Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata

Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.88 €

Kā izprast Komerclikumu un atbilstoši rīkoties?

Lai gan ir pagājis diezgan ilgs laiks no Komerclikuma stāšanās spēkā, daudz kas Komerclikumā nav skaidrs, kā arī atsevišķu normu piemērošana praksē izraisa diskusijas.

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» palīdzēs orientēties uzņēmējdarbībā un komerctiesībās, sniedzot vadošo komerctiesību ekspertu komentārus un skaidrojumus, kur tiek izskatīti Komerclikuma un ar to saistīto normatīvo aktu juridiskie un finansiālie aspekti.

TGS BALTIC

TGS BALTIC

Rokasgrāmata veidota, balstoties uz ZAB TGS BALTIC pieredzi, kas gūta sadarbībā ar klientiem – meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem. ZAB Tark Grunte Sutkiene ir viens no vadošajiem advokātu birojiem Latvijā un Baltijā. Biroja advokāti sniedz juridiskos pakalpojumus visās komerctiesību jomās un nodrošina pārstāvību tiesvedībās. Jau kopš 1992. gada biroja advokāti aktīvi konsultē gan meža nozarē strādājošos uzņēmējus, gan valsts institūcijas, cita starpā sniedzot atbalstu dažādu objektu būvniecībā, derīgo izrakteņu ieguvē un vides tiesību jautājumu risināšanā.

Ivars Grunte
Ivars
Grunte
Biroja vadošais partneris

1991.gadā nodibināja un šobrīd ir TGS Baltic biroja vadošais partneris. Ivars praktizē tiesvedības un šķīrējtiesas, apvienošanas un iegādes, banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas un kapitāla tirgu un atvasināto tirgus instrumentu jomās. Viņam ir plaša pieredze starptautisku un vietējo kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību apvienošanas un iegādes darījumu nodrošināšanā un pārrobežu un vietējā reorganizācijā.1991.gadā nodibināja un šobrīd ir TGS Baltic biroja vadošais partneris. Ivars praktizē tiesvedības un šķīrējtiesas, apvienošanas un iegādes, banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas un kapitāla tirgu un atvasināto tirgus instrumentu jomās. Viņam ir plaša pieredze starptautisku un vietējo kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību apvienošanas un iegādes darījumu nodrošināšanā un pārrobežu un vietējā reorganizācijā.

Andra Rubene
Andra
Rubene

TGS Baltic partnere, Apvienošanas un iegādes prakses grupas un Konkurences tiesību prakses grupas vadītāja Latvijā. Viņa arī praktizē sabiedrību tiesību un komerctiesību, banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas un kapitāla tirgu un atvasināto tirgus instrumentu jomās. Andras pieredze aptver vairākas kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību pārrobežu apvienošanas, tostarp vairākas apvienošanas, izveidojot Eiropas komercsabiedrības. Diendienā viņa palīdz klientiem izveidot, pārvaldīt un reorganizēt sabiedrības, kā arī iegādāties un atsavināt uzņēmumus un sabiedrību kapitāla daļas vai akcijas dažādās industrijās.. Andra vada Dienas Biznesa izdotās Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas autoru grupu.

Linda Štrause
Linda
Štrause

TGS Baltic partnere un Nekustamo īpašumu prakses grupas vadītāja Latvijā. Viņas galvenās prakses jomas ir darījumi ar nekustamo īpašumu un būvniecība, enerģētika un infrastruktūras projekti, vides tiesības, administratīvās tiesības, publiskais iepirkums un publiskā un privātā partnerība. Lindai ir plaša pieredze liela apmēra projektos un īpaši sarežģītos darījumos, kas neietilpst ikdienas komercdarbības lokā. Viņa pastāvīgi palīdz klientiem lielu infrastruktūras projektu īstenošanā un ražotņu atvēršanā, darbības nodrošināšanā un paplašināšanā. Linda vada Dienas Biznesa izdotās Meža nozares rokasgrāmatas autoru grupu.

Inese Hazenfusa
Inese
Hazenfusa

TGS Baltic partnere un Banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas prakses grupas vadītāja Latvijā. Viņa praktizē arī apvienošanas un iegādes un sabiedrību tiesību un komerctiesību jomās. Inese konsultē gan finanšu institūcijas, gan arī to klientus. Viņai ir plaša pieredze kreditēšanas darījumos, kā arī saistīto nodrošinājumu jautājumos, tai skaitā ar pārrobežu elementu. Tāpat Inese ir guvusi plašu pieredzi kredītu portfeļu pārstrukturēšanā un to nodošanā. Pēdējā laikā īpašu uzmanība ir pievērsta finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un to darbības regulējumam. Piemēram, Inese sniedz konsultācijas par savstarpējo aizdevumu platformu un maksājumu iestāžu darbību, jaunu Fintech produktu ieviešanu.  Inese ir iekļauta Nasdaq Baltic Sertificēto konsultantu sarakstā.partnere un Banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas prakses grupas vadītāja Latvijā. Viņa praktizē arī apvienošanas un iegādes un sabiedrību tiesību un komerctiesību jomās. Inese konsultē kredītiestādes un citus klientus par kredītiestāžu darbības un finanšu instrumentu jautājumiem, kā arī kredītiestāžu klientu saistībām un nodrošinājumiem un to pārstrukturēšanu. Viņai ir plaša pieredze kredītiestāžu portfeļu pārstrukturēšanas jautājumos. Inese ir konsultējusi EBRD par siltumapgādes tiesisko regulējumu Latvijā un pārstāvējusi Eiropas Investīciju banku, veicot juridisko pētījumu JESSICA ieviešanai Latvijā.

Agnese Hartpenga
Agnese
Hartpenga

TGS Baltic partnere ar specializāciju tiesvedībā un šķīrējtiesā, publiskajā iepirkumā, publiskajā un privātajā partnerībā, administratīvajās tiesībās, valsts atbalsta jautājumos, enerģētikā un infrastruktūras projektos, telekomunikācijās un informācijas tehnoloģijās un farmācijas un ārstniecības tiesībās. Viņa konsultē klientus un ārvalstu konsultantus par vērienīgiem infrastruktūras attīstības projektiem. Agnese arī konsultē valsts atbalsta jautājumos, pārstāvot klientu intereses Eiropas Komisijā.ar specializāciju tiesvedībā un šķīrējtiesā, publiskajā iepirkumā, publiskajā un privātajā partnerībā, administratīvajās tiesībās, valsts atbalsta jautājumos, enerģētikā un infrastruktūras projektos, telekomunikācijās un informācijas tehnoloģijās un farmācijas un ārstniecības tiesībās. Viņa konsultē klientus un ārvalstu konsultantus par vērienīgiem infrastruktūras attīstības projektiem. Agnese arī konsultē valsts atbalsta jautājumos, pārstāvot klientu intereses Eiropas Komisijā.

Nauris Grigals
Nauris
Grigals

TGS Baltic asociētais partneris, zvērināts advokāts, ar specializāciju tiesvedības un šķīrējtiesas, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības, apvienošanas un iegādes, sabiedrību tiesību, komerctiesību un administratīvo tiesību jomā. Viņam ir plaša pieredze tiesvedības un šķīrējtiesas jomā. Nauris ikdienā sniedz juridisko palīdzību starptautiskiem un vietējiem klientiem juridisku strīdu risināšanā, tiesu un šķīrējtiesu procesos. Tāpat viņš konsultē un sniedz klientiem juridisko palīdzību īstenot nekustamo īpašumu, uzņēmumu un kapitāla daļu vai akciju iegādes un finansēšanas darījumus, parādu restrukturizāciju un piedziņu, kā arī konsultē tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas jautājumos.

 

Andis Pauniņš
Andis
Pauniņš

TGS Baltic asociētais partneris, zvērināts advokāts, ar specializāciju tiesvedības un šķīrējtiesas, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības, administratīvo tiesību, preču zīmju, intelektuālā īpašuma, IT un telekomunikāciju jomā. Viņš ir praktizējies Hogan Lovells Londonas biroja Tiesvedības un šķīrējtiesas nodaļā 2008.gadā. Andis pārstāv kreditoru un parādnieku intereses parādu pārstrukturēšanas, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesos. Andis konsultē problemātisko aktīvu atguves jautājumos un pārstāv kreditoru un parādnieku intereses kreditoru sapulcēs un tiesu procesos.

Alise Eljašāne
Alise
Eljašāne

TGS Baltic vecākā juriste, sertificēta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciāliste, kuras specializācija ir banku un finanšu tiesības, tai skaitā kapitāla tirgi, finanšu iestāžu darbības atbilstība un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana. Viņa ir konsultējusi klientus (finanšu institūcijas) darbības atbilstības jautājumos, sniegusi juridisko palīdzību ieguldījumu fondu (UCITS) pārrobežu apvienošanā, izstrādājusi nepieciešamos dokumentu standartformas obligāciju emisijai un iekļaušanai Nasdaq Riga regulētajā tirgū. Alisei ir liela pieredze finanšu iestāžu licencēšanas jautājumos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā – viņa ir sagatavojusi nepieciešamos juridiskos dokumentus ieguldījumu brokeru sabiedrības, maksājumu iestādes, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku licencēšanai, kā arī reģistrējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijā vairākus jaunus alternatīvo ieguldījumu fondus.

 

Inese Rendeniece
Inese
Rendeniece

TGS Baltic vecākā juriste, kuras specializācija ir banku un finanšu tiesības, tai skaitā, projektu finansēšana, kapitāla tirgi, intelektuālais īpašums, darījumi ar nekustamo īpašumu un uzņēmumu apvienošana un iegāde. Inese ir sniegusi konsultācijas nozīmīgu kreditēšanas un pārkreditēšanas darījumu ietvaros, ieskaitot sindicēto kredītu izsniegšanu, uzņēmumu un nekustamo īpašumu iegādes kreditēšanu, kā arī būvniecības un citu attīstības projektu kreditēšanu. Viņa ir izstrādājusi dokumentāciju ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas atbilstības nodrošināšanai un konsultējusi klientus saistībā ar atvasināto finanšu instrumentu darījumiem, kā arī ir sniegusi juridisko atbalstu saistībā ar bankas pakalpojumu piemērošanu patērētāju tiesību aizsardzības prasībām. Inesei ir arī pieredze Due Diligence nodrošināšanā banku lietu un finanšu, apdrošināšanas un intelektuālā īpašuma jomās un preču zīmju pieteikšanā un reģistrācijā.

Dace Indāne
Dace
Indāne

TGS Baltic zvērināta advokāte, kā arī sertificēta datu aizsardzības speciāliste, kura praktizē apvienošanas un iegādes, strīdu atrisināšanas, sabiedrību tiesību, nodarbinātības, komerctiesību un kapitālsabiedrību dalībnieku strīdu jomā. Viņa ir konsultējusi klientus sarežģītos darba tiesību strīdos, ir vairāku publikāciju autore, kā arī viena no grāmatas Darba likums ar komentāriem autorēm.zvērināta advokāte, kā arī sertificēta datu aizsardzības speciāliste, kura praktizē apvienošanas un iegādes, strīdu atrisināšanas, sabiedrību tiesību, nodarbinātības, komerctiesību un kapitālsabiedrību dalībnieku strīdu jomā. Viņa ir konsultējusi klientus sarežģītos darba tiesību strīdos, ir vairāku publikāciju autore, kā arī viena no grāmatas Darba likums ar komentāriem autorēm.

Māra Stabulniece
Māra
Stabulniece

TGS BALTIC zvērināta advokāte, TGS Baltic Konkurences tiesību prakses grupas vadītāja, ar specializāciju arī publiskā iepirkuma, publiskās privātās partnerības, enerģētikas, konstitucionālo un administratīvo tiesību jomās. Māra konsultē klientus par visiem konkurences tiesību jautājumiem un pārstāv klientu intereses Konkurences padomē un tiesās, tai skaitā Konkurences padomes izmeklēšanu laikā. Tāpat Mārai ir plaša pieredze, palīdzot pasūtītājiem īstenot publisko iepirkumu procesus, nodrošinot piegādātāju sekmīgu dalību iepirkumos un pārstāvot klientus Iepirkumu uzraudzības birojā un tiesā. No 2010. līdz 2012.gadam Māra kā Iepirkumu uzraudzības biroja juriste bija iesniegumu izskatīšanas komisiju sastāvā un pārstāvēja biroju tiesā.

Aija Kreicberga
Aija
Kreicberga

TGS Baltic zvērināta advokāta palīdze ar specializāciju nekustamo īpašumu un būvniecības, kā arī sabiedrības tiesību un administratīvo tiesību jomā. Aija konsultē klientus par dažādiem ar nekustamo īpašumu iegādi, atsavināšanu un izmantošanu saistītiem jautājumiem, veic nekustamo īpašumu padziļinātas pārbaudes, sagatavo darījumu dokumentus. Tāpat viņa konsultē klientus gan par ikdienas komercdarbības jautājumiem, gan sarežģītos darījumos, kas neietilpst ikdienas komercdarbības lokā. Ievērojama jurista darba pieredze gūta, strādājot juridiskajā birojā un mobilo sakaru operatora uzņēmumā Latvijas Mobilais Telefons.

 

Raivis Znotiņš
Raivis
Znotiņš

TGS Baltic Banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas prakses grupas jurists. Viņš praktizē arī apvienošanas un iegādes, sabiedrību tiesību, komerctiesību, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības un nekustamā īpašuma jomā. Advokātu birojā  TGS Baltic darbojas kopš 2015.gada. Iepriekš Raivis guvis plašu pieredzi, 10 gadus strādājot Baltic International Bank. Kopš 2008.gada viņš kā bankas kredītkomitejas loceklis piedalījās lēmumu pieņemšanā par kreditēšanas darījumiem. Kopš 2005.gada, būdams bankas jurists, Raivis nodrošināja bankas juridisko atbalstu tādās jomās kā klientu kreditēšana, starpbanku vienošanās saistībā ar kreditēšanas darījumiem, trasta darījumi ar kreditēšanas elementiem, darījuma kontu apkalpošana, tirdzniecības finansēšana, akreditīvi, dokumentārais inkaso, bankas galvojumu (garantiju) izsniegšana, norēķina karšu un kredītkaršu izsniegšana un apkalpošana, prasījuma tiesību nodošanas darījumi (cesijas), kredītu un citu parāda saistību piedziņas jautājumi, pārstāvība tiesā un šķīrējtiesā, kā arī sadarbības nodrošināšana tiesas nolēmumu izpildes procesā, debitoru maksātnespējas procesa jautājumi, kredītu restrukturizācijas jautājumi, ar nekustamo īpašumu būvniecību, iegādi, apsaimniekošanu un atsavināšanu saistītie jautājumi, līgumu projektu, bankas politiku, procedūru, instrukciju un citu iekšējo normatīvo aktu izstrāde.

Gundars Madelis
Gundars
Madelis

TGS Baltic jurists, kurš specializējas strīdu atrisināšanas un šķīrējtiesu, sabiedrību tiesību, darījumos ar nekustamo īpašumu, pārstrukturizācijas un maksātnespējas, komerctiesību un vides tiesību jomās. Viņam ir pieredze sarežģītās parādu atgūšanas lietās, tiesvedībā, maksātnespējas procesā un tiesiskās aizsardzības procesā, pārstāvot AS Norvik Banka sarežģītā strīdā ar bankas parādnieku (vēja enerģijas ražotāji) grupu. Viņš ir piedalījies Maksātnespējas administrācijas normatīvo aktu izstrādē (Maksātnespējas likumā un normatīvajos aktos, kas pieņemti, pamatojoties uz likumu). Gundars ir pasniedzis lekcijas un seminārus Latvijas Maksātnespējas administratoru asociācijas un Maksātnespējas administrācijas organizētajās apmācībās un praktiskajos semināros praktizējošiem un potenciālajiem maksātnespējas administratoriem.

Rūdolfs Vilsons
Rūdolfs
Vilsons

TGS Baltic Apvienošanas un iegādes prakses grupas un Nodokļu prakses grupas jurists, sertificēts nodokļu konsultants, kurš praktizē arī korporatīvo tiesību un komerctiesību jomā. Advokātu birojā TGS Baltic praktizē kopš 2015.gada. Iepriekš guvis plašu pieredzi, vairāk nekā 8 gadus strādājot nodokļu konsultāciju, darījumu nodrošināšanas un audita sabiedrībās, t.sk. Ernst & Young Baltic, TaxLink Baltic. Rūdolfs konsultē Latvijas un ārvalstu klientus nodokļu piemērošanas un juridiskajos jautājumos, nodarbojas ar klientu darījumu izvērtēšanu un strukturēšanu, analizējot nodokļu un juridiskās sekas. Ir pieredze kapitāla daļu, uzņēmumu un aktīvu padziļinātā izpētē, sagatavošanā pārdošanai, reorganizācijas, pirkuma un pārdošanas darījumu sagatavošanā un īstenošanā. Viņš konsultē klientus jautājumos par investīciju projektiem, uzņēmumu nodokļu un citu risku vadības sistēmu izstrādi, kā arī izvērtē komersantu ieviesto procesu (t.sk. operacionālo un nodokļu piemērošanas) atbilstību normatīvo aktu un labās prakses prasībām. Rūdolfs pārstāv klientus arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu pārbaudēs, sniedz atbalstu klientiem VID lēmumu apstrīdēšanā un pārsūdzēšanā.

Liene Šķiņķe
Liene
Šķiņķe

TGS Baltic zvērināta advokāta palīdze ar specializāciju tiesvedībās un šķīrējtiesās, kā arī sabiedrību tiesībās un komerctiesībās. Viņa sniedz juridiskos atzinumus par sabiedrību tiesību un komerctiesību jautājumiem un sagatavo pamatojumus klientu prasībām tiesās un šķīrējtiesās. Strādājot par vecāko juristi AS Reverta Vadības juridiskā atbalsta nodaļā, Liene ir guvusi ievērojamu pieredzi banku un finanšu tiesībās, kā arī ar sabiedrību tiesību un komerctiesību jautājumiem saistītās tiesvedībās Latvijā un ārvalstīs. No 2009. līdz 2010.gadam savas zināšanas papildinājusi, studējot un praktizējot Vācijā.

 

Kalvis Krūmiņš
Kalvis
Krūmiņš

TGS BALTIC zvērināta advokāta palīgs, sertificēts datu aizsardzības speciālists, ar specializāciju tiesvedības un šķīrējtiesas, sabiedrību tiesību, komerctiesību un administratīvo tiesību jomā. Advokātu birojā TGS Baltic praktizē kopš 2015.gada. Kalvis guvis plašu pieredzi tiesvedības jomā, strādājot par Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta Juridiskās nodaļas juriskonsultu un Latvijas Republikas valsts drošības iestādē. Ikdienā sniedz juridisko palīdzību starptautiskiem un vietējiem klientiem juridisku strīdu risināšanā, tiesu un šķīrējtiesu procesos.

Reinis Grunte
Reinis
Grunte

TGS Baltic jurists, kurš sniedz atbalstu sabiedrību tiesību un komerctiesību, banku un finanšu tiesību un imigrācijas jomās. Viņš veic sabiedrību un uzņēmumu padziļinātas pārbaudes un sagatavo dokumentus par sabiedrību pārvaldi un darījumiem ar sabiedrību kapitāla daļām (akcijām) un uzņēmumiem. Reinis regulāri palīdz kredītiestādēm un problemātisko aktīvu pārvaldītājiem dažādos parādu piedziņas un nekustamo īpašumu darījumos.

 

Džeina Gaile
Džeina
Gaile

TGS Baltic juriste ar plašu pieredzi publisko iepirkumu jomā, kas iegūta, strādājot Iepirkumu uzraudzības birojā un Finanšu ministrijā, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes iepirkuma komisiju sastāvā organizējot publiskos iepirkumus. Džeina sniedz atbalstu gan piegādātājiem, gan pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem publisko iepirkumu jomā, un specializējas arī publiskās un privātās partnerības, konstitucionālo tiesību un administratīvo tiesību jomā.

Jēkabs Treijs-Gigulis
Jēkabs
Treijs-Gigulis

TGS Baltic zvērināta advokāta palīgs, kurš praktizē strīdu risināšanas, konkurences, publisko tiesību un konstitucionālo tiesību un ES tiesību jomā. Viņš guvis plašu pieredzi Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamentā, tostarp pārstāvējis Latvijas Republikas (LR) intereses Eiropas Savienības Tiesā (EST), Eiropas Komisijā, sadarbībā ar citām valsts iestādēm.

 

Pāvels Tjuševs
Pāvels
Tjuševs

TGS Baltic Apvienošanas un iegādes prakses grupas zvērināta advokāta palīgs, kurš praktizē arī komerctiesību, strīdu atrisināšanas un kapitāla tirgus jomā. Advokātu birojā TGS Baltic praktizē kopš 2017.gada. Pāvelam ir pieredze dokumentu sagatavošanā un prakses izpētē saistībā ar pārrobežu un vietējām kapitālsabiedrību apvienošanām (M&A), kapitāla daļu iegādes darījumos un dalībnieku līgumu sastādīšanā. Viņš konsultē klientus saistībā ar strīdu atrisināšanu, ārpustiesas strīdu izlīgšanu, izstrādā risinājumus strīdu izbeigšanai. Pāvelam ir arī pieredze sporta tiesībās, konsultējot jautājumos saistībā ar sportistu un citu sporta jomas darbinieku līgumiem, spēlētāju pārejas (transfēra) līgumiem, dopingu u.c.  Viņš ir pārstāvējis klientus strīdos ar starptautiskajām sporta federācijām, ieskaitot FIFA, tajā skaitā arī Sporta šķīrējtiesā (CAS), Spēlētāju statusa komitejā, UEFA apelācijas iestādē.

Jānis Kāršenieks
Jānis
Kāršenieks

TGS Baltic jurists un datu aizsardzības speciālists. Jāņa galvenā darbības jomas ir datu apstrāde un aprite. Jānis ir guvis plašu pieredzi datu aizsardzības jomā, strādājot trīs gadus par Datu valsts inspekcijas Personas datu apstrādes uzraudzības nodaļas vadītāju un citos Datu valsts inspekcijas vadošajos amatos, tai skaitā iestādes direktora pienākumu izpildītājs.

Toms Tīdemanis
Toms
Tīdemanis

TGS Baltic jurists ar specializāciju mazās un vidējās uzņēmējdarbības tiesiskajā nodrošinājumā, kā arī nekustamā īpašuma tirgus tiesiskajā nodrošinājumā. Iepriekš Toms ir guvis pieredzi administratīvajās tiesībās pildot tiesneša palīga pienākumus Administratīvajā rajona tiesā, kā arī jurista amatā Baltic Taxi uzņēmumu grupā gūta pieredze komerctiesībās, publisko iepirkumu un autopārvadājumu jomā.

Kaspars Treilibs
Kaspars
Treilibs

TGS Baltic jurists, kurš praktizē starptautisko un Eiropas Savienības tiesību, banku, finanšu un komerctiesību jomās. Līdzšinējo pieredzi guvis strādājot komercbankā par jurista palīgu. Kasparam ir iegūtas prasmes dokumentu par sabiedrību pārvaldi sagatavošanā, kā arī civillietu tiesvedībās.

Zane Skļamina
Zane
Skļamina

TGS Baltic jurista palīdze, kura praktizē Eiropas Savienības tiesību un datu aizsardzības jomā. Zanei ir pieredze ar dažādām Eiropas regulām un to piemērošanu uzņēmuma procesiem un procedūrām, lai novērstu jebkādas likuma neatbilstības, kas varētu radīt finansiālus zaudējumus uzņēmumam.

Mārtiņš Galzons
Mārtiņš
Galzons

TGS Baltic jurista palīgs, kurš praktizē administratīvo tiesību, konkurences tiesību, komerctiesību un banku un finanšu jomā. Viņš ir sniedzis palīdzību tirgus dalībnieku apvienošanās procesu ietvaros, sagatavojot Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku iekšējo dokumentāciju.

Aigars Strupišs
Aigars
Strupišs

Piedalījies daudzu komerctiesību normatīvo aktu izstrādāšanā, tai skaitā strādājis pie Maksātnespējas likuma, Komercķīlu likuma, Kredītiestāžu likuma grozījumiem saistībā ar kredītiestāžu maksātnespējas jautājumiem, vadījis Komerclikuma izstrādi. Nodarbojas ar juridiskajām konsultācijām, konsultējot gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējus, valsts iestādes un starptautiskās organizācijas, pasniedz komerctiesību kursu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un ir daudzu ar komerctiesībām saistītu publikāciju autors.

Jānis Endziņš
Jānis
Endziņš

Tiesību zinātņu maģistrs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs. No 2002. gada līdz 2007. gadam bija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs. Piedalījies daudzu normatīvo aktu sagatavošanā, tai skaitā vadījis Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma izstrādes darba grupu. Pasniedz komerctiesību kursu Biznesa augstskolas Turība Juridiskajā fakultātē.

Sandra Dzerele
Sandra
Dzerele

Zvērināta revidente, Sandra Dzerele un partneri dibinātāja un partnere, eksperte prasījuma tiesību un kapitāla daļu novērtēšanā. Grāmatvedības un finanšu konsultāciju jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus, un revīzijas prakse ir kopš 1995. gada. Sandra Dzerele 2005. gadā tika iekļauta Komercreģistra iestādes sarakstā kā eksperte prasījuma tiesību un kapitāla daļu novērtēšanā. Savā revīzijas praksē ir piedalījusies vairāku lielu Latvijas uzņēmumu revīzijās, kuru darbības jomas ir enerģētika, pārtikas rūpniecība, ražošana un kuģu būve, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tīkli u. c., kā arī sniegusi konsultācijas uzskaites sistēmu izveidošanas jomā. Kopš 1999. gada Sandra sadarbībā ar profesionālām apmācību kompānijām gatavo un vada seminārus finanšu grāmatvedības, revīzijas un komercdarbības jomās. No 1996. gada līdz 2011. gadam Sandra Dzerele bija Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle, no 2005. gada līdz 2011. gadam – Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izglītības centra pilnvarniece, savukārt kopš 2011. gada Sandra ir šīs asociācijas Ētikas komitejas locekle.

02.08.2018

Izmaiņas Komerclikumā un papildinājumi citos uzņēmējam nozīmīgos normatīvajos aktos

"Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatā" iekļauti apjomīgi papildinājumi, kas saistīti ar grozījumiem Komerclikumā, izmaiņām normatīvajos aktos, Enerģētikas likumu, Nacionālās drošības likumu un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu.

Aktuālie jautājumi saistīti, piemēram, ar nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, valdi, valdes locekļu pienākumiem un atbildību, kā arī nozīmīga tiesu praksi, ierobežojumiem darījumu slēgšanai ar saistītajām personām, kapitāla daļu atsavināšanu un ieķīlāšanu, kā arī atbilstošiem spriedumiem, dividendēm, akcijām, to reģistrāciju, apmaksu, atsavināšanu, ka arī nozīmīgu tiesu praksi, patiesā labuma guvējiem, tostarp personas datu aizsardzību.

Vēršam uzmanību šādām apjomīgo papildinājumu tēzēm:

  • "Nodrošinot mazākumakcionāru interešu aizsardzību, mazākuma akcionāriem, kam pieder vismaz 5% pamatkapitāla daļu, ir noteiktas tiesības izvirzīt padomes locekļu kandidātus, akcionāru sapulces lēmums par visiem kandidātiem vienā balsojumā, kā arī visa padomes sastāva pārvēlēšana, ja padome ir nepilnā sastāvā. Savukārt viena akcionāra akciju sabiedrības, kā arī akciju sabiedrības, kur vienīgais akcionārs ir valsts vai pašvaldība, un arī akciju sabiedrības, kuras darbojas speciāli regulētajā finanšu sektorā, ja speciālajās tiesību normās nebūs noteikts citādāk, var nepiemērot minēto padomes ievēlēšanas kārtību, kas paredz visas padomes pārvēlēšanu arī situācijā, kad no padomes atkāpjas vai tiek atcelts tikai viens padomes loceklis, tādējādi mazinot administratīvo slogu un izvairoties no formalitātēm."
  • "Kļūt par patiesā labuma guvēju vai iegūt būtisku līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās (enerģētika, elektroniskie sakari, plašsaziņas līdzekļi) iespējama tikai ar iepriekšēju Ministru kabineta piekrišanu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka ieguvēja darbība nav vērsta pret valsts interesēm."
    • "Personas tiesības iegūt būtisku skaitu kapitāla daļu vai akciju vai tiesības kļūt par biedru nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, vai kļūt par patiesā labuma guvēju komercsabiedrībās, kuras darbojas izteikti regulētās nozarēs (enerģētika, elektroniskie sakari, plašsaziņas līdzekļi), tiek ierobežotas, lai nodrošinātu "aizsardzības mehānismus" pret personas, kuras darbība varētu būt vērsta pret valsts interesēm, iespējām iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā."
  • "Dalībnieki neatbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja tie rīkojušies labā ticībā dalībnieku sapulces likumīga lēmuma ietvaros."
    • "Dalībnieki nevar saukt valdes locekli pie atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja šis valdes loceklis rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces likumīga lēmuma ietvaros."
  • "Stingrāks regulējums saistīto pušu darījumiem"; "Komerclikuma grozījumi paredz stingrāku regulējumu attiecībā par saistīto pušu darījumiem"; "Paredzot, ka darījumi ar saistītajām personām nav spēkā bez augstākas pārvaldes institūcijas piekrišanas, ir izslēgta iespēja izvairīties no nepieciešamības saņemt padomes vai dalībnieku sapulces piekrišanu šādiem darījumiem."
    • "Sabiedrības darījumi ar saistītajām personām nav spēkā, ja pirms darījuma slēgšanas padomei vai dalībnieku sapulcei (ja sabiedrībai nav padomes) nav sniegtas nepieciešamās ziņas par darījumu un attiecīgā institūcija nav devusi savu piekrišanu darījuma slēgšanai. Paredzot, ka darījumi ar saistītajām personām nav spēkā bez augstākas pārvaldes institūcijas piekrišanas, ir izslēgta iespēja izvairīties no nepieciešamības saņemt padomes vai dalībnieku sapulces piekrišanu šādiem darījumiem."
  • "Paplašināti izņēmumi, kad ierakstiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistrā nevajag atsavinātāja piekrišanu.»; «Ja valde nepamatoti ignorē, daļu ieguvējs var vērsties Uzņēmumu reģistrā, kurš brīdina valdi un, ja nepieciešams, sagatavo jaunu dalībnieku reģistru".
    • "Arī gadījumos, kad sabiedrības ar ierobežotu atbildību valde prettiesiski atsakās izdarīt ierakstu dalībnieku reģistrā saistībā ar kapitāla daļu atsavināšanu, dalībniekam (daļu ieguvējam) nav tiesību pašam parakstīt dalībnieka reģistra nodalījumu un kopā ar reģistrācijas pieteikumu iesniegt to komercreģistra iestādei."
  • "Daļas piespiedu atsavināšanas kontekstā, noteiktas dalībnieka (daļu ieguvēja) tiesības vērsties ar paziņojumu par daļas iegūšanu Uzņēmumu reģistrā gadījumā, ja valde noteiktajā termiņā un kārtībā neizdara ierakstu dalībnieku reģistrā vai arī neiesniedz jauno dalībnieku reģistra nodalījumu Uzņēmumu reģistram."
  • "Precizēts valdes un padomes atbildības termiņš – 5 gadi no zaudējumu nodarīšanas dienas. Noilgumam nav saistības ar valdes locekļa amata termiņu."
  • "Precizēts termiņš kreditoru prasībai sabiedrības labā par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem."
  • "Tiesības saņemt sabiedrības iepriekš nesadalīto sabiedrības peļņu dividendēs ir jaunajam sabiedrības daļu ieguvējam, kas ir ierakstīts sabiedrības dalībnieku reģistrā."
    • "Dividenžu saņemšana ir viena no kapitālsabiedrības dalībnieka pamattiesībām, kura pieder privāttiesību kategorijai. Tiesības uz dividendēm piešķir pilnībā apmaksātās daļas. Savukārt faktam, kurā tieši brīdī persona kļuvusi par dalībnieku, nav nozīmes, tādējādi neaizliedzot izmaksāt jaunajam dalībniekam iepriekš nesadalīto sabiedrības peļņu dividendēs (t.i., no peļņas par to laika periodu, kurā persona vēl nebija šīs sabiedrības dalībnieks)."
  • "Pretēji vispārējam principam, ka lēmums par dividenžu atstāšanu sabiedrības rīcībā nav spēkā, ja šāds lēmums ir pieņemts vienbalsīgi, tas ir spēkā, jo šādā gadījumā tas nav pretējs mazākuma, kas ir jāaizsargā, gribai"
    • "Principa, ka lēmums par dividenžu atstāšanu sabiedrības rīcībā nav spēkā, mērķis ir mazākuma dalībnieku (akcionāru) aizsardzība. Tomēr tas neattiecas uz gadījumiem, ja šāds lēmums pieņemts vienbalsīgi, jo šādā gadījumā nav mazākuma, kurš būtu jāaizsargā."
  • "Akciju sabiedrībām ieviešot nosacīto pamatkapitālu rasts jauns regulējums vecai idejai, nodrošinot skaidru un publiski pieejamu informāciju un tādējādi aizsargājot konvertējamo vērtspapīru turētājus un potenciālos investorus. Visaktuālākais konvertējamo obligāciju un akciju piešķiršanas darbiniekiem un pārvaldes institūciju locekļiem gadījumos. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētā persona ir tiesīga iegūt sabiedrības akcijas pēc tam kad ir izpildīti nosacījumi. Pamatkapitālu ar nosacījumu var palielināt arī, ja iepriekšējās emisijas akcijas nav pilnībā apmaksātas".
    • "Jaunais, uzlabotais tiesiskais regulējums attiecībā uz nosacīto pamatkapitālu nodrošina konvertējamo vērtspapīru turētāju un potenciālo investoru (akcionāru) aizsardzību. Šāds regulējums iepriekšējā redakcijā jau bija spēkā kādu laiku, tomēr esošā prakse liecināja, ka bez papildu regulējuma uzlabojumiem pamatkapitāla palielināšanu ar nosacījumu izmanto relatīvi maz akciju sabiedrību."
  • "Ieviests jauns būtisks instruments – personāla opcija – sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošas sabiedrības darbinieku tiesības iegūt akcijas par fiksētu samaksu, bez maksas un atbilstoši cietiem nosacījumiem ļauj iegūt akcijas un citus vērtspapīrus. Arī personāla opcijām piemīt personāla jeb darbinieku stimulējošs raksturs, tomēr faktiskais finansiālais ieguvums (piemēram, dividenžu saņemšana) netiek gūts, kamēr attiecīgais personāla opciju turētājs nav iegādājies akcijas".
    • "Personāla opcijas dod tiesības iegūt sabiedrības akcijas šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem. Līdzīgi kā personāla akcijām, arī personāla opcijām piemīt personāla jeb darbinieku stimulējošs raksturs, tomēr faktiskais finansiālais ieguvums (piemēram, dividenžu saņemšana) netiek gūts, kamēr attiecīgais personāla opciju turētājs nav iegādājies akcijas no sabiedrības."
  • "AS akcionāru reģistrā tiek reģistrēti akciju turētāji, nevis īpašnieki."
    • "Ieraksts akciju sabiedrības akcionāru reģistrā pats par sevi nevar būt pietiekams apliecinājums vārda akciju piederībai konkrētai personai. Tas pamatojams ar apstākli, ka no vārda akcijas izrietošās tiesības ir personai, kura kā akcionārs ierakstīta akcionāru reģistrā, un vienlaikus, apsvērumu, ka vārda akciju un to turētāju uzskaitei valde nodrošina akcionāru reģistra vešanu. Tādējādi, no minētā izriet, ka akcionāru reģistrā tiek reģistrēti akciju turētāji, nevis īpašnieki."
  • "Paplašinātas akciju sabiedrības izņēmuma tiesības iegūt savas akcijas konvertējamo obligāciju un darbiniekus motivējošu instrumentu gadījumā, kā arī 10% savu akciju turēt neierobežoti ilgi. Vienlaicīgi no sabiedrībai piederošajām savām akcijām neizriet no akcijām parasti izrietošās tiesības (piemēram, balsstiesības) un tās neņem vērā nosakot akcionāru sapulces kvorumu un peļņas sadali."
    • "Sabiedrībai iegūstot savas akcijas jebkurā no izņēmuma gadījumiem, sabiedrības pašu kapitāla vērtība nedrīkst kļūt mazāka par sabiedrības pamatkapitāla apmēru, kā arī no sabiedrībai piederošajām savām akcijām neizriet šīs akcijas tiesības (piemēram, balsstiesības), un sabiedrībai piederošās savas akcijas neņem vērā nosakot akcionāru sapulces kvorumu un peļņas sadali."
  • "Kapitālsabiedrībām tiek nodrošināta iespēja ne tikai ātrāk un efektīvāk veikt grozījumus, bet arī mazināsies iespējas pieļaut procesuālu kļūdu pamatkapitāla samazināšanas gadījumā. Proti, komersantiem tiek atvieglota pamatkapitāla samazināšanas procedūra."
    • "Kapitālsabiedrībām nav pienākums vērsties ar paziņojumu komercreģistra iestādē un papildus iesniegt informāciju oficiālajam izdevumam "Latvijas Vēstnesis", lai tajā tiktu publicēts paziņojums kapitālsabiedrības kreditoriem par plānoto pamatkapitāla samazināšanu. Komercreģistra iestāde pati uz sabiedrības rēķina izsludina paziņojumu par sabiedrības pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu. Šādā veidā tiek mazināts administratīvais slogs kapitālsabiedrībām un nodrošināta iespēja komercreģistra iestādei kontrolēt, lai tiktu ievērots kreditoru informēšanas pienākums."
  • "Komerclikuma speciālajai tiesību normai attiecībā uz noilgumu komercdarījumos priekšroka dodama vienīgi attiecībā uz noilguma termiņu, kas ir 3 gadi, bet jautājumā, kas skar noilguma termiņa noteikšanu, piemērojamas Civillikumā ietvertās tiesību normas."

 

UVR

 

 

     Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata

 

 

 


Priekšvārds

1. A daļa. Komercdarbības organizācijas veidi

1.7. Nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības

3.3. Valde

  • 3.3.1. Valdes loma un funkcijas sabiedrības pārvaldes sistēmā
  • 3.3.2. Valdes sastāvs, ievēlēšana un atsaukšana
  • 3.3.3. Vienas personas valde
  • 3.3.4. Valdes locekļu nodarbināšana, tiesiskās attiecības ar sabiedrību, darba apmaksa
  • 3.3.5. Valdes locekļu pienākumi
  • 3.3.6. Valdes tiesības
  • 3.3.7. Pārstāvības kārtība
  • 3.3.8. Valdes darbība un lēmumu pieņemšana
  • 3.3.9. Valdes locekļu atbildība
  • 3.3.10. Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi
    • 3.3.10.1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 30.novembra spriedums lietā Nr.C04209810, SKC-343/2017
    • 3.3.10.2. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 9.novembra spriedums lietā Nr.C33355814, SKC‑340/2017
    • 3.3.10.3. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 15.jūnija spriedums lietā Nr. C02022712, SKC-108/2017

3.6. Ierobežojumi darījumu slēgšanai ar saistītajām personām

  • 3.6.1. Darījuma slēgšana ar saistīto personu
  • 3.6.2. Akciju sabiedrības valdes locekļa balsstiesību ierobežojumi

4.5. Kapitāla daļu atsavināšana un ieķīlāšana

  • 4.5.1. Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi
    • 4.5.1.1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-1622/2014
    • 4.5.1.2. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 28.septembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKC-1751/2017

·  5.4. Sabiedrības finansiālās problēmas darbībās ar sabiedrības kapitālu

  • 5.4.1. Kapitāla pietiekamības nosacījums
  • 5.4.2. Zaudējuma apmēra attiecība pret pamatkapitālu
  • 5.4.3. Dividendes

·  5.5. Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi

  • 5.5.1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 16.decembra spriedums lietā Nr.C30821212, SKC–353/2016
  • 5.5.2. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 9.marta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C30709813, SKC-847/2017
  • 5.5.3. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 27.augusta spriedums lietā Nr. SKC–285

10. D daļa. Akciju sabiedrības

10.2. Akciju sabiedrības pamatkapitāls

  • 10.2.1. Akciju sabiedrības pamatkapitāla palielināšana

10.3. Akcijas

  • 10.3.1. Akcijas jēdziens
  • 10.3.2. Akcijās nostiprinātās tiesības
  • 10.3.3. Akciju kategorijas
  • 10.3.4. Akciju veidi: vārda akcija un uzrādītāja akcija
  • 10.3.5. Akciju forma
  • 10.3.6. Akciju nominālvērtība
  • 10.3.7. Akciju reģistrācija
  • 10.3.8. Akciju apmaksa
  • 10.3.9. Akcijas atsavināšana
  • 10.3.10. Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi
    • 10.3.10.1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 29.aprīļa spriedums lietā Nr. C04228610 SKC–62/2016

·  12.1.9. Patiesā labuma guvēji

  • 12.1.9.1. Subjekti, uz kuriem ir attiecināms pienākums reģistrēt informāciju
  • 12.1.9.2. Pienākums paziņot un noskaidrot juridiskās personas patieso labuma guvēju
  • 12.1.9.3. Patiesā labuma guvēja reģistrācijas kārtība
  • 12.1.9.4. Atbildība par informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas paziņošanu
  • 12.1.9.5. Personas datu aizsardzība

16.04.2018

Mantas realizācija juridiskās personas maksātnespējas procesā

Maksātnespējas process ir tiesas kontrolēta kolektīva kreditoru prasījumu apmierināšanas procedūra, kas norisinās Maksātnespējas likuma noteiktā kārtībā, kuras centrālais uzdevums ir no parādnieka mantas pārdošanas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu segšanai. Maksātnespējas process neizbeidz pirms procesa nodibinātās ķīlas tiesības, tādēļ no parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanas iegūtie līdzekļi novirzāmi nodrošināto kreditoru (ķīlas ņēmēju) prasījumu segšanai. No neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas iegūtie līdzekļi sadalāmi proporcionāli starp visiem kreditoriem.

Pēc parādnieka mantas pārdošanas parādnieks tiek likvidēts (izslēgts no attiecīgā publiskā reģistra un kā tiesību subjekts vairs nepastāv).

Cita starpā viens no maksātnespējas procesa uzdevumiem ir arī izvērtēt parādnieka veikto saimniecisko darbību līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai, lai noskaidrotu, vai parādnieka un tā pārvaldes institūciju darbībās nav konstatējama prettiesiska rīcība, kas samazinājusi parādnieka aktīvus, kas būtu novirzāmi kreditoru prasījumu segšanai, tādējādi aizskarot kreditoru kopuma intereses. Konstatējot parādnieka rīcībā minēto prettiesisko rīcību, maksātnespējas procesa administratoram ir pienākums celt attiecīgas prasības (darījumu apstrīdēšana, zaudējumu piedziņa no parādnieka pārstāvjiem u.c.), kuru rezultātā palielinātos kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs.

Maksātnespējas procesa mērķis ir pēc iespējas pilnīgāka kreditoru prasījumu apmierināšana. Minētā mērķa sasniegšana ir jānodrošina tiesas ieceltam maksātnespējas procesa administratoram.

Tālāk rakstā tiks aplūkota mantas realizācija juridiskās personas maksātnespējas procesā, kas ir tikai viens no procesa soļiem.


Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata

Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata


 

05.07.2017

Prasības jaunuzņēmumiem, lai tie kvalificētos valsts noteiktajam atbalstam

Vai zini, kā pieteikties Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktajam valsts atbalstam? Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs TGS Baltic šī gada nākamajos papildinājumos ir iekļāvis informāciju, kas saistīta ar jaunuzņēmumu darbību un tiem pieejamo valsts atbalstu. Abonentizdevumā ietverti komentāri Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktajām prasībām, kam jaunuzņēmumiem, kā arī to investoriem jāatbilst, lai kvalificētos valsts atbalsta programmām.

«Latvijā radīts savs startup jeb strauji augošu uzņēmumu regulējums, kura pamatā ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kas spēkā stājās 2017. gada 1. janvārī. Rokasgrāmatas nodaļa paredzēta, gan jaunuzņēmumiem ar augstas izaugsmes potenciālu, kuru pamatdarbība saistīta ar jaunu inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību, kuri vēlas pieteikties Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktajām valsts atbalsta programmām, gan potenciālajiem uzņēmējiem, kas plāno īstenot savas biznesa ieceres veidojot jaunuzņēmumu un vēlas izprast nosacījumus, kādiem uzņēmumam jāatbilst, lai tas kvalificētos atbalsta kritērijiem,» tēmas aktualitāti skaidro rokasgrāmatas autors TGS Baltic.

Kapitālsabiedrībām, kam ir augstas izaugsmes potenciāls un kuru pamatdarbība saistīta ar jaunu inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību, tiek paredzēta iespēja saņemt valsts atbalstu. Jaunuzņēmumiem, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktajiem kritērijiem un kas izpildījuši tiem noteiktos pienākumus, ir tiesības pretendēt uz dalību divās valsts atbalsta programmās. Viena paredz fiksētu (samazinātu) nodokļa maksājumu par jaunuzņēmuma darbiniekiem, otra – atbalstu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Periodā, uz kuru uzņēmums pieteicies atbalstam, jaunuzņēmums ir tiesīgs piemērot arī UIN atlaidi līdz 100% apmēram.

Detalizēta informācija pieejama apjomīgajā 17. nodaļā «Jaunuzņēmums»:

  • 17.1. «Jaunuzņēmuma regulējums»:
    • 17.1.1. «Jaunuzņēmuma regulējuma mērķis»;
    • 17.1.2. «Jaunuzņēmuma jēdziens un pazīmes»;
  • 17.2. «Jaunuzņēmuma atbalsta programmas»:
    • 17.2.1. «Atbalsta programmu veidi»;
    • 17.2.2. «Nodokļu atvieglojumi»;
    • 17.2.3. «Piemērojamie valsts atbalsta nosacījumi un apmērs»;
    • 17.2.4. «Atbalsta programmu piemērošanas secība»;
    • 17.2.5. «Atbalsta programmas periods»
    • 17.2.6. «Atbalsta programmu piešķiršanas kritēriji»;
    • 17.2.7. «Atbalsta programmu pieteikšanas kārtība»;
    • 17.2.8. «Atbalsta programmu izmantošanas ierobežojumi un to izmantošanas tiesību zaudēšana»;
    • 17.2.9. «Jaunuzņēmuma pienākumi»;
    • 17.2.10. «Atteikšanās no dalības atbalsta programmās»;
  • 17.3. «Kvalificēti riska kapitāla investori»:
    • 17.3.1. «Riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumi»;
    • 17.3.2. «Investora iekļaušana kvalificētu riska kapitāla investoru sarakstā»;
    • 17.3.3. «Kvalificēto riska kapitāla investoru pienākumi»;
    • 17.3.4. «Izslēgšana no kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta»;
  • 17.4. «Atbalsta programmu administrēšana un vērtēšanas komisija»:
    • 17.4.1. «Atbalsta programmu administrējošā iestāde un jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisija»;
    • 17.4.2. «Komisijas kompetence un tiesības»;
    • 17.4.3. «Komisijas lēmuma pieņemšana, paziņošana un apstrīdēšana».
29.03.2017

Dividenžu izmaksas nianses un gaidāmie grozījumi Komerclikumā

Dividenžu izmaksas nianses un gaidāmie grozījumi Komerclikumā – tā jaunāko papildinājumu aktualitāti piesaka ZAB Tark Grunte Sutkiene advokātu un juristu komanda.
Jaunumi ir noderīgi gan pašiem komersantiem, gan juristiem, uzzinot par šādiem aspektiem:

  • Dividenžu izmaksas tiesiskums, ja pieļautas kļūdas dalībnieku sapulces protokolā: dividenžu saņemšana ir viena no dalībnieka pamattiesībām, kura pieder privāttiesību kategorijai. Dividenžu saņemšanai nav nepieciešams publiskās varas akcepts vai citāda leģitimācija. Formāla kļūda dalībnieku sapulces protokolā, kurā atspoguļota lēmumu pieņemšana par gada pārskata apstiprināšanu un dividenžu sadali, pati par sevi nerada dalībnieku tiesību aizskārumu, jo īpaši gadījumā, kad par šiem lēmumiem nav strīda. Līdz ar ko šāda lēmuma izpilde (tai skaitā, dividenžu izmaksa) bez tā apstrīdēšanas nav automātiski atzīstama par prettiesisku rīcību.
  • Plānotie Komerclikuma grozījumi, kas atvieglo paziņojuma par pamatkapitāla samazināšanu publicēšanas procedūru: Pašlaik kapitālsabiedrībām pēc lēmuma pieņemšanas par pamatkapitāla samazināšu ir pienākums gan vērsties ar attiecīgo paziņojumu komercreģistra iestāde, gan papildus iesniegt informāciju oficiālajam izdevumam «Latvijas Vēstnesis», lai tajā tiktu publicēts paziņojums kapitālsabiedrības kreditoriem par plānoto pamatkapitāla samazināšanu. No 2018. gada 1. janvāra plānots grozīt Komerclikuma nosakot, ka komercreģistra iestāde pati uz sabiedrības rēķina izsludina paziņojumu par sabiedrības pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu. Šādā veidā tiks gan mazināts administratīvais slogs kapitālsabiedrībām, gan nodrošināta iespēja komercreģistra iestādei kontrolēt, lai tiktu ievērots kreditoru informēšanas pienākums.
  • Plānotie Komerclikuma grozījumi par darījumu slēgšanas ar saistītajām personām procedūru: Plānots pilnveidot regulējumu par darījumu slēgšanu ar saistītajām personām, tādējādi nodrošinot augstāku mazākumakcionāru aizsardzību un labticīgu saistīto personu aizsardzību. Grozījumu rezultātā tiktu mainīta «saistītās personas» definīcija un precizēta kārtība, kādā slēdzami darījumi ar saistītajām personām. Šī kārtība būs piemērojama tikai tiem darījumiem kas nav noslēgti kapitālsabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros vai uz tirgus nosacījumiem.
  • Nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības: Ar mērķi nodrošināt ekonomiskās vides stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi likumdevējs ar grozījumiem Komerclikumā un Nacionālās drošības likumā plāno ieviest tādu tiesību institūtu kā «nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības». Normatīvo aktu grozījumi definēs jomas un nozīmīgās komercsabiedrības pazīmes un noteiks valsts tiesības un kārtību, kādā tā ierobežo personas, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku, iespēju iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā. Rezultātā tiks ierobežotas personu tiesības iegūt kapitāla daļas vai akcijas vai kļūt par biedru nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, kuras darbojas izteikti regulētās nozarēs, piem., enerģētika, elektroniskie sakari, mediji.

Autors norāda, ka Komerclikuma grozījumu mērķis ir administratīvā sloga mazināšana un regulējuma pilnveidošana (attiecībā uz pamatkapitāla samazināšanas procedūru un darījumu slēgšanu ar saistītajām personām). Attiecībā uz «nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrība» tiesību institūta ieviešanu – likumdevēja mērķis (saskaņā ar anotāciju) ir nodrošināt ekonomiskās vides stabilitāti, bet tā, protams, ir iejaukšanās privātautonomijā un rezultātā tiks ierobežotas personu tiesības uz īpašumu (bet tiesības uz īpašumu ir viena no cilvēka pamattiesībām, ko paredz arī Satversmes 105. pants), kā arī ierobežotas ārvalstu investoru tiesības (tas var padarīt Latvijas tirgu mazāk pievilcīgu ārvalstu investīcijām).

31.12.2016

Būtiskākā un jaunākā Augstākās tiesas tiesu prakse un judikatūra maksātnespējas jomā

Turpinot papildināt «Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» maksātnespējas nodaļu, ZAB Tark Grunte Sutkiene advokātu un juristu komanda ir apkopojusi būtiskāko un jaunāko Augstākās tiesas tiesu praksi un judikatūru maksātnespējas jomā, sniedzot īsus komentārus par Augstākās tiesas nolēmumos paustajām atziņām.

Rokasgrāmatas izdevums papildināts ar nozīmīgiem Augstākās tiesas nolēmumiem, kuros skatīti jautājumi, kas skar kreditora tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka, ja viņš nav bijis informēts par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku citā valstī, individuālā komersanta maksātnespējas procesa hronoloģisko prioritāti, valdes locekļa atbildību maksātnespējas procesā par VID piemēroto sankciju apmēru u.c.

Augstākās tiesas nolēmumos pausto atziņu apkopojums

  • 8.4.6. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 26. februāra spriedums lietā SKC-77/2016 (Kreditora tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka, ja viņš nav bijis informēts par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku citā valstī)

Šajā spriedumā Civillietu departaments ir atzinis, ka maksātnespējas procedūras uzsākšana un pabeigšana citā dalībvalstī nevar ietekmēt kreditora, kurš nav ticis informēts par maksātnespējas procedūru un kreditora prasījuma pieteikšanu, tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka.

Konkrētajā lietā ir skatīts jautājums, kas skar Regulas Nr. 1346/2000 noteikumu piemērošanu un tieši izrietošo pienākumu Eiropas Savienības dalībvalsts tiesai, kurā uzsākta maksātnespējas procedūra, vai tās ieceltam likvidatoram (kas atbilstoši Latvijas likumdošanai būtu maksātnespējas procesa administrators) nekavējoties informē zināmos kreditorus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir citās dalībvalstīs.

Civillietu departaments spriedumā ir secinājis, ka konkrētajā lietā nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka, uzsākot bankrota procedūru vai tās laikā, Anglijas tiesa vai tās ieceltais likvidators būtu informējis kreditoru ar individuālu paziņojumu par maksātnespējas procedūru un prasījuma iesniegšanu. Turklāt kreditors šādu paziņojuma saņemšanu neatzina. Līdz ar to secināms, ka maksātnespējas procedūras uzsākšana un pabeigšana Anglijā nevar ietekmēt kreditora, kurš nav informēts par maksātnespējas procedūru un kreditora prasījuma pieteikšanu, tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka.

  • 8.4.7. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 31. marta spriedums lietā SKC-3/2016 (Pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesā pieteikta kreditora prasījuma statuss)

Konkrēti izskatāmajā lietā kreditors – juridiska persona – bija uzsācis aktīvu parāda piedziņas procesu prasības tiesvedības kārtībā pret parādnieku – fizisku personu, taču pēc prasības celšanas mainījās parādnieka tiesiskais statuss, jo tika pasludināts tā fiziskās personas maksātnespējas process. Kreditors nokavēja savu prasījuma iesniegšanas termiņu maksātnespējas procesā, līdz ar to Civillietu departaments secināja, ka kreditors ir zaudējis savas prasījuma tiesības pret parādnieku, pamatojoties uz noilguma iestāšanos.

Konkrētajā lietā parādnieks par ierosināto maksātnespējas procesu nebija paziņojis kreditoram un tiesai, kas skatīja parāda piedziņas lietu no parādnieka, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas plānā nebija norādījis minēto kreditora prasījumu, tomēr Civillietu departaments secināja, ka šie apstākļi neatbrīvo kreditoru no prasījuma pieteikšanas maksātnespējas procesa administratoram, jo likumdevējs nav paredzējis atšķirīgu regulējumu kreditoru prasījumu iesniegšanas kārtībai tiem kreditoriem, kuri cēluši prasību tiesā. Turklāt kreditoram ir iespējas sekot līdzi sava parādnieka tiesiskā statusa izmaiņām, jo maksātnespējas reģistrs, kam ir publiska ticamība, ir brīvi pieejams.

Civillietu departaments atsaucās uz jau judikatūrā nostiprināto tēzi, ka strīdos par kreditora prasījumiem pret maksātnespējīgu parādnieku piemērojamas Maksātnespējas likuma speciālās tiesību normas, kas noteic speciālu kārtību, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi un kuru neievērojot kreditoram jārēķinās ar nelabvēlīgām sekām – noilguma iestāšanos. Minēto negroza apstāklis, ka kreditors, apejot Maksātnespējas likumā noteikto prasījumu pieteikšanas kārtību, pirms vai pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas cēlis prasību tiesā (Civillietu departamenta 2014. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-117). Respektīvi, tādu kreditoru prasījumu iesniegšana, kas vērsti pret maksātnespējīgo parādnieku (gan fizisko, gan juridisko personu), aprobežota ar saīsinātu termiņu, kura atjaunošana nav paredzēta.

Šī lieta ir uzmanības vērta arī tāda iemesla dēļ, ka Civillietu departamenta tiesneši Intars Bisters un Aigars Strupišs ir izteikuši savas atsevišķās domas, nepiekrītot spriedumā paustajiem secinājumiem. Minētie Civillietu departamenta tiesneši norāda, ka lietā Nr. SKC-117, uz kuru atsaucies Civillietu departaments, prasība tika celta pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, kur tādā veidā kreditors mēģināja apiet likumā noteikto kārtību un termiņus prasījuma tiesību realizēšanai, taču šajā lietā prasība tika celta pirms maksātnespējas pasludināšanas. Tādēļ atziņa lietā Nr. SKC-117 nebija vispārināma un attiecināma uz šīs lietas apstākļiem, jo būtiski atšķiras lietas faktiskie apstākļi.

Tiesneši savās atsevišķajās domās vērsa arī uzmanību uz administratora lomu parādnieka maksātnespējas procesā, kas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas rīkojas ar parādnieka mantu, risina jautājumus par saistību izpildi un kreditoru prasījumu apmierināšanu un lietās, kas skar fiziskās personas mantisko stāvokli, tiesā uzstājas fiziskās personas vietā un īsteno visas no procesuālajām tiesību normām izrietošās tiesības un pienākumus. Tādējādi pēc maksātnespējas ierosināšanas kreditoram nebūtu atkārtoti jāpiesaka prasījums, jo par to administratoram ir jābūt informētam.

Tāpat tiesneši vērsa uzmanību uz paša parādnieka pienākumu norādīt visus savus parādus un parādnieka pienākumu darīt zināmus visus savus kreditorus administratoram, tai skaitā tos, kuri jau cēluši prasības tiesā. Tikai tad, ja parādnieks godprātīgi izpilda šos pienākumus, administrators var pilnvērtīgi pārņemt viņa mantisko attiecību pārvaldīšanu. Tādēļ parādnieks, kurš, pārkāpjot labticīguma principu, nepilda likuma noteikumus, nevar baudīt likuma aizsardzību – atbrīvoties no nenorādītajām saistībām.

  • 8.4.8. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. maija spriedums lietā SPC-11/2016 (Individuālā komersanta maksātnespējas procesa hronoloģiskā prioritāte)

Fiziskās personas un juridiskās personas maksātnespējas procesi ir divi patstāvīgi tiesību institūti ar atšķirīgu regulējumu, kuru vienlaicīga norise attiecībā uz vienu un to pašu fizisko personu nav iespējama. Šajā lietā Civillietu departaments ir norādījis uz fiziskās personas – individuālā komersanta komerciālā statusa hronoloģisko prioritāti. Proti, vispirms ir jāiziet individuālā komersanta maksātnespējas process, un tikai pēc tā pabeigšanas ir iespējams uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu. Tā kā fiziskās personas un juridiskās personas (individuālā komersanta) maksātnespējas procesi ir divi patstāvīgi tiesību institūti ar atšķirīgu regulējumu, to vienlaicīga norise attiecībā uz vienu un to pašu fizisko personu nav iespējama. Civillietu departaments norāda, ka šajā ziņā nav nozīmes tam, ka individuālā komersanta gadījumā vienai un tai pašai fiziskajai personai vienlaikus piemīt divi tiesiskie statusi – komerciālais kā speciālais komersanta statuss un vispārīgais privāttiesiskais statuss kā fiziskajai personai ārpus tās veiktās komercdarbības.

  • 8.4.9. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. jūnija spriedums lietā SKC–220/2016 (Maksātnespējas administratora izvēles tiesību sekas; ieskaita izpratne)

Šī konkrētā lieta Civillietu departamentā bija nonākusi atkārtoti, jo Senāts jau ar 2013. gada 5. aprīļa spriedumu atcēla zemākās instances tiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

Konkrētajā lietā tika risināts strīds, vai administratoram, vienpusēji atkāpjoties no tiesiski noslēgta līguma, ir tiesības izmantot atprasījuma tiesības jebkāda pamata trūkuma dēļ.

Jau pirmoreiz skatot šo lietu kasācijas kārtībā, Senāts sniedza interpretāciju par Civillikumā regulēto atprasījuma tiesību jebkāda pamata trūkuma dēļ (Civillikuma 2389. pants) un atzina, ka maksātnespējas administratora veiktu vienpusēju atkāpšanos no tiesiski noslēgta līguma, kas nav atzīts par spēkā neesošu vai atcelts no paša sākuma, nevar traktēt kā tiesiskā pamata atkrišanu. Neraugoties uz minēto, apelācijas instances tiesa administratora celto prasību apmierināja, pamatojoties uz Civillikuma 2389. pantu, argumentējot, ka līgums ir izbeigts un līdz ar to ir radies prasījums par avansa neatmaksātās daļas atprasījumu.

Atziņa, ka administratora vienpusēja atkāpšanās no līguma pati par sevi nenodibina Civillikuma 2389. pantā paredzēto izpildījuma atprasījuma pamatu, judikatūrā izteikta jau iepriekš, turklāt tāda līguma izbeigšana, kas nav atzīts par spēkā neesošu, nav uzskatāma par tiesiskā pamata atkrišanu Civillikuma 2389. panta izpratnē (2015. gada 6. novembra spriedums lietā Nr. SKC-107, 2015. gada 29. jūnija spriedums lietā Nr. SKC-89, 2015. gada 30. oktobra spriedums lietā Nr. SKC-132).

Civillikuma 2389. pants piemērojams tikai tad, ja izpildījums izdarīts uz spēkā neesoša darījuma pamata (2005. gada 20. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-246).

  • 8.4.10. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 7. jūnija spriedums lietā SKC-7/2016 (Komercsabiedrības valdes locekļa atbildība; maksātnespējas administratora prasība pret maksātnespējīgās komercsabiedrības valdes locekli; cietušā tagadējās mantas samazinājuma izpratne (JUDIKATŪRAS MAIŅA))

Šajā spriedumā Civillietu departaments norādījis: «Viens no instrumentiem, kā atgūt līdzekļus kreditoru prasījumu segšanai maksātnespējas procesā, ir zaudējumu piedziņa no maksātnespējīgās komercsabiedrības valdes locekļiem. Maksātnespējas procesa administratoram, kurš cēlis prasību pret valdes locekli, ir jāpierāda, pirmkārt, sabiedrībai (kreditoru kopumam) nodarīto zaudējumu fakts un apmērs, otrkārt, cēloniskais sakars starp zaudējumiem un valdes locekļa rīcību, treškārt, kā šie zaudējumi ir samazinājuši kreditoru prasījumu apmierināšanas iespējas maksātnespējas procesā, bet valdes loceklis var atbrīvoties no civiltiesiskās atbildības, pierādīdams savas rīcības atbilstību krietna un rūpīga saimnieka kritērijiem.»

Šis Civillietu departamenta spriedums ir būtisks ar to, ka tiek mainīta līdzšinējā judikatūra par valdes locekļa atbildību par sabiedrībai radītiem zaudējumiem, kas izriet no VID nodokļu uzrēķina. Iepriekš Civillietu departaments uzskatīja, ka VID piemērotais sankciju apmērs sabiedrībai nav uzskatāms par zaudējumiem, kas piedzenami no valdes locekļa.

Ar šo spriedumu Civillietu departaments ir secinājis, ka mantas sastāvā ietilpstošo aktīvu samazinājums, tostarp VID aprēķinātās valsts budžetā iemaksājamās naudas summas, kuru samaksa nav veikta sabiedrības maksātnespējas dēļ, ir uzskatāms par saistību apmēra palielināšanos (mantisks pametums), ko izraisījis tiesību pārkāpums no valdes locekļa puses, un tie ir zaudējumu, kas jāatlīdzina.

Konkrētajā gadījumā tika konstatēta valdes locekļa prettiesiska bezdarbība, kas izpaudās adekvātu pasākumu neveikšanā, lai mazinātu VID piemēroto sankciju apmēra palielināšanos, tai skaitā savlaikus netika iesniegts maksātnespējas pieteikums tiesā. Līdz ar to saistības, kuras radās tiesību pārkāpuma rezultātā, izraisīja sabiedrības mantas samazinājumu, un valdes loceklim ir iestājusies atbildība par nodarītajiem zaudējumiem sabiedrības (kreditoru) priekšā.

  • 8.4.11. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 16. jūnija spriedums lietā SKC-178/2016 (Galvinieka atbildība galvenā parādnieka – fiziskas personas – maksātnespējas procesā)

Galviniekam jāatbild kreditoram par galvenā parādnieka (juridiskās vai fiziskās personas) neizpildītajām saistībām arī tad, ja pēdējais nonācis finansiālās grūtībās.

Arī gadījumā, ja ar tiesas lēmumu tiek izbeigta galvenā parādnieka, kas ir fiziskā persona, saistību dzēšanas procedūra un maksātnespējas process, dzēšot šīs personas saistību dzēšanas plānā norādītās neizpildītās saistības, galvojums netiek izbeigts (sal. Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas 2015. gada 30. oktobra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-1443/2015).

Galvenā parādnieka atbrīvošanu no saistībām (saistību dzēšanu) saistībā ar saistību dzēšanas plāna izpildi maksātnespējas procesa ietvaros nevar uzskatīt ne par darbību, ne par notikumu, ar kuru galvinieks tiktu atbrīvots no galvojuma saistībām Civillikuma 1710. un 1712. panta izpratnē.

25.09.2016

Aktuālās tiesu un Uzņēmumu reģistra prakses apkopojums komerctiesībās

Kreditoru subjektīvās tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, valdes locekļu vainojamības prezumpcijas piemērošana, vārda akciju īpašuma tiesību pāreja, kā arī citas aktuālās tiesu un Uzņēmumu reģistra prakses apkopojums komerctiesībās ir «Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» jaunākajos papildinājumos, ko sagatavojusi ZAB TARK GRUNTE SUTKIENE juristu un advokātu komanda.

Skatot detalizētāk:

  1. Dalībnieka lēmuma atzīšana par spēkā neesošu viena dalībnieka sabiedrības gadījumā. Lai tiesa varētu piemērot Komerclikuma 217. pantu un atzīt dalībnieka lēmuma par spēkā neesošu, ir jākonstatē ne vien sapulces sasaukšanas un lēmuma pieņemšanas procedūras pārkāpuma formāla esamība, bet arī tas, vai ar šo pārkāpumu ir aizskartas aizsargājamas tiesiskās intereses (sapulces pārkāpuma būtiskums ir jāpierāda prasītājam). Vēl jo vairāk tas attiecas uz viena dalībnieka SIA, proti, dalībnieku sapulces sasaukšanas procedūras formāls pārkāpums viena dalībnieka sabiedrībā pats par sevi nav pamats šajā sapulcē pieņemtā lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu, ja to neapstrīd pats dalībnieks kā ar likumu aizsargāto interešu subjekts.
  2. Iespēja pasludināt dalībnieku (akcionāru) sapulces pārtraukumu līdz nākamajai dienai (uz vairākām dienām). Komerclikums neparedz tiesības pārtraukt dalībnieku (akcionāru) sapulci uz vairākām dienām un tad to turpināt, pat ja dalībnieki (akcionāri) nespēj izlemt kādu darba kārtības jautājumu. Neskatoties uz to, ka Komerclikums tieši neaizliedz šādu pārtraukumu veikšanu, katra akcionāru sapulce tomēr ir uzskatāma par jaunu (atsevišķu) sapulci, kas izsludināma Komerclikuma noteiktajā kārtībā.
  3. Termiņš prasības celšanai saskaņā ar 172. pantu. Saskaņā ar Komerclikuma 172. pantu, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu (kurš pieņemts ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu) vai pēc mazākumdalībnieku pieprasījuma (kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu (t.i., 5%) no pamatkapitāla vai kura līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 71 100 eiro EUR), sabiedrībai ir pienākums celt prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu. Šāda prasība jāceļ triju mēnešu laikā, skaitot no dalībnieku lēmuma pieņemšanas dienas. Minētais triju mēnešu termiņš ir prekluzīvs (t.i., tāds, kas nosaka noteiktu tiesību izlietošanas periodu), un pēc tā beigām attiecīgās tiesības izbeidzas.
  4. Valdes locekļa tiesības atstāt amatu, nesastarpināti paziņojot par to komercreģistra iestādei. Tā kā valdes locekļa pienākumu veikšana pret pašas personas gribu ir uzskatāma par piespiedu darbu, kas ir aizliegts, praksē valdes loceklis ir tiesīgs atstāt amatu, arī nepastarpināti paziņojot par to komercreģistra iestādei (nevis tikai iesniedzot paziņojumu sabiedrībai).
  5. Valdes tiesības pārstāvēt sabiedrību nepilnā sastāvā. Ja kāds valdes loceklis ir atstājis amatu, tad sabiedrības valde var darboties un pārstāvēt sabiedrību arī nepilnā sastāvā. Apstāklis, ka sabiedrības valdes faktiskais valdes locekļu skaits neatbilst sabiedrības statūtos noteiktajam, nav uzskatāms par šķērsli sabiedrības darbībai.
  6. Valdes locekļa piekrišana. Valdes locekļa ievēlēšana ir dalībnieku uzticības balsojums, kas nozīmē, ka sabiedrību pārvalda dalībnieku sapulces ievēlētās konkrētas uzticības personas. Līdz ar ko, valdes loceklis nevar pārpilnvarot trešajai personai veikt valdes tiesības un pienākumus. Tas attiecas arī uz valdes locekļa apliecinājumu ieņemt valdes locekļa amatu (piekrišanu), kam ir personisks raksturs un ko valdes locekļa vietā nevar veikt trešās personas uz pilnvaras pamata.
  7. Valdes locekļa atsaukšana, ja ar to ir noslēgts darba līgums. Valdes locekļa ievēlēšana ir dalībnieku uzticības balsojums, tādēļ valdes locekļa amats ir uzticības amats. Rezultātā uzticību zaudējušais valdes loceklis, būdams atsaukts no amata, nevar prasīt atjaunošanu tajā tiesas ceļā. Tiesa nevar uzspiest valdes locekli sabiedrībai un tās dalībniekiem pretēji viņu gribai, tāpēc atsauktajam valdes loceklim nav prasījuma tiesību atjaunot viņu amatā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad starp valdes locekli un sabiedrību tika noslēgts darba līgums. Proti, atsaucot valdes locekli no amata, izbeidzams arī attiecīgais darba līgums.
  8. Valdes locekļa vainojamības prezumpcija. Saskaņā ar Komerclikuma 169. pantu valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem valdes locekļi atbild solidāri (izņemot gadījumus, kad valdes loceklis pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks). Tādējādi Komerclikuma 169. panta trešās daļas norma, atkāpjoties no civilprocesa vispārīgā principa par pierādīšanas pienākumu, tādu apstākļu, ka viņš rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks (nav izdarījis tiesību pārkāpumu vai arī notikušajā tiesību pārkāpumā nav vainojams), pierādīšanas nastu pārliek uz valdes locekli. Rezultātā, ja valdes loceklis nespēj minēto pierādīt, viņa vaina ir prezumējama. Taču, lai sāktu darboties minētā prezumpcija, kas pierādīšanas pienākumu pārliek no prasītāja (piem., sabiedrības) uz atbildētāju (šajā gadījumā valdes locekli), prasītājam nepieciešams pierādīt zaudējumu esamību atbilstoši sacīkstes principam un vispārējiem Civilprocesa likuma noteikumiem, kas regulē pierādījumu iesniegšanu.
  9. Atteikšanās no dalībniekam piederošajām daļām. Komerclikuma 192. panta pirmās daļas 3. punkts paredz dalībniekam tiesības rakstveidā atteikties no savām daļām. Šādā situācijā dalībnieka daļas pāriet pašai sabiedrībai. Dalībniekam atsakoties no savām daļām, šāda īpašuma tiesību pāreja arī uzskatāma par atsavināšanu. Gadījumos, kad dalībnieks atsakās no savām daļām, viņš paraksta dalībnieku reģistra nodalījumu kā daļu atsavinātājs, savukārt kā daļu ieguvējs dalībnieku reģistra nodalījumu paraksta pati sabiedrība (sabiedrības vārdā šo dokumentu paraksta valde).
  10. Kreditoru subjektīvās tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Likvidācijas process ir vērsts uz sabiedrības kreditoru prasību apmierināšanu. Savukārt Komerclikumā minētā kārtība, kas paredz pirms sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra dot laiku likvidācijā ieinteresētajām personām iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu, ir vērsta tieši uz kreditoru interešu aizsardzību. Pašas kreditoru intereses vienmēr vērtējamas kā finansiālas, taču šajā gadījumā ir konstatējamas arī tiesību normas, kas vērstas uz šo interešu aizsardzību. Rezultātā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā lēmumā1 ir atzinis, ka kreditoriem ir tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja tie uzskata, ka Uzņēmumu reģistrs lēmuma pieņemšanā nav ievērojis iepriekš minēto kārtību (kura, kā iepriekš norādīts, ir vērsta tieši uz kreditoru interešu aizsardzību). Tādējādi tika atzīts, ka kreditoriem šādā situācijā arī ir publiski tiesiskas intereses un ir subjektīvas tiesības prasīt Uzņēmuma reģistra lēmuma atcelšanu. Šis secinājums ir svarīgs tādēļ, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 31. panta otro daļu pieteikumu administratīvajā tiesā, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas.
  11. Vārda akciju īpašuma tiesību pāreja. Vārda akciju īpašuma tiesību pārejas brīdis Komerclikumā nav pietiekami skaidri noteikts. Saskaņā ar Komerclikuma 238. panta piektās daļas noteikumiem papīra formas vārda akciju īpašuma tiesības pāriet, nododot ieguvējam papīra formas akcijas ar indosamentu (uz tām izdarītu nodošanas ierakstu). Normatīvajos aktos tas nav pietiekami precīzi formulēts, bet dematerializētu vārda akciju īpašuma tiesības pāriet, iesniedzot akciju sabiedrības valdei akciju atsavinātāja un ieguvēja kopīgu pieteikumu vai darījuma aktu. Līdz ar to secināms, ka dematerializētu vārda akciju atsavināšana un nodošana notiek, veicot ierakstu par akciju pāreju akcionāru reģistrā. Tādējādi līdz brīdim, kamēr šāds ieraksts nav veikts, akciju ieguvējam ir tikai akciju atsavināšanas darījuma izpildes prasība, bet ne īpašuma prasība. Akcionāra tiesības tiek iegūtas ar brīdi, kad akcijas īpašnieks ir ierakstīts akcionāru reģistrā. Rezultātā, akciju īpašuma tiesību pāreja jānošķir no akcionāra tiesību ieguves, jo akciju sabiedrības reģistrs var neatspoguļot precīzas ziņas par akciju īpašniekiem.
  12. Termiņi pieteikuma iesniegšanai komercreģistrā. Viens no Komercreģistra darbības mērķiem ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti komercreģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami komercreģistra iestādei 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja Komerclikumā nav noteikts citādi. Minētās 14 dienas ir vispārējs termiņš, kas jāievēro, ja Komerclikums nenoteic citu termiņu konkrētu ziņu/dokumentu iesniegšanai. Dokumentu savlaicīga iesniegšana ir jānodrošina sabiedrības izpildinstitūcijai (valdei), kas saskaņā ar Komerclikuma 221. panta pirmās daļas noteikumiem pārstāv sabiedrību. Par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Komercreģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā sabiedrības valdes loceklis var tikt administratīvi sodīts.

1 – Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 19.aprīļa lēmums lietā Nr.6-70003916/25, SKA-903/2016.

30.06.2016

Fiziskās personas maksātnespējas atjaunošana. Ģimenes maksātnespējas process. Nolikto atslēgu princips

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» jaunākajos papildinājumos rokasgrāmatas autora ZAB TARK GRUNTE SUTKIENE juristu un advokātu komanda ir aktualizējusi un papildinājusi maksātnespējas nodaļu, sagatavojot detalizētus komentārus un skaidrojumus par fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Turpinot papildināt «Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» maksātnespējas procesa sadaļu, ZAB TARK GRUNTE SUTKIENE juristu un advokātu komanda piedāvā iepazīties ar jautājumiem, kas regulē fiziskās personas maksātnespējas procesu, tai skaitā aplūkoti tādi jaunieviesti tiesību instrumenti kā «ģimenes maksātnespējas process» un «noliktais atslēgu princips».

Tāpat rokasgrāmatas izdevums papildināts arī ar nozīmīgu tiesu praksi par jautājumiem, kas skar kreditoru prasījumu vērtēšanas ierobežojumus tiesiskās aizsardzības procesā; kādi pierādījumi pievienojami parādnieka – juridiskas personas – maksātnespējas procesa pieteikumam; kas ir pamatoti parādnieka iebildumu maksātnespējas procesā tiesā, u.c. jautājumiem.

Plašāk iespējams iepazīties:

  • 8.3.6. «Fiziskās personas maksātnespējas process»:
    • 8.3.6.1. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekti»;
    • 8.3.6.2. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmes un priekšnoteikumi»;
    • 8.3.6.3. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi»;
    • 8.3.6.4. «Fiziskās personas maksātnespējas procesā ieinteresētās personas»;
    • 8.3.6.5. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums»;
    • 8.3.6.6. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana un reģistrēšana»;
    • 8.3.6.7. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšana un lietas ierosināšana»;
    • 8.3.6.8. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas sagatavošana izskatīšanai»;
    • 8.3.6.9. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšana un spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā»;
    • 8.3.6.10. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas»;
    • 8.3.6.11. «Parādnieka un kreditora rīcības ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesā»;
    • 8.3.6.12. «Jautājumi, kas izlemjami pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas»;
    • 8.3.6.13. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa norise – bankrota procedūra»:
      • «Administratora darbības bankrota procedūras laikā»;
      • «Parādnieka ierobežojumi, pienākumi un tiesības bankrota procedūras laikā»;
      • «Kreditoru prasījumi un kreditoru sapulces»;
      • «Parādnieka manta un mantas pārdošana bankrota procedūras laikā
      • «Darījumu apstrīdēšana bankrota procedūras laikā»;
      • «Fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtība»;
      • «Bankrota procedūras pabeigšana»;
      • «Bankrota procedūras izbeigšana»;
      • «Bankrota procedūras pabeigšanas vai izbeigšanas sekas, ja vienlaikus ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process»;
    • 8.3.6.14. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa norise – saistību dzēšanas procedūra»:
      • «Saistību dzēšanas plāns un saistību dzēšanas procedūras pasludināšana»;
      • «Saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas sekas»;
      • «Administratora darbības pēc saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas»;
      • «Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš»;
      • «Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumi»;
      • «Parādnieka tiesības un pienākumi saistību dzēšanas procedūrā
      • «Parādnieka atbrīvošana no saistībām»;
      • «Saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas kārtība»;
    • 8.3.6.15. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšana»;
  • 8.4.2. «Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 11. septembra spriedums lietā Nr. SPC-38/2013 (Kreditoru prasījumu vērtēšanas ierobežojums tiesiskās aizsardzības procesā)»;
  • 8.4.3. «Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 20. februāra spriedums lietā SPC-5/2015»;
  • 8.4.4. «Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 20. decembra lēmums lietā Nr. SPC-52/2012 (Parādnieka – juridiskas personas – maksātnespējas procesa pieteikumam pievienojamie pierādījumi)»;
  • 8.4.5. «Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 30. janvāra spriedums lietā Nr. SPC-3/2015 (Parādnieka iebildumu pamatotība maksātnespējas procesā tiesā)».
23.03.2016

Ārpustiesas parādu restrukturizācija un Maksātnespējas likuma tiesiskais regulējums

Ārpustiesas parādu restrukturizācija un Maksātnespējas likuma tiesiskais regulējums – rokasgrāmatas jaunākie papildinājumi, kas palīdzēs orientēties tiesiskās aizsardzības un juridiskās personas maksātnespējas procesa jautājumos.

Rokasgrāmatas autora ZAB Tark Grunte Sutkiene juristu un advokātu komanda ir aktualizējusi un papildinājusi maksātnespējas nodaļu, sagatavojot detalizētus komentārus un skaidrojumus par ārpustiesas parādu restrukturizāciju, tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu. Rokasgrāmata cita starpā papildināta ar ārpustiesas parādu restrukturizācijas vadlīnijām un atsaucēm uz tiesu praksi.

ZAB Tark Grunte Sutkiene aplūkojis būtiskākās novitātes maksātnespējas procesa regulējumā un tiesu praksē, detalizēti aprakstot finanšu grūtību iespējamos risinājumus – ārpustiesas parādu restrukturizāciju, tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Nākamajos rokasgrāmatas papildinājumos tiks ietvertas nodaļas par jautājumiem, kas regulē fiziskās personas maksātnespējas procesu, tai skaitā aplūkoti tādi jaunieviesti instrumenti kā «ģimenes maksātnespējas process» un «noliktais atslēgu princips».

Ar šo papildinājumu jaunumiem plašāk var iepazīties rokasgrāmatā – 8.3. «Maksātnespēja»:

  • 8.3.1. «Iespējamie finanšu grūtību risinājumi»;
  • 8.3.2. «Ārpustiesas parādu restrukturizācija»;
  • 8.3.3. «Maksātnespējas likuma regulējums»;
  • 8.3.4. «Tiesiskās aizsardzības process»:
    • 8.3.4.1. «Tiesiskās aizsardzības procesa subjekti»;
    • 8.3.4.2. «Tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšana, uzsākšanas ierobežojumi, pieteikums un tā iesniegšana tiesā»;
    • 8.3.4.3. «Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana»;
    • 8.3.4.4. «Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas»;
    • 8.3.4.5. «Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, tā izstrāde un saskaņošana Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes»;
    • 8.3.4.6. «Administrators un administratora iecelšana tiesiskās aizsardzības procesā»;
    • 8.3.4.7. «Administratora atzinums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu»;
    • 8.3.4.8. «Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšana tiesā un spriedums tiesiskās aizsardzības procesa lietā»;
    • 8.3.4.9. «Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas»;
    • 8.3.4.10. «Tiesiskās aizsardzības procesa termiņš un plāna grozīšana»;
    • 8.3.4.11. «Parādnieka rīcības ierobežojumi un pienākumi»;
    • 8.3.4.12. «Administratora darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā»;
    • 8.3.4.13. «Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana»;
    • 8.3.4.14. «Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process»;
  • 8.3.5. «Juridiskās personas maksātnespējas process»:
    • 8.3.5.1. «Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti»;
    • 8.3.5.2. «Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšana»;
    • 8.3.5.3. «Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas»;
    • 8.3.5.4. «Administrators. Administratora pilnvaras, pienākumi un tiesības pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas»;
    • 8.3.5.5. «Parādnieka pārstāvis. Parādnieka pārstāvja pienākumi un tiesības juridiskās personas maksātnespējas procesā. Valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu»;
    • 8.3.5.6. «Kreditoru prasījumi»;
    • 8.3.5.7. «Kreditoru informēšanas pienākums un kreditoru iebildumi par administratora rīcību»;
    • 8.3.5.8. «Kreditoru sapulce»;
    • 8.3.5.9. «Mantas realizācija juridiskās personas maksātnespējas procesā»;
    • 8.3.5.10. «Kreditoru prasījumu apmierināšana juridiskās personas maksātnespējas procesā»;
    • 8.3.5.11. «Juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšana»;
    • 8.3.5.12. «Pāreja no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu».
23.12.2015

Jaunākā judikatūra par dalībnieku lēmumu atzīšanu

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» jaunākajos papildinājumos – komerctiesību advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene juristu un advokātu komentāros jaunākā judikatūra par dalībnieku lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un UR lēmums attiecībā par kapitāla daļu kārtas numuru piešķiršanu:

  • Kādos gadījumos pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā uzskatāmi par tik būtiskiem, lai lēmums tiktu atzīts par spēkā neesošu? Cik liela nozīme vai šādu pārkāpumu rezultātā ir aizskartas prasītāja tiesības un tiesiskās intereses?
  • Kuri dalībnieku sapulces lēmumi pārsūdzami Jelgavas tiesā, kura izskata reiderisma jautājumus, un kuri vispārējā tiesvedības kārtībā?
  • Kā piešķirami sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu kārtas numuri, ja sabiedrībā ir vairāki dalībnieki un denominācijas rezultātā rodas jaunas kapitāla daļas?

To visu var skatīt šādās rokasgrāmatas nodaļās un apakšnodaļās:

  • 3.1.6. «Dalībnieku konflikti un to risinājumi» – mazākumdalībnieku aizsardzība, dalībnieku lēmumu atzīšana par spēkā neesošu, tiesu piekritības jautājumi lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem;
  • 4.1. «Pamatkapitāls un tā veidi» – pamatkapitāla izteikšana eiro, izplatītākās kļūdas, izsakot pamatkapitālu eiro.

Piemēram,
«Likums nosaka, ka dalībnieku lēmums, neatkarīgi no tā, vai tas pieņemts dalībnieku sapulcē vai aptaujas kārtībā, var tikt atzīts par spēkā neesošu jebkurā no šādiem gadījumiem:

  • 1) pieņemtais lēmums pēc satura neatbilst likumam vai statūtiem (piemēram, pieņemts lēmums par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, lai gan šādu lēmumu dalībnieki paši pieņemt nevar);
    2) šā lēmuma pieņemšanas procedūra nav atbildusi likumam vai statūtiem (piemēram, lēmums pieņemts ar vienkāršo balsu vairākumu, bet statūtos noteikts kvalificētais balsu vairākums);
    3) pieļauti būtiski pārkāpumi sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanā (piemēram, dalībnieks nav uzaicināts uz sapulci, vai arī sapulce izsludināta nesamērīgi īsu laiku pirms tās norises, kas objektīvi neļauj dalībniekam nodrošināt savu vai pārstāvja ierašanos sapulcē, lai gan likums nosaka izsludināšanu vismaz divas nedēļas pirms tās, kā arī papildus minētajam lietas apstākļi liecinātu, ka gadījumā, ja procedūra būtu ievērota, lēmums būtu citāds) [..]».

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» sadarbībā ar tās autoriem komerctiesību advokātu biroju Tark Grunte Sutkiene palīdzēs rast atbildes gan uz jautājumiem, kas saistīti ar grozījumiem Komerclikumā attiecībā uz termiņu, kādā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz aktuālais dalībnieku reģistrs viena dalībnieka SIA un kādā SIA un AS jāizsaka pamatkapitāls eiro, gan sniegs ieskatu plānotajos grozījumos likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru».

24.09.2015

Vai valdes sēdes var notikt attālināti?

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» jaunākajos papildinājumos – komerctiesību advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene juristu un advokātu komentāros iekļauts Uzņēmuma reģistra viedoklis par valdes un padomes sēžu attālinātu sasaukšanu, sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Vai Komerclikums pilnībā pieļauj attālinātu sabiedrību pārvaldi, izmantojot visus mūsdienīgos sakaru līdzekļus?
  • Vai valdes sēdes var notikt attālināti?
  • Ar kādiem sakaru līdzekļiem var noturēt padomes sēdes attālināti? Vai attālinātu sēžu noturēšana ir iespējama tikai telefoniski vai arī ar e-pasta, īsziņu un sarakstes programmatūru (Skype, WhatsApp u.tml.) starpniecību?

Atbilstoši skatot rokasgrāmatu, papildinātas šādas nodaļas un apakšnodaļas:

  • 3.2.5. «Padomes darbība un lēmumu pieņemšana»;
  • 3.3.8. «Valdes darbība un lēmumu pieņemšana».

Tāpat arī aktualizēta 4.6.1. «Dokumentu paraugi SIA pamatkapitāla palielināšanai, izlaižot jaunas daļas» un 4.6.2. «Dokumentu paraugi SIA pamatkapitāla palielināšanai pēc gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata par gadu īsāku laika posmu apstiprināšanas, palielinot esošo daļu nominālvērtību».

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» sadarbībā ar tās autoriem komerctiesību advokātu biroju Tark Grunte Sutkiene palīdzēs rast atbildes gan uz jautājumiem, kas saistīti ar grozījumiem Komerclikumā attiecībā uz termiņu, kādā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz aktuālais dalībnieku reģistrs viena dalībnieka SIA un kādā SIA un AS jāizsaka pamatkapitāls eiro, gan sniegs ieskatu plānotajos grozījumos likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru».