Projektu vadīšanas rokasgrāmata

Projektu vadīšanas rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.88 €

Kā piesaistīt naudu un efektīvi realizēt projektu?

Lai tirgū varētu piedāvāt kaut ko jaunu, jābūt idejai par jauno piedāvājumu, bet no idejas līdz tās realizācijai ir nepieciešams laiks, finansiāli ieguldījumi, cilvēki, kas pārvalda procesu – vesels pasākumu komplekss jeb projekts. Noteicošās ir trīs lietas: nauda, laiks, kvalitāte.

Samazināt laiku no idejas līdz tās realizācijai jeb uzsākt jaunu projektu un to realizēt, vadīt biznesa attīstību, pilnveidot uzņēmuma iekšējo struktūru, efektīvi piesaistīt finanšu un materiālos līdzekļus palīdzēs «Projektu vadīšanas rokasgrāmata».

«Projektu vadīšanas rokasgrāmata» sniegs atbildes uz šiem un citiem aktuāliem jautājumiem:

  • Kādēļ projekti cieš neveiksmi?
  • Kādas ir būtiskākās kļūdas?
  • Kā jārīkojas, lai veiksmīgi definētu projekta apjomu?
  • Kādi kritēriji jāizvērtē un kādi uzdevumi jāveic pirms projekta slēgšanas?
  • Kā izstrādāt biznesa plānu?
  • Kā sagatavot kvalitatīvu projekta pieteikumu fondiem, pašvaldību un valsts finansējuma programmām?
  • Kādu struktūru ieteicams ievērot un kāda informācija ir jāiekļauj katrā no projekta sadaļām, rakstot projekta pieteikumu?
  • Kā tiek vērtēti projekta pieteikumi?
  • Kā pārdot savas idejas jeb kāpēc izgāžas organizācijas plānotās pārveides?
  • Kā efektīvi vadīt stratēģiskās sanāksmes?
  • Kā mazināt spriedzi konflikta situācijās?
  • Kā izpaužas mobings darbavietā, un kādas ir mobinga pazīmes?
  • Kāda ir ieteicamā uzvedība, sastopoties ar mobinga mēģinājumiem?

LNPVA

LNPVA

Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija (LNPVA) ir vienīgā starptautiski atzītā profesionālā projektu vadītāju asociācija Latvijā. LNPVA ir sabiedriska organizācija, dibināta 1998.gada 9.jūlijā. Asociācija ir Starptautiskās Projektu Vadīšanas Asociācijas IPMA biedrs – kopš 1999.gada 18.septembra. Starptautiskā Projektu Vadīšanas asociācija IPMA šobrīd aptver 52 valstis, tajā skaitā visas Eiropas valstis, daļa Āzijas (Indija, Ķīna), Āfrika (Dienvidāfrikas republika, Ēģipte), Amerika (ASV, Brazīlija, Meksika). LNPVA ir pievienojusies IPMA projektu vadīšanas personāla četru līmeņu sertifikācijas sistēmai. 2002. gada 9. martā IPMA ir apstiprināti pirmie projekta personāla sertifikācijas asesori Latvijā. LNPVA var iestāties projektu vadīšanas nozarē strādājošie, ar šo nozari netieši saistītie speciālisti, kā arī citi interesenti. Pašlaik LNPVA ir vairāk kā 80 biedri – juridiskas un fiziskas personas, tā arī goda biedri, studenti un asociētie biedri. Asociācijā darbojas vairākas interešu grupas – būvniecības jomā un IT jomā. Nesen asociācijas ietvaros ir izveidota arī jauniešu iniciatīvas grupa, kuras galvenais darbības mērķis ir projektu vadīšanas popularizēšana jauniešu vidū.

Ivars Ruņģis
Ivars
Ruņģis
Mg. proj. mgmt., projektu vadīšanas konsultants un treneris

Vada kursus un lekcijas SIA Komercizglītības Centrs un Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Kopš 1999. gada attīstījis un izkopis projektu vadīšanas zināšanas un pieredzi, strādājot dažādu nozaru uzņēmumos. Ir starptautiski sertificēts projektu direktors (IPMA (Starptautiskās projektu vadīšanas asociācijas) A, B, C un D līmeņa sertifikāts). Ir IPMA delegātu padomes loceklis.

Solvita Bērziša
Solvita
Bērziša
Dr.sc.ing., docente Rīgas Tehniskajā universitātē un projektu vadītāja

Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes docente un pētniece un AS Exigen Services Latvia projektu vadītāja. Solvita vada kursus projektu vadībā un informācijas tehnoloģiju projektu vadībā. PMP (Project Management Professional, ko izsniedz Project Management Institute) sertificēta projektu vadītāja. 2013. gadā ir saņēmusi apbalvojumu no IPMA par izcilu jaunā zinātnieka zinātnisko ieguldījumu ar pētījumu «Zināšanu un labās prakses izmantošana projektu vadības informācijas sistēmu konfigurēšanā».

Sergejs Ņesterovs
Sergejs
Ņesterovs
IPMA B sertificēts vecākais projektu vadītājs, LVS/STK/53 «Projektu, programmu un projektu portfeļu vadība» priekšsēdētāja vietnieks

Vairāk nekā 20 gadu pieredze IT projektu vadībā, tai skaitā lielu un komplicētu valsts nozīmes informācijas sistēmu izstrādē un ieviešanā. Šo projektu realizācijā vadījis tos, strādājot lielos starptautiskos uzņēmumos un vadot starptautiskas informācijas sistēmu izstrādes grupas. Pēdējos gados tiek padziļināti pētīta biznesa procesu modelēšana, kopā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem ir izstrādāts domēnspecifiskās modelēšanas bāzēts rīks, par kuru ir arī vairākas zinātniskas publikācijas. Ir sertificēts vecākais projektu vadītājs (IPMA B līmenis) un aktīvi piedalās Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas darbībā, vadot tās revīzijas komisiju un līdzdarbojoties projekta vadības standartu attīstības iniciatīvās.

Ingūna Lazdiņa-Ķuze
Ingūna
Lazdiņa-Ķuze
Projektu vadības speciāliste valsts pārvaldē

Valsts kases Kvalitātes un risku vadības departamenta direktores vietniece. Darba pieredze projektu vadībā ir no 2003. gada, tostarp Satiksmes ministrijas Iekšējā audita un kvalitātes vadības departamenta Eiropas Savienības finansēto projektu audita nodaļā un Investīciju departamenta Projektu ieviešanas nodaļā. Kopš 2008. gada aktīva dalība Eiropas Savienības finansēto projektu sagatavošanā un administrēšanā, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā Valsts kases informācijas sistēmu pielāgošana EURO ieviešanai un Eiropas Sociālā fonda projektā Tehniskā palīdzība Valsts kases sertifikācijas iestādes un maksājumu iestādes darbības nodrošināšanai. Iegūts sociālo zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā un specializācija mārketinga psiholoģijā.

Oksana
Medvedska
IT projektu vadītāja valsts sektorā

Ieguvusi inženierzinātņu bakalaura grādu datorvadībā un datorzinātnēs un profesionālā maģistra grādu informācijas tehnoloģijā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā Daugavpils universitātē. Rīgas Tehniskās universitātes 56. starptautiskās zinātniskās konferences dalībniece.

Irīna
Hubašvili
Informācijas tehnoloģijas studente

Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes akadēmiskā bakalaura programmas «Informācijas tehnoloģija» studente, kas iepriekšējo izglītības līmeni pabeidza ar medaļu par izcilām sekmēm.

Inga
Podjavo
Mg. sc. ing.

PL/SQL programmētāja un tehniskā konsultante, kurai pieredze augstas sarežģītības aplikācijas paplašinājumu veidošanā, datubāzes struktūras izmaiņu un uzturēšanas darbu veikšanā.

Jūlija
Gržibovska
Sistēmanalītiķe

Ieguvusi profesionālo maģistra grādu informācijas tehnoloģijā, strādā vienā no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem.

05.12.2017

Publiskā sektora projektu izaicinājumi. Prasību izzināšana un tās problēmas

Autore Solvita Bērziša, Dr.sc.ing., docente Rīgas Tehniskajā universitātē un projektu vadītāja, jaunajā nodaļā «Projektu vadība valsts pārvaldes iestādēs»,  kas analizē un apskata risinājumus publiskā sektora projektu izaicinājumiem, par:

  • publiskā sektora projektu izaicinājumiem,
  • valsts pārvaldes iestāžu projektu vadītāju kompetenci.

Savukārt nodaļa 3.3. «Tvērums» ir papildināta ar padziļinātu informāciju par prasību izzināšana un tās problēmas. Autore Jūlija Gržibovska, sistēmanalītiķe vienā no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem, raksturo prasību izzināšanas metožu priekšrocības un trūkumus, skaidro izzināšanas metodes izvēli, kā arī sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas ir prasību izzināšana ?
  • Kā tiek iedalītas prasību izzināšanas problēmas?
  • Kādi pamatprincipi ir jāievēro, lai prasību izzināšana būtu ar pozitīvu rezultātu?
  • Kādas prasību izzināšanas metodes var tikt izmantotas?
  • Kādi faktori var ietekmēt prasību izzināšanas metodes izvēli?
05.09.2017

Projekta komandas snieguma vērtēšana un to ietekmējošie faktori. SCRUM valsts pārvaldes iestāžu projektos

Rokasgrāmata papildināta ar jaunu informāciju par projektu vadības aspektiem:

  • 2.9.7. pielikums «SCRUM valsts pārvaldes iestāžu projektos»;
  • 3.4.2. pielikums «Projekta komandas snieguma vērtēšana un to ietekmējošie faktori».

Tā kā aizvien biežāk valsts pārvaldes iestāžu projektu vadītāju starpā var dzirdēt par mēģinājumiem un vēlmi projektu īstenošanā izmantot mūsdienīgu SCRUM metodoloģiju, 2.9.7. pielikums «SCRUM valsts pārvaldes iestāžu projektos» ir ieskats SCRUM pamatvērtībās, SCRUM procesā, kā arī SCRUM izmantošanas iespējās valsts pārvaldes iestāžu projektos.

Autore Oksana Medvedska, IT projektu vadītāja valsts sektorā, skaidro, ka «SCRUM izaicina tradicionālos secīgās produkta izstrādes paņēmienus, paredzot dinamisko darbspējīgā, prasībām atbilstošā produkta izstrādi inkrementāli vairākos sprintos, atļaujot izmaiņas prasībās produktam izstrādes laikā, bet prasa augsti kvalificētu, motivētu un organizētu komandu». Tāpat arī Oksana piebilst, ka jaunā publikācija nedod universālu padomu, kā izmantot SCRUM valsts pārvaldes iestāžu projektos, bet apraksta, ar kādām valsts pārvaldes iestāžu projektu īpatnībām SCRUM tiek galā labāk nekā tradicionālie projekta dzīves cikla vadības modeļi, kādi faktori var traucēt izmantot SCRUM un kā var mazināt šo faktoru ietekmi.

Autore Oksana Medvedska ir ieguvusi inženierzinātņu bakalaura grādu datorvadībā un datorzinātnēs un profesionālā maģistra grādu informācijas tehnoloģijā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā Daugavpils universitātē.

Savukārt 3.4.2. pielikuma «Projekta komandas snieguma vērtēšana un to ietekmējošie faktori» autore Inga Podjavo, Mg. sc. ing., akcentē šādus būtiskākos projekta komandas aspektus:

  • projekta komandas snieguma vērtēšana nodrošina informācijas izgūšanu, kas nepieciešama efektīvai projekta īstenošanai;
  • snieguma vērtēšana ir uz projekta biznesa aktivitāšu efektivitātes novērtēšanu un nepilnību novēršanu orientēts process;
  • mērķu noteikšana, kritēriju identificēšana un apbalvošanas mehānisma izveide ir trīs iespējamās snieguma vērtēšanas lomas;
  • izstrādājot snieguma vērtēšanas algoritmu, nepieciešams noteikt vērtēšanas objektu, mērķi un vērtēšanas metodi;
  • projekta komandas snieguma vērtēšanas process sasniedz augstu efektivitātes līmeni, veicot iteratīvas tā darbības un vērtējamo kritēriju pārbaudes;
  • informācijas izgūšana snieguma vērtēšanas procesā sekmē projekta vadības un komandas izglītošanos projektā notiekošo procesu jomā;
  • projekta komandas sniegums ir individuālo komandas dalībnieku rezultātu kopa;
  • projekta komandas sociālā vide ir viens no komandas sniegumu ietekmējošo faktoru veidiem;
  • projekta komandas koordinēšana ietekmē komandas spēju pielāgoties tehnoloģiju un biznesa procesu izmaiņām;
  • skaidri definēti mērķi palielina komandas un projekta vadības motivāciju mērķa sasniegšanai;
  • saliedētība projekta komandā veicina tās dalībnieku tiekšanos strādāt kā vienots vesels kopīgu mērķu virzienā;
  • komandas dalībnieku savstarpējā mācīšanās un komunikācija palielina komandas kopējo zināšanu līmeni un ļauj ietaupīt laika resursus uzdevumu veikšanā;
  • lai projekta komandas locekļi brīvi izteiktu savu viedokli un idejas, komandā ir jāveido augsts uzticības līmenis;
  • projekta komandas darbā savstarpējam atbalstam ir augstāka prioritāte nekā savstarpējai konkurencei.

Autore Inga Podjavo ir PL/SQL programmētāja un tehniskā konsultante, kurai pieredze augstas sarežģītības aplikācijas paplašinājumu veidošanā, datubāzes struktūras izmaiņu un uzturēšanas darbu veikšanā. Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi profesionālo maģistra grādu ar informācijas tehnoloģijas projekta vadītāja kvalifikāciju. Maģistra darba tēma «Programmatūras izstrādes projekta komandas snieguma vērtēšanas metodes». Ir starptautiskais datubāžu eksperta Oracle Database SQL Certified Expert sertifikāts.

25.05.2017

Projekta vide, projekta ierobežojumi un projektu vadības nozīme valsts pārvaldes reformu plānā

Projekta vide, projekta ierobežojumi un projektu vadības nozīme valsts pārvaldes reformu plānā – jaunākie jautājumi, kas skatīti rokasgrāmatas papildinājumos.

Autore Solvita Bērziša, Dr.sc.ing., docente Rīgas Tehniskajā universitātē un projektu vadītāja, skaidro mūsdienu koncepciju par projektu vidi un projekta ierobežojumiem. Skaidrojums tiek veidots saskaņā ar ISO 21500 standartu, vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka rokasgrāmatas struktūra ir veidota atbilstoši šī standarta principiem.
Sovitas Bērzišas rakstos iekļauti šādi aspekti:

  • Kas veido projekta vidi, kurā tiek īstenoti projekti?
  • Ārējie un iekšējie vides faktori
  • Projekta organizācijas struktūras un kultūras ietekme
  • Kas veido projekta ierobežojumus un kā tas ietekmē projekta plānošanu un vadītāju?
  • Galvenās ierobežojumu grupas un projekta spriedzes trijstūris

Savukārt sadarbībā ar projektu vadības speciālisti valsts pārvaldē Ingūnu Lazdiņu-Ķuzi turpināta aktuālā tēma par pārvaldes reformas plānu 2017.–2019. gadā. Jaunākajā materiālā vērsta uzmanība projektu komandas ieviešanai, aktualizējot rašanās cēloņus, saistītos dokumentus un blakus iniciatoru – Valsts kontroli, kura arī publiski vērš uzmanību par projektu vadības pieejas nepieciešamību valsts pārvaldē.

«Trūkst vienota un efektīva risinājuma un instrumentu, kā veiksmīgi īstenot valsts pārvaldes reformas. Galvenās problēmas attīstības plānošanas sistēmā saistītas ar plānošanas sistēmas īstenošanu praksē, veicot politikas plānošanas dokumentu izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu, kā arī veicot starpnozaru politikas plānošanu. Tāpat turpināms darbs pie finanšu vadības un stratēģiskās plānošanas sasaistes uzlabošanas, politikas plānošanas un likumdošanas procesu sasaistes – dažas no apzinātajām kritiskajām vietām valsts pārvaldes darbībā, kuras minētas «Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam».

Saskaņā ar pamatnostādnēm, Latvijā, lai sekmīgi īstenotu valdības noteiktās reformas, nepieciešams stiprināt valdības centru, tā tiesības un pienākumus, jo nepieciešama virsvadība gan reformu un procesu plānošanā, gan ieviešanā un uzraudzībā. Tajā pašā laikā šobrīd nevienā nacionālas nozīmes plānošanas dokumentā, nav definēts valdības centrs valsts pārvaldes attīstības jautājumos Latvijā, kādi ir tā darbības instrumenti koordinētai reformu plānošanai un īstenošanai, un to rezultātu novērtēšanai.

Saskaņā ar definīciju, valdības centrs ir kā institūcija vai institūciju grupa, kas nodrošina tiešu atbalstu valsts izpildvaras funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildē. Pretēji tiešās pārvaldes institūcijām, valdības centru institūcijas nav tieši iesaistītas pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī šie centri vairāk nodrošina koordinēšanas un monitoringa funkcijas visai valdībai. 20 Parlamentārās valstīs, kāda ir arī Latvija, valdības centrs nodrošina gan politisko funkciju (padomi), gan tehnisko un administratīvo funkciju, tādējādi tās var būt dažādas vienības – politiskie ieceltas amatpersonas un ierēdņi. Jāuzsver, ka valdības centrs nav jauna institūcija.

Kopš 30.12.2014., kad stājušās spēkā «Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam», Valsts kanceleja īstenojusi vairākus pasākumus, lai rastu risinājumu un instrumentu valsts pārvaldes reformu īstenošanai.

Valsts pārvaldes reformu plāns 2017.–2019. – «jaunākais valsts pārvaldes stratēģiskais redzējums» nosaka jau konkrētas prasības un veicamos uzdevumus. Tā kā reformu plāns runā par projektu komandas pieejas izmantošanu stratēģisku reformu īstenošanā, savā rakstā es runāju par «projektu vadības centru» un «projektu komandas pieeju,» tā tēmas nozīmīgumu skaidro autore Ingūna Lazdiņa-Ķuze.

Minētās tēmas iespējams iepazīt šādās rokasgrāmatas nodaļās:

  • 2.4. «Projekta vide»;
  • 2.10. «Projekta ierobežojumi»;
  • 2.2.3. pielikums. «Projektu komandas ieviešana – viens no valsts pārvaldes reformas virzieniem».
29.11.2016

Projekts - neatņemama ikdienas sastāvdaļa

Projekts ir visuresošs! Tas ir gan sabiedrībā, gan ikdienā. Projekts ir kļuvis par mūsdienu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Tā tēmas aktualitāti piesaka autore Solvita Bērziša, Dr.sc.ing., docente Rīgas Tehniskajā universitātē un projektu vadītāja.

Vai esat iedomājušies, ka gan telefoni, gan Facebook, gan jūsu bieži lietotā internetbanka ir izstrādāti un attīstīti kā projekti? Tāpat arī jūsu automašīnas modelis ir izstrādāts projektā. Vai varat apjaust, ka tāda projekta īstenošana līdz gala mērķim notiek vairākus gadus? Tikko ASV bija prezidenta vēlēšanas. Vai varat pieņemt, ka pat vēlēšanu kampaņas ir kā rūpīgi izplānoti projekti? Un pat jūsu iecienītais Positivus ikgadējais festivāls ir kā projekts? Lai tas notiktu, pirms tam tiek veiks ļoti daudz aktivitāšu! Arī ceļš, kas ir netālu no jūsu mājām, visticamāk, nesen tika remontēts pēc konkrēta projekta.

Un pāris piemēru no privātās dzīves, apliecinot to, ka projekts ir uz katra soļa. Jau šobrīd zināt par nākamajā vasarā gaidāmajām māsīcas kāzām. Savukārt kādi ģimenes radi savus regulāros ceļojumus īsteno ar projektu palīdzību. Un pats vienkāršākais – iknedēļas sporta aktivitātes plānošana: ir konkrēts laiks, kuru nemaina, ir konkrēta vieta, kur to īsteno.

«Ja projektu skata filozofiski, tad tas nosaka laiku, vietu, aktivitātes un attiecības. Aktivitāšu izpilde tiek prognozēta vietā un laikā, atbildot uz jautājumiem: kad, kur, kā un cik ātri? Attiecības atbild uz jautājumu: kas pildīs aktivitāti?» skaidrību par projektu ievieš autore Solvita Bērziša.

Tāpat arī autore dod labu padomu, kā mūsdienu steidzīgajā pasaulē, kas pārbagāta ar informāciju, organizēt projekta īstenošanu. Tā ir pārbaudīta un vērtīga metode. Neticami, bet tās izpildei ir nepieciešami tikai trīs soļi, kas organizēs jūsu ieceres un plānus. Plašāk ierosmi projektu īstenošanai gūstiet 2.1.3. «Projekts kā neatņemama ikdienas sastāvdaļa», tāpat arī lūkojiet papildinātos nodaļas pielikumus. Jāatzīmē, ka jaunais materiāls ir ievietots 2. nodaļā «Projekta vadīšanas koncepcijas», kas atbilst ISO 21500 standarta struktūrai.

27.08.2016

Kā sasniegt mazu, efektīvu un kvalitatīvu valsts pārvaldi?

Projektu vadības orientēta pieeja valsts pārvaldē – autore Ingūna Lazdiņa, projektu vadības speciāliste valsts sektorā, vērsusi uzmanību divām valsts pārvaldes aktualitātēm: politikas veidošana caur IKT attīstību un personālresursu kompetenču pilnveidošana.

Lai gan jau ilgus gadus tiek gatavoti politikas un stratēģiskie valsts dokumenti, kur parādās aicinājums ieviest/izmantot projekta vadību principus, tieši šobrīd ir cerība, ka būs arī izmaiņas realitātē.

«Valsts pārvaldes attīstību nosaka gan pieprasījums no sabiedrības, gan ierobežojoši faktori. No vienas puses, valsts pārvaldi ietekmē pieaugošās prasības pēc augsta standarta un kvalitatīviem – klienta gaidām atbilstošiem – pakalpojumiem. Rezultātā secinājums ir viens – jāpaaugstina valsts pārvaldes procesu un pakalpojumu efektivitāte un kvalitāte,» tēmas aktualizācijas nepieciešamību skaidro autore I. Lazdiņa.

Tā kā ir sagaidāms, ka turpmākajos gados palielināsies ieguldījumi informācijas sistēmu izveidē un it īpaši to uzturēšanā, tas nozīmē, ka valdībai vajadzēs nodrošināt efektīvu vienotas IKT attīstības izstrādes procesu vadību. Iepriekš minētās problēmas norāda par nepieciešamību vienota risinājuma/instrumenta izstrādi valsts pārvaldē, kas nosaka PROJEKTU VADĪBAS PIEEJU PIRINCIPU LIETOŠANU, jo valdības izvēlētā IKT ieviešanas struktūra paredz trīs secīgus posmus.

Kādi ir IKT ieviešanas posmi? Kādas ir esošās valsts pārvaldes problēmas? Un kuri ir galvenie valsts pārvaldes projektu vadības neveiksmes faktori? Kā izprast valsts IKT pārvaldības organizatorisko ietvaru?

Atbildes uz šiem jautājumiem un apliecinājumu tam, kā projektu vadības pieejas principi spēj nodrošināt efektīvāku valsts pārvaldi, skatiet jaunākajos papildinājumos – 2.2. nodaļas «Projektu vadīšana» 2.2.1. pielikumā «Projektu vadības orientēta pieeja valsts pārvaldē».

 

25.05.2016

Jaunums projektu vadībā pasaulē. Kas ir spēliskošana (gamification)? Kā spēliskošanas idejas izmantot projektā un projekta produkta reklamēšanā?

Spēliskošana – jauna parādība ne tikai Latvijā, bet pat visā pasaulē! Par aktuālajām tendencēm lasiet «Projektu vadīšanas rokasgrāmatas» jaunākajos papildinājumos!

Irīna Hubašvili, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes studente, jaunāko tendenču izpētes rakstā sniedz detalizētas atbildes uz šādiem jautājumiem (plašāk 3.3. nodaļas «Resursi» 3.3.3. pielikumā «Spēliskošana»):

  • Kas ir spēliskošana (gamification)?
  • Kā ar spēliskošanu panākt, lai brīvprātīgi darītu to, ko mums vajag?
  • Kā spēliskošanas idejas izmantot projektā un projekta produkta reklamēšanā?
  • Kādas ir metodes spēliskošanā, un kā tās izmanto?

Ņemiet vērā, ka, izmantojot spēliskošanu, uzņēmums gūst iespēju ar ļoti lielu varbūtību prognozēt partneru un konkurentu tālākos soļus.

Savukārt Solvita Bērziša, Dr.sc.ing., docente Rīgas Tehniskajā universitātē un projektu vadītāja, norāda, ka veiksmīga projekta īstenošanai ir nepieciešama projekta komanda, kurai nepārtraukti jāattīsta gan projekta vadības, gan projekta specifiskās kompetences, sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem (plašāk 2.8. «Projekta personāla kompetences»):

  • Kādas kompetences tiek sagaidītas no projektu vadītāja?
  • Kādas kompetences jāattīsta?
  • Kāds ir projektu vadības sertifikācijas organizāciju skatījums uz kompetencēm, un kādas kompetences tiek sagaidītas no sertificēta projektu vadītāja?
26.02.2016

Projekta dzīves cikls. Projekta tvēruma vadības procesi

Rokasgrāmatas jaunākajos papildinājumos – par projekta dzīves ciklu un projekta tvēruma vadības procesiem atbilstoši ISO 21500 standartam.

2.9. nodaļas «Projekta dzīves cikls» autore Oksana Medvedska detalizēti raksturo projekta dzīves cikla aspektus, norādot, ka projekta dzīves cikla modelis nodrošina pārdomātu projekta plānošanu, vispusīgu un iedarbīgu vadību un uzraudzību, kā arī skaidrojot:

  • Kādus pasākumus aptver projekta dzīves cikls un no kādiem 4 posmiem sastāv?
  • Kāds ir projekta inicializācijas posma galvenais mērķis?
  • Ja projekta inicializācijas posma rezultātā ir pieņemts lēmums par projekta īstenošanu, sākas tā plānošana un organizēšana. Kādi plāni tiek izveidoti projekta plānošanas rezultātā? Kas ir projekta vadības plāns?
  • Kāds ir projekta izpildes posma mērķis, un kāpēc šis posms ir svarīgākais un parasti laikietilpīgākais projekta dzīves ciklā? Kādi plāni un kāpēc tiek ieviesti šī posma laikā?
  • Ko nodrošina projekta vadības procesi, aprakstot projekta vai projekta fāzes inicializācijas, plānošanas, izpildes, uzraudzības un kontroles, kā arī noslēgšanas pasākumus?
  • Kad projektiem ar prediktīvo dzīves ciklu tiek noteikts to tvērums, mērķi un uzdevumi, šo mērķu un uzdevumu sasniegšanai nepieciešamie resursi, veicamie darbi, un kur tie tiek aprakstīti?
  • Iteratīvo un inkrementālo dzīves ciklu veido projekta fāzes, kas ir sadalītas iterācijās, no kurām katrā tiek īstenoti visi vai gandrīz visi procesi no ikvienas projekta vadības procesa grupas. Kā, īstenojot iterācijas, produkts tiek izstrādāts inkrementāli?
  • Adaptīvajam dzīves ciklam ir raksturīga iteratīvā un inkrementālā produkta izstrāde. Ar ko atšķiras adaptīvā dzīves cikla fāzes un iterācijas?

Oksana Medvedska ir ieguvusi inženierzinātņu bakalaura grādu datorvadībā un datorzinātnēs un profesionālā maģistra grādu informācijas tehnoloģijā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā Daugavpils universitātē. Oksana ir RTU 56. starptautiskās zinātniskās konferences dalībniece, pašlaik darbojas kā IT projektu vadītāja valsts sektorā.

3.3.1. nodaļas «Projekta tvēruma vadības procesi» autors Sergejs Ņesterovs ir sācis izskatīt strukturēto tvēruma procesu kopu (ISO 21500 terminoloģijā – tvēruma tēma), šajā reizē vēršot uzmanību tvēruma vadības procesu pamatiem:

  • projekta tvēruma subjekti – mērķi, nodevumi, darbi;
  • standartizētā procesu kopa un to mijiedarbība;
  • galvenie procesu izpildes rezultāti jeb izejas dati (outputs);
  • sekas, kādas rodas, ja ignorē tvēruma vadību.

Autors materiālu sagatavojis, izmantojot projektu vadības vadlīniju standarta izstrādes materiālus latviešu valodā (plānots, ka standartu latviešu valodā publicēs šī gada pavasarī). Sergejs Ņesterovs ir IPMA B sertificēts vecākais projektu vadītājs un LVS/STK/53 «Projektu, programmu un projektu portfeļu vadība» priekšsēdētāja vietnieks.

23.12.2015

Projekti un operatīvā darbība, projekta ieinteresētās puses

Solvita Bērziša, Dr. sc. ing., docente Rīgas Tehniskajā universitātē un projektu vadītāja, skaidro projektu vadīšanas konceptus:

  • Kas ir operatīvā darbība?
  • Projekta un operatīvās darbības atšķirības un mijiedarbība produkta dzīves cikla laikā.
  • Kas ir projekta ieinteresētās puses?
  • Kāda ir ieinteresēto pušu ietekme? Kāpēc ir svarīga to pārvaldība?
  • Pamata projekta ieinteresētās puses.

Ar projektu vadīšanas konceptiem var iepazīties, piemēram:

  • 2.6. «Projekti un operatīvā darbība», tostarp projektu un operatīvās darbības salīdzinājums un projektu un produkta (operatīvās darbības) mijiedarbība;
  • 2.7.5. «Projekta ieinteresētās puses», tostarp projekta ieinteresēto pušu piemēri un to apraksts.
25.08.2015

ISO 21500 standarts - tā nozīme un izmantošana Latvijā

Jaunākajos papildinājumos Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Ruņģis skaidro, kāpēc «Projektu vadīšanas rokasgrāmatas» pārmaiņas notiek atbilstoši ISO 21500 standartam, sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kāpēc starptautiskā līmenī ir izveidots ISO 21500 standarts?
  • Kāda projektu vadības situācija ir Latvijā?
    • Vēstures pieturzīmes
    • Šī brīža situācija
    • Ko sakārtos un tomēr nesakārtos standarts?
  • Standarts un rokasgrāmata

Autors norāda, ja skatās pēc būtības – standarts ir ļoti augsta līmeņa vadlīnija, kas parāda virzienu, bet neparāda, kādā veidā detalizēti kaut ko realizējam. Standarts nepateiks priekšā, ko un kā darīt, bet gan – uz kurieni virzīties. Tas, ko darīt un kā darīt, paliek organizāciju ziņā. Plašāk skatīt 1.2. «Rokasgrāmata un ISO 21500 standarts».

Savukārt Solvita Bērziša, Dr. sc. ing., lektore Rīgas Tehniskajā universitātē un projektu vadītāja, skaidro projektu vadīšanas procesu sistēmu:

  • Kas ir process?
  • Kā iedala projekta procesus?
  • Kādās grupās iedala projektu vadības procesus?
  • Kā procesi no procesu grupām konkurē, pārklājas un mijiedarbojas? Kāda ir projekta procesu grupu mijiedarbība?
  • Kādās tēmu grupās iedala projektu vadības procesu?

Plašāk lasīt 3. nodaļas «Projektu vadīšanas procesi» ievadā.

Jāatzīmē, ka Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija tulko šo standartu latviešu valodā un drīzumā plāno ieviest valstī.

25.05.2015

ISO 21500 standarts - rokasgrāmatas struktūras pamats

Arī šajos papildinājumos «Projektu vadīšanas rokasgrāmatai» turpināts pārvērtību ceļu. Pārmaiņas tiek īstenotas sadarbībā ar Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāju Ivaru Ruņģi un viņa uzaicinātiem projektu vadības speciālistiem. Rokasgrāmatas pārstrukturizācijas pamatā ir ISO 21500 standarts – tā saturs, uzbūve –, proti, standarta daļu nosaukumi atbilst rokasgrāmatas jaunā satura nodaļu un apakšnodaļu nosaukumiem.

Šajos papildinājumos strukturētas šādas standarta daļas, tās atklājot ar konkrētām tēmām, piemēram:

  • 3.1. «Integrēšana (pamata procesi)» (Integration):
    • «Projekta uzdevums»;
    • «Projektu definēšana»;
    • «Projekta noslēgums»;
    • «Projekta kontrolings»;
    • «Inovāciju modeļi»;
    • «Projekta plānošanas praktisks piemērs»;
    • «Vadības karte projektu vadībā»;
    • «Investīciju atdeves noteikšana dažādās projekta stadijās»;
    • «Projekta ieviešanas palīglīdzekļi»;
  • 3.2. «Ieinteresētās personas» (Stakeholder):
    • «Kā izmērīt apmierinātību ar projekta rezultātiem?»;
    • «Lemšanas tiesību noteikšana»;
  • 3.4. «Resursi» (Resource):
    • «Projekta komandas izveidošana»;
    • «Personāla plānošana»;
    • «Personāla klasifikācijas plānošana»;
    • «Psiholoģiskais klimats grupā»;
    • «Līdzekļu plānošana»;
    • «Personāla vajadzības plānošana»;
    • «Projekta biznesa modeļa analīze – riska vadības perspektīva»;
    • «Mobings un bosings komandā»;
  • 3.5. «Laiks» (Time):
    • «Uzdevumu plānošana»;
    • «Termiņu plānošana»;
    • «Līnijas diagrammas tehnika»;
    • «Kritiskais ceļš un laika rezerve»;
    • «Rīcība apdraudētu termiņu gadījumā»;
  • 3.7. «Riski» (Risks):
    • «Projektu risku vadība organizācijā»;
    • «Risku vadības dokumentācija – risku vadības darbību dokumentēšana»;
    • «Risku un to vadīšanas piemēri»;
    • «Galveno riska rādītāju noteikšana un kontrole»;
    • «Noteikto apdraudējuma risku kontrole»;
  • 3.10. «Komunikācija» (Communication):
    • «Iekšējā komunikācija organizācijā»;
    • «Izanalizēt un saprast komunikācijas kļūdas»;
    • «Kā profesionāli vadīt sapulci?».

Rokasgrāmatas saturs tiek pārskatīts, ievietojot atbilstoši jaunā satura nodaļām. Lietotāju ērtībai un uzskatāmībai ir radīti krāsu elementi (vizuāli atklājot, vai nodaļa ir metodiskais materiāls, , tāpat saturā saglabāti nosaukumi angļu valodā, kas ir galvenā informācijas valoda projektu jomā. Šajā pārmaiņu laikā nodrošināsim iespēju lietot arī iepriekšējo rokasgrāmatas saturu.

Jāatzīmē, ka Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija plāno tulkot šo standartu latviešu valodā un drīzumā ieviest valstī. Lai arī turpmāk rokasgrāmata būtu labs padomdevējs projektu jomā!

Ivars Ruņģis vada kursus un lekcijas SIA Komercizglītības Centrs un Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Kopš 1999. gada attīstījis un izkopis projektu vadīšanas zināšanas un pieredzi, strādājot dažādu nozaru uzņēmumos. Ir starptautiski sertificēts projektu direktors (IPMA (Starptautiskās projektu vadīšanas asociācijas) A, B, C un D līmeņa sertifikāts). Ir IPMA delegātu padomes loceklis.