Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata

Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.88 €

Kā izprast Komerclikumu un atbilstoši rīkoties?

Lai gan ir pagājis diezgan ilgs laiks no Komerclikuma stāšanās spēkā, daudz kas Komerclikumā nav skaidrs, kā arī atsevišķu normu piemērošana praksē izraisa diskusijas.

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» palīdzēs orientēties uzņēmējdarbībā un komerctiesībās, sniedzot vadošo komerctiesību ekspertu komentārus un skaidrojumus, kur tiek izskatīti Komerclikuma un ar to saistīto normatīvo aktu juridiskie un finansiālie aspekti.

TGS BALTIC

TGS BALTIC

Rokasgrāmata veidota, balstoties uz ZAB TGS BALTIC pieredzi, kas gūta sadarbībā ar klientiem – meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem. ZAB Tark Grunte Sutkiene ir viens no vadošajiem advokātu birojiem Latvijā un Baltijā. Biroja advokāti sniedz juridiskos pakalpojumus visās komerctiesību jomās un nodrošina pārstāvību tiesvedībās. Jau kopš 1992. gada biroja advokāti aktīvi konsultē gan meža nozarē strādājošos uzņēmējus, gan valsts institūcijas, cita starpā sniedzot atbalstu dažādu objektu būvniecībā, derīgo izrakteņu ieguvē un vides tiesību jautājumu risināšanā.

Ivars Grunte
Ivars
Grunte
Tark Grunte Sutkiene biroja vadošais partneris

1991.gadā nodibināja un šobrīd ir TGS Baltic biroja vadošais partneris. Ivars praktizē tiesvedības un šķīrējtiesas, apvienošanas un iegādes, banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas un kapitāla tirgu un atvasināto tirgus instrumentu jomās. Viņam ir plaša pieredze starptautisku un vietējo kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību apvienošanas un iegādes darījumu nodrošināšanā un pārrobežu un vietējā reorganizācijā.

Andra Rubene
Andra
Rubene

TGS Baltic partnere, Apvienošanas un iegādes prakses grupas Latvijā un Konkurences tiesību prakses grupas vadītāja. Viņa arī praktizē sabiedrību tiesību un komerctiesību, konkurences tiesību, banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas un kapitāla tirgu un atvasināto tirgus instrumentu jomās. Andras pieredze aptver vairākas kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību pārrobežu apvienošanas, tostarp vairākas apvienošanas, izveidojot Eiropas komercsabiedrības. Diendienā viņa palīdz klientiem izveidot, pārvaldīt un reorganizēt sabiedrības, kā arī iegādāties un atsavināt uzņēmumus un sabiedrību kapitāla daļas vai akcijas dažādās industrijās. Andra vada Dienas Biznesa izdotās Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas autoru grupu.

Linda Štrause
Linda
Štrause

TGS Baltic un Sabiedrību tiesību un komerctiesību prakses grupas vadītāja Baltijā. Viņas galvenās prakses jomas ir darījumi ar nekustamo īpašumu un būvniecība, enerģētika un infrastruktūras projekti, vides tiesības, administratīvās tiesības, publiskais iepirkums un publiskā un privātā partnerība. Lindai ir plaša pieredze liela apmēra projektos un īpaši sarežģītos darījumos, kas neietilpst ikdienas komercdarbības lokā. Viņa pastāvīgi palīdz klientiem lielu infrastruktūras projektu īstenošanā un ražotņu atvēršanā, darbības nodrošināšanā un paplašināšanā. Linda vada Dienas Biznesa izdotās Meža nozares rokasgrāmatas autoru grupu.

Inese Hazenfusa
Inese
Hazenfusa

TGS Baltic partnere un Banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas prakses grupas vadītāja Latvijā. Viņa praktizē arī apvienošanas un iegādes un sabiedrību tiesību un komerctiesību jomās. Inese konsultē kredītiestādes un citus klientus par kredītiestāžu darbības un finanšu instrumentu jautājumiem, kā arī kredītiestāžu klientu saistībām un nodrošinājumiem un to pārstrukturēšanu. Viņai ir plaša pieredze kredītiestāžu portfeļu pārstrukturēšanas jautājumos. Inese ir konsultējusi EBRD par siltumapgādes tiesisko regulējumu Latvijā un pārstāvējusi Eiropas Investīciju banku, veicot juridisko pētījumu JESSICA ieviešanai Latvijā.

Agnese Hartpenga
Agnese
Hartpenga

TGS Baltic partnere ar specializāciju tiesvedībā un šķīrējtiesā, publiskajā iepirkumā, publiskajā un privātajā partnerībā, administratīvajās tiesībās, valsts atbalsta jautājumos, enerģētikā un infrastruktūras projektos, telekomunikācijās un informācijas tehnoloģijās un farmācijas un ārstniecības tiesībās. Viņa konsultē klientus un ārvalstu konsultantus par vērienīgiem infrastruktūras attīstības projektiem. Agnese arī konsultē valsts atbalsta jautājumos, pārstāvot klientu intereses Eiropas Komisijā.

Nauris Grigals
Nauris
Grigals

TGS Baltic Badvokāts ar specializāciju tiesvedības un šķīrējtiesas, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības, apvienošanas un iegādes, sabiedrību tiesību, komerctiesību un administratīvo tiesību jomā. Viņam ir plaša pieredze tiesvedības un šķīrējtiesas jomā. Nauris ikdienā sniedz juridisko palīdzību starptautiskiem un vietējiem klientiem juridisku strīdu risināšanā, tiesu un šķīrējtiesu procesos. Tāpat viņš konsultē un sniedz klientiem juridisko palīdzību īstenot nekustamo īpašumu, uzņēmumu un kapitāla daļu vai akciju iegādes un finansēšanas darījumus, parādu restrukturizāciju un piedziņu, kā arī konsultē tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas jautājumos.

Andis Pauniņš
Andis
Pauniņš

TGS Baltic advokāts ar specializāciju tiesvedības un šķīrējtiesas, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības, administratīvo tiesību, preču zīmju, intelektuālā īpašuma, IT un telekomunikāciju jomā. Viņš ir praktizējies Hogan Lovells Londonas biroja Tiesvedības un šķīrējtiesas nodaļā 2008.gadā. Andis pārstāv kreditoru un parādnieku intereses parādu pārstrukturēšanas, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesos. Andis konsultē problemātisko aktīvu atguves jautājumos un pārstāv kreditoru un parādnieku intereses kreditoru sapulcēs un tiesu procesos.

Alise
Eljašāne

TGS Baltic vecākā juriste, kuras specializācija ir banku un finanšu tiesības, tai skaitā kapitāla tirgi, finanšu iestāžu darbības atbilstība un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana. Viņa ir konsultējusi klientus (finanšu institūcijas) darbības atbilstības jautājumos, sniegusi juridisko palīdzību ieguldījumu fondu (UCITS) pārrobežu apvienošanā, izstrādājusi nepieciešamos dokumentu standartformas obligāciju emisijai un iekļaušanai Nasdaq Riga regulētajā tirgū. Alisei ir liela pieredze finanšu iestāžu licencēšanas jautājumos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā – viņa ir sagatavojusi nepieciešamos juridiskos dokumentus ieguldījumu brokeru sabiedrības, maksājumu iestādes, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku licencēšanai, kā arī reģistrējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijā vairākus jaunus alternatīvo ieguldījumu fondus.

Inese Rendeniece
Inese
Rendeniece

TGS Baltic vecākā juriste, kuras specializācija ir banku un finanšu tiesības, tai skaitā, projektu finansēšana, kapitāla tirgi, intelektuālais īpašums, darījumi ar nekustamo īpašumu un uzņēmumu apvienošana un iegāde. Inese ir sniegusi konsultācijas nozīmīgu kreditēšanas un pārkreditēšanas darījumu ietvaros, ieskaitot sindicēto kredītu izsniegšanu, uzņēmumu un nekustamo īpašumu iegādes kreditēšanu, kā arī būvniecības un citu attīstības projektu kreditēšanu. Viņa ir izstrādājusi dokumentāciju ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas atbilstības nodrošināšanai un konsultējusi klientus saistībā ar atvasināto finanšu instrumentu darījumiem, kā arī ir sniegusi juridisko atbalstu saistībā ar bankas pakalpojumu piemērošanu patērētāju tiesību aizsardzības prasībām. Inesei ir arī pieredze Due Diligence nodrošināšanā banku lietu un finanšu, apdrošināšanas un intelektuālā īpašuma jomās un preču zīmju pieteikšanā un reģistrācijā.

Dace Indāne
Dace
Indāne

TGS Baltic zvērināta advokāte, kā arī sertificēta datu aizsardzības speciāliste, kura praktizē apvienošanas un iegādes, strīdu atrisināšanas, sabiedrību tiesību, nodarbinātības, komerctiesību un kapitālsabiedrību dalībnieku strīdu jomā. Viņa ir konsultējusi klientus sarežģītos darba tiesību strīdos, ir vairāku publikāciju autore, kā arī viena no grāmatas Darba likums ar komentāriem autorēm.

Jekaterina Anohina
Jekaterina
Anohina

TGS Baltic juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste, kura praktizē datu aizsardzības un privātuma, apvienošanas un iegādes, nodarbinātības, sabiedrību tiesību un komerctiesību jomā. Jekaterina nodrošina visdažādāko civiltiesisku un komerctiesisku darījumu dokumentu sagatavošanu klientu interesēs. Viņa veic sabiedrību un uzņēmumu padziļinātas pārbaudes un sagatavo dokumentus par sabiedrību pārvaldi un darījumiem ar sabiedrību kapitāla daļām (akcijām) un uzņēmumiem.

Māra Stabulniece
Māra
Stabulniece

TGS BALTIC zvērināta advokāta palīdze. Zvērinātu advokātu kolēģijas biedre kopš 2012. gada. Viņa specializējas Eiropas Savienības tiesībās, enerģētikas, publiskā iepirkuma, publiskās privātās partnerības un administratīvo tiesību jomā.

Aija Kreicberga
Aija
Kreicberga

TGS Baltic advokāta palīdze ar specializāciju nekustamo īpašumu un būvniecības, kā arī sabiedrības tiesību un administratīvo tiesību jomā. Aija konsultē klientus par dažādiem ar nekustamo īpašumu iegādi, atsavināšanu un izmantošanu saistītiem jautājumiem, veic nekustamo īpašumu padziļinātas pārbaudes, sagatavo darījumu dokumentus. Tāpat viņa konsultē klientus gan par ikdienas komercdarbības jautājumiem, gan sarežģītos darījumos, kas neietilpst ikdienas komercdarbības lokā. Ievērojama jurista darba pieredze gūta, strādājot juridiskajā birojā un mobilo sakaru operatora uzņēmumā Latvijas Mobilais Telefons.

Raivis Znotiņš
Raivis
Znotiņš

TGS Baltic Banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas prakses grupas jurists. Viņš praktizē arī apvienošanas un iegādes, sabiedrību tiesību, komerctiesību, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības un nekustamā īpašuma jomā. Advokātu birojā TGS Baltic darbojas kopš 2015.gada. Iepriekš Raivis guvis plašu pieredzi, 10 gadus strādājot Baltic International Bank. Kopš 2008.gada viņš kā bankas kredītkomitejas loceklis piedalījās lēmumu pieņemšanā par kreditēšanas darījumiem. Kopš 2005.gada, būdams bankas jurists, Raivis nodrošināja bankas juridisko atbalstu tādās jomās kā klientu kreditēšana, starpbanku vienošanās saistībā ar kreditēšanas darījumiem, trasta darījumi ar kreditēšanas elementiem, darījuma kontu apkalpošana, tirdzniecības finansēšana, akreditīvi, dokumentārais inkaso, bankas galvojumu (garantiju) izsniegšana, norēķina karšu un kredītkaršu izsniegšana un apkalpošana, prasījuma tiesību nodošanas darījumi (cesijas), kredītu un citu parāda saistību piedziņas jautājumi, pārstāvība tiesā un šķīrējtiesā, kā arī sadarbības nodrošināšana tiesas nolēmumu izpildes procesā, debitoru maksātnespējas procesa jautājumi, kredītu restrukturizācijas jautājumi, ar nekustamo īpašumu būvniecību, iegādi, apsaimniekošanu un atsavināšanu saistītie jautājumi, līgumu projektu, bankas politiku, procedūru, instrukciju un citu iekšējo normatīvo aktu izstrāde.

Rūdolfs Vilsons
Rūdolfs
Vilsons

TGS Baltic Apvienošanas un iegādes prakses grupas un Nodokļu prakses grupas jurists – nodokļu konsultants, kurš praktizē arī korporatīvo tiesību un komerctiesību jomā. Advokātu birojā TGS Balticpraktizē kopš 2015.gada. Iepriekš guvis plašu pieredzi, vairāk nekā 8 gadus strādājot nodokļu konsultāciju, darījumu nodrošināšanas un audita sabiedrībās, t.sk. Ernst & Young BalticTaxLink Baltic. Rūdolfs konsultē Latvijas un ārvalstu klientus nodokļu piemērošanas un juridiskajos jautājumos, nodarbojas ar klientu darījumu izvērtēšanu un strukturēšanu, analizējot nodokļu un juridiskās sekas. Ir pieredze kapitāla daļu, uzņēmumu un aktīvu padziļinātā izpētē, sagatavošanā pārdošanai, reorganizācijas, pirkuma un pārdošanas darījumu sagatavošanā un īstenošanā. Viņš konsultē klientus jautājumos par investīciju projektiem, uzņēmumu nodokļu un citu risku vadības sistēmu izstrādi, kā arī izvērtē komersantu ieviesto procesu (t.sk. operacionālo un nodokļu piemērošanas) atbilstību normatīvo aktu un labās prakses prasībām. Rūdolfs pārstāv klientus arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu pārbaudēs, sniedz atbalstu klientiem VID lēmumu apstrīdēšanā un pārsūdzēšanā.

Liene Šķiņķe
Liene
Šķiņķe

TGS Baltic advokāta palīdze ar specializāciju tiesvedībās un šķīrējtiesās, kā arī sabiedrību tiesībās un komerctiesībās. Viņa sniedz juridiskos atzinumus par sabiedrību tiesību un komerctiesību jautājumiem un sagatavo pamatojumus klientu prasībām tiesās un šķīrējtiesās. Strādājot par vecāko juristi a/s RevertaVadības juridiskā atbalsta nodaļā, Liene ir guvusi ievērojamu pieredzi banku un finanšu tiesībās, kā arī ar sabiedrību tiesību un komerctiesību jautājumiem saistītās tiesvedībās Latvijā un ārvalstīs. No 2009. līdz 2010.gadam savas zināšanas papildinājusi, studējot un praktizējot Vācijā.

Kalvis Krūmiņš
Kalvis
Krūmiņš

TGS BALTIC jurists. Viņš specializējas strīdu izšķiršanā, arī nodokļu un finanšu noziegumu lietās, ieguvis pieredzi nekustamo īpašumu darījumos.

Reinis Grunte
Reinis
Grunte

TGS Baltic jurists, kurš sniedz atbalstu sabiedrību tiesību un komerctiesību, banku un finanšu tiesību un imigrācijas jomās. Viņš veic sabiedrību un uzņēmumu padziļinātas pārbaudes un sagatavo dokumentus par sabiedrību pārvaldi un darījumiem ar sabiedrību kapitāla daļām (akcijām) un uzņēmumiem. Reinis regulāri palīdz kredītiestādēm un problemātisko aktīvu pārvaldītājiem dažādos parādu piedziņas un nekustamo īpašumu darījumos.

Džeina Gaile
Džeina
Gaile

TGS Baltic juriste ar plašu pieredzi iepirkumu jomā, kas iegūta strādājot Iepirkumu uzraudzības birojā, Finanšu ministrijā, organizējot publiskos iepirkumus iepirkuma komisiju sastāvā, kā arī sniedzot juridisko palīdzību gan pretendentiem, gan pasūtītājiem kā publisko iepirkumu, tā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju organizētos iepirkumos. Džeina praktizē arī publiskās un privātās partnerības, publisko tiesību un konstitucionālo tiesību jomā.

Jēkabs Treijs-Gigulis
Jēkabs
Treijs-Gigulis

TGS Baltic jurists, kurš praktizē strīdu risināšanas, konkurences, publisko tiesību un konstitucionālo tiesību un ES tiesību jomā. Viņš guvis plašu pieredzi Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamentā, tostarp pārstāvējis Latvijas Republikas (LR) intereses Eiropas Savienības Tiesā (EST), Eiropas Komisijā, sadarbībā ar citām valsts iestādēm.

Aigars Strupišs
Aigars
Strupišs

Piedalījies daudzu komerctiesību normatīvo aktu izstrādāšanā, tai skaitā strādājis pie Maksātnespējas likuma, Komercķīlu likuma, Kredītiestāžu likuma grozījumiem saistībā ar kredītiestāžu maksātnespējas jautājumiem, vadījis Komerclikuma izstrādi. Nodarbojas ar juridiskajām konsultācijām, konsultējot gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējus, valsts iestādes un starptautiskās organizācijas, pasniedz komerctiesību kursu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un ir daudzu ar komerctiesībām saistītu publikāciju autors.

Jānis Endziņš
Jānis
Endziņš

Tiesību zinātņu maģistrs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs. No 2002. gada līdz 2007. gadam bija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs. Piedalījies daudzu normatīvo aktu sagatavošanā, tai skaitā vadījis Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma izstrādes darba grupu. Pasniedz komerctiesību kursu Biznesa augstskolas Turība Juridiskajā fakultātē.

Sandra Dzerele
Sandra
Dzerele

Zvērināta revidente, Sandra Dzerele un partneri dibinātāja un partnere, eksperte prasījuma tiesību un kapitāla daļu novērtēšanā. Grāmatvedības un finanšu konsultāciju jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus, un revīzijas prakse ir kopš 1995. gada. Sandra Dzerele 2005. gadā tika iekļauta Komercreģistra iestādes sarakstā kā eksperte prasījuma tiesību un kapitāla daļu novērtēšanā. Savā revīzijas praksē ir piedalījusies vairāku lielu Latvijas uzņēmumu revīzijās, kuru darbības jomas ir enerģētika, pārtikas rūpniecība, ražošana un kuģu būve, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tīkli u. c., kā arī sniegusi konsultācijas uzskaites sistēmu izveidošanas jomā. Kopš 1999. gada Sandra sadarbībā ar profesionālām apmācību kompānijām gatavo un vada seminārus finanšu grāmatvedības, revīzijas un komercdarbības jomās. No 1996. gada līdz 2011. gadam Sandra Dzerele bija Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle, no 2005. gada līdz 2011. gadam – Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izglītības centra pilnvarniece, savukārt kopš 2011. gada Sandra ir šīs asociācijas Ētikas komitejas locekle.

05.07.2017

Prasības jaunuzņēmumiem, lai tie kvalificētos valsts noteiktajam atbalstam

Vai zini, kā pieteikties Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktajam valsts atbalstam? Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs TGS Baltic šī gada nākamajos papildinājumos ir iekļāvis informāciju, kas saistīta ar jaunuzņēmumu darbību un tiem pieejamo valsts atbalstu. Abonentizdevumā ietverti komentāri Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktajām prasībām, kam jaunuzņēmumiem, kā arī to investoriem jāatbilst, lai kvalificētos valsts atbalsta programmām.

«Latvijā radīts savs startup jeb strauji augošu uzņēmumu regulējums, kura pamatā ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kas spēkā stājās 2017. gada 1. janvārī. Rokasgrāmatas nodaļa paredzēta, gan jaunuzņēmumiem ar augstas izaugsmes potenciālu, kuru pamatdarbība saistīta ar jaunu inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību, kuri vēlas pieteikties Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktajām valsts atbalsta programmām, gan potenciālajiem uzņēmējiem, kas plāno īstenot savas biznesa ieceres veidojot jaunuzņēmumu un vēlas izprast nosacījumus, kādiem uzņēmumam jāatbilst, lai tas kvalificētos atbalsta kritērijiem,» tēmas aktualitāti skaidro rokasgrāmatas autors TGS Baltic.

Kapitālsabiedrībām, kam ir augstas izaugsmes potenciāls un kuru pamatdarbība saistīta ar jaunu inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību, tiek paredzēta iespēja saņemt valsts atbalstu. Jaunuzņēmumiem, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktajiem kritērijiem un kas izpildījuši tiem noteiktos pienākumus, ir tiesības pretendēt uz dalību divās valsts atbalsta programmās. Viena paredz fiksētu (samazinātu) nodokļa maksājumu par jaunuzņēmuma darbiniekiem, otra – atbalstu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Periodā, uz kuru uzņēmums pieteicies atbalstam, jaunuzņēmums ir tiesīgs piemērot arī UIN atlaidi līdz 100% apmēram.

Detalizēta informācija pieejama apjomīgajā 17. nodaļā «Jaunuzņēmums»:

  • 17.1. «Jaunuzņēmuma regulējums»:
    • 17.1.1. «Jaunuzņēmuma regulējuma mērķis»;
    • 17.1.2. «Jaunuzņēmuma jēdziens un pazīmes»;
  • 17.2. «Jaunuzņēmuma atbalsta programmas»:
    • 17.2.1. «Atbalsta programmu veidi»;
    • 17.2.2. «Nodokļu atvieglojumi»;
    • 17.2.3. «Piemērojamie valsts atbalsta nosacījumi un apmērs»;
    • 17.2.4. «Atbalsta programmu piemērošanas secība»;
    • 17.2.5. «Atbalsta programmas periods»
    • 17.2.6. «Atbalsta programmu piešķiršanas kritēriji»;
    • 17.2.7. «Atbalsta programmu pieteikšanas kārtība»;
    • 17.2.8. «Atbalsta programmu izmantošanas ierobežojumi un to izmantošanas tiesību zaudēšana»;
    • 17.2.9. «Jaunuzņēmuma pienākumi»;
    • 17.2.10. «Atteikšanās no dalības atbalsta programmās»;
  • 17.3. «Kvalificēti riska kapitāla investori»:
    • 17.3.1. «Riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumi»;
    • 17.3.2. «Investora iekļaušana kvalificētu riska kapitāla investoru sarakstā»;
    • 17.3.3. «Kvalificēto riska kapitāla investoru pienākumi»;
    • 17.3.4. «Izslēgšana no kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta»;
  • 17.4. «Atbalsta programmu administrēšana un vērtēšanas komisija»:
    • 17.4.1. «Atbalsta programmu administrējošā iestāde un jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisija»;
    • 17.4.2. «Komisijas kompetence un tiesības»;
    • 17.4.3. «Komisijas lēmuma pieņemšana, paziņošana un apstrīdēšana».
29.03.2017

Dividenžu izmaksas nianses un gaidāmie grozījumi Komerclikumā

Dividenžu izmaksas nianses un gaidāmie grozījumi Komerclikumā – tā jaunāko papildinājumu aktualitāti piesaka ZAB Tark Grunte Sutkiene advokātu un juristu komanda.
Jaunumi ir noderīgi gan pašiem komersantiem, gan juristiem, uzzinot par šādiem aspektiem:

  • Dividenžu izmaksas tiesiskums, ja pieļautas kļūdas dalībnieku sapulces protokolā: dividenžu saņemšana ir viena no dalībnieka pamattiesībām, kura pieder privāttiesību kategorijai. Dividenžu saņemšanai nav nepieciešams publiskās varas akcepts vai citāda leģitimācija. Formāla kļūda dalībnieku sapulces protokolā, kurā atspoguļota lēmumu pieņemšana par gada pārskata apstiprināšanu un dividenžu sadali, pati par sevi nerada dalībnieku tiesību aizskārumu, jo īpaši gadījumā, kad par šiem lēmumiem nav strīda. Līdz ar ko šāda lēmuma izpilde (tai skaitā, dividenžu izmaksa) bez tā apstrīdēšanas nav automātiski atzīstama par prettiesisku rīcību.
  • Plānotie Komerclikuma grozījumi, kas atvieglo paziņojuma par pamatkapitāla samazināšanu publicēšanas procedūru: Pašlaik kapitālsabiedrībām pēc lēmuma pieņemšanas par pamatkapitāla samazināšu ir pienākums gan vērsties ar attiecīgo paziņojumu komercreģistra iestāde, gan papildus iesniegt informāciju oficiālajam izdevumam «Latvijas Vēstnesis», lai tajā tiktu publicēts paziņojums kapitālsabiedrības kreditoriem par plānoto pamatkapitāla samazināšanu. No 2018. gada 1. janvāra plānots grozīt Komerclikuma nosakot, ka komercreģistra iestāde pati uz sabiedrības rēķina izsludina paziņojumu par sabiedrības pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu. Šādā veidā tiks gan mazināts administratīvais slogs kapitālsabiedrībām, gan nodrošināta iespēja komercreģistra iestādei kontrolēt, lai tiktu ievērots kreditoru informēšanas pienākums.
  • Plānotie Komerclikuma grozījumi par darījumu slēgšanas ar saistītajām personām procedūru: Plānots pilnveidot regulējumu par darījumu slēgšanu ar saistītajām personām, tādējādi nodrošinot augstāku mazākumakcionāru aizsardzību un labticīgu saistīto personu aizsardzību. Grozījumu rezultātā tiktu mainīta «saistītās personas» definīcija un precizēta kārtība, kādā slēdzami darījumi ar saistītajām personām. Šī kārtība būs piemērojama tikai tiem darījumiem kas nav noslēgti kapitālsabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros vai uz tirgus nosacījumiem.
  • Nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības: Ar mērķi nodrošināt ekonomiskās vides stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi likumdevējs ar grozījumiem Komerclikumā un Nacionālās drošības likumā plāno ieviest tādu tiesību institūtu kā «nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības». Normatīvo aktu grozījumi definēs jomas un nozīmīgās komercsabiedrības pazīmes un noteiks valsts tiesības un kārtību, kādā tā ierobežo personas, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku, iespēju iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā. Rezultātā tiks ierobežotas personu tiesības iegūt kapitāla daļas vai akcijas vai kļūt par biedru nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, kuras darbojas izteikti regulētās nozarēs, piem., enerģētika, elektroniskie sakari, mediji.

Autors norāda, ka Komerclikuma grozījumu mērķis ir administratīvā sloga mazināšana un regulējuma pilnveidošana (attiecībā uz pamatkapitāla samazināšanas procedūru un darījumu slēgšanu ar saistītajām personām). Attiecībā uz «nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrība» tiesību institūta ieviešanu – likumdevēja mērķis (saskaņā ar anotāciju) ir nodrošināt ekonomiskās vides stabilitāti, bet tā, protams, ir iejaukšanās privātautonomijā un rezultātā tiks ierobežotas personu tiesības uz īpašumu (bet tiesības uz īpašumu ir viena no cilvēka pamattiesībām, ko paredz arī Satversmes 105. pants), kā arī ierobežotas ārvalstu investoru tiesības (tas var padarīt Latvijas tirgu mazāk pievilcīgu ārvalstu investīcijām).

31.12.2016

Būtiskākā un jaunākā Augstākās tiesas tiesu prakse un judikatūra maksātnespējas jomā

Turpinot papildināt «Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» maksātnespējas nodaļu, ZAB Tark Grunte Sutkiene advokātu un juristu komanda ir apkopojusi būtiskāko un jaunāko Augstākās tiesas tiesu praksi un judikatūru maksātnespējas jomā, sniedzot īsus komentārus par Augstākās tiesas nolēmumos paustajām atziņām.

Rokasgrāmatas izdevums papildināts ar nozīmīgiem Augstākās tiesas nolēmumiem, kuros skatīti jautājumi, kas skar kreditora tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka, ja viņš nav bijis informēts par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku citā valstī, individuālā komersanta maksātnespējas procesa hronoloģisko prioritāti, valdes locekļa atbildību maksātnespējas procesā par VID piemēroto sankciju apmēru u.c.

Augstākās tiesas nolēmumos pausto atziņu apkopojums

  • 8.4.6. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 26. februāra spriedums lietā SKC-77/2016 (Kreditora tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka, ja viņš nav bijis informēts par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku citā valstī)

Šajā spriedumā Civillietu departaments ir atzinis, ka maksātnespējas procedūras uzsākšana un pabeigšana citā dalībvalstī nevar ietekmēt kreditora, kurš nav ticis informēts par maksātnespējas procedūru un kreditora prasījuma pieteikšanu, tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka.

Konkrētajā lietā ir skatīts jautājums, kas skar Regulas Nr. 1346/2000 noteikumu piemērošanu un tieši izrietošo pienākumu Eiropas Savienības dalībvalsts tiesai, kurā uzsākta maksātnespējas procedūra, vai tās ieceltam likvidatoram (kas atbilstoši Latvijas likumdošanai būtu maksātnespējas procesa administrators) nekavējoties informē zināmos kreditorus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir citās dalībvalstīs.

Civillietu departaments spriedumā ir secinājis, ka konkrētajā lietā nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka, uzsākot bankrota procedūru vai tās laikā, Anglijas tiesa vai tās ieceltais likvidators būtu informējis kreditoru ar individuālu paziņojumu par maksātnespējas procedūru un prasījuma iesniegšanu. Turklāt kreditors šādu paziņojuma saņemšanu neatzina. Līdz ar to secināms, ka maksātnespējas procedūras uzsākšana un pabeigšana Anglijā nevar ietekmēt kreditora, kurš nav informēts par maksātnespējas procedūru un kreditora prasījuma pieteikšanu, tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka.

  • 8.4.7. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 31. marta spriedums lietā SKC-3/2016 (Pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesā pieteikta kreditora prasījuma statuss)

Konkrēti izskatāmajā lietā kreditors – juridiska persona – bija uzsācis aktīvu parāda piedziņas procesu prasības tiesvedības kārtībā pret parādnieku – fizisku personu, taču pēc prasības celšanas mainījās parādnieka tiesiskais statuss, jo tika pasludināts tā fiziskās personas maksātnespējas process. Kreditors nokavēja savu prasījuma iesniegšanas termiņu maksātnespējas procesā, līdz ar to Civillietu departaments secināja, ka kreditors ir zaudējis savas prasījuma tiesības pret parādnieku, pamatojoties uz noilguma iestāšanos.

Konkrētajā lietā parādnieks par ierosināto maksātnespējas procesu nebija paziņojis kreditoram un tiesai, kas skatīja parāda piedziņas lietu no parādnieka, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas plānā nebija norādījis minēto kreditora prasījumu, tomēr Civillietu departaments secināja, ka šie apstākļi neatbrīvo kreditoru no prasījuma pieteikšanas maksātnespējas procesa administratoram, jo likumdevējs nav paredzējis atšķirīgu regulējumu kreditoru prasījumu iesniegšanas kārtībai tiem kreditoriem, kuri cēluši prasību tiesā. Turklāt kreditoram ir iespējas sekot līdzi sava parādnieka tiesiskā statusa izmaiņām, jo maksātnespējas reģistrs, kam ir publiska ticamība, ir brīvi pieejams.

Civillietu departaments atsaucās uz jau judikatūrā nostiprināto tēzi, ka strīdos par kreditora prasījumiem pret maksātnespējīgu parādnieku piemērojamas Maksātnespējas likuma speciālās tiesību normas, kas noteic speciālu kārtību, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi un kuru neievērojot kreditoram jārēķinās ar nelabvēlīgām sekām – noilguma iestāšanos. Minēto negroza apstāklis, ka kreditors, apejot Maksātnespējas likumā noteikto prasījumu pieteikšanas kārtību, pirms vai pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas cēlis prasību tiesā (Civillietu departamenta 2014. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-117). Respektīvi, tādu kreditoru prasījumu iesniegšana, kas vērsti pret maksātnespējīgo parādnieku (gan fizisko, gan juridisko personu), aprobežota ar saīsinātu termiņu, kura atjaunošana nav paredzēta.

Šī lieta ir uzmanības vērta arī tāda iemesla dēļ, ka Civillietu departamenta tiesneši Intars Bisters un Aigars Strupišs ir izteikuši savas atsevišķās domas, nepiekrītot spriedumā paustajiem secinājumiem. Minētie Civillietu departamenta tiesneši norāda, ka lietā Nr. SKC-117, uz kuru atsaucies Civillietu departaments, prasība tika celta pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, kur tādā veidā kreditors mēģināja apiet likumā noteikto kārtību un termiņus prasījuma tiesību realizēšanai, taču šajā lietā prasība tika celta pirms maksātnespējas pasludināšanas. Tādēļ atziņa lietā Nr. SKC-117 nebija vispārināma un attiecināma uz šīs lietas apstākļiem, jo būtiski atšķiras lietas faktiskie apstākļi.

Tiesneši savās atsevišķajās domās vērsa arī uzmanību uz administratora lomu parādnieka maksātnespējas procesā, kas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas rīkojas ar parādnieka mantu, risina jautājumus par saistību izpildi un kreditoru prasījumu apmierināšanu un lietās, kas skar fiziskās personas mantisko stāvokli, tiesā uzstājas fiziskās personas vietā un īsteno visas no procesuālajām tiesību normām izrietošās tiesības un pienākumus. Tādējādi pēc maksātnespējas ierosināšanas kreditoram nebūtu atkārtoti jāpiesaka prasījums, jo par to administratoram ir jābūt informētam.

Tāpat tiesneši vērsa uzmanību uz paša parādnieka pienākumu norādīt visus savus parādus un parādnieka pienākumu darīt zināmus visus savus kreditorus administratoram, tai skaitā tos, kuri jau cēluši prasības tiesā. Tikai tad, ja parādnieks godprātīgi izpilda šos pienākumus, administrators var pilnvērtīgi pārņemt viņa mantisko attiecību pārvaldīšanu. Tādēļ parādnieks, kurš, pārkāpjot labticīguma principu, nepilda likuma noteikumus, nevar baudīt likuma aizsardzību – atbrīvoties no nenorādītajām saistībām.

  • 8.4.8. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. maija spriedums lietā SPC-11/2016 (Individuālā komersanta maksātnespējas procesa hronoloģiskā prioritāte)

Fiziskās personas un juridiskās personas maksātnespējas procesi ir divi patstāvīgi tiesību institūti ar atšķirīgu regulējumu, kuru vienlaicīga norise attiecībā uz vienu un to pašu fizisko personu nav iespējama. Šajā lietā Civillietu departaments ir norādījis uz fiziskās personas – individuālā komersanta komerciālā statusa hronoloģisko prioritāti. Proti, vispirms ir jāiziet individuālā komersanta maksātnespējas process, un tikai pēc tā pabeigšanas ir iespējams uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu. Tā kā fiziskās personas un juridiskās personas (individuālā komersanta) maksātnespējas procesi ir divi patstāvīgi tiesību institūti ar atšķirīgu regulējumu, to vienlaicīga norise attiecībā uz vienu un to pašu fizisko personu nav iespējama. Civillietu departaments norāda, ka šajā ziņā nav nozīmes tam, ka individuālā komersanta gadījumā vienai un tai pašai fiziskajai personai vienlaikus piemīt divi tiesiskie statusi – komerciālais kā speciālais komersanta statuss un vispārīgais privāttiesiskais statuss kā fiziskajai personai ārpus tās veiktās komercdarbības.

  • 8.4.9. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. jūnija spriedums lietā SKC–220/2016 (Maksātnespējas administratora izvēles tiesību sekas; ieskaita izpratne)

Šī konkrētā lieta Civillietu departamentā bija nonākusi atkārtoti, jo Senāts jau ar 2013. gada 5. aprīļa spriedumu atcēla zemākās instances tiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

Konkrētajā lietā tika risināts strīds, vai administratoram, vienpusēji atkāpjoties no tiesiski noslēgta līguma, ir tiesības izmantot atprasījuma tiesības jebkāda pamata trūkuma dēļ.

Jau pirmoreiz skatot šo lietu kasācijas kārtībā, Senāts sniedza interpretāciju par Civillikumā regulēto atprasījuma tiesību jebkāda pamata trūkuma dēļ (Civillikuma 2389. pants) un atzina, ka maksātnespējas administratora veiktu vienpusēju atkāpšanos no tiesiski noslēgta līguma, kas nav atzīts par spēkā neesošu vai atcelts no paša sākuma, nevar traktēt kā tiesiskā pamata atkrišanu. Neraugoties uz minēto, apelācijas instances tiesa administratora celto prasību apmierināja, pamatojoties uz Civillikuma 2389. pantu, argumentējot, ka līgums ir izbeigts un līdz ar to ir radies prasījums par avansa neatmaksātās daļas atprasījumu.

Atziņa, ka administratora vienpusēja atkāpšanās no līguma pati par sevi nenodibina Civillikuma 2389. pantā paredzēto izpildījuma atprasījuma pamatu, judikatūrā izteikta jau iepriekš, turklāt tāda līguma izbeigšana, kas nav atzīts par spēkā neesošu, nav uzskatāma par tiesiskā pamata atkrišanu Civillikuma 2389. panta izpratnē (2015. gada 6. novembra spriedums lietā Nr. SKC-107, 2015. gada 29. jūnija spriedums lietā Nr. SKC-89, 2015. gada 30. oktobra spriedums lietā Nr. SKC-132).

Civillikuma 2389. pants piemērojams tikai tad, ja izpildījums izdarīts uz spēkā neesoša darījuma pamata (2005. gada 20. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-246).

  • 8.4.10. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 7. jūnija spriedums lietā SKC-7/2016 (Komercsabiedrības valdes locekļa atbildība; maksātnespējas administratora prasība pret maksātnespējīgās komercsabiedrības valdes locekli; cietušā tagadējās mantas samazinājuma izpratne (JUDIKATŪRAS MAIŅA))

Šajā spriedumā Civillietu departaments norādījis: «Viens no instrumentiem, kā atgūt līdzekļus kreditoru prasījumu segšanai maksātnespējas procesā, ir zaudējumu piedziņa no maksātnespējīgās komercsabiedrības valdes locekļiem. Maksātnespējas procesa administratoram, kurš cēlis prasību pret valdes locekli, ir jāpierāda, pirmkārt, sabiedrībai (kreditoru kopumam) nodarīto zaudējumu fakts un apmērs, otrkārt, cēloniskais sakars starp zaudējumiem un valdes locekļa rīcību, treškārt, kā šie zaudējumi ir samazinājuši kreditoru prasījumu apmierināšanas iespējas maksātnespējas procesā, bet valdes loceklis var atbrīvoties no civiltiesiskās atbildības, pierādīdams savas rīcības atbilstību krietna un rūpīga saimnieka kritērijiem.»

Šis Civillietu departamenta spriedums ir būtisks ar to, ka tiek mainīta līdzšinējā judikatūra par valdes locekļa atbildību par sabiedrībai radītiem zaudējumiem, kas izriet no VID nodokļu uzrēķina. Iepriekš Civillietu departaments uzskatīja, ka VID piemērotais sankciju apmērs sabiedrībai nav uzskatāms par zaudējumiem, kas piedzenami no valdes locekļa.

Ar šo spriedumu Civillietu departaments ir secinājis, ka mantas sastāvā ietilpstošo aktīvu samazinājums, tostarp VID aprēķinātās valsts budžetā iemaksājamās naudas summas, kuru samaksa nav veikta sabiedrības maksātnespējas dēļ, ir uzskatāms par saistību apmēra palielināšanos (mantisks pametums), ko izraisījis tiesību pārkāpums no valdes locekļa puses, un tie ir zaudējumu, kas jāatlīdzina.

Konkrētajā gadījumā tika konstatēta valdes locekļa prettiesiska bezdarbība, kas izpaudās adekvātu pasākumu neveikšanā, lai mazinātu VID piemēroto sankciju apmēra palielināšanos, tai skaitā savlaikus netika iesniegts maksātnespējas pieteikums tiesā. Līdz ar to saistības, kuras radās tiesību pārkāpuma rezultātā, izraisīja sabiedrības mantas samazinājumu, un valdes loceklim ir iestājusies atbildība par nodarītajiem zaudējumiem sabiedrības (kreditoru) priekšā.

  • 8.4.11. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 16. jūnija spriedums lietā SKC-178/2016 (Galvinieka atbildība galvenā parādnieka – fiziskas personas – maksātnespējas procesā)

Galviniekam jāatbild kreditoram par galvenā parādnieka (juridiskās vai fiziskās personas) neizpildītajām saistībām arī tad, ja pēdējais nonācis finansiālās grūtībās.

Arī gadījumā, ja ar tiesas lēmumu tiek izbeigta galvenā parādnieka, kas ir fiziskā persona, saistību dzēšanas procedūra un maksātnespējas process, dzēšot šīs personas saistību dzēšanas plānā norādītās neizpildītās saistības, galvojums netiek izbeigts (sal. Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas 2015. gada 30. oktobra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-1443/2015).

Galvenā parādnieka atbrīvošanu no saistībām (saistību dzēšanu) saistībā ar saistību dzēšanas plāna izpildi maksātnespējas procesa ietvaros nevar uzskatīt ne par darbību, ne par notikumu, ar kuru galvinieks tiktu atbrīvots no galvojuma saistībām Civillikuma 1710. un 1712. panta izpratnē.

25.09.2016

Aktuālās tiesu un Uzņēmumu reģistra prakses apkopojums komerctiesībās

Kreditoru subjektīvās tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, valdes locekļu vainojamības prezumpcijas piemērošana, vārda akciju īpašuma tiesību pāreja, kā arī citas aktuālās tiesu un Uzņēmumu reģistra prakses apkopojums komerctiesībās ir «Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» jaunākajos papildinājumos, ko sagatavojusi ZAB TARK GRUNTE SUTKIENE juristu un advokātu komanda.

Skatot detalizētāk:

  1. Dalībnieka lēmuma atzīšana par spēkā neesošu viena dalībnieka sabiedrības gadījumā. Lai tiesa varētu piemērot Komerclikuma 217. pantu un atzīt dalībnieka lēmuma par spēkā neesošu, ir jākonstatē ne vien sapulces sasaukšanas un lēmuma pieņemšanas procedūras pārkāpuma formāla esamība, bet arī tas, vai ar šo pārkāpumu ir aizskartas aizsargājamas tiesiskās intereses (sapulces pārkāpuma būtiskums ir jāpierāda prasītājam). Vēl jo vairāk tas attiecas uz viena dalībnieka SIA, proti, dalībnieku sapulces sasaukšanas procedūras formāls pārkāpums viena dalībnieka sabiedrībā pats par sevi nav pamats šajā sapulcē pieņemtā lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu, ja to neapstrīd pats dalībnieks kā ar likumu aizsargāto interešu subjekts.
  2. Iespēja pasludināt dalībnieku (akcionāru) sapulces pārtraukumu līdz nākamajai dienai (uz vairākām dienām). Komerclikums neparedz tiesības pārtraukt dalībnieku (akcionāru) sapulci uz vairākām dienām un tad to turpināt, pat ja dalībnieki (akcionāri) nespēj izlemt kādu darba kārtības jautājumu. Neskatoties uz to, ka Komerclikums tieši neaizliedz šādu pārtraukumu veikšanu, katra akcionāru sapulce tomēr ir uzskatāma par jaunu (atsevišķu) sapulci, kas izsludināma Komerclikuma noteiktajā kārtībā.
  3. Termiņš prasības celšanai saskaņā ar 172. pantu. Saskaņā ar Komerclikuma 172. pantu, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu (kurš pieņemts ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu) vai pēc mazākumdalībnieku pieprasījuma (kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu (t.i., 5%) no pamatkapitāla vai kura līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 71 100 eiro EUR), sabiedrībai ir pienākums celt prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu. Šāda prasība jāceļ triju mēnešu laikā, skaitot no dalībnieku lēmuma pieņemšanas dienas. Minētais triju mēnešu termiņš ir prekluzīvs (t.i., tāds, kas nosaka noteiktu tiesību izlietošanas periodu), un pēc tā beigām attiecīgās tiesības izbeidzas.
  4. Valdes locekļa tiesības atstāt amatu, nesastarpināti paziņojot par to komercreģistra iestādei. Tā kā valdes locekļa pienākumu veikšana pret pašas personas gribu ir uzskatāma par piespiedu darbu, kas ir aizliegts, praksē valdes loceklis ir tiesīgs atstāt amatu, arī nepastarpināti paziņojot par to komercreģistra iestādei (nevis tikai iesniedzot paziņojumu sabiedrībai).
  5. Valdes tiesības pārstāvēt sabiedrību nepilnā sastāvā. Ja kāds valdes loceklis ir atstājis amatu, tad sabiedrības valde var darboties un pārstāvēt sabiedrību arī nepilnā sastāvā. Apstāklis, ka sabiedrības valdes faktiskais valdes locekļu skaits neatbilst sabiedrības statūtos noteiktajam, nav uzskatāms par šķērsli sabiedrības darbībai.
  6. Valdes locekļa piekrišana. Valdes locekļa ievēlēšana ir dalībnieku uzticības balsojums, kas nozīmē, ka sabiedrību pārvalda dalībnieku sapulces ievēlētās konkrētas uzticības personas. Līdz ar ko, valdes loceklis nevar pārpilnvarot trešajai personai veikt valdes tiesības un pienākumus. Tas attiecas arī uz valdes locekļa apliecinājumu ieņemt valdes locekļa amatu (piekrišanu), kam ir personisks raksturs un ko valdes locekļa vietā nevar veikt trešās personas uz pilnvaras pamata.
  7. Valdes locekļa atsaukšana, ja ar to ir noslēgts darba līgums. Valdes locekļa ievēlēšana ir dalībnieku uzticības balsojums, tādēļ valdes locekļa amats ir uzticības amats. Rezultātā uzticību zaudējušais valdes loceklis, būdams atsaukts no amata, nevar prasīt atjaunošanu tajā tiesas ceļā. Tiesa nevar uzspiest valdes locekli sabiedrībai un tās dalībniekiem pretēji viņu gribai, tāpēc atsauktajam valdes loceklim nav prasījuma tiesību atjaunot viņu amatā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad starp valdes locekli un sabiedrību tika noslēgts darba līgums. Proti, atsaucot valdes locekli no amata, izbeidzams arī attiecīgais darba līgums.
  8. Valdes locekļa vainojamības prezumpcija. Saskaņā ar Komerclikuma 169. pantu valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem valdes locekļi atbild solidāri (izņemot gadījumus, kad valdes loceklis pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks). Tādējādi Komerclikuma 169. panta trešās daļas norma, atkāpjoties no civilprocesa vispārīgā principa par pierādīšanas pienākumu, tādu apstākļu, ka viņš rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks (nav izdarījis tiesību pārkāpumu vai arī notikušajā tiesību pārkāpumā nav vainojams), pierādīšanas nastu pārliek uz valdes locekli. Rezultātā, ja valdes loceklis nespēj minēto pierādīt, viņa vaina ir prezumējama. Taču, lai sāktu darboties minētā prezumpcija, kas pierādīšanas pienākumu pārliek no prasītāja (piem., sabiedrības) uz atbildētāju (šajā gadījumā valdes locekli), prasītājam nepieciešams pierādīt zaudējumu esamību atbilstoši sacīkstes principam un vispārējiem Civilprocesa likuma noteikumiem, kas regulē pierādījumu iesniegšanu.
  9. Atteikšanās no dalībniekam piederošajām daļām. Komerclikuma 192. panta pirmās daļas 3. punkts paredz dalībniekam tiesības rakstveidā atteikties no savām daļām. Šādā situācijā dalībnieka daļas pāriet pašai sabiedrībai. Dalībniekam atsakoties no savām daļām, šāda īpašuma tiesību pāreja arī uzskatāma par atsavināšanu. Gadījumos, kad dalībnieks atsakās no savām daļām, viņš paraksta dalībnieku reģistra nodalījumu kā daļu atsavinātājs, savukārt kā daļu ieguvējs dalībnieku reģistra nodalījumu paraksta pati sabiedrība (sabiedrības vārdā šo dokumentu paraksta valde).
  10. Kreditoru subjektīvās tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Likvidācijas process ir vērsts uz sabiedrības kreditoru prasību apmierināšanu. Savukārt Komerclikumā minētā kārtība, kas paredz pirms sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra dot laiku likvidācijā ieinteresētajām personām iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu, ir vērsta tieši uz kreditoru interešu aizsardzību. Pašas kreditoru intereses vienmēr vērtējamas kā finansiālas, taču šajā gadījumā ir konstatējamas arī tiesību normas, kas vērstas uz šo interešu aizsardzību. Rezultātā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā lēmumā1 ir atzinis, ka kreditoriem ir tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja tie uzskata, ka Uzņēmumu reģistrs lēmuma pieņemšanā nav ievērojis iepriekš minēto kārtību (kura, kā iepriekš norādīts, ir vērsta tieši uz kreditoru interešu aizsardzību). Tādējādi tika atzīts, ka kreditoriem šādā situācijā arī ir publiski tiesiskas intereses un ir subjektīvas tiesības prasīt Uzņēmuma reģistra lēmuma atcelšanu. Šis secinājums ir svarīgs tādēļ, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 31. panta otro daļu pieteikumu administratīvajā tiesā, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas.
  11. Vārda akciju īpašuma tiesību pāreja. Vārda akciju īpašuma tiesību pārejas brīdis Komerclikumā nav pietiekami skaidri noteikts. Saskaņā ar Komerclikuma 238. panta piektās daļas noteikumiem papīra formas vārda akciju īpašuma tiesības pāriet, nododot ieguvējam papīra formas akcijas ar indosamentu (uz tām izdarītu nodošanas ierakstu). Normatīvajos aktos tas nav pietiekami precīzi formulēts, bet dematerializētu vārda akciju īpašuma tiesības pāriet, iesniedzot akciju sabiedrības valdei akciju atsavinātāja un ieguvēja kopīgu pieteikumu vai darījuma aktu. Līdz ar to secināms, ka dematerializētu vārda akciju atsavināšana un nodošana notiek, veicot ierakstu par akciju pāreju akcionāru reģistrā. Tādējādi līdz brīdim, kamēr šāds ieraksts nav veikts, akciju ieguvējam ir tikai akciju atsavināšanas darījuma izpildes prasība, bet ne īpašuma prasība. Akcionāra tiesības tiek iegūtas ar brīdi, kad akcijas īpašnieks ir ierakstīts akcionāru reģistrā. Rezultātā, akciju īpašuma tiesību pāreja jānošķir no akcionāra tiesību ieguves, jo akciju sabiedrības reģistrs var neatspoguļot precīzas ziņas par akciju īpašniekiem.
  12. Termiņi pieteikuma iesniegšanai komercreģistrā. Viens no Komercreģistra darbības mērķiem ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti komercreģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami komercreģistra iestādei 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja Komerclikumā nav noteikts citādi. Minētās 14 dienas ir vispārējs termiņš, kas jāievēro, ja Komerclikums nenoteic citu termiņu konkrētu ziņu/dokumentu iesniegšanai. Dokumentu savlaicīga iesniegšana ir jānodrošina sabiedrības izpildinstitūcijai (valdei), kas saskaņā ar Komerclikuma 221. panta pirmās daļas noteikumiem pārstāv sabiedrību. Par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Komercreģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā sabiedrības valdes loceklis var tikt administratīvi sodīts.

1 – Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 19.aprīļa lēmums lietā Nr.6-70003916/25, SKA-903/2016.

30.06.2016

Fiziskās personas maksātnespējas atjaunošana. Ģimenes maksātnespējas process. Nolikto atslēgu princips

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» jaunākajos papildinājumos rokasgrāmatas autora ZAB TARK GRUNTE SUTKIENE juristu un advokātu komanda ir aktualizējusi un papildinājusi maksātnespējas nodaļu, sagatavojot detalizētus komentārus un skaidrojumus par fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Turpinot papildināt «Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» maksātnespējas procesa sadaļu, ZAB TARK GRUNTE SUTKIENE juristu un advokātu komanda piedāvā iepazīties ar jautājumiem, kas regulē fiziskās personas maksātnespējas procesu, tai skaitā aplūkoti tādi jaunieviesti tiesību instrumenti kā «ģimenes maksātnespējas process» un «noliktais atslēgu princips».

Tāpat rokasgrāmatas izdevums papildināts arī ar nozīmīgu tiesu praksi par jautājumiem, kas skar kreditoru prasījumu vērtēšanas ierobežojumus tiesiskās aizsardzības procesā; kādi pierādījumi pievienojami parādnieka – juridiskas personas – maksātnespējas procesa pieteikumam; kas ir pamatoti parādnieka iebildumu maksātnespējas procesā tiesā, u.c. jautājumiem.

Plašāk iespējams iepazīties:

  • 8.3.6. «Fiziskās personas maksātnespējas process»:
    • 8.3.6.1. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekti»;
    • 8.3.6.2. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmes un priekšnoteikumi»;
    • 8.3.6.3. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi»;
    • 8.3.6.4. «Fiziskās personas maksātnespējas procesā ieinteresētās personas»;
    • 8.3.6.5. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums»;
    • 8.3.6.6. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana un reģistrēšana»;
    • 8.3.6.7. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšana un lietas ierosināšana»;
    • 8.3.6.8. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas sagatavošana izskatīšanai»;
    • 8.3.6.9. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšana un spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā»;
    • 8.3.6.10. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas»;
    • 8.3.6.11. «Parādnieka un kreditora rīcības ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesā»;
    • 8.3.6.12. «Jautājumi, kas izlemjami pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas»;
    • 8.3.6.13. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa norise – bankrota procedūra»:
      • «Administratora darbības bankrota procedūras laikā»;
      • «Parādnieka ierobežojumi, pienākumi un tiesības bankrota procedūras laikā»;
      • «Kreditoru prasījumi un kreditoru sapulces»;
      • «Parādnieka manta un mantas pārdošana bankrota procedūras laikā
      • «Darījumu apstrīdēšana bankrota procedūras laikā»;
      • «Fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtība»;
      • «Bankrota procedūras pabeigšana»;
      • «Bankrota procedūras izbeigšana»;
      • «Bankrota procedūras pabeigšanas vai izbeigšanas sekas, ja vienlaikus ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process»;
    • 8.3.6.14. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa norise – saistību dzēšanas procedūra»:
      • «Saistību dzēšanas plāns un saistību dzēšanas procedūras pasludināšana»;
      • «Saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas sekas»;
      • «Administratora darbības pēc saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas»;
      • «Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš»;
      • «Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumi»;
      • «Parādnieka tiesības un pienākumi saistību dzēšanas procedūrā
      • «Parādnieka atbrīvošana no saistībām»;
      • «Saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas kārtība»;
    • 8.3.6.15. «Fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšana»;
  • 8.4.2. «Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 11. septembra spriedums lietā Nr. SPC-38/2013 (Kreditoru prasījumu vērtēšanas ierobežojums tiesiskās aizsardzības procesā)»;
  • 8.4.3. «Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 20. februāra spriedums lietā SPC-5/2015»;
  • 8.4.4. «Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 20. decembra lēmums lietā Nr. SPC-52/2012 (Parādnieka – juridiskas personas – maksātnespējas procesa pieteikumam pievienojamie pierādījumi)»;
  • 8.4.5. «Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 30. janvāra spriedums lietā Nr. SPC-3/2015 (Parādnieka iebildumu pamatotība maksātnespējas procesā tiesā)».
23.03.2016

Ārpustiesas parādu restrukturizācija un Maksātnespējas likuma tiesiskais regulējums

Ārpustiesas parādu restrukturizācija un Maksātnespējas likuma tiesiskais regulējums – rokasgrāmatas jaunākie papildinājumi, kas palīdzēs orientēties tiesiskās aizsardzības un juridiskās personas maksātnespējas procesa jautājumos.

Rokasgrāmatas autora ZAB Tark Grunte Sutkiene juristu un advokātu komanda ir aktualizējusi un papildinājusi maksātnespējas nodaļu, sagatavojot detalizētus komentārus un skaidrojumus par ārpustiesas parādu restrukturizāciju, tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu. Rokasgrāmata cita starpā papildināta ar ārpustiesas parādu restrukturizācijas vadlīnijām un atsaucēm uz tiesu praksi.

ZAB Tark Grunte Sutkiene aplūkojis būtiskākās novitātes maksātnespējas procesa regulējumā un tiesu praksē, detalizēti aprakstot finanšu grūtību iespējamos risinājumus – ārpustiesas parādu restrukturizāciju, tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Nākamajos rokasgrāmatas papildinājumos tiks ietvertas nodaļas par jautājumiem, kas regulē fiziskās personas maksātnespējas procesu, tai skaitā aplūkoti tādi jaunieviesti instrumenti kā «ģimenes maksātnespējas process» un «noliktais atslēgu princips».

Ar šo papildinājumu jaunumiem plašāk var iepazīties rokasgrāmatā – 8.3. «Maksātnespēja»:

  • 8.3.1. «Iespējamie finanšu grūtību risinājumi»;
  • 8.3.2. «Ārpustiesas parādu restrukturizācija»;
  • 8.3.3. «Maksātnespējas likuma regulējums»;
  • 8.3.4. «Tiesiskās aizsardzības process»:
    • 8.3.4.1. «Tiesiskās aizsardzības procesa subjekti»;
    • 8.3.4.2. «Tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšana, uzsākšanas ierobežojumi, pieteikums un tā iesniegšana tiesā»;
    • 8.3.4.3. «Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana»;
    • 8.3.4.4. «Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas»;
    • 8.3.4.5. «Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, tā izstrāde un saskaņošana Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes»;
    • 8.3.4.6. «Administrators un administratora iecelšana tiesiskās aizsardzības procesā»;
    • 8.3.4.7. «Administratora atzinums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu»;
    • 8.3.4.8. «Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšana tiesā un spriedums tiesiskās aizsardzības procesa lietā»;
    • 8.3.4.9. «Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas»;
    • 8.3.4.10. «Tiesiskās aizsardzības procesa termiņš un plāna grozīšana»;
    • 8.3.4.11. «Parādnieka rīcības ierobežojumi un pienākumi»;
    • 8.3.4.12. «Administratora darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā»;
    • 8.3.4.13. «Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana»;
    • 8.3.4.14. «Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process»;
  • 8.3.5. «Juridiskās personas maksātnespējas process»:
    • 8.3.5.1. «Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti»;
    • 8.3.5.2. «Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšana»;
    • 8.3.5.3. «Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas»;
    • 8.3.5.4. «Administrators. Administratora pilnvaras, pienākumi un tiesības pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas»;
    • 8.3.5.5. «Parādnieka pārstāvis. Parādnieka pārstāvja pienākumi un tiesības juridiskās personas maksātnespējas procesā. Valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu»;
    • 8.3.5.6. «Kreditoru prasījumi»;
    • 8.3.5.7. «Kreditoru informēšanas pienākums un kreditoru iebildumi par administratora rīcību»;
    • 8.3.5.8. «Kreditoru sapulce»;
    • 8.3.5.9. «Mantas realizācija juridiskās personas maksātnespējas procesā»;
    • 8.3.5.10. «Kreditoru prasījumu apmierināšana juridiskās personas maksātnespējas procesā»;
    • 8.3.5.11. «Juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšana»;
    • 8.3.5.12. «Pāreja no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu».
23.12.2015

Jaunākā judikatūra par dalībnieku lēmumu atzīšanu

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» jaunākajos papildinājumos – komerctiesību advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene juristu un advokātu komentāros jaunākā judikatūra par dalībnieku lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un UR lēmums attiecībā par kapitāla daļu kārtas numuru piešķiršanu:

  • Kādos gadījumos pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā uzskatāmi par tik būtiskiem, lai lēmums tiktu atzīts par spēkā neesošu? Cik liela nozīme vai šādu pārkāpumu rezultātā ir aizskartas prasītāja tiesības un tiesiskās intereses?
  • Kuri dalībnieku sapulces lēmumi pārsūdzami Jelgavas tiesā, kura izskata reiderisma jautājumus, un kuri vispārējā tiesvedības kārtībā?
  • Kā piešķirami sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu kārtas numuri, ja sabiedrībā ir vairāki dalībnieki un denominācijas rezultātā rodas jaunas kapitāla daļas?

To visu var skatīt šādās rokasgrāmatas nodaļās un apakšnodaļās:

  • 3.1.6. «Dalībnieku konflikti un to risinājumi» – mazākumdalībnieku aizsardzība, dalībnieku lēmumu atzīšana par spēkā neesošu, tiesu piekritības jautājumi lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem;
  • 4.1. «Pamatkapitāls un tā veidi» – pamatkapitāla izteikšana eiro, izplatītākās kļūdas, izsakot pamatkapitālu eiro.

Piemēram,
«Likums nosaka, ka dalībnieku lēmums, neatkarīgi no tā, vai tas pieņemts dalībnieku sapulcē vai aptaujas kārtībā, var tikt atzīts par spēkā neesošu jebkurā no šādiem gadījumiem:

  • 1) pieņemtais lēmums pēc satura neatbilst likumam vai statūtiem (piemēram, pieņemts lēmums par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, lai gan šādu lēmumu dalībnieki paši pieņemt nevar);
    2) šā lēmuma pieņemšanas procedūra nav atbildusi likumam vai statūtiem (piemēram, lēmums pieņemts ar vienkāršo balsu vairākumu, bet statūtos noteikts kvalificētais balsu vairākums);
    3) pieļauti būtiski pārkāpumi sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanā (piemēram, dalībnieks nav uzaicināts uz sapulci, vai arī sapulce izsludināta nesamērīgi īsu laiku pirms tās norises, kas objektīvi neļauj dalībniekam nodrošināt savu vai pārstāvja ierašanos sapulcē, lai gan likums nosaka izsludināšanu vismaz divas nedēļas pirms tās, kā arī papildus minētajam lietas apstākļi liecinātu, ka gadījumā, ja procedūra būtu ievērota, lēmums būtu citāds) [..]».

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» sadarbībā ar tās autoriem komerctiesību advokātu biroju Tark Grunte Sutkiene palīdzēs rast atbildes gan uz jautājumiem, kas saistīti ar grozījumiem Komerclikumā attiecībā uz termiņu, kādā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz aktuālais dalībnieku reģistrs viena dalībnieka SIA un kādā SIA un AS jāizsaka pamatkapitāls eiro, gan sniegs ieskatu plānotajos grozījumos likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru».

24.09.2015

Vai valdes sēdes var notikt attālināti?

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» jaunākajos papildinājumos – komerctiesību advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene juristu un advokātu komentāros iekļauts Uzņēmuma reģistra viedoklis par valdes un padomes sēžu attālinātu sasaukšanu, sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Vai Komerclikums pilnībā pieļauj attālinātu sabiedrību pārvaldi, izmantojot visus mūsdienīgos sakaru līdzekļus?
  • Vai valdes sēdes var notikt attālināti?
  • Ar kādiem sakaru līdzekļiem var noturēt padomes sēdes attālināti? Vai attālinātu sēžu noturēšana ir iespējama tikai telefoniski vai arī ar e-pasta, īsziņu un sarakstes programmatūru (Skype, WhatsApp u.tml.) starpniecību?

Atbilstoši skatot rokasgrāmatu, papildinātas šādas nodaļas un apakšnodaļas:

  • 3.2.5. «Padomes darbība un lēmumu pieņemšana»;
  • 3.3.8. «Valdes darbība un lēmumu pieņemšana».

Tāpat arī aktualizēta 4.6.1. «Dokumentu paraugi SIA pamatkapitāla palielināšanai, izlaižot jaunas daļas» un 4.6.2. «Dokumentu paraugi SIA pamatkapitāla palielināšanai pēc gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata par gadu īsāku laika posmu apstiprināšanas, palielinot esošo daļu nominālvērtību».

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» sadarbībā ar tās autoriem komerctiesību advokātu biroju Tark Grunte Sutkiene palīdzēs rast atbildes gan uz jautājumiem, kas saistīti ar grozījumiem Komerclikumā attiecībā uz termiņu, kādā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz aktuālais dalībnieku reģistrs viena dalībnieka SIA un kādā SIA un AS jāizsaka pamatkapitāls eiro, gan sniegs ieskatu plānotajos grozījumos likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru».

19.06.2015

Kādus atvieglojumus SIA un AS paredz grozījumi Komerclikumā attiecībā uz pamatkapitāla izteikšanu eiro?

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» sadarbībā ar tās autoriem komerctiesību advokātu biroju Tark Grunte Sutkiene palīdzēs rast atbildes gan uz jautājumiem, kas saistīti ar grozījumiem Komerclikumā attiecībā uz termiņu, kādā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz aktuālais dalībnieku reģistrs viena dalībnieka SIA un kādā SIA un AS jāizsaka pamatkapitāls eiro, gan sniegs ieskatu plānotajos grozījumos likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru»:

  • Kādas izmaiņas ieviesīs plānotie grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru», paredzot līdzšinējās Uzņēmumu reģistra reģistrācijas piekritības atcelšanu?
  • Kādus atvieglojumus viena dalībnieka SIA paredz grozījumi Komerclikumā attiecībā uz aktuālā dalībnieku reģistra noformēšanu un iesniegšanu Uzņēmumu reģistram?
  • Kādus atvieglojumus SIA un AS paredz grozījumi Komerclikumā attiecībā uz pamatkapitāla izteikšanu eiro?

Abonentizdevuma jaunākajos papildinājumos uzzināsiet komerctiesību advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene juristu un advokātu komentārus par šādām tēmām:

  • plānotie grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru», kas paredz izmaiņas līdzšinējā pieteikumu Uzņēmumu reģistram iesniegšanas kārtībā;
  • termiņš, kādā viena dalībnieka SIA jānoformē un jāiesniedz aktuālais dalībnieku reģistrs Uzņēmumu reģistram, stājoties spēkā grozījumiem Komerclikumā;
  • termiņš, kādā sabiedrībām jāizsaka pamatkapitāls eiro, stājoties spēkā grozījumiem Komerclikumā;
  • sabiedrības padomes darbība un lēmumu pieņemšana.

Atbilstoši skatot rokasgrāmatu, papildinātas šādas nodaļas un apakšnodaļas:

  • 3.2.5. «Padomes darbība un lēmumu pieņemšana»;
  • 4.1. «Pamatkapitāls un tā veidi» – pamatkapitāla izteikšana eiro, laika posms, kurā jāveic pamatkapitāla izteikšana eiro
  • 4.4. «Daļu uzskaite»;
  • 12.1.2. «Kā komercreģistrs ir organizēts».
25.03.2015

Gaidāmās izmaiņas līdzšinējā pieteikumu Uzņēmumu reģistram iesniegšanas kārtībā

Abonentizdevuma jaunākajos papildinājumos uzzināsiet komerctiesību advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene juristu un advokātu komentārus par šādām tēmām:

  • plānotie grozījumi Komerclikumā, kas paredz izmaiņas līdzšinējā pieteikumu Uzņēmumu reģistram iesniegšanas kārtībā;
  • kārtība, kādā valsts budžetam atlīdzināmi juridiskas personas nokavētie nodokļu maksājumi;
  • jaunākā tiesu prakse lietās par kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildību.

Līdz ar to «Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» palīdzēs rast atbildes gan uz jautājumiem, kas saistīti ar grozījumiem likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» un likumā «Par nodokļiem un nodevām», gan sniegs ieskatu plānotajos grozījumos Komerclikumā:

  • Kādas izmaiņas ieviesīs grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» un plānotie grozījumi Komerclikumā attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu Uzņēmumu reģistram, un kas būs jāņem vērā sabiedrībām, kuru valdes locekļi nav ES dalībvalsts vai EEZ valsts pilsoņi?
  • Kādos gadījumos valdes loceklis ir atbildīgs par juridiskas personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem?
  • Ko paredz grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru», kas regulē Uzņēmumu reģistra rīcību attiecībā uz saņemto VID informāciju par riska adresēm?

Atbilstoši skatot rokasgrāmatu:

  • 2.6. «SIA juridiskā adrese» – skaidrotas izmaiņas, kas paredz Uzņēmumu reģistra rīcību attiecībā uz saņemto Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par riska adresēm (grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru»). Tāpat arī autori akcentē, kāda nodokļu maksātāja adrese ir uzskatāma par riska adresi;
  • 3.3.9. «Valdes locekļu atbildība» – par Juridiskas personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu (atbilstoši likumu «Par nodokļiem un nodevām» jaunajai XI nodaļai), kas noteic, ka turpmāk Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības uzsākt procesu par juridiskas personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu valsts budžetam no personas, kura ir bijusi attiecīgās juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad šie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies, ar nosacījumu, ka īstenojas noteikti kritēriji;
  • 12.1.4. «Pieteikums komercreģistra iestādei» – par likuma «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» jaunākajiem grozījumiem, kas spēkā ar šī gada 1. janvāri. Likuma jaunā norma nosaka, ka  Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par kapitālsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā vai lēmumu par izmaiņām kapitālsabiedrības valdes sastāvā tikai tad, ja vismaz viens no kapitālsabiedrības valdes locekļiem ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis. Tāpat autori akcentē būtiskus jautājumus, kurus likumprojekts nerisina.

Savukārt 3. nodaļas «Sabiedrības pārvaldes struktūra» 3.8. apakšnodaļa «Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi» ir papildināta ar šādu noderīgu informāciju:

  • 3.8.10. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 27. maija spriedums lietā Nr.SKC-102/2014 – jēdziena «krietns un rūpīgs saimnieks» piemērošana un nosacījumi valdes locekļu atbrīvošanai no atbildības;
  • 3.8.11. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2011. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr.C32165308 – sabiedrības valdes atbildība par attaisnojošo dokumentu nesaglabāšanu;
  • 3.8.12. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu palātas 2011. gada 14. jūlija spriedums Nr.PAC-0223 – sabiedrības valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem iestājas tikai tad, ja īstenojas trīs tālāk minētie priekšnoteikumi;
  • 3.8.13. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas2011. gada 24. novembra spriedums Nr.PAC-0400 – sabiedrības valdes locekļa atbildība par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu.