iesaistītās puses pašas izvēlas veidu, kādā strīds tiek atrisināts, jo mediators ieņem neitrālu pozīciju un nepilda tiesnesim līdzīgas funkcijas. Mediators saņem atlīdzību par sniegtajiem mediācijas pakalpojumiem, kuru puses sedz atbilstoši, kā tās vienojušās. Veiksmīgs mediācijas procesa rezultāts ir vienošanās par strīda atrisināšanu. Šāda rakstveida vienošanās ir izpildāma labprātīgi, taču, ja kāda no pusēm atsakās no labprātīgas vienošanās izpildīšanas, tad ir iespējams vērsties tiesā ar prasību par vienošanās piespiedu izpildi.

   Līgumu rokasgrāmata

Rokasgrāmatā detalizētāk par datu subjekta tiesībām, jauno jedzienu "profilēšana" un līguma izstrādes paraugu.

   Līgumu rokasgrāmata

10. Personas datu apstrāde un līgumi

• 10.1. Personu datu apstrādes pamatprincipi un tiesiskie pamati
  • 10.1.1. Regulā ietvertās būtiskākās definīcijas
  • 10.1.2. Personas datu apstrādes pamatprincipi
  • 10.1.3. Personas datu apstrādes tiesiskie pamati
  • 10.1.4. Datu subjekta tiesības
    • 10.1.4.1. Tiesības uz informāciju
    • 10.1.4.2. Tiesības piekļūt saviem datiem
    • 10.1.4.3. Tiesības uz datu dzēšanu jeb "tiesības tikt aizmirstam"
  • 10.1.5. Bērnu tiesības
  • 10.1.6. Profilēšana
• 10.2. Personas datu apstrādes līgums  

Līgums ir visbiežāk sastopamais servitūta nodibināšanas pamats. Servitūta līgums ir abpusēja vienošanās, kas pauž apzinātu brīvu gribu par servitūta nodibināšanu pastāvīgai lietošanai un ir noformēts rakstveidā. Servitūta līgumu puses ir tiesīgas noformēt privātā kārtībā (bez notāra pieaicināšanas). Taču jāņem vērā, ka servitūta tiesība kļūst par lietu tiesību no brīža, ka tā ir nostiprināta zemesgrāmatā. Tikai ar nostiprināšanu zemesgrāmatā servitūts ir saistošs trešajām personām.

Nostiprinājums zemesgrāmatā izdarāms, pamatojoties uz abu līdzēju nostiprinājuma lūgumu, kas notariāli apliecināts.

Lai servitūtu reģistrētu zemesgrāmatā, vispirms jāveic darbības, kas nepieciešamas servitūta kā nekustamā īpašuma apgrūtinājuma reģistrācijai Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, tai skaitā servitūta uzmērīšana dabā ceļa servitūta gadījumā, kā arī ir nepieciešams veikt kancelejas nodevas samaksu.

Vienojoties par servitūta līguma saturu, jāvērš uzmanība uz šādiem būtiskiem aspektiem:

• Ja kalpojošam nekustamajam īpašumam ir nodibināta hipotēka, tad uzlikt tam servitūtu saskaņā ar Civillikumu var tikai ar hipotekārā kreditora piekrišanu.
• Ja kalpojošam nekustamajam īpašumam jau ir nodibināts servitūts, uzlikt jaunu servitūtu saskaņā ar Civillikumu var tikai tad, ja tas netraucē agrākajam.
• Reālservitūta izmantotājs ir valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks (t.sk. pilnvarotais pārvaldnieks) vai lietotājs (piemēram, nomnieks vai īrnieks).
• Reālservitūts apgrūtina kalpojošo nekustamo īpašumu, nevis tā īpašnieku. Servitūta nodibinājums neierobežo kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības rīkoties ar savu īpašumu un pašam lietot apgrūtināto nekustamo īpašumu. Kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieks ir tiesīgs savu īpašumu atsavināt vai iznomāt. Īpašnieka maiņa (t.sk. mantinieka iestāšanās īpašnieka vietā) vai nomas līgums neatceļ servitūtu. Servitūts saista ne tikai kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku, bet arī pārvaldītāju vai lietotāju. Kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieks nedrīkst likt šķēršļus servitūta lietotājam.
• Reālservitūta lietotājam Civillikums noteic servitūtu izlietot taisnprātīgi, ar ko tiesu praksē saprot – ievērojot servitūta nodibināšanas mērķi un pēc iespējas saudzīgi pret kalpojošo nekustamo īpašumu un tā īpašnieka īpašuma tiesībām.
• No tiesu prakses izriet, ka servitūts nodibināms, ja tā ir objektīva nepieciešamība valdošā nekustamā īpašuma un tā izlietotāja labumam, bet ne lai radītu zināmas ērtības vai labierīcības valdošā nekustamā īpašuma īpašniekam. Servitūta tiesības nodibināšanas pamatojums ir vajadzība valdošā īpašuma normālai funkcionēšanai. Plašākas lietošanas tiesības par norādītajām pēc abpusējas līdzēju vienošanās var nodibināt ar nomas līgumu. Attiecīgi arī Civillikums nosaka, ka, ja rodas šaubas par servitūta apmēru, servitūts arvien piemērojams vismazākā apmērā. Tādējādi, lai nerastos strīdi, servitūta līgumā precīzi jānosaka lietošanas tiesību veids un apmērs.
• Servitūta nodibināšana iespējama tikai, ja izveidotais servitūts atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, braucamā ceļa servitūtam pilsētā, tāpat kā ēku servitūtam saskaņā ar Civillikumu jāatbilst konkrētās pilsētas būvnoteikumiem, bet braucamā ceļa servitūta nodibināšana īpaši aizsargājamā dabas teritorijā iespējama, ja ievēroti vēl arī speciālie vides aizsardzības normatīvie akti.
• Kā reālservitūti, tā personālservitūti izbeidzas Civillikumā noteiktos gadījumos, proti:
  • ar atteikšanos no tiem (ar noteiktu līgumu vai klusējot, kad servitūta izlietotājs tā piekrīt kalpojošās lietas īpašnieka darbībai, ar kuru servitūta izlietošana nav savienojama);
  • ar tiesības un pienākuma sakritumu vienā personā (piemēram, valdošās lietas īpašnieks kļūst par kalpojošās lietas īpašnieku);
  • ar kalpojošās un valdošās lietas bojāeju;
  • ar atceļoša nosacījuma iestāšanos vai termiņa nosacījumu, ja tāds norādīts servitūta līgumā;
  • ar izpirkumu, ja tāds pielīgts;
  • ar noilgumu.

   Līgumu rokasgrāmata

4.5. Servitūts

• 4.5.1. Servitūts, tā veidi un nodibināšana
• 4.5.2. Ceļa servitūta līgums
• 4.5.3. Līgums par atteikšanos no servitūta
• 4.5.4. Līgums par inženierkomunikāciju servitūta nodibināšanu

Darba līgums var tikt slēgts gan uz nenoteiktu laiku, kad darba līguma puses vienojas tikai par darba tiesisko attiecību sākuma datumu, gan uz noteiktu laiku, kad darba līguma pusēm (darbiniekam un darba devējam) ir jāvienojas arī par darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu un beigu termiņu. Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pārtraukšanu.

Normatīvie akti stingri nosaka, kādos gadījumos darba līgums var tikt noslēgts uz noteiktu laiku. Darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu.

Rokasgrāmatas autori ZAB «Tamberga & Parteri» piedāvā darba līguma uz noteiktu laiku paraugu, kuru veido astoņas daļas – līguma priekšmets, darbinieka pienākumi, darba alga un citi maksājumi,  citi darbinieka darba apstākļi, līguma izbeigšana, konfidencialitātes ievērošanas pienākums, citi nosacījumi, pušu paraksti un rekvizīti. Līguma paraugs izstrādāts, ņemot vērā to, ka uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, ir attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku. (Vēršam uzmanību, ka rokasgrāmatā ir pieejams arī darba līgums uz nenoteiktu laiku.)

Savukārt otrs dokumenta paraugs ir kreditora prasījumam, kas izstrādāts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Informācija par konkrētā juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekta maksātnespējas procesa pasludināšanu un kreditoru pieteikšanās termiņu ir atrodama maksātnespējas reģistrā, kas ikvienam pieejams Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra vietnē www.ur.gov.lv, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram 1 (viena) mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu (Maksātnespējas likuma 73.panta pirmā daļa).

Ja kreditors nokavējis prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par 6 (sešiem) mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns.

Tādā gadījumā attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, taču šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības. Pēc šā termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku (Maksātnespējas likuma 73.panta otrā un trešā daļa).

   Līgumu rokasgrāmata

6.2.2. Darba līgums uz noteiktu laiku

7.9. Kreditora prasījums

Stabilizējoties Latvijas ekonomikai un novērojot darījumu aktivitātes kāpumu, arvien aktuālākas kļūst preču un pakalpojumu reklāmas izmantošanas iespējas. Lai nodrošinātu jūsu preču un pakalpojumu atpazīstamību, piesaistot klientu uzmanību, esam izstrādājuši uzņēmuma līgumu par reklāmas (reklāmas izkārtnes un/vai reklāmas zīmes) izgatavošanu un uzstādīšanu.

Pēc būtības tas ir uzņēmuma līgums, kas papildināts ar speciālajiem nosacījumiem, kuri attiecas uz konkrētu darbu veikšanu – reklāmas izgatavošanu un uzstādīšanu, un kas atbilst Latvijas Republikas Civillikumā noteiktajam uzņēmuma līgumu regulējumam.

Uzņēmuma līgumu par reklāmas izgatavošanu un uzstādīšanu iesakām strukturēt šādās daļās:

1. Līguma priekšmets
2. Norēķinu kārtība
3. Savstarpējās saistības un pienākumi
4. Darbu pieņemšana un nodošana
5. Pārējie noteikumi
6. Līguma izbeigšana un līguma darbības laiks
7. Pušu paraksti un rekvizīti

Līgumu rokasgrāmata

Publicēti jauni līgumu paraugi, ko izstrādājis rokasgrāmatas autors advokātu birojs "Tamberga un Partneri", papildinot rokasgrāmatu ar šādiem līgumiem, ja:

• komercaģents ir juridiska persona, un līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku;
• komercaģents ir fiziska persona (individuālais komersants), un līgums tiek noslēgts uz noteiktu laiku.

Advokātu biroja "Tamberga un Partneri" juristi skaidro, ka šie līgumi slēdzami starp komersantu un komercaģentu, kuru noslēgšanā un izpildē jāvadās no Komerclikumā ietvertajiem speciālajiem noteikumiem. Turklāt, kā tas arī tiek norādīts līgumu komentārā, slēdzot līgumus par komercaģenta pakalpojumiem, līguma pusēm (komercaģentam un principālam) ir svarīgi ievērot Latvijas Republikas Komerclikumā noteiktos nosacījumus un līguma pusēm paredzēto tiesību un pienākumu regulējumu, jo visas vienošanās un noteikumi, kas regulē komercaģenta un principāla attiecības un kas ir pretrunā ar Latvijas Komerclikuma noteikumiem un skar pušu tiesības, nav spēkā.

"Lai sekmīgi veicinātu biznesa attīstību un klientu piesaisti un sasniegtu plānotos rezultātus, nereti ar uzņēmuma darbiniekiem ir par maz. Dažkārt uzņēmumi darbinieku trūkuma vai kādu citu apsvērumu dēļ izmanto dažādus ārpakalpojumus, ko tiem sniedz personas, kas nav darba attiecībās ar uzņēmumu. Pie šādiem ārpakalpojumiem ir minami starpniecības pakalpojumi, kad komercaģents, ievērojot uzņēmuma (principāla) intereses, gādā par darījumu noslēgšanu uzņēmuma vārdā un labā vai arī sagatavo darījumu noslēgšanu uzņēmuma interesēs, tostarp veicot uzņēmuma preces vai pakalpojuma reklamēšanu un prezentāciju," jauno līgumu paraugu aktualitāti raksturo autors.

Sagatavotie līguma paraugi ir piemēroti starpniecības pakalpojumiem par preču reklamēšanu, prezentēšanu un pārdošanu trešajām personām.

Vienošanās par naudas līdzekļu glabāšanu un dokumentu atvasinājumu izstrādāšana un noformēšana – jautājumi, ar ko autors ZAB Tamberga & Partneri papildinājis rokasgrāmatu.

Autors norāda, ka rokasgrāmatas atjauninājumos apkopoti galvenie priekšnosacījumi par dokumentu un to atvasinājumu juridisko spēku, tā nodrošinot uzņēmuma dokumentu apriti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Skaidrojot vienošanos par naudas līdzekļu glabāšanu, autors vērš uzmanību: «Praksē bieži sastopamas situācijas – slēdzot konfidenciālus darījumus par nekustamā īpašuma iegādi, pircējs un pārdevējs nevēlas izmantot kredītiestādes pakalpojumus un atvērt kredītiestādē darījuma kontu, kā arī nevēlas nodot pirkuma maksu glabāšanā pie zvērināta notāra. Tādā gadījumā ir iespēja izvēlēties abām līguma pusēm zināmu, uzticamu trešo personu un nodot pirkuma maksu glabāšanā šai personai, noslēdzot trīspusēju vienošanos par naudas līdzekļu nodošanu glabājumā. Tikai jāīsteno nosacījums, ka šī trešā persona nomaksā visus normatīvajos aktos noteiktos nodokļus un nodevas, kas tai var tikt piemēroti par šāda pakalpojuma sniegšanu, ja par naudas līdzekļu glabāšanu ir paredzēta atlīdzība. Turklāt šai trešajai personai, kas ir pakalpojuma sniedzējs, ir jāsaņem ne tikai kredītiestādes piekrišana šāda pakalpojuma nodrošināšanai, jo kredītiestāde ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts, bet, ja tas ir nepieciešams, arī Valsts ieņēmumu dienesta piekrišana veikt šādus pakalpojumus.»

Plašāka informācija rokasgrāmatas 8. nodaļā «Dažādi līgumi» un jaunajā 9. nodaļā «Ar līgumiem saistīta dokumentācija».

«Nekustamā īpašuma tirgū nereti rodas situācijas, kad pārdevējs pārdod nekustamo īpašumu, kurā nesen ir veikti būvdarbi, tātad tiem ir spēkā esoša būvdarbu garantijas laika garantija. Rodas arī situācijas, kad nekustamajā īpašumā, kurā tiek veikti būvdarbi, mainās būvdarbu veicējs. Abos gadījumos slēdzami pārjaunojuma līgumi, kuri šobrīd tiek piedāvāti rokasgrāmatas abonementiem,» jaunāko papildinājumu aktualitāti skaidro autors ZAB Tamberga & Partneri.

Respektīvi, pārjaunojumu būvniecības līgumam paraksta, ja jau noslēgtā darījumā mainās kāda no pusēm, turklāt jāatzīst, ka būvniecībā tas notiek visai regulāri. «Pirmajā gadījumā pārjaunojuma līgums ir slēdzams, lai jaunajam īpašuma īpašniekam (pircējam) nodrošinātu visas iepriekšējā nekustamā īpašuma īpašnieka (pārdevēja) no būvniecības līguma izrietošās saistības un pienākumus, tai skaitā tiesības vērsties pret būvdarbu veicēju ar garantijas saistību izpildes prasību.

Otrajā gadījumā pārjaunojuma līgums ir slēdzams, lai nofiksētu esošo darbu izpildes apjomu, savstarpējās norēķinu saistības, kā arī citas no būvniecības līguma izrietošās izpildītās un vēl neizpildītās saistības, kuras turpinās pildīt jaunais būvdarbu veicējs,» autors turpina skaidrot papildinājuma aktualitātes nianses.

Iepazīstieties ar pārjaunojuma līgumu detalizētajiem paraugiem un izmantojiet to, kurš jūsu situācijā ir nepieciešams:

• 3.4.3.1. «Pārjaunojuma līgums būvniecības līgumam (maza apmēra darbiem), kad saistību pārņēmējs ir pircējs»;
• 3.4.3.2. «Pārjaunojuma līgums būvniecības līgumam (maza apmēra darbiem), kad saistību pārņēmējs ir jaunais būvuzņēmējs»;
• 3.4.3.3. «Pārjaunojuma līgums būvniecības līgumam (vidēja apmēra darbiem), kad saistību pārņēmējs ir pircējs»;
• 3.4.3.4. «Pārjaunojuma līgums būvniecības līgumam (vidēja apmēra darbiem), kad saistību pārņēmējs ir jaunais būvuzņēmējs».

Tāpat arī jaunākajos papildinājumos:

• precizēti līgumi, kur norādīti līgumu izbeigšanas gadījumi fiziskām un juridiskām personām maksātnespējas iestāšanās situācijā (skatīt šādu līgumu paraugus: 3.4.2.2. «Uzņēmuma līgums būvniecībā», 4.4.1. «Telpu nomas līgums», 4.4.2. «Zemesgabala nomas līgums», 4.4.3. «Telpu apakšnomas līgums», 4.4.5. «Lauksaimniecības zemesgabala nomas līgums»);
• atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļu likuma izmaiņām precizēti komentāri darba līgumam, ja darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs (skatīt 6.12. «Darba līgums (darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs»);
• aktualizēts pilnvaras punkts par tiesu iestāžu un tiesu izpildītāju tiesībām pārstāvēt pilnvaras devēja intereses (skatīt paraugu 8.5. «Pilnvara»).

Apbūves tiesības un skaidras naudas darījumi fiziskām personām – šī gada jaunumi, ko autors ZAB Tamberga & Partneri iekļāvis «Līgumu rokasgrāmatas» papildinājumos.

Abi jaunumi ir spēkā no 2017. gada 1. janvāra. Tā šis gads sākās ar jaunu regulējums lietu tiesībās – apbūves tiesības, papildinot Civillikuma lietu tiesību daļas trešo A nodaļu «Apbūves tiesība». «Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības izmantošana varētu būt īpaši aktuāla komercdarbības veicējiem tādu nedzīvojamu ēku būvniecībai, kuras tehniskās attīstības dēļ tiek pārbūvētas salīdzinoši neilgā laikā (degvielas uzpildes stacijas, angāri u.tml.), kā arī teritorijās, kurās ir ierobežota zemes atsavināšana (ostās, speciālajās ekonomiskajās zonās u.tml.). Apbūves tiesības mazina piespiedu nomas gadījumus uz nedzīvojamām ēkām un inženierbūvēm,» skaidro rokasgrāmatas autors ZAB Tamberga & Partneri.

Tāpat arī no 2017. gada 1. janvāra fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200,00 EUR (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Autors paskaidro, ka, piemēram, bezskaidras naudas darījumi nereti ir pie rokasnaudas līgumu noslēgšanas.

Plašāk skatiet «Līgumu rokasgrāmatas» 4. nodaļā! Tā kā regulējums ir jauns, tad arī līguma paraugs šobrīd ir īpašs retums. Tā 4.16. «Līguma paraugu par apbūves tiesības nodibināšanu» veido šādas daļas: līguma priekšmets, apbūves tiesīgā tiesības un pienākumi, zemes gabala īpašnieka pienākumi un tiesības, apbūves tiesības izbeigšana – ēkas piederība pēc apbūves tiesības beigām, nobeiguma noteikumi.

Atgādinām, ka drukātās rokasgrāmatas abonentiem ir iespēja saņemt līgumu paraugus elektroniski, tāpēc precizējiet e-pasta adresi, atsūtot to uz rokasgramatas@db.lv. Savukārt elektroniskās rokasgrāmatas abonentus aicinām izmantot līgumu paraugus sadaļā «Papildinformācija». Līgumu paraugus iespējams lejupielādēt.