Dokumentu un biroju pārvaldības rokasgrāmata

Dokumentu un biroju pārvaldības rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.88 €
Cena (ieskaitot PVN): 99.98 €

Kā noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajām prasībām?

Organizāciju darbiniekiem ikdienā nākas strādāt ar dažādu veidu dokumentiem. Pareizi izstrādāti un sakārtoti dokumenti ir pamats kvalitatīvam darbam un pārliecībai, ka organizācija darbojas legāli, ievērojot likumu prasības, kā arī pozitīvi ietekmē audita un pārbaudes gaitu.

Veidot un uzturēt tiesību aktiem atbilstošu dokumentu pārvaldības vidi palīdzēs «Dokumentu un biroja pārvaldības rokasgrāmata».

Izmantojot «Dokumentu un biroja pārvaldības rokasgrāmatu»:

  • uzzināsiet, kā noformēt dokumentus atbilstoši normatīvai un darbības videi;
  • saņemsiet paraugus gan reglamentētiem, gan pašiem izstrādājamiem dokumentiem;
  • uzzināsiet, kā neveidot liekus dokumentus un kuri dokumenti jāizstrādā obligāti;
  • uzzināsiet, kā, ievērojot pārbaudes institūciju prasības, pareizi arhivēt dokumentus;
  • nodrošināsieties pret tiesu darbiem, tā paaugstinot savas organizācijas reputāciju;
  • nodrošināsieties pret riskiem, kas saistīti ar dokumentu noformēšanas nepilnībām;
  • darbinieki precīzi zinās savus pienākumus, kvalitatīvi tos pildīs, un organizācija ietaupīs laiku darbinieku mācībām.

«Dokumentu un biroja pārvaldības rokasgrāmata» aplūko šādus aspektus darbam ar dokumentiem: noformēšana, pārvaldība, uzskaite, saglabāšana, izmantošana, identifikācija, vērtības ekspertīze, esības pārbaude, atlase iznīcināšanai, nodošana valsts glabāšanā, personāla dokumentu pārvaldība un biroja vides vadība.

Kalves konsultācijas

Kalves konsultacijas

​​​​​​

Ieva Kalve
Ieva
Kalve

Dr.oec., Rīgas Stradiņa universitātes docente, vairāku lietvedībai un dokumentu noformēšanai veltītu grāmatu autore: «Jaunās paaudzes lietvedība», «Dokumentu datorizēta sagatavošana», kas tapusi kopā ar Jāni Augucēviču. Ar dokumentu noformēšanu un organizācijas darba dokumentēšanu saistīta kopš 1988. gada. No 1993. gada lasa lekcijas un vada seminārus, kā arī konsultē par dokumentu pārvaldības un dokumentu noformēšanas jautājumiem dažādās auditorijās – no studentiem līdz nozares profesionāļiem un organizāciju vadītājiem, pielāgojoties auditorijas vajadzībām un priekšzināšanu līmenim.

Karina_Plata
Karīna
Platā

Juriste, maģistre personāla vadībā, informatīvo materiālu «Par darba līgumiem», «Par darba un atpūtas laiku», «Par vienlīdzīgu attieksmi» un metodiskā materiāla «Darba koplīguma loma darba tiesiskajās attiecībās» autore, strādājusi Valsts darba inspekcijā par direktora padomnieci, dažādu nozaru uzņēmumos par personāla direktori, vada seminārus par Darba likuma piemērošanas jautājumiem un personāla dokumentu pārvaldību, sniedz pakalpojumus darba tiesisko attiecību un personāla dokumentu pārvaldības jomā.

Ilga Robežniece
Ilga
Robežniece
Do­ku­men­tu un ar­hī­vu pār­val­dī­bas eks­per­te

Sociālo zinātņu maģistra grāds sabiedrības vadībā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Dokumentu un arhīvu pārvaldības eksperte – vairāk nekā 20 gadu pieredze dokumentu pārvaldībā un 14 gadu pieredze arhīva pārvaldībā Latvijas Nacionālajā arhīvā, konsultē valsts, pašvaldību un privātās institūcijas par jautājumiem, kas saistīti ar dokumentu un arhīvu pārvaldību, iekšējiem normatīvajiem aktiem, amata un darba aprakstiem, sēžu protokolu izstrādi, dokumentu aizsardzību un pieejamību, dokumentu pārvaldības darba auditu u.c.

18.09.2018

Elektroniskie dokumenti un paraksti – revolūcija dokumentu izstrādē un pārvaldībā

Gadsimtiem ilgi vārds "dokuments" tika uzskatīts par sinonīmu vārdam "papīrs", taču laiki mainās un, protams, uz labo pusi. Mēs dzīvojam pārejas laikā, kad ikdienas dzīvē aizvien vairāk ienāk ar informācijas tehnoloģijām saistīti jaunumi un uzlabojumi. Par datoriem un viedtelefoniem neviens vairs nebrīnās, taču pieņemt elektroniskos dokumentus un parakstus nesokas viegli.

Kāpēc tā? Normatīvais regulējums ir kārtībā, datori un internets ir pieejams visās organizācijās. Kur ir problēma? Mūsu galvās! Jā, ieradumiem ir liels spēks, dokumenti papīra formā ir tik ierasti. Tiesa gan, tas netraucē vienlaikus žēloties par to, ka papīra vajag ārkārtīgi daudz un tas ir dārgs, printeru tinte vai toneris arī un tad vēl tās papīru grēdas arhīvā... – vai esat kaut ko tādu domājuši, dzirdējuši vai paši sacījuši?

Cik procentu dokumentu jūsu organizācijā ir elektroniskā formā (netiek izdrukāti)? Atbildei vajadzētu būt: tuvu 100% parastās organizācijās un nedaudz mazāk tajās, kurās papīra dokumenti tomēr vēl ienāk ar Almas tanti un Pēteronkuli – ierindas privātpersonas apkalpojošajās. Bet organizācijām savā starpā apmainīties ar papīra dokumentiem nav nekāda pamata un nav arī izdevīgi. Tad kāpēc to turpinām? Negribas padomāt? Baidāmies strādāt citādi? Papīra dokumenti šķiet drošāki?

Pēdējo gadu laikā gan elektroniskie dokumenti, gan elektroniskā pārvalde jeb e-pārvalde ir kļuvusi par diezgan bieži minētu jēdzienu Latvijas sabiedrībā, presē un valdības diskusijās. Tomēr ļoti iespējams, ka liela daļa vēl īsti neizprot ne to būtību, ne arī to, kāpēc tie ir nepieciešami un kas tiks iegūts ieviešanas rezultātā. Tieši tādēļ ir vērts ieskatīties elektronisko iespēju pasaulē un ieraudzīt tās pievilcību.

«Revolūcija» patiesi ir īstais vārds, ja domājam par informācijas tehnoloģijām un e-iespējām, kas šobrīd tiek piedāvātas dokumentēšanas jomā. Šo rindu autore labi atceras vecos laikus, jo savu profesionālo karjeru sāka vēl mehānisko rakstāmmašīnu laikā. Pēc tam nāca elektriskās un uz brīdi parādījās arī elektroniskās rakstāmmašīnas – katra no šo ierīču paaudzēm fiziski atviegloja papīra apdrukāšanu, taču nenesa līdzi īpaši būtiskas vai par revolucionārām saucamas pārmaiņas. Arī dators organizācijās sākotnēji bija tikai vēl ērtāka rakstāmmašīna: uzrakstīto varēja pārskatīt displejā un kļūdiņas izlabot pirms izdrukāšanas – jauki. Sekretāres nevar nemīlēt datorus par šo iespēju vien. Taču ir bēdīgi, ja dators joprojām tiek izmantots tikai kā ļoti ērta rakstāmmašīna.

Sākot aizvien vairāk izmantot datorus, daudziem pirmais mulsums radās, saprotot, ka dokumentus tajos var ne tikai izveidot un izdrukāt, bet arī saglabāt. Gluži loģisks bija jautājums: paga, paga, ja jau izveidoto dokumentu var saglabāt elektroniski, kā tad ar papīru? Vai vajag glabāt arī to? Īpaši aktīvi šo jautājumu uzdeva un joprojām uzdod tie, kuriem veidojas milzu papīra kaudzes un īsti nav vietas to glabāšanai. Vēl arī tie, kuri ražo daudz dažādu papīra dokumentu, kuriem ir īss glabāšanas termiņš: tikko saražojām, bet nu jau jātaisa iznīcināšanas akts un jātiek no tiem vaļā. Vai tiešām vajag? Kur nu vēl ekonomists, kurš prot par papīru, tinti vai toneri, mapēm, plauktiem un arhīva aprīkojumu izdoto naudu saskaitīt...

Kad parādījās internets un līdz ar to arī iespēja ar dokumentiem strādāt un apmainīties elektroniski (e-pastā vai koplietojot), kas deva gan būtisku laika, gan naudas ietaupījumu (lai piedod Latvijas Pasts), kārdinājums doties elektronizācijas virzienā daudziem kļuva vēl lielāks.

Jā, papīra dokuments kā pašrocīgā paraksta glabātājs/nesējs bija nozīmīgs LĪDZ BRĪDIM, kad parādījās DROŠAS dokumentu elektroniskās parakstīšanas iespēja. Nu patiešām komplekts bija gatavs – dokumentus elektroniski varēja gan izstrādāt un saglabāt, gan parakstīt un nosūtīt. Jāsāk tikai lietot, atsakoties no papīra formas, jo elektroniskie dokumenti un paraksti dod daudz ieguvumu ikvienam to izmantotājam. Daļa organizāciju to jau veiksmīgi dara, citām vajadzīgs iedrošinājums un papildu skaidrojums, kam arī kalpo rokasgrāmata.

 

Dokumentu rokasgrāmata

 

 

   Dokumentu un biroju pārvaldības rokasgrāmata

 

 



05.09.2018

Vai darba sludinājumam ir saistība ar amata aprakstu?

Darba likuma (turpmāk – likums) 10.nodaļā noteiktas vispārīgas prasības darba sludinājuma sagatavošanai. Likuma 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka darba sludinājums nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm, izņemot gadījumu, kad piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas pamatots priekšnoteikums. Likuma 32.panta otrajā daļā darba sludinājumā aizliegts norādīt vecumu, izņemot gadījumu, kad personas noteiktā vecumā nedrīkst pildīt konkrēto darbu.

Saskaņā ar 04.03.2010., 21.06.2012. un 23.10.2014. grozījumiem (izdarīti ar likumu, kas stājās spēkā 01.01.2015. (21)) sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Likuma 32.panta trešajā daļā ietverta prasība sludinājumā norādīt darba devēja – fiziskās personas – vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru, vai tā personāla atlases uzņēmuma nosaukumu un reģistrācijas numuru, kurš darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu piemērotību un veic personāla atlasi.

Darba sludinājumam ir vistiešākā saistība ar amata aprakstu – no darba sludinājuma amata pretendentam ir jāsaprot, kāds ir veicamo pienākumu satvars, par ko atbild pienākumu veicējs utt. No tā visa izriet nepieciešamā kompetence. Pārlieku augstu prasību izvirzīšana pieļauj nākotnes risku darba tiesiskajās attiecībās, ka darbinieks un arī darba devējs būs neapmierināti.

Darbiniekam nebūs iespēja pielietot savas augsta līmeņa prasmes un zināšanas, nebūs iespēja sevi realizēt un agri vai vēlu darbinieks meklēs citas darba iespējas. Savukārt darba devējs būs neapmierināts, ka darbinieks veicamos pienākumus pilda negribīgi, bez iniciatīvas.

Apkopojot un analizējot darba sludinājumus, ir saprotams, ka darba devējam samērā bieži trūkst profesionālas izpratnes par darbiniekam veicamajiem pienākumiem konkrētos amatos, kā arī kompetences prasībām. It sevišķi tas attiecināms uz darbiem, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas un prasmes.

Daudzos gadījumos tas ir iemesls biežai darbinieku maiņai. Paaugstinātu prasību izvirzīšana darba sludinājumos apgrūtina atrast piemērotu darbinieku, kā arī maldina gan darba devēju, gan darbinieku par to, kāds ir amats un ar kādu mērķi tas izveidots. Atsevišķos gadījumos sludinājumos norādītās prasības realitātē būtiski atšķiras no tā, kādi pienākumi būs jāveic ikdienas darbā.


Dokumentu un biroju pārvaldības rokasgrāmata

Dokumentu un biroju pārvaldības rokasgrāmata


 

21.06.2018

Personvārdi dokumentos un lietišķajos tekstos

Paralēli globalizācijas, vārda un personiskās brīvības plusiem, šie procesi mums – dokumentu izstrādātājiem – ik pa brīdim rada arī problēmas, jo rodas jautājumi gan par to, kā dokumentos un lietišķajos tekstos pareizi atveidot citzemju izcelsmes personvārdus, gan arī praktiskas problēmas: kā rakstāmi dubultuzvārdi un dažādi cieņu vai aristokrātisku izcelsmi atainojoši «piedēkļi», kā rīkoties ar latgaliskas izcelsmes personvārdiem?

Atbildi uz šo un citiem līdzīgiem ikdienā sastopamiem jautājumiem pamazām noskaidrosim, ielūkojoties divos normatīvajos aktos: Valsts valodas likumā un Ministru kabineta 02.03.2004. noteikumos Nr.114 «Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju».

Abi šie normatīvie akti ir apjomīgi un satur ļoti detalizētu informāciju, jo primāri rakstīti profesionālajiem lietotājiem – pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā; Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, iekļaujot vai aktualizējot ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā vai uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotas civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecības.

Šajā materiālā informācija atlasīta un kārtota tā, lai sniegtu ikvienam potenciāli noderīgu informāciju par to, kādi ir personvārdu veidošanas un lietošanas principi, kā arī noderētu tiem, kuriem nepieciešams operatīvi un maksimāli pareizi atveidot citvalodu personvārdus izmantošanai dokumentos un lietišķajos tekstos, ja nav pieejami oficiālie latviskojumi un/vai personu apliecinoši dokumenti latviešu valodā.

Ērtākam pārskatam materiāls iedalīts šādi:

  • reglamentējums, kas ir un kas nav spēkā (uz 10.05.2018.);
  • termini un kopējie principi;
  • atveide un pielīdzināšana, atšķirīgas personvārda versijas;
  • lokālā un citvalodu specifika: latgaliešu un citu valodu personvārdi;
  • personvārdu rakstība un identifikācija dokumentos, ietverot gan specifiskos personvārdus (divi vārdi, dubultuzvārdi u.tml.), gan personvārdu locīšanas īpašos gadījumus.

Kad un kā tiek veikta pielīdzināšana? Kā rīkoties, ja personai civilstāvokļa aktu reģistrā ierakstīts tās tautībai neraksturīgs vārds? Kā rīkoties, ja vārds vai uzvārds sagādā neērtības vai pat kaunu? Kā rīkoties, ja laika gaitā dažādos dokumentos personvārds rakstīts atšķirīgi? Bet kā rīkoties nestandarta gadījumos – kad ir ne tikai viens vārds un viens uzvārds, bet vēl kaut kas vairāk? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem atrodamas tālāk tekstā.

 

Dokumentu rokasgrāmata

 

 

   Dokumentu un biroju pārvaldības rokasgrāmata

 

 



15.03.2018

Darba tiesisko attiecību uzturēšanas un izbeigšanas process: disciplinārsods, rīkojums, darbinieka uzteikums

Rokasgrāmatas autore maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā sniedz ieteikumus darba tiesisko attiecību jomā par šādām situācijām:

  • Atsevišķos gadījumos rīkojumu nepieciešamību nosaka normatīvie akti. Kādas norādes uz rīkojumu ir ietvertas Darba likumā? Vai visos gadījumos būtu nepieciešams darbinieka paraksts kā apliecinājums, ka darbiniekam rīkojums ir zināms?
    Rīkojums par darbinieka nosūtīšanu uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu.  Kā noformē rīkojumu, ja profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana ir par maksu? Kādās situācijās rīkojumā iekļaujams punkts par darbinieka pienākumu iepazīstināt kolēģus ar profesionālajās apmācībās vai kvalifikācijas paaugstināšanā gūtajām atziņām? Kad darbiniekam jāsniedz atskaite par apmācībām? Kāda informācija iekļaujama rīkojuma pamatā? (7.4.4. "Rīkojumi")
  • Kas jāņem vērā darba devējam, noformējot lēmumu par darbinieka disciplinārsoda piemērošanu? Vai pieņemtais lēmums var būt saistīts ar piezīmes vai rājiena izteikšanu? Kādu informāciju iekļaut, ja darba devējs lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu ir noformējis kā rezolūciju? Kas jānorāda rīkojuma saturā, ja lēmums noformēts kā atsevišķs dokuments? Kāds ir rīkojuma par disciplinārsodu pamats? (7.4.6. "Personāla dokumentu pārvaldība disciplinārsodu piemērošanā")
  • Vai darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, ja darba devējs nepiekrīt darbinieka uzteikumam? Ko liecina tiesu prakse par darba devēja iespēju apstrīdēt darbinieka uzteikumu? (7.5.1. "Darbinieka uzteikums")
28.12.2017

Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par amatu aprakstu izstrādi

  • Kā rīkoties privātajā sektorā? Vai iespējams, ka pavisam nelielā kolektīvā nav amata apraksta? Vai to var atrunāt darba līgumā? Kāda saistība pašnodarbinātai personai ar amata aprakstu? Vai tas kaut kā jāuzrāda dokumentācijā?
  • Kā veikt grozījumus amata aprakstā?
  • Kādas ir darba analīzes metodes amata aprakstu izstrādē?
  • Kādas metodes izmantot, ja nepieciešams veikt grozījumus amata aprakstā?
  • Kādas ir tipiskākās kļūdas, kopš stājušies spēkā jaunie grozījumi? Varbūt tuvākajā nākotnē plānoti vēl kādi grozījumi amata aprakstā?
  • Vai darba sludinājumam ir saistība ar amata aprakstu? Proti, realitāte liecina, ka bieži vien sludinājumos ir tik augstas prasības, ka šķiet – viena cilvēka vietā vajadzētu vismaz trīs. Vai kāda norma to regulē?
  • Vai jaunais amata apraksta paraugs regulē arī burtu fontu, lielumu (izmēru) utt.? Kas to nosaka vai nenosaka? Kā rīkoties? Kādi vēl ieteikumi būtiski, tehniski sagatavojot amata aprakstu?
  • Amata apraksta pielikumi. Kā tos noformēt un kā atspoguļot? Vai ir kādi praktiski ieteikumi?

Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Ilga Robežniece, dokumentu un arhīvu pārvaldības eksperte.

28.12.2017

Kādi nosacījumi varētu būt iekļauti darba kārtības noteikumos par katru no atvaļinājuma veidiem?

Maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā turpina skaidrot par personāla dokumentiem pārvaldības darba tiesisko attiecību jomā, norādot, ka "Darba kārtības noteikumu sadaļā "Atvaļinājumu piešķiršanas vispārējā kārtība" jānosaka uzņēmumā pastāvošā kārtība (dokumenti, to aprite, termiņi u.c. nosacījumi) par katru no atvaļinājumu veidiem. Šīs kārtības noteikšanā jāņem vērā likumā noteiktie pamatnosacījumi."

Kādi nosacījumi varētu būt iekļauti darba kārtības noteikumos par katru no atvaļinājuma veidiem? Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, autore piedāvā ieskatu nosacījumos par katru no šādiem atvaļinājumu veidiem:

  • ikgadējais apmaksātais atvaļinājums – ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma  ilgums, atvaļinājuma sadalīšanas iespējas, atvaļinājuma pārcelšanas iespējas uz nākamo darba gadu, atvaļinājuma izmantošanas plānošana, atvaļinājuma pieprasīšanas kārtība un termiņi, atvaļinājuma pieprasīšanas un izmantošanas kārtība par pirmo darba gadu, atvaļinājuma pārtraukšanas iespējas un kārtība, atvaļinājuma pagarināšanas vai pārcelšanas gadījums un kārtība, darbinieka “nosūtīšanas” atvaļinājumā nosacījumi, atvaļinājuma kompensācija naudā;
  • ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums – darbinieki, kuriem ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu, papildatvaļinājuma sadalīšanas iespējas, papildatvaļinājuma izmantošanas termiņš, papildatvaļinājuma izmantošanas plānošana, papildatvaļinājuma pārcelšanas vai pagarināšanas pamatojums, papildatvaļinājuma pieprasīšanas kārtība un termiņi, papildatvaļinājuma kompensācija naudā;
  • atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas – darbinieki, kuri var pieprasīt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, un tā ilgums, citi atvaļinājuma pieprasīšanas pamatojumi, atvaļinājuma pieprasīšanas pamatojuma dokuments,  atvaļinājuma pieprasīšanas termiņš;
  • grūtniecības un dzemdību atvaļinājums;
  • atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai – atvaļinājuma bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai piešķiršanas vispārējais pamatojums, ilgums un izmantotāji, atvaļinājuma pieprasīšanas dokumentālais pamatojums, atvaļinājuma pieprasīšanas termiņš, atvaļinājuma sadalīšanas daļās iespējas atvaļinājuma nepagarināšana un nepārcelšana, atvaļinājuma neizmantošanas sekas;
  • bērna kopšanas atvaļinājums – darbinieki, kuri var pieprasīt bērna kopšanas atvaļinājumu, atvaļinājuma ilgums, tā sadalīšanas daļās iespējas un izmantošanas termiņš, atvaļinājuma pieprasīšanas termiņš, atvaļinājuma pieprasīšanas dokumentālais pamatojums, atvaļinājuma pārtraukšanas pamatojumi un kārtība, atvaļinājuma nepagarināšana un nepārcelšana, atvaļinājuma neizmantošanas sekas;
  • mācību atvaļinājums – atvaļinājuma ilgums, atvaļinājuma piešķiršanas dokumentālais pamatojums, atvaļinājuma sadalīšanas daļās iespējas, atvaļinājums ar darba algas saglabāšanu vai bez tās (akorda algas gadījumā – izmaksājot vidējo izpeļņu vai neizmaksājot to), atvaļinājuma pieprasīšanas termiņš, atvaļinājuma nepagarināšana un nepārcelšana, atvaļinājuma neizmantošanas sekas.
05.12.2017

Kā veikt grozījumus amata aprakstā?

Grozījumus amata aprakstā izdara, ja ir grozījumi (izmaiņas):

  1. ārējā normatīvajā regulējumā;
  2. iekšējā normatīvajā regulējumā;
  3. struktūrvienības funkcijās, uzdevumos;
  4. veicamajos pienākumos.
02.10.2017

Izmaiņas personāla dokumentu pārvaldības darba tiesisko attiecību jomā

Izmaiņas personāla dokumentu pārvaldības darba tiesisko attiecību jomā

Izmaiņas personāla dokumentu pārvaldības darba tiesisko attiecību jomā skaidro maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā, aplūkojot šādus aspektus, piemēram:

  • Kādas ir darbinieka tiesības slēgt darba līgumu ar citiem darba devējiem vai tikt citādi nodarbinātam?
  • Kādi ir precizējumi un papildinājumi konkurences ierobežojumiem pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas?
  • Kāda informācija darba devējam būtu nepieciešama un fiksējama par darbinieku?
  • Kādus datus var izmantot par pamatu nepieciešamās informācijas fiksēšanai par darbinieku?
  • Kādu informāciju darba devējs var un nevar prasīt par darbinieku?
  • Kādā formā – papīra vai elektroniskā – un veidā darba devējs var uzglabāt informāciju par darbinieku?
  • Kādu informāciju iekļaut dokumentos, lai darbinieki saņemtu dažādu veidu atvaļinājumus?
  • Kādas ir iespējas kompensēt darbinieka virsstundas?
  • Kādas izmaiņas ir darba devēja uzteikuma termiņā gadījumā, kas saistīts ar darbinieka veselības stāvokli un to apliecina ārsta atzinums?

Ņemiet vērā, ka jaunākie papildinājumi sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu izmaiņām, tostarp Darba likuma jaunākajiem grozījumiem, kas stājās spēkā šī gada 16. augustā.

Plašāk izmantojiet papildinātās rokasgrāmatas nodaļas:

  • 7.2.2. «Darba sludinājums»;
  • 7.3.1. «Darba līguma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti»;
  • 7.3.3. «Darba līgumā atspoguļojamie nosacījumi atbilstoši Darba likuma prasībām»;
  • 7.3.4. «Darbinieka un darba devēja vienošanās par nosacījumiem, kas atbilst normatīvajiem aktiem»;
  • 7.3.7. «Informācija par darbinieku»;
  • 7.4.1. «Atvaļinājumi»;
  • 7.4.5. «Vienošanās»;
  • 7.5.2. «Darba devēja uzteikums»;
  • 8.3. «Sociālo partneru sadarbības dokumenti».
30.06.2017

Lietišķā vārdzinība. Uzrunas un atvadu "sveicieni" lietišķajos rakstos un e-vēstulēs. Un kā tas ir latviski? – termini, lietišķie izteikumi un biežākās kļūdas.Viltīgie vārdu pāri

Vārdu izvēle un to nozīme, terminu lietošana un būtiskās atšķirības – lietišķās valodas specifika ikdienas darbam. Par niansēm un lietām, kuras svarīgi zināt, rokasgrāmatas vadošā autore Dr.oec. Ieva Kalve jaunajā nodaļā 2.1.4.2. «Lietišķā vārdzinība»:

  • Organizāciju tipi. Ko tu atbildi uz jautājumu, kāda tipa organizācijā tu strādā? Vai izmanto visaptverošo apzīmējumu organizācija vai pelnītgribošo uzņēmums, varbūt iestāde vai institūcija? Vai zini atšķirību terminiem iestāde un institūcija?
    «Būsim uzmanīgi un lietosim organizācijas tipu nosaukumus precīzi,» uzmanību vērš autore Ieva Kalve. Kāpēc un par to, kā lietot kompetenti, paskaidrojošas atbildes atradīsi jaunākajos papildinājumos.
  • Amata nosaukums un dzimte. Kā ar dzimtes lietojumu amatu un profesiju nosaukumos? Vai zini, kāpēc nav precīzi teikt, piemēram, goda doktors Anna Lācis? Kā ievērot dzimtes lietojumu dokumentu veidlapās?
  • Uzrunāšana un atvadīšanās lietišķajos rakstos. Kad lietot Tu vai tu? Kad izvēlēties Jūs vai jūs? Detalizēts skaidrojums par lielā sākumburta lietošanu – kad tas ir ieteicams un kad nav nepieciešams. Kāds ir autores Ievas Kalves skatījums par vienu no diskutablākajiem pēdējo gadu jautājumiem par uzrunām un atvadu «sveicieniem» lietišķajos rakstos? Un kā e-vēstulēs?
  • Vienskaitļa un daudzskaitļa lietošana, īpašais vienskaitlis
  • Vārdi ar īpatnībām skaitļa formu lietošanā. Vai zini, ka ikdienas darbā bieži lietotajam vārdam instrukcija ir divas pamatnozīmes?
  • Un kā tas ir latviski? – termini, lietišķie izteikumi un biežākās kļūdas. Kuri ir pēdējo gadu laikā apstiprinātie latviskās atbilsmes vārdi? Kuru terminu lietošanā aizvien bieži sastopamas kļūdas? Un kāda ir ieteicamā izteiksme daudziem neprecīziem, pārprotamiem un nelabskanīgiem izteikumiem?
  • Mulsinošie mazvārdiņi. KA, KAD, PA un PAR lietojums – piemirstā klasiskā gramatika. Kopā vai atsevišķi rakstāmie vārdi?
  • Viltīgie vārdu pāri. Rokasgrāmatas abonentiem pieejama autores apkopota 90 vārdu tabula no vairāk nekā 10 avotiem. Tabulā iekļauti vārdu pāri, kuri ir bieži sastopami lietišķajos rakstos un kuru līdzība vai lietošanas ieradums ir mulsinošs. Tāpēc svarīgi zināt atšķirības. Lai vārdus būtu ērti pārzināt, atrodot nepieciešamo skaidrojumu un izvēloties pareizi, vispirms alfabētsecībā apkopoti visi lielās tabulas vārdi, saglabājot numuru, pēc kura var ērti atrast lielajā tabulā. Lai noder!

Autore Ieva Kalve, kas rosina domāt līdzi, nepieņemt lietas pašsaprotami, mudina analizēt un veidot savu skatījumu, sniedzot argumentētus skaidrojumus un situāciju aprakstus. «Piemēram, kā Jūs jutīsities saņemot negatīvu/noraidījuma vēstuli un redzot, ka:

  • tās sākumā tiekat uzrunāts par ļoti cienīto vai augsti godāto (kurš nu attiecas),
  • beigās saņemot parakstītāja cieņas apliecinājumus (par ko???)
  • un vēl e-vēstules beigās redzot paraksta daļā automātiski pievienoto Lai Jums jauka diena! …»

Tāpat arī atgādinām, ka rokasgrāmatā ir Ministru kabineta Nr. 914 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība» pēdējo grozījumu skaidrojumi, kā arī pieejams paraugs, kā veidot jauno amatu aprakstu, un atbildes uz pārējām izmaiņām, kas saistītas ar to! Autore: dokumentu un pārvaldības eksperte Ilga Robežniece. Jāņem vērā, ka valsts tiešās pārvaldes iestādēm amata apraksts ir obligāts personāla dokuments.

29.03.2017

Izmaiņas dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtībā

Jaunumi dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtībā!Rokasgrāmatas vadošā autore Dr.oec. Ieva Kalve šajos papildinājumos skaidro 2017. gada februāra grozījumus MK noteikumos Nr. 914 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība»:

  • Kā noformējams dokumentu atvasinājumu kopums?
  • Kas mainījies apliecinājuma uzraksta noformējumā?
  • Kādas izmaiņas, veidojot dokumentu norakstus?
  • Kā rīkoties, ja nav vietas apliecinājuma uzrakstam?
  • Kā vizuāli atšķiras privātpersonas un juridiskas personas noformēts dokumenta atvasinājuma pareizības apliecinājuma uzraksts?

Ir arī bēdīgā ziņa – Latvijā vairs nav spēkā oficiāls saīsinājumu saraksts.
To kompensēt cenšas divas labās ziņas:

  • kopš 1. aprīļa tiesām var iesniegt dokumentus un to paketes ar drošo elektronisko parakstu;
  • PDF formāta elektroniskajos dokumentos ar drošo parakstu var iekļaut arī personas paraksta vizuālo atveidu.

To visu detalizēti skaidro autore Ieva Kalve.

Savukārt autore Karīna Platā, juriste un personāla vadības speciāliste, papildinājusi 7. nodaļu «Personāla dokumentu pārvaldība darba tiesisko attiecību jomā». Jāņem vērā, ka Darba likums regulē vispārējās darbinieka un darba devēja savstarpējās darba tiesiskās attiecības, taču ikdienā šo regulējumu precizē ar personāla dokumentu pārvaldību. Papildinājumi «Dokumentu un biroja pārvaldības rokasgrāmatā» piedāvā labo praksi un ieteikumus tieši ikdienas jautājumu risināšanā. Šajos papildinājumos:

  • Vai personāla dokumenti jānoformē valsts valodā?
  • Pieteikuma vēstule un motivācijas vēstule – kādas ir to atšķirības?
  • Vai caurlaidi un darba telpu atslēgas var uzskatīt par materiālo vērtību?
  • Kā privātajā sektorā var izmantot MK noteikto amata aprakstu?
  • Kādos trīs gadījumos darbinieku var nosūtīt uz veselības pārbaudi?
  • Vai, nosūtot darbinieku uz obligāto veselības pārbaudi, papildus kartes aizpildīšana un izsniegšana darbiniekam jāizdod ar rīkojumu? Vai tas nerada lieku birokrātiju?
  • Kā darba līgumā var risināt pušu (darba devēja un darbinieka) vienošanās?

Tāpat arī atgādinām, ka rokasgrāmatā ir pieejams paraugs, kā veidot jauno amatu aprakstu, un atbildes uz pārējām izmaiņām, kas saistītas ar to! Autore: dokumentu un pārvaldības eksperte Ilga Robežniece. Atcerieties, ka valsts tiešās pārvaldes iestādēm amata apraksts ir obligāts personāla dokuments.