Darba aizsardzības rokasgrāmata

Darba aizsardzības rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.88 €

Kā nodrošināt drošu darba vidi, mazināt riskus un novērst nelaimes gadījumus darbā?

Darba vides riska faktori sastopami visās tautsaimniecības nozarēs un var ietekmēt lielu skaitu nodarbināto, tāpēc jebkuram darba devējam ir pienākums nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vietu. Iespējams, ikdienas situācijās pat neaizdomājamies, ka pat sīki, traucējoši faktori var ne tikai mazināt darba spējas, bet arī atstāt paliekošas sekas veselībai.

Cilvēkresursi ir tas faktors, kurā vienmēr atmaksājas ieguldītais, jo nekas nav uzņēmumam vēl sliktāka reklāma kā veselībai kaitīgos vai pat dzīvībai bīstamos apstākļos strādājoši darbinieki.

Tādēļ aizvien vairāk darba devēju apzinās, ka normatīvajos aktos noteiktais pienākums nodrošināt darbiniekiem piemērotu un drošu darba vidi garantē ne tikai labus darba rezultātus ilgtermiņā, bet arī stiprina uzņēmuma reputāciju.

«Darba aizsardzības rokasgrāmata»:

  • skaidro ne tikai darba aizsardzības ieviešanas metodes drošas darba vides veidošanai, bet arī šo jomu regulējošos normatīvos aktus;
  • aptver informāciju par darba aizsardzības sistēmu uzņēmumā vai iestādē, ugunsdrošības sistēmām, iespējamajiem darba vides riska faktoriem un to novēršanas veidiem, iespējamām sekām pēc darba vides riska faktoru iedarbības, kā arī par darba aizsardzību atsevišķās nozarēs;
  • būs aktuāla ikvienam, jo darba aizsardzība skar katru, kurš atrodas vai plāno atrasties darba attiecībās vai nu kā darba devējs, vai nodarbinātais. Kaut arī praksē darba drošība vairāk tiek uztverta kā formāls pienākums, tomēr tās nozīme netiek pienācīgi novērtēta;
  • sniegs informāciju darba devējiem par to, kam pievērst uzmanību uzņēmumā, lai gūtu augstus darba rezultātus, ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību, lojālus un veselus darbiniekus.

SIA Leilands un Putnis

SIA Leilands un Putnis

Leilands un Putnis – uzņēmums dibināts 2002. gadā, lai sniegtu pakalpojumus vadības sistēmu (ISO un citu) ieviešanā. Uzņēmums šobrīd ir viens no līderiem gan vadības sistēmu ieviešanā, gan darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanā. No 2003. gada veiksmīgi sācis un turpina darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanā arī valsts un pašvaldības iestādēs

Aigars Bičeks
Aigars
Bičeks

Leilands un Putnis projektu vadītājs, darba aizsardzības speciālists ar augstāko profesionālo izglītību, ugunsdrošības speciālists. Pieredze darba aizsardzības sistēmu izstrādē un pilnveidošanā gan valsts iestādēs, gan dažādos uzņēmumos, piedalās jaunu normatīvo aktu izstrādē.

Linda Matisāne
Linda
Matisāne

Medicīnas zinātņu doktore aroda medicīnā, darba aizsardzības speciāliste ar augstāko profesionālo izglītību. Pieredze gan normatīvo aktu izstrādē, gan to piemērošanā daudzos Latvijas uzņēmumos.

AS "Inspecta"

AS "Inspecta"

AS "Inspecta Latvia" piedāvā inspicēšanas, testēšanas, sertificēšanas, tehnisko konsultāciju un apmācību pakalpojumus. Kopš 2015. gada 9. jūnija "Inspecta" ir pievienojusies ACTA* uzņēmumu grupai, kurā ietilpst "Kiwa", "Inspecta" un "Shield Group". Sākot ar 2017. gada 6. septembri, "Inspecta" nosaukums tiek papildināts ar grupas lielākās kompānijas "Kiwa" vārdu.

ACTA* ir pasaules mēroga TIC līderis ar plašu pakalpojumu portfeli, kas pieejams 50 pasaules valstīs un apvieno teju 4500 kvalitātes un drošības speciālistus. Vairāk informācijas: http://www.kiwa.com/lv

 

Ainārs Cars
Ainārs
Cars
AS "Inspecta Latvia" Inspicēšanas institūcijas un enerģētikas nozares vadītājs

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes (MTAF) docenta p.i. Diplomēts inženieris rūpniecības siltumenerģētikā, inženierzinātņu maģistrs siltumenerģētikā un siltumtehnikā.

15 gadu pieredze ražošanā, siltumenerģijas jomā, 18 gadu pieredze iekārtu atbilstības novērtēšanā un inspicēšanā. Deviņu gadu pieredze pasniedzēja darbā RTU MTAF fakultātē. Pieredze vadošos amatos dažādos uzņēmumos, tai skaitā AS "Jūraslīcis" – galvenais enerģētiķis, SIA "Jūrmalas Siltums" – valdes loceklis. Latvijas standarta STK6 vadītājs, Latvijas Nacionālās akreditācijas padomes loceklis.

 

27.06.2019

Pārmaiņas darba aizsardzībā

Attīstoties tehnoloģijām un pieaugot riska faktoriem, pieprasīti ir vispusīgi izglītoti darba aizsardzības speciālisti; tiek paplašināts studiju programmu klāsts.

Kā jau visās nozarēs, arī darba aizsardzībā šobrīd trūkst kvalificētu darbinieku, īpaši to, kas spēj strādāt starptautiskā vidē, bīstamo nozaru uzņēmumos, ar inovatīviem risinājumiem, kompānijās, kuras vēlas īstenot pasākumus, kas ir vairāk nekā minimālo normatīvo aktu prasību izpilde, piemēram, ieviešot nulles nelaimes gadījumu politiku. Tāpat pašlaik notiek izteikta darba aizsardzības speciālistu paaudžu maiņa. Valsts darba inspekcijas (VDI) veiktās darba aizsardzības speciālistu aptaujas rezultāti par iegūto un šobrīd Latvijas augstākajās mācību iestādēs iegūstamo izglītību darba aizsardzībā liecina, ka pēdējos gados ir augusi mācībspēku kompetence un viņu rīcībā esošie tehniskie līdzekļi, taču mācību programmu saturs bieži vien neatbilst apmācības standarta prasībām un darba tirgus vajadzībām. Darba aizsardzības speciālistus sagatavo piecas augstskolas, Latvijas Universitāte (LU) nākamajā akadēmiskajā gadā piedāvās jaunu bakalauru studiju programmu Arodveselība un drošība.

Nepieciešama jauna pieeja

Pēdējo gadu tendences jauno tehnoloģiju attīstībā, piemēram, pielietojot nanomateriālus rūpnieciskās ražošanas procesos, vai to automatizācija rada jaunus un līdz šim neapzinātus vai mazizpētītus riskus arodveselībā un darba drošībā, atzīst studiju programmas Arodveselība un drošībadirektore Iveta Daugule. 

I. Daugule norāda, ka Latvijas darba vidē vērojamas arī citas problēmas, tās ir saistītas gan ar komplicētu darba vidi, tostarp zināšanu un izpratnes trūkumu par drošību, nepietiekamu finansējumu, komunikācijas problēmām starp darba vides pārvaldībā iesaistītajiem, darbinieku novecošanu, grūtībām jaunu darbinieku piesaistē. Taču viņa ir novērojusi pozitīvu tendenci, proti, arvien vairāk darba devēju sāk apzināties, ka nepilnības darba aizsardzībā nav tikai formāla prasību neizpilde, bet var tiešā veidā ietekmēt viņu konkurētspēju tirgū. Daļa darba devēju tirgus prasību ietekmē izvēlas sertificēt sava uzņēmuma darba drošības un arodveselības sistēmu, lai apliecinātu savas spējas nodrošināt drošu darba vidi.  Šādos uzņēmumos pieaug prasības arī darba aizsardzības speciālista kompetencei un prasmēm, viņa secina. 

Jaunās studiju programmas ietvaros apgūtās prasmes ļaus labāk orientēties uzņēmuma darbībā kopumā, veikt pamatotus un precīzus aprēķinus ražošanas procesu drošības pilnveidei, vienlaikus uzlabojot šo procesu veiktspēju, pauž programmas direktore. Studiju programmas realizācijai ir piesaistīti praktiķi no dažādām nozarēm, tādējādi nodrošinot iespēju iepazīties ar plašu labās prakses piemēru un gadījumu analīzes klāstu. Absolvents būs apguvis kompetences darbam dažādas nozarēs un situācijās, lai veiksmīgi adaptētos darba tirgū un spētu realizēt sava darba devēja izvirzītos mērķus, uzsver I. Daugule. Programmas izstrādē ņemti vērā jaunākie EU-OSHA organizēto pētījumu rezultāti par tendencēm darba vides riska attīstībā un jaunām darba jomām un organizācijas formām, piemēram, IKT un digitalizācija, vidi saudzējošās darbavietas, nanoinženierija, pūļa pakalpojumi, robotika, uzraudzības tehnoloģijas un e-komercija. Programmā tiek piedāvāts arī plašs komercdarbības kursu klāsts, kas studentiem sniegs zināšanas par uzņēmējdarbības pamatiem un nepieciešamās iemaņas, lai rastu līdzsvaru starp uzņēmuma komercinteresēm un darbinieku aizsardzību. Tāpat ir ietverti arī matemātikas, fizikas, inženierijas kursi.

Daugule
Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Iveta Daugule, Latvijas Universitātes studiju programmas Arodveselība un drošība direktore

pediņasJauno tehnoloģiju un ar tām saistītu darba drošības un kvalitātes prasību ieviešana un integrācija uzņēmuma procesos ir jauns izaicinājums darba devējiem, ņēmējiem un uzņēmumā iesaistītiem darba aizsardzības speciālistiem, jo ir nepieciešama jauna pieeja darba vides risku novērtēšanai un pārvaldībai.

Riska faktoru vairāk

DVI norāda, ka darba aizsardzības speciālistiem ir jābūt universāliem un ar augstu atbildības sajūtu, jo viņu lēmumi var ietekmēt daudzu cilvēku veselību un dzīvību, viņiem jābūt kategoriskiem – jāspēj apturēt darbs, ja konstatēta bīstama rīcība vai nedroša situācija, jāspēj uzstāties dažādas auditorijas priekšā – gan runāt ar vadītājiem, lai pārliecinātu par konkrētu preventīvo pasākumu finansēšanu un īstenošanu, gan jāspēj izskaidrot apkopējai, kādas veselības problēmas viņai var rasties darbā. 

Mūsdienīgam darba aizsardzības speciālistam ir jāpilnveidojas nepārtraukti – augstskolas diploma iegūšana ļauj juridiski veikt noteiktus darbus, tomēr, tā kā mainās darba vide, tajā izmantotās tehnoloģijas, piemēram, sākta bezpilota lidaparātu lietošana, mainās darbu veikšanas veids, piemēram, arvien populārāks ir attālinātais darbs, mainās pasaulē pieejamās zināšanas par dažādiem darba vides riska faktoriem, piemēram, dažām vielām tiek pierādītas spējas izraisīt cilvēkiem ļaundabīgos audzējus u.c. 

Zināšanas par šiem riska faktoriem ir nepieciešamas paralēli tradicionālajiem, kā piemēram, kritieniem no augstuma, paslīdēšanai, paklupšanai, troksnim, smagumu pārvietošanai u.c. Darba aizsardzības speciāliste Laima Buša, kura ir izveidojusi iniciatīvu veselsbirojs.lv, stāsta, ka ik pa brīdim saņem zvanus no darba devējiem, kuri par darba aizsardzību atceras vien tad, kad gaidāma kāda pārbaude. Šādos gadījumos darba aizsardzība kļūst par vienu no galvenajām prioritātēm, lai gan ikdienā par to netiek daudz domāts, viņa teic, atzīstot, ka šādu gadījumu skaits samazinās, jo  darba devēji kļūst informētāki un arvien vairāk domā par savu darbinieku noturēšanu ilgtermiņā. Ar iniciatīvu veselsbirojs.lv viņa vēlas pievērst uzmanību darba videi birojos. "Jādomā ne tikai par fizisko, bet arī par psiholoģisko darba vidi. Pēdējos gados ir kliedēts mīts par to, ka darba aizsardzība intelektuālā darba veicējiem nav saistoša. Par vienu no galvenajiem draudiem ir kļuvis mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts stresa līmenis un depresija, kas cieši saistīta ar profesionālo sfēru,» vērtē eksperte. Darba devēji sākuši vairāk domāt par ilgtspējīgu darbību un saprot, ka  ir nepieciešami veseli un spējīgi darbinieki. Arvien lielāka loma ir sadarbībai starp vadību, darba aizsardzības speciālistu un personāla vadības speciālistiem. "Esošā situācija darba tirgū liek darba devējiem domāt par darbinieku noturēšanu. Darba aizsardzības praktiskā puse šeit ir ļoti būtiska – ja darbinieks sajūtas patiesi aprūpēts, viņu būs daudz grūtāk pārvilināt uz citu darba vietu," secina L. Buša, uzsverot, ka darba aizsardzības pasākumi vairo darbinieku labbūtību. 

21.06.2019

Kādas ir fizikālo faktoru novēršanas iespējas?

Aigars Bičeks, SIA "Leilands un Putnis", projektu vadītājs, darba aizsardzības speciālists, aktualizējis fizikālo faktoru novēršanas iespējas, sniedzot atbildi uz jautājumu, kuri ir galvenie preventīvie pasākumi šādu risku novēršanai:

  • nelabvēlīga mikroklimata risku novēršanai;
  • paaugstināta trokšņa risku novēršanai;
  • ultraskaņas risku novēršanai;
  • paaugstinātas vibrācijas risku novēršanai;
  • slikta apgaismojuma risku novēršanai;
  • UV starojuma risku novēršanai;
  • IS starojuma risku novēršanai;
  • lāzera starojuma risku novēršanai;
  • elektromagnētiskā lauka risku novēršanai;
  • JS risku novēršanai;
  • paaugstināta spiediena risku novēršanai;
  • pazemināta spiediena risku novēršanai;
  • elektriskās strāvas iedarbības risku novēršanai;
  • ugunsdrošības risku novēršanai.
     

Darba aizsardzības rokasgrāmata

 

   

  Darba aizsardzības rokasgrāmata

 

 

 


"Darba aizsardzības rokasgrāmatas" abonentiem


21.06.2019

Mikroklimata ietekme uz nodarbināto: riski un ieteicamie pasākumi

No higiēnas viedokļa raugoties, mikroklimats ir fizikālo faktoru kopums, kas veido organisma siltumapmaiņu ar apkārtējo vidi un nosaka organisma siltumstāvokli.

Mikroklimatu galvenokārt raksturo:

  • gaisa temperatūra (t, oC);
  • gaisa relatīvais mitrums (gaisa relatīvais mitrums , %);
  • gaisa plūsmas ātrums (v, m/s).

Tomēr ir svarīgi arī citi raksturlielumi, kuri spēj ietekmēt mikroklimatu telpās.

Gaisa temperatūru ietekmē gan meteoroloģiskā atmosfēras temperatūra, gan dažādu sildvirsmu (apkures elementu, iekārtu u.c.) radītais siltuma efekts. Temperatūra darba zonā atkarīga no siltuma daudzuma, kas nokļūst šajā vidē konvekcijas un starojuma (galvenokārt infrasarkanā) ceļā. Temperatūru mēra grādos pēc Celsija (ºC). Darba aizsardzībā risku rada gan darbs paaugstinātā temperatūrā, gan pazeminātā temperatūrā.

Darbs karstumā
Foto: AdobeStock
Strādājot paaugstinātā temperatūrā, pēc kāda laika cilvēks jūt nogurumu, pazeminās darbspējas.

Kas rada risku? Darbs paaugstinātā temperatūrā rada organisma uzkaršanu, kā rezultātā caur sviedru dziedzeriem izplūst ne tikai organismam kaitīgās, bet arī vajadzīgās vielas, piemēram, kalcijs, kālijs, nātrijs, vitamīni utt. Strādājot paaugstinātā temperatūrā, pēc kāda laika cilvēks jūt nogurumu, pazeminās darbspējas. Pārkaršana vieglā formā izpaužas kā galvassāpes, nogurums, slikta dūša vai sāpes muskuļos. Smagos gadījumos cilvēks kļūst bāls, viņam rodas reibonis. Ļoti smagos gadījumos cietušajam ir ādas cianoze, ķermeņa temperatūra var sasniegt ap 40ºC. Dažkārt novēro t.s. krampju slimību – ekstremitātēs ir toniska rakstura krampji, ko izskaidro ar nātrija hlorīda samazināšanos asinīs un audos.

Savukārt darbs ārpus telpām pazeminātā temperatūrā rada organisma atdzišanu. Zema gaisa temperatūra var radīt apsaldējumu, galvenokārt – locekļu apsaldējumus. Nodarbinātajam, kurš ilgstoši strādājis aukstās, mitrās telpās, novēro angioneirozes (roku tirpšanu, salšanu). Obliterējošo enderterītu novēro zvejniekiem, mežstrādniekiem u.c.

Gaisa relatīvais mitrums ir procentos aprēķināta gaisā esošo ūdens tvaiku spiediena attiecība pret piesātinātu ūdens tvaiku spiedienu noteiktā temperatūrā. Gaisa relatīvo mitrumu mēra procentos (%), un normāli tam vajadzētu būt robežās no 30 līdz 70%, tomēr ir darba vietas, kur darbs notiek vai nu pārāk mitrā gaisā (virs 70%), vai pārāk sausā gaisā (zem 30%).

Kas rada risku? Darbs sausā gaisā (zem 30%) veicina elpceļu gļotādas izžūšanu u.c. Palielināts gaisa relatīvais (> 70%) mitrums apgrūtina siltumapmaiņu starp cilvēka organismu un apkārtējo vidi, jo samazinās sviedru izdalīšanās.

Gaisa plūsmas kustība parasti uzlabo cilvēka siltumapmaiņu ar apkārtējo vidi. Gaisa plūsmas ātrumu mēra metros sekundē (m/s). Darba aizsardzībā risku var radīt gan bezvējš, kad telpā vispār nav iespējama gaisa plūsmas apmaiņa, it sevišķi, ja logi ir aizvērti, gan pārāk liela gaisa plūsma telpā (caurvējš), kas parasti novērojama telpās, kurās nav ierīkota ventilācijas sistēma, bet telpas vēdināšana notiek caur logiem.

Kas rada risku? Neesoša vai vāja telpas ventilācija. Caurvējš darba vietā. Caurvēja rezultātā organismā rodas traucējumi un nodarbinātais saslimst. Populārākā slimība nodarbinātajiem, kuri strādā caurvējā, ir rinīts (iesnas).

Ja telpā nav pietiekamas gaisa plūsmas, novērojama darbinieku ģībšana.

Risku rada arī iedarbības izmaiņas, kad darbs pamīšus tiek veikts telpās un ārpus telpām.

Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības» (turpmāk – MK 28.04.2009. noteikumi Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības») ar 2010. gada 1. janvāri nosaka, ka darba devējam jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats (gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums) atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai (MK 28.04.2009. noteikumu Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības» 1. pielikums):

Kuri ir galvenie preventīvie pasākumi nelabvēlīga mikroklimata risku novēršanai?

  1. Atbilstoša mikroklimata nodrošināšana: telpās ieteicams uzturēt temperatūru atbilstoši darba kategorijai. Darba telpas nodrošināt ar apkures sistēmu.
    Telpās, kur ir paaugstināts gaisa relatīvais mitrums, uzstādīt gaisa sausinātājus. Savukārt telpās, kur ir pazemināts gaisa relatīvais mitrums, uzstādīt gaisa mitrinātājus.
  2. Ventilācijas sistēmas ierīkošana: telpās ierīkot ventilācijas sistēmu, kura gan pievada svaigu gaisu (aukstā laikā to papildus piesildot, siltā laikā to papildus atvēsinot), gan nosūc "izlietoto gaisu".
  3. Individuālie aizsardzības līdzekļi: nodarbinātajiem izsniegt atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus ziemas un vasaras periodam;
  4. Veselīga uztura nodrošināšana: radīt iespēju nodarbinātajam zaudētās organismam svarīgās vielas uzņemt no ārpuses, piemēram, nodrošinot nodarbināto ar vitamīniem bagātu augļu sulu, minerālūdeni vai aukstu augļu tēju. Šķidrums jādzer nelielām porcijām un pēc iespējas biežāk (100–150 ml ik pēc katrām 15–20 minūtēm), lai uzņemtais šķidruma daudzums neradītu organisma diskomfortu.
  5. Obligātās veselības pārbaudes: nodarbinātos, kuri 50% no darba laika strādā temperatūrā zem noteiktās temperatūras robežvērtības vai paaugstinātās temperatūrās virs noteiktās temperatūras robežvērtības, nosūtīt uz obligātajām veselības pārbaudēm saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 «Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude» (turpmāk – MK 10.03.2009. noteikumi Nr. 219 «Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude») 1. pielikuma 4.4. punktu.
  6. Darba vietu pārplānošana vai jaunu tehnoloģiju ieviešana: veikt procesa automatizāciju, lai samazinātu nodarbināto atrašanos nelabvēlīgos apstākļos. Darba vietā ierīkot distances vadību un novērošanu.
    Novērst siltuma emisiju (izstarošanos) no mašīnām un iekārtām, tās pārvietojot uz citu telpu.
  7. Racionāls darba un atpūtas režīms: nodarbinātajiem, kuri strādā pazeminātās/paaugstinātās temperatūrās, ieteicams ievērot 10–15 minūšu pārtraukumus ik pēc katrām 45 minūtēm, ko pavadīt telpā, kurā ir atbilstoša temperatūra, gaisa plūsmas ātrums un gaisa relatīvais mitrums ir robežās no 30 līdz 70%.
  8. Atpūtas telpas: nodarbinātos, kuri strādā neatbilstošos apstākļos telpās vai ārpus tām, nodrošināt ar atpūtas telpām, kurās būtu pieejams dzeramais ūdens, minerālūdens u.c. lietas.
  9. Darba racionāla plānošana: organizēt darba laiku, pēc iespējas samazinot iedarbības izmaiņu skaitu, t.i., plānot darbu tā, lai tas vispirms tiktu veikts telpā un tikai pēc tam ārpus telpām, vai otrādi.
    Jaunpieņemtam nodarbinātajam nodrošināt aklimatizācijas periodu, ja paredzēts viņu nodarbināt kaitīgos apstākļos utt.
  10. Darba telpu "gudra" plānošana: darba telpas nodrošināt ar žalūzijām, aizkariem, lai samazinātu saules gaismas ieplūšanu telpā, tā samazinot telpas temperatūru.
    Telpas sienas krāsot gaišās krāsās, lai saules gaisma vairāk atstarotos, tā samazinot telpas temperatūru.
    Paplašināt jumta pārsegumus, lai vasaras laikā, kad saule atrodas augstu virs zemes, tā mazāk iespīdētu darba telpās, savukārt ziemā, kad tā atrodas daudz zemāk, tā sasildītu telpas.

 


Darba aizsardzības rgr.

Darba aizsardzības rokasgrāmata


 

24.04.2019

Aktualitātes individuālo aizsardzības līdzekļu un ķīmisko vielu un maisījumu darbā

Sadarbībā ar Leilands un Putnis projektu vadītāju, darba aizsardzības speciālistu ar augstāko profesionālo izglītību Aigaru Bičeku aktualizēta informācija par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un darbu ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem. Papildinātais materiāls ir pieejams "Darba aizsardzības rokasgrāmatas" abonentiem.

Aktualizētā informācija saistīta ar šādiem jautājumiem:

  • Kādus rokas aizsardzības līdzekļus izvēlēties?
  • Kādiem dokumentiem jābūt uzņēmumā?
  • Kuri normatīvie akti nosaka darba organizēšanu ar ķīmiskajām vielām?
  • Kā apzīmēt ķīmisko vielu ar piktogrammām?

 

30.11.2018

Kā izstrādāt darba aizsardzības vecākā speciālista amata aprakstu?

Vecākajam darba aizsardzības speciālistam uzņēmumā jāieņem amats, lai nodrošinātu speciālista neatkarību no ražošanas vai struktūrvienību vadītājiem. Tādā veidā darba aizsardzības speciālists varēs veikt neatkarīgu darba vides uzraudzību un citu ar to saistītu darbību.

Saskaņā ar profesijas standartu, uz kura pamata uzņēmuma vadītājs veido darba aizsardzības vecākā speciālista amata aprakstu, galvenie darbības pamatuzdevumi ir:

  • darba aizsardzības vecākais speciālists uzņēmumā veic darba aizsardzības sistēmas organizēšanu, darba vides iekšējo uzraudzību, kā arī ekspertīzi darba aizsardzības jomā;
  • kā kompetents speciālists pārzina darba aizsardzības un apkārtējās vides aizsardzības jautājumus un pielieto ar tiem saistītos normatīvos aktus;
  • veic zinātniski pedagoģiskās darbības darba aizsardzības jomā.

Izvērtējot iepriekš minēto profesijas standartu, secināms, ka pienākumu saraksts nav izsmeļošs un tas būtu papildināms ar šādiem konkrētā uzņēmuma specifikai nepieciešamiem pienākumiem:

  • sadarboties ar valsts institūcijām un citām uzņēmuma struktūrvienībām;
  • pārzināt un pielietot ar bīstamajām iekārtām saistītos normatīvos aktus;
  • pārzināt un pielietot ar ķīmiskām vielām saistītos normatīvos aktus;
  • piedalīties jaunā aprīkojuma izvēlē un tā izvietošanā;
  • piedalīties ārpakalpojumu sniedzēju darbu kontrolē;
  • orientēties situācijās saistītās ar rūpnieciskām un bīstamo iekārtu avārijām;
  • orientēties personu datu aizsardzības jomā;
  • orientēties bīstamo atkritumu apsaimniekošanā;
  • piedalīties uzņēmuma darba aizsardzības budžeta veidošanā.

Papildus tam darba aizsardzības speciālistam ir jāpiedalās uzņēmuma rīkotajās sapulcēs (ražošanas, remontdarbu plānošanas u.c.) un jāuztic līgumkompāniju dokumentācijas pārbaude pirms līguma noslēgšanas un veicot darbu izpildi uzņēmuma teritorijā.

Tālāk iespēja iepazīties ar vecākā darba aizsardzības speciālista amata apraksta paraugu.

Darba aizsardzības rokasgrāmata

 

   

  Darba aizsardzības rokasgrāmata

 

 



13.11.2018

Kā Visparīgā datu aizsardzības regula ietekmē darba aizsardzības procesus?

"Šā gada maijā ir stājusies spēkā jaunā Datu aizsardzības regula. Regula vistiešākajā veidā attiecas uz darba aizsardzības ārpakalpojumu sniedzējiem, jo Regulas izpratnē pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmuma darbinieku datu apstrādātājs. Lai gan Regula jau ir stājusies spēkā, darba aizsardzības likumdošana aizvien tai nav pakārtota, kā rezultātā uzņēmumiem un darba aizsardzības pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams izstrādāt savu, juridiski nostiprinātu, iekšējo datu apstrādes kārtību. Nozares darbību varētu atvieglot vadlīnijas datu aizsardzības kontekstā, bet šobrīd nav zināms, kad tiks veikti nepieciešamie grozījumi tiesību aktos, vai arī nozares darbībai tiks izstrādātas speciālās vadlīnijas," skaidro SIA «Inspecta Prevention».

23.10.2018

Kādas ir prasības kravu pārvietošanā noliktavās?

Darbs ar celšanas darba aprīkojumu

Noliktavās galvenokārt tiek lietots darba aprīkojums kravu pārvietošanai un celšanai, gatavās produkcijas apsiešanai u.c.

Uz celšanas iekārtas mehānismiem skaidri jānorāda mehānisma nominālā celtspēja un, ja nepieciešams, tabula ar katra mehānisma konfigurācijas celtspēju. Uz celšanas iekārtas palīgierīcēm jānorāda raksturlielumi drošai šo palīgierīču lietošanai.

Celšanas palīgierīces izvēlas, ņemot vērā pārvietojamās kravas specifiku, satveršanas vietu, takelāžu un laika apstākļus, kā arī pārvietošanas veidu un konfigurāciju. Celšanas palīgierīces uzglabā tā, lai nepieļautu to bojāšanos (piemēram, stropes uzglabā sausā vietā).

Ceļot tieši nevadāmas kravas, kas pēc pacelšanas vēja vai kādu citu apstākļu ietekmē var sākt svārstīties, noliekties, nodrošina šādas prasības:

  • ja darba vietā uzstāda divas vai vairākas celšanas iekārtas, kuru darbības rādiusi pārklājas, novērš sadursmes iespēju starp kravām un/vai celšanas iekārtu daļām;
  • domā, kā nodrošināt, lai nesvārstās, nenoliecas pārvietojamā krava, piemēram, pārvietojot divas vai trīs paletes ar iekrāvēju, vienlaicīgi nodrošina speciālus nožogojumus dakšu augšdaļā;
  • ja kravu ceļ divas vai vairākas celšanas iekārtas reizē, operators labākai darba koordinācijai ievēro darba devēja izstrādātus īpašus darba aizsardzības noteikumus;
  • ja kravas kustības trajektorija nav pietiekami pārredzama, operators tieši vai ar sakaru līdzekļiem sazinās ar īpaši norīkotu nodarbināto (tādu nodarbināto, kuram ir attiecīgas zināšanas un speciāla apmācība), kurš dod viņam norādījumus, un veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu kravu sadursmi un risku nodarbināto veselībai;
  • smaguma piestiprināšana un atvienošana ar rokām nedrīkst radīt risku nodarbinātā drošībai un veselībai, šo darbību laikā nodarbinātais tieši vai netieši kontrolē celšanas iekārtu;
  • specifiskus celšanas darbus iepriekš izplāno un paredz atbilstošu uzraudzību, lai novērstu risku nodarbināto drošībai un veselībai;
  • ja celšanas iekārta nenodrošina kravas noturēšanu, kad pilnīgi vai daļēji tiek pārtraukta elektrības padeve, veic pasākumus, lai novērstu risku nodarbināto drošībai un veselībai;
  • iekārtu vai mobilo aprīkojumu ar paceltu kravu nedrīkst atstāt bez uzraudzības, izņemot gadījumus, ja bīstamā zona ir norobežota un krava droši nostiprināta un turēta. Tikai šādās situācijās pieļaujama nodarbināto atrašanās zem kravas;
  • kravu pārvietošanu ar iekārtām vai mobilo aprīkojumu ārpus telpām pārtrauc, ja pasliktinās laika apstākļi un to lietošana vairs nav īpaši droša. Darba devējs izdod nosacījumus operatoram, kā noteikt šos speciālos apstākļus.

Prasības pacelšanas iekārtām ir šādas:

  • visas pacelšanas iekārtas un to aprīkojums, sastāvdaļas, stiprinājumi un balsti ir atbilstoši izgatavoti, pareizi uzstādīti, pietiekami izturīgi, tiek lietoti paredzētajiem mērķiem un atbilstoši tiek uzturēti. Specifiskās prasības darbam ar bīstamajām iekārtām aprakstītas skatīt rokasgrāmatā
  • ar pacelšanas iekārtām un to aprīkojumu drīkst strādāt tikai kvalificēti nodarbinātie, kuri apmācīti attiecīgu iekārtu lietošanā (piemēram, iekrāvēju vadītāji);
  • uz pacelšanas iekārtām redzamā vietā skaidri ir norādīta iekārtas celtspēja, celtņu operatori utt.;
  • pacelšanas iekārtas un to aprīkojumu izmanto tikai paredzētajam mērķim, piemēram, iekrāvēji paredzēti tikai kravas pārvietošanai, nevis nodarbinātā pacelšanai augstumā kaut kādu darbu veikšanai;
  • ja tas iespējams, norobežo vietu, kur notiek smagumu pārvietošana ar celšanas iekārtām.

Aizliegts:

  • izmantot darba aprīkojumu cilvēku celšanai, kas tam nav paredzēts;
  • pacelt smagākus smagumus ar celšanas ierīcēm, nekā tas norādīts uz celšanas ierīces;
  • smagumu celšanai izmantot neatbilstošas vai bojātas palīgierīces, kā arī izmantot palīgierīces, kuru celtspēja ir mazāka par paceļamo kravu;
  • strādāt ar celšanas iekārtām, mobilām smagumu pārvietošanas iekārtām bez speciālas apmācības.

Darbs ar mobilo aprīkojumu smagumu pārvietošanai, piemēram, iekrāvējiem, frontālajiem iekrāvējiem utt. (turpmāk – mobilais aprīkojums)

Darbu ar mobilo aprīkojumu var iedalīt 2 daļās:

131.02
  • darbs iekštelpās un uzņēmuma teritorijā, kad uzņēmuma mobilais aprīkojums neizbrauc ārpus uzņēmuma teritorijas. Šādā gadījumā mobilā aprīkojuma pārbaudes organizē tikai pats darba devējs un nodarbinātais tiek speciāli apmācīts vadīt konkrēto darba aprīkojumu (viņam nav vajadzīga traktortehnikas vadītāja apliecība (lasīt tālāk));
  • darbs iekštelpās, uzņēmuma teritorijā, kā arī ārpus uzņēmuma teritorijas pa kopējiem satiksmes ceļiem (arī gadījumos, ja ceļš ir jāšķērso).

Ja mobilais aprīkojums pārvietosies pa kopējiem satiksmes ceļiem, tam jāatbilst šādām prasībām:

  • mobilajam aprīkojumam (jaunam, lietotam, pašizgatavotam, pārbūvētam) jābūt reģistrētam Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā un jābūt aprīkotam ar numura zīmi (sk. paraugu). Sīkāk par prasībām mobilā aprīkojuma reģistrācijai lasīt Ministru kabineta 2017. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 313 "Traktortehnikas un tās piekabes reģistrācijas noteikumi".

Traktortehnikas un piekabes numurzīmes paraugs

171.01
  • mobilajam aprīkojumam regulāri jāveic tehniskā apskate saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumiem Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa";
  • mobilo aprīkojumu drīkst vadīt nodarbinātais, kuram ir attiecīga vadītāja apliecība (sk. paraugu), par ko sīkāk var izlasīt Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 551 "Traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas, kā arī traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība".

Darba aizsardzības rokasgrāmata

 

   

  Darba aizsardzības rokasgrāmata

 

 



25.07.2018

Darba aizsardzības normatīvie akti un transporta nozares aspekti

«Darba aizsardzības rokasgrāmatas» autore Linda Matisāne, Dr.med., arodslimību ārste, darba aizsardzības eksperte, aktualizējusi 5.7. nodaļu «Darba aizsardzība transporta nozarē», sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem, piemēram:

  • Kādas specifiskas darba aizsardzības organizatoriskās prasības ir transporta nozarē?
  • Kādas ir darba vides riska faktoru grupas transporta nozarē?
  • Kā vienkārši novērtēt darba vides riskus transporta nozares uzņēmumā?
  • Traumatismu un nelaimes gadījumus izraisoši riska faktori
  • Evakuācija
  • Kādas ir tehniskās prasības transporta nozares darbiem?
  • Kādi individuālie aizsardzības līdzekļi jālieto?
  • Specifiskās prasības nelaimes gadījumu izmeklēšanai transporta nozarē

Tāpat arī aktualizēti darba aizsardzību reglamentējošie normatīvo aktu saraksti un pielikums par atsaucēm uz Eiropas Savienības direktīvām. Jāatzīmē, ka elektroniskajā rokasgrāmatā tie publicēti sadaļā «Pielikumi», bet drukātās rokasgrāmatas abonenti to saņems ar elektroniskā pasta sūtījumu.

 

Darba aizsardzības rokasgrāmata

 

   

  Darba aizsardzības rokasgrāmata

 

 



04.07.2018

Kā mainīt darbinieku attieksmi pret apmācību un instruēšanu darba aizsardzībā?

Reti ar formālu instruktāžu būs pietiekami, lai darbinieku darba apstākļi būtu droši – ļoti liela nozīme darba aizsardzības nodrošināšanā ir katra nodarbinātā individuālajai attieksmei pret darba aizsardzības jautājumiem. Bieži ir gadījumi, kad darba devēji ir darījuši ļoti daudz, lai sakārtotu un uzlabotu darba apstākļus un darba vidi, tomēr nelaimes gadījumi notiek. Turklāt bieži tie notiek bezjēdzīgu iemeslu vai apstākļu sakritības dēļ, tādēļ ir ļoti svarīgi katram nodarbinātajam pašam rīkoties apdomīgi, uzturēt darba vietā kārtību un tīrību. Kā tipiskus nedrošas rīcības piemērus var minēt to, ka darbinieki strādā bez kolektīvajiem vai individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (piemēram, strādā uz jumta bez pretkritiena aizsargsistēmām, strādā uz sastatnēm, kurām nav uzliktas aizsargmargas, utt.). Turklāt bieži aizsardzības līdzekļi ir nodrošināti – tie stāv konteineros, bet darbinieki tos nelieto.

Līdz ar to arvien vairāk darba devēju izmanto interaktīvas metodes, kas emocionāli iesaista darbiniekus, piemēram:

  • informatīvas kampaņas, kurās savā pieredzē dalās nelaimes gadījumos darba vietā cietušie, viņu radinieki, sabiedrībā populāri cilvēki, kas aicina aizdomāties par darba aizsardzības jautājumiem;
  • spēļu izveide uz dažādu populāru galda spēļu pamata – piemēram, Bingo, Alias, Cirks utt.;
  • drošas uzvedības apmācība (apmācību vēstījumi ir saistīti ar drošu uzvedību 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā – gan ikdienā, gan darbā);
  • darbinieku bērnu plakātu konkurss ar vēstījumu "Tēti, mamma, mēs Tevi gaidām mājās";
  • svētku svinēšana, sasniedzot noteiktu ar darba aizsardzību saistītu mērķi – piemēram, noteiktu dienu skaitu bez nelaimes gadījumiem;
  • drošības dienu organizēšana (piemēram, sacensības starp komandām, līdzīgi kā sporta spēles, tikai uzdevumi tiek doti par drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi), u.c.
28.12.2017

Kas ir kompetents speciālists darba aizsardzībā?

Kā pareizi nosaukt un norīkot darba aizsardzības speciālistu? Kas ir kompetents speciālists darba aizsardzībā? Kāds ir uzņēmumu ieguvums, atbalstot darbinieku sportiskās aktivitātes?

Atbildes uz jautājumiem par darba aizsardzības organizēšanu, piemēram, kādiem dokumentiem jābūt uzņēmumā, kā pareizi nosaukt un norīkot darba aizsardzības speciālistu un kas ir kompetents speciālists darba aizsardzībā, sniedz rokasgrāmatas autors Aigars Bičeks, SIA "Leilands un Putnis" projektu vadītājs, darba aizsardzības speciālists ar augstāko profesionālo izglītību, ugunsdrošības speciālists.

Atbildes sniegtas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, vēršot uzmanību profesijām, kas saistītas ar darba aizsardzību, izglītības programmām, pēc kurām tiek apmācīti darba aizsardzības speciālisti. Tāpat autors Aigars Bičeks ar piemēru paskaidro, kad darba aizsardzības vecākajam speciālistam, kurš strādā uzņēmumā uz darba līguma pamata, nepieciešams darba aizsardzībā kompetenta speciālista sertifikāts.

Atbildes uz jautājumu, kāds ir uzņēmumu ieguvums, atbalstot darbinieku sportiskās aktivitātes, iekļautas uzņēmumu pieredzes stāstos. DB, apkopojot jaunākās uzņēmumu tendences, turpina vērst uzmanību darba aizsardzības pasākumu nozīmei uzņēmumos, īpaši veselības veicinošām aktivitātēm, kad fiziskās kustības kļūst par ikviena darbinieka neatņemamu ikdienas daļu. Tā ir recepte, kā uzņēmums var iegūt laimīgus un veselīgus darbiniekus, kas sekmēs uzņēmuma attīstību.