Līgumu rokasgrāmata

Līgumu rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.88 €
Cena (ieskaitot PVN): 99.98 €

Kā juridiski pareizi sastādīt līgumus?

Vadītāja ikdienu pavada darbs ar līgumiem un dažādiem juridiskiem dokumentiem. Daļa no tiem ir tipveida līgumi, kas pirms to noslēgšanas tiek minimāli koriģēti. Savukārt citi līgumi, kurus regulē netipiskas līgumattiecības, parasti tiek veidoti no «baltas papīra lapas».

Tāpat arī daudzi līgumi tiek pārtaisīti un koriģēti no iepriekšējo līgumu formām, kas reizēm nosaka ne tādas attiecības, kādas vajadzīgas jaunajam līgumam. Lielā līgumu skaita un dārgo juridisko pakalpojumu dēļ daļa līgumu tā arī paliek bez jurista uzraudzības.

«Līgumu rokasgrāmata» palīdzēs sastādīt līgumus, jo:

  • rokasgrāmatā ietverti līgumu un bieži lietojamu dokumentu paraugi;
  • sniegti profesionālu juristu komentāri par līgumiem;
  • nevajadzēs meklēt vai pārveidot līgumus, lasīt normatīvos aktus vai katra līguma dēļ vērsties pie jurista;
  • sniegtas universālas formas un zinošu Latvijas juristu ieteikumi, kādus nosacījumus vajadzētu iekļaut līgumā vienai vai otrai līguma pusei;
  • ievērojot rokasgrāmatā sniegtos komentārus, viegli izveidosiet līgumu, kurā būs iekļauti jums piemēroti nosacījumi.

ZAB Tamberga&Partneri

ZAB Tamberga&Partneri

Advokātu birojs ar vairāk nekā 17 gadus ilgu profesionālo pieredzi, kas sniedz visu veidu juridiskos pakalpojumus un finanšu konsultācijas komerctiesību jomā. Biroja darbinieku specializācija un kopējais potenciāls nodrošina augstākās kvalitātes juridiskos pakalpojumus un spēju realizēt jebkura mēroga starptautiskus un vietējos projektus. Tamberga&Partneri juristi ir specializējušies šādās komercdarījumu jomās: banku un finanšu tiesības, komercdarījumi, tiesvedība, kapitālsabiedrību iegāde un apvienošana, vērtspapīri, konkurences tiesības, nekustamais īpašums u.c

Anita Tamberga
Anita
Tamberga
Vadošā partnere, zvērināta advokāte

Ar vairāk nekā 15 gadu profesionālo pieredzi juridiskajā sfērā. 1998. gadā Anita tika uzņemta Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā, un viņa ir advokātu kolēģijas Ētikas komisijas locekle. Anita ir specializējusies komerctiesībās, darījumos ar nekustamo īpašumu un būvniecības jautājumos, darba tiesībās, uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumos.

Lāsma Šimanska
Lāsma
Šimanska
Partnere

2008. gadā uzņemta Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā. Lāsma ir specializējusies komerctiesībās, darījumos ar nekustamo īpašumu un būvniecības jautājumos, imigrācijas, preču zīmju jautājumos, kā arī autortiesībās.

Baiba Motūze
Baiba
Motūze
Juriste

Baiba ir specializējusies darījumos ar nekustamo īpašumu, komercdarījumos, tiesvedībās, parādu piedziņas lietās.

Baiba Ūdre
Baiba
Ūdre
Juriste

Baiba ir specializējusies darba tiesībās, maksātnespējas procesa jautājumos, imigrācijas jautājumos.

Kristīne
Vāciete
Zvērināta advokāte

Kristīne ir specializējusies darījumos ar nekustamo īpašumu, komercdarījumos, autortiesību jautājumos.

 

Dārta
Sīpola
Juriste

Dārta ir specializējusies darījumos ar nekustamo īpašumu, komercdarījumos, administratīvajā procesā, parādu piedziņas lietās.

13.08.2020

Aktualitātes līgumu izstrādē

2020. gada 1. jūlijā spēkā stājās Administratīvās atbildības likums. Līdz ar to "Līgumu rokasgrāmatas" autors ZAB "Tamberga un Partneri" vērš uzmanību, kādas izmaiņas jāņem vērā būvniecības procesa un līguma normatīvajā regulējumā, juridiskās personas maksātnespējas lietās, kā arī darba līgumos saistībā ar administratīvajiem sodiem Darba aizsardzības likumā.

Tā kā Darba aizsardzības likumā no 2020. gada 1. jūlija ir stājušās spēkā tiesību normas arī par attālinātā darba veikšanu, rokasgrāmatas autors sagatavojis atbilstošus līgumu pielikumu paraugus.

Par attālinātu nolīgtā darba izpildi jāveic grozījumi darba līgumā

Ņemot vērā situāciju pasaulē un Latvijā, kad attālināts darbs ir kļuvis par realitāti daudziem strādājošajiem, aktuāls ir jautājums par darba tiesisko attiecību sakārtošanu attālinātā darba veikšanas gadījumā.

pediņasKatram darba devējam ir jāizvērtē, vai darba līgumā noteiktos darba pienākumus darbinieks var veikt attālināti, vai tomēr nē. Darba devēja uzdevums ir izvērtēt arī pieejamos resursus darba veikšanai attālinātā darba režīmā un nodrošināt tos.

Profesijās, kurās ir iespējams darba pienākumus pastāvīgi vai regulāri veikt attālināti, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, strādājot ārpus darba devēja uzņēmuma, darba devējam un darbiniekam ir iespēja vienoties, noslēdzot par to rakstisku vienošanos pie darba līguma, par attālinātu darba pienākumu veikšanu.

Veicot darba līgumā noteiktos darba pienākumus attālināti, darbiniekam arī turpmāk, tieši tāpat kā atrodoties darba devēja uzņēmumā uz vietas, ir jāievēro gan darba devēja noteiktais darba laiks, gan jāpakļaujas darba devēja rīkojumiem un noteiktai darba kārtībai, gan jāievēro pārējie noslēgtā darba līguma noteikumi un darba aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās prasības. Savukārt darba devējam ir jānodrošina darbiniekam attālināta piekļuve darba komunikāciju sistēmām, tajā skaitā, bet ne tikai darba e-pastam un darba telefonam, nodrošinot darbinieka sasniedzamību, kā arī attālinātai darba veikšanai atbilstošs nepieciešamais tehniskais nodrošinājums un pieeja attiecīgajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

Ja darba devējs un darbinieks darba līgumā nav vienojušies par darba veikšanu attālināti, tad darba devējam ir jāinformē darbinieks par iespēju pastāvīgi vai regulāri pāriet uz attālinātā darba veikšanu ne tikai mutiski, bet arī rakstiski, un jāpiedāvā veikt grozījumi darba līgumā, ievērojot Darba likumā noteiktos nosacījumus. 

Spēkā stājies Administratīvās atbildības likums

2020.gada 1. jūlijā spēkā stājās Administratīvās atbildības likums. Līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās brīdi, spēku zaudēja Latvijas Administratīvo  pārkāpumu kodekss, kas bija spēkā no 1985. gada 1. jūlija.

Līdz Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās brīdim, viss regulējums administratīvo pārkāpumu jomā un administratīvie sodi tika noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, savukārt no 2020. gada 1. jūlija administratīvo pārkāpumu apraksts, par administratīvajiem pārkāpumiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, ievērojot Administratīvās atbildības likumā paredzētos administratīvās atbildības pamatnoteikumus, turpmāk ir iekļauti atsevišķos nozaru likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos.

pediņasTas nozīmē, ar 2020. gada 1. jūliju administratīvā pārkāpuma sastāvus un par tiem paredzētos sodus var atrast attiecīgo nozari regulējošajā likuma vai pašvaldību saistošo noteikumos beigās pirms Pārejas noteikumiem vai Noslēguma jautājumiem.

Savukārt, Administratīvās atbildības likums regulē: 

  • Administratīvās atbildības pamatnoteikumus (likuma A daļa, 1.–4.nodaļa, 1.–26. pants);
  • Administratīvā pārkāpuma procesa norisi (likuma B daļa,): 
    • Administratīvā pārkāpuma procesa vispārīgie noteikumi (pirmā sadaļa, 27.–114. pants),
    • Administratīvā  pārkāpuma process iestādē (otrā sadaļa, 115.–174. pants),
    • Administratīvā pārkāpuma process tiesā (trešā sadaļa, 175.–252. pants).
  • Sodu izpildi (likuma C daļa, 253.–273. pants);
  • Starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā (likuma D daļa, 274.–295. pants). Svarīgi atcerēties, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2. punktu Procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedības iestādē, tiesā vai izpilde).

Vienlaicīgi ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās brīdi, spēkā stājās arī grozījumi attiecīgo nozari regulējošajā likumā un pašvaldību saistošajos noteikumos. Administratīvā atbildība  tagad paredzēta vairāk kā 120 nozaru likumos. Nozares likums ir attiecīgo nozari regulējošais likums, piemēram, par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā sodi un administratīvā pārkāpuma sastāvs ir atrodams Darba likuma jaunajā E daļā vai, piemēram, atsevišķu būvniecības noteikumu pārkāpumu regulējums un soda apmērs tagad ir atrodams būvniecības nozari regulējošā likumā – Būvniecības likumā, vai arī, piemēram, administratīvo pārkāpumu regulējums tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas jomā, kompetence administratīvo pārkāpumu procesā un soda apmērs par administratīvo pārkāpumu  tagad ir atrodams Maksātnespējas likumā, kas papildināts ar XXXIII nodaļu. 

Gan Administratīvās atbildības likumā, gan nozaru likumos  naudas sods par pārkāpumu tiek izteikts naudas soda vienībās, nevis eiro kā tas bija līdz šim. Viena naudas soda vienība saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. panta otro daļu ir noteikta – pieci eiro. Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības, savukārt maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienības, bet juridiskajām personām – 4000 naudas soda vienības. Maksimālais naudas soda apmērs fiziskajām un juridiskajām personām ar likumu noteiktajā administratīvā soda sankcijā drīkst tikt pārsniegts, ja lielāka naudas soda nepieciešamība ir noteikta Latvijas Republikai saistošajā starptautiskajā tiesību aktā.

pediņasBūtiski ir atcerēties, ka viens un tas pats administratīvā pārkāpuma sastāvs nebūs atrodams ganpašvaldību saistošajos noteikumos, gan nozari regulējošā likumā.

Pašvaldības saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"  noteikumiem tiesīga izdot saistošos noteikumus, paredzot tajos administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, tikai tad, ja to neregulē likums un tikai par ierobežotu jautājumu loku.

Latvijas Republikas oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" kopā ar Tieslietu ministriju vietnē likumi.lv ir izstrādājuši elektronisko Administratīvās atbildības ceļvedi, kurā ir apkopoti visi likumi un pieejamo pašvaldību saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu persona ir saucami pie administratīvās atbildības.

Plašāka informācija un paraugs par attālinātu nolīgtā darba izpildi pieejams rokasgrāmatā.

Līgumu rokasgrāmata

 

  

  Līgumu rokasgrāmata

 

 

 


3. Būvniecības process un līgumi

3.2. Būvniecības procesa un līguma normatīvais regulējums

6. Darba līgums, uzņēmuma līgums, līgums par pakalpojuma sniegšanu un patapinājuma līgums

6.1. Darba līguma un uzņēmuma līguma apskats un būtiskie aspekti

6.2.4. Darba līguma grozījumi

6.2.4.1. Par attālinātu nolīgtā darba izpildi

6.2.4.2. Papildu vienošanās par attālinātu nolīgtā darba izpildi 

7. Strīdu risināšana

7.9. Kreditora prasījums 

 


Abonēt

29.04.2020

Nepārvarama vara līgumsaistībās

Civillikums (1587.pants) nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Tas nozīmē, ka līgumi ir jāpilda neatkarīgi no vēlākām grūtībām, taču par pamatu pušu atbrīvošanai no saistību izpildes var būt likumā vai līgumā paredzētie nosacījumi, kas atbrīvo puses no saistību izpildes un/vai atbrīvo tās no soda sankciju piemērošanas par saistību neizpildi.

Nepārvarama vara (force majeure) ir apstāklis, kas atbrīvo pusi no zaudējumu atlīdzināšanas vai saistību izpildes, ja saistība nav izpildīta no līgumslēdzēja puses neatkarīgu iemeslu dēļ. Saskaņā ar norādīto līguma pusei neiestājas civiltiesiskā atbildība par līguma neizpildi.

Jāatzīmē, ka Latvijas Republikas likumos nepārvarama vara nav definēta. Arī Civillikumā nav dota nepārvaramas varas definīcija, taču atsevišķi Civillikuma panti (CL 1347., 1349., 1543., 1657., 1773., 2147., 2148., 2234.pants un citi) nosaka, kādos gadījumos puses ir atbrīvojamas no pienākumu izpildes, neatlīdzinot otrai pusei radītos zaudējumus.

Nepārvaramas varas formulējums ir ietverts UNIDROIT Starptautisko komerclīgumu principu 7.1.7.pantā un 1980.gada Vīnes Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem 79.pantā, kas nosaka līdzīgas prasības, kādas paredz arī atsevišķi Civillikuma panti gadījumiem, kad puse atbrīvojama no saistību izpildes. Piemēram, no Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem 79.panta izriet, ka puse nav atbildīga par to, ka tā nav izpildījusi savus pienākumus, ja tā pierāda, ka saistību neizpilde ir saistīta ar šķērsli, kas ir ārpus viņas kontroles, un ka nav pamata uzskatīt, ka tā būtu ņēmusi vērā šķērsli līguma noslēgšanas brīdī vai būtu izvairījusies no tā vai pārvarējusi tā sekas.

Taču ne vienmēr pašām līguma pusēm ir skaidra un saprotama nepārvaramas varas klauzulas piemērošana, tādēļ katrā konkrētajā gadījumā ir nepieciešams noskaidrot, vai bija iestājušies nepārvaramas varas apstākļi, kas dotu pamatu pusēm izvairīties no saistību izpildes, jo tas, ka līguma izpilde tiek apgrūtināta, nav pamats nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās konstatācijai.

Piemēram, Civillikuma 1657.pantā noteikts, ka tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.

Plašāka informācija un paraugs paziņojumam par nomas maksas samaksu nepārvaramas varas (force majeure) gadījumā ir pieejams rokasgrāmatā.

Līgumu rokasgrāmata

 

  

  Līgumu rokasgrāmata

 

 

 


5. Finanšu līgumi

5.5. Hipotēkas līgums

5.6. Darījuma konta līgums

5.7. Mehānisko transportlīdzekļu un piekabju ieķīlāšana

6. Darba līgums, uzņēmuma līgums, līgums par pakalpojuma sniegšanu un patapinājuma līgums

6.11. Darbinieka uzteikums

6.12. Darba līgums (darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs)

9. Ar līgumiem saistīta dokumentācija

9.5. Nepārvarama vara

9.6. Paziņojums par nomas maksas samaksu nepārvaramas varas (force majeure) gadījumā

 


Abonēt

10.02.2020

Aktualitātes: nekustamā īpašuma līguma paraugs, Darba likuma grozījumi

Sekojot līdzi aktualitātēm, rokasgrāmatas autors ZAB "Tamberga un Partneri" jaunākajos papildinājumos iekļauj:

  1. Nekustamā īpašuma (zemes gabala zem ēkas) pirkuma līguma paraugu. Jāņem vērā, ka šāda līguma nepieciešamība aktuāla īpaši šobrīd, kad ar vien vairāk Latvijā aktualizējas jautājums par dalītā īpašuma (un dalīto īpašuma tiesību) apvienošanu vienā nekustamajā īpašumā. Īpaši aktuāli tas ir dzīvokļu īpašniekiem pilsētās, kas izpērk zemi zem ēkas, kurā atrodas dzīvoklis. Komentāru sadaļā aktuāls skaidrojums par zemes domājamo daļu aprēķināšanu kārtību un apmēru kādu katrs dzīvokļa īpašnieks iegādājas savā īpašumā.
    Līguma paraugs veidots no šādām daļām:
    1. Definīcijas
    2. Līguma priekšmets
    3. Pirkuma cena un tās samaksas kārtība
    4. Pušu apliecinājumi un garantijas
    5. Pušu pienākumi
    6. Līguma spēkā esamība un tā izbeigšana
    7. Nepārvarama vara 
    8. Piemērojamais likums un strīdu izšķiršanas kārtība
    9. Pārējie noteikumi
     
  2. Darba līguma un uzņēmuma līguma būtiskākos aspektus, kas saistīti ar grozījumiem Darba likumā papildinot likumu ar jaunu E daļu  – Administratīvā atbildība. Autori norāda, ka "līdz šim soda noteikšana par pārkāpumiem darba tiesībās notika atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam. 2019.gada 12.decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvās atbildības likumā, nosakot par tā spēkā stāšanās datumu 2020.gada 1.jūliju (iepriekš bija plānots 2020.gada 1.janvāris). 2020.gada 1.jūlijā vienlaikus ar jauno Administratīvās atbildības likumu (turpmāk tekstā – AAL) stāsies spēkā grozījumi Darba likumā, kas papildinās Darba likumu ar jaunu E daļu – Administratīvā atbildība par pārkāpumiem darba tiesiskajās attiecībās. Tajā tiks uzskaitīti iespējamie pārkāpumi un sodi, kā arī iestādes amatpersonas, kuras par šiem pārkāpumiem drīkst veikt administratīvo procesu".

Plašāku informāciju skatiet "Līgumu rokasgrāmatā", tostarp arī par aktualizētajiem jautājumiem citās rokasgrāmatas nodaļās.

Līgumu rokasgrāmata

 

  

  Līgumu rokasgrāmata

 

 


4.3. Ar pirkuma darījumu saistītie līgumi

4.3.1. Rokasnaudas līgums

4.3.2. Nekustamā īpašuma (zemes gabala) pirkuma līgums

4.3.3. Nekustamā īpašuma (zemes gabala un ēkas) pirkuma līgums

4.3.4. Dzīvokļa pirkuma līgums

4.3.5. Draudzības pirkuma līgums

4.3.6. Cerības pirkuma līgums

4.3.7. Zemes gabala (zem ēkas) pirkuma līgums

5. Finanšu līgumi

5.1. Ievads

5.2. Finanšu līgumu un saistību nodrošinājumu vispārējs apskats un būtiskie aspekti

5.3. Aizdevuma līgums

6. Darba līgums, uzņēmuma līgums, līgums par pakalpojuma sniegšanu un patapinājuma līgums

6.1. Darba līguma un uzņēmuma līguma apskats un būtiskie aspekti 

6.8. Autora mantisko tiesību nodošanas līgums

6.9. Darbinieku pārejas līgums 


Abonēt

05.11.2019

Patiesā labuma guvējs - kā noskaidrot un kas jāskaidro

Visām Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj un jāreģistrē savi patiesie labuma guvēji – faktiskie juridiskās personas īpašnieki vai to kontrolētāji.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu (kredītiestāžu, grāmatvežu, zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu un citu likuma subjektu) pienākums ir klientu izpētes gaitā, izmantojot savu iekšējo kontroles sistēmu, noskaidrot juridisko personu – patieso labuma guvēju.

1. Patiesā labuma guvēja vispārīgs raksturojums

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk – Likums) sniedz definīciju, kas ir patiesais labuma guvējs (turpmāk arī – PLG).

Patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir klienta – juridiskās personas – īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz:

a) fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām,

b) fiziskā persona, kurai pieder vai kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko personu (dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks)).

Tātad konstatējot, ka nevienam dalībniekam nepieder vairāk par 25% sabiedrības kapitāla daļu, iespējams kļūdaini secināt, ka nav neviena PLG. Šajā situācijā ir jāpievērš tam uzmanība un jāidentificē persona sabiedrībā, kura patiesi kontrolē juridisko personu, neesot tās īpašnieks. Bieži tiek veidotas un reģistrētas sarežģītas uzņēmumu struktūras, lai slēptu un padarītu grūtāk identificējamus to PLG. Kontrole uzņēmumā var tikt īstenota uz dažāda veida līgumu (dalībnieku, akcionāru, pilnvarojuma u.tml.) pamata.

2. Likuma subjekts gadījumos, kad saskaņā ar Likuma prasībām veicama klienta izpēte, noskaidro sava klienta patieso labuma guvēju un, balstoties uz risku novērtējumu, veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

2.1. Likuma subjekta definīcija

Likums sniedz uzskaitījumu, kas ir Likuma subjekts, kuram ir jāveic klienta izpēte, balstoties uz izstrādātu riska novērtējuma procedūru, un jānoskaidro klienta PLG – personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;

4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

5) juridiska veidojuma vai juridiskas personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;

6) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, tostarp gadījumos, kad tās rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10 000 euro vai lielāka;

7) izložu un azartspēļu organizētāji;

8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;

9) citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

10) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji;

11) virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēji;

12) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 euro vai lielāka.

Plašāku informāciju skatiet "Līgumu rokasgrāmatā", tostarp arī par aktualizētajiem jautājumiem citās rokasgrāmatas nodaļās.

Līgumu rokasgrāmata

 

 

   Līgumu rokasgrāmata

 

 

 


 

 


Abonēt

08.08.2019

Bērnu un pusaudžu nodarbināšanas līgums

Rokasgrāmatas autors ZAB "Tamberga&Partneri" norāda, ka bērnu un pusaudžu nodarbināšana ir pieļaujama, tikai strikti ievērojot Darba likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. 2006.gada 23.martā ar likumu "Par Bērnu darba ļaunāko formu konvenciju" apstiprināta un pieņemta Latvijas Republikas Saeimā Starptautiskās darba organizācijas konvencija Nr.182 "Par bērnu darba ļaunākajām formām".

Darba likumā, kurš pieņemts 2001.gada 20.jūnijā, ir iestrādātas tiesību normas, kuru mērķis ir nodrošināt, lai bērnu nodarbināšanas gadījumā tiktu veicināta viņu veselības nostiprināšanās, netiktu pārkāptas tiesības iegūt izglītību, pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku un atpūsties. 2014.gada 23.oktobrī tika pieņemti grozījumi Darba likumā, kas atsevišķos jautājumos precizēja bērnu nodarbināšanu.

Darba likuma izpratnē bērns ir cilvēks, kas ir jaunāks par 15 gadiem vai kas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Savukārt pusaudzis Darba likuma izpratnē ir cilvēks vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kas neturpina iegūt pamatizglītību.

Atsevišķi skatīti šādi aspekti:

1. Bērnu nodarbināšana

2. Pusaudžu nodarbināšana

3. Medicīniskā pārbaude

4. Darba laiks, atpūtas laiks un darba samaksa

5. Darba līgums, darba pienākumu apraksts, nedēļas darba grafiks

6. Darba tiesisko attiecību izbeigšana

7. Galvenie darba devēja pienākumi

8. Bērna/pusaudža pienākumi

9. Bērna/pusaudža tiesības

10. Nodarbinātības valsts aģentūras organizētie nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā

11. Pašvaldību īstenotie pasākumi

Rokasgrāmatā pieejams līguma paraugs, kā juridiski sakārtot attiecības, nodarbinot bērnu vai pusaudzi.

 

Līgumu rokasgrāmata

 

 

   Līgumu rokasgrāmata

 

 

 



Abonēt

13.05.2019

Fiziskās personas maksātnespēja: process, tā uzsākšana, pieteikuma paraugs

Fiziskās personas maksātnespējas process ir veids, kā persona sertificēta maksātnespējas procesa administratora uzraudzībā un maksātnespējas procesu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā var atjaunot maksātspēju un pēc saistību dzēšanas procedūras beigām tikt atbrīvota no parādsaistībām.

Mērķis – fiziskās personas (turpmāk – parādnieks) maksātnespējas procesa mērķis (Maksātnespējas likuma 5. pants) ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. 

Izvēloties uzsākt maksātnespējas procesu, ir jārēķinās, ka tiek uzlikts pienākums gūt ienākumus, kā arī procesa rezultātā tiks atsavināta un pārdota īpašumā esošā manta. Tāpat jāņem vērā, ka maksātnespējas process nedzēš uzturlīdzekļu nemaksāšanas parādu un sodus no neatļautām darbībām.

Šo procesu fiziskā persona uzsāk labprātīgi, un tas ir paredzēts tikai labticīgām personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, finanšu krīzes ietekmē vai laulības šķiršanās rezultātā samazinājušies ieņēmumi, radušās veselības problēmas u.c., vairs nav spējīgas segt vai ilgtermiņā nespēs segt savas saistības pret kreditoriem (08.03.2019. raksts «Fiziskas personas maksātnespēja», «Latvijas Vēstneša» portāls).

Ja fiziskā persona ir izpildījusi savu saistību dzēšanas plānu, atlikušās nesegtās parādsaistības pilnā apmērā tiek dzēstas, un kreditori zaudē prasījuma tiesības pret fizisko personu.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā jānorāda:

  • parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un deklarētā dzīvesvieta;
  • apstākļi, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga izpildīt saistības;
  • visas termiņā neizpildītās saistības un to summas;
  • visas saistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā; 
  • visu to saistību kopējā summa, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā;
  • parādnieka mantas sastāvs, tajā skaitā parādnieka daļa laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā;
  • vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes Regulas Nr. 1346/2000 noteikumi (vai parādniekam ir kreditori vai manta citā Eiropas Savienības dalībvalstī).

Plašāka informācija par fiziskas personas maksātnespējas procesu, tā uzsākšanu un pieteikuma paraugs:

 

Līgumu rokasgrāmata

 

 

   Līgumu rokasgrāmata
 

 

 



Abonēt

24.04.2019

Kā izprast terminu "uzturs"?

Termina "uzturs" noteikšana ir sarežģīta. Civillikums nosaka, ka ar uzturu ir jāsaprot ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, kā arī, ja uztura ņēmējs ir nepilngadīga persona, audzināšana un obligātā izglītība. Tomēr puses var vienoties citādi. Jebkurā gadījumā uztura līgumā ir nepieciešams pietiekami konkrēti noteikt, kāds uzturs uztura ņēmējam pienākas. Ja tas nav nepārprotami atrunāts uztura līgumā un rodas strīdi, uztura apmēru nosaka tiesa, vērtējot uztura ņēmēja dzīves apstākļus un uztura devējam nodoto mantisko vērtību. Lai nerastos strīdi, pusēm uztura līgumā ir precīzi un nepārprotami jānosaka ne tikai pats uzturs, bet arī tā došanas biežums un kārtība. Ir jānorāda, vai ēdienu un apģērbu uztura devējs pats piegādā vai arī izsniedz naudu tā iegādei. Ir jānorāda arī tas, cik bieži tas ir jādara, un jākonkretizē gan šo lietu vērtība, gan veidi. Ir jānosaka, kā izpaudīsies uztura ņēmēja kopšana, kā arī visi ar uztura ņēmēja mitekli saistītie jautājumi.

Jāņem vērā, ka mūsdienu dzīves prasības ir augušas un puses, visticamāk, vienosies par dažādām citām papildu lietām, kas ietilpst uzturā, kas uztura devējam ir jāsniedz.

Tādas var būt, piemēram, interneta pieslēgums, laikrakstu abonēšana, kultūras un citu pasākumu apmeklēšana. Šo lietu izdevumu segšanai puses var vienoties arī par noteiktu naudas summu, kas uztura devējam jāmaksā uztura ņēmējam katru mēnesi, nedēļu vai reizi citā laika posmā.

Ja uztura devējam īpašumā nododamās mantiskās vērtības ir nekustamais īpašums, ir iespējams, ka tā ir reizē arī uztura ņēmēja dzīvesvieta. Šādā gadījumā puses var vienoties, ka uztura ņēmējs turpina dzīvot konkrētajā nekustamajā īpašumā un tas pāriet uztura devēja lietošanā pēc uztura ņēmēja nāves. Iespējams arī vienoties par to, ka uztura ņēmējs turpmāk izmantos tikai kādu daļu no nekustamā īpašuma, bet pārējais nonāk uztura devēja lietošanā uzreiz. Tad ir nepieciešams uztura līgumā konkrēti norādīt telpu sadalījumu, lai nerastos pārpratumi. Puses var vienoties par citas dzīvojamās vietas piešķiršanu uztura ņēmējam.

Jārēķinās, ka katrā konkrētā gadījumā uztura saturs un līguma noteikumi būs ļoti individuāli un specifiski – piemēroti konkrētajām uztura ņēmēja prasībām un uztura devēja iespējām uzturu sniegt.

Uztura devējam pirms uztura līguma slēgšanas ir vēlams noskaidrot, vai uztura ņēmējam nav kādu parāda saistību, jo situācijā, ja uztura ņēmējs tos nevarēs atmaksāt, parāda summu būs iespējams piedzīt no uztura devēja īpašumā nodotajām mantiskajām vērtībām. Ja prasības pret uztura ņēmēju rodas pēc uztura līguma noslēgšanas, tās nevar vērst pret uztura līguma priekšmetu. Šādā gadījumā prasībām ir pakļauti uztura līdzekļi, ja uztura ņēmējam nav citu īpašumu.

Uztura līgums izbeidzas līdz ar uztura ņēmēja nāvi. Savukārt uztura devēja nāve līgumu neizbeidz – šis pienākums pāriet uz uztura devēja mantiniekiem.


Līgumu rokasgrāmata

Līgumu rokasgrāmata


20.02.2019

Strīdu risināšana: veidi un būtiskākās lietas, kas būtu jāņem vērā un jāzina katram uzņēmējam

Veicot komercdarbību, ikkatrs komersants, domājams, ir saskāries ar domstarpībām un tam ir nācies risināt dažādus juridiskus kāzusus gan ar saviem sadarbības partneriem, gan klientiem, gan ar valsts vai pašvaldību iestādēm.

Strīdus starp komersantiem un valsts vai pašvaldību iestādēm, kas saistīti ar valsts pārvaldes funkciju pildīšanu, piemēram, kad atteikts izsniegt atļauju vai licenci, uzrēķināti nodokļi un soda nauda, likumā noteiktā termiņā valsts vai pašvaldības iestāde nav veikusi kādu likumā paredzētu darbību, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Papildus valsts vai pašvaldības iestādes administratīvo aktu (lēmumu) vai faktiskās rīcības apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai Administratīvā procesa likums paredz komersantam dažādus pagaidu aizsardzības līdzekļus, kurus efektīvi izmantojot, var mazināt risku, ka valsts vai pašvaldības iestāžu administratīvie akti vai faktiskā rīcība rada zaudējumus komersantam. Visbeidzot, ja valsts vai pašvaldības iestāde tomēr ir radījusi komersantam zaudējumus ar prettiesisku administratīvo aktu vai faktisko rīcību, tad šādu zaudējumu atlīdzību var prasīt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesiskās attiecības starp komersantu un klientu kā fizisku personu risina, rūpīgi ievērojot patērētāju tiesību aizsardzības normas.

Komersantam ir jāņem vērā, ka šādu strīdu izšķiršanā var iejaukties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kura lēmumi ir saistoši komersantam, taču pārsūdzami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdus starp sadarbības partneri vai klientu kā juridisku personu var risināt dažādos veidos. Katrs rūpīgs komersants, kas vēlas sevi maksimāli pasargāt no dažādiem juridiskiem strīdiem, pirms sākt sadarbību, nodrošinās ar juridiski korektu un konkrētajai situācijai piemērotu līgumu, kas komersantu strīdus gadījumā var pasargāt no liekiem izdevumiem un raizēm. Turklāt detalizēts un konkrēti izstrādāts līgums spēj ne tikai preventīvi atturēt puses no strīdiem, bet arī palielināt izredzes vienoties domstarpību gadījumā vai uzvarēt strīdā ar pretējo pusi.

Piemēram, strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā

Radušos strīdus, piemēram, par līguma saistību izpildi, tajos iesaistītās puses var risināt savstarpēju sarunu ceļā, samierināšanas vai mediācijas procesā. Minētie ārpustiesas vai arī tā saucamie alternatīvie strīdu izšķiršanas veidi ir efektīvi un noderīgi, ja iesaistītās puses vēlas panākt kompromisu vai ir ar mieru piekāpties. Šādi strīdu risināšanas veidi parasti neprasa lielus tēriņus, turklāt puses pašas var izvēlēties, cik ilgu laiku tās ir ar mieru veltīt to izšķiršanai. Sekmīgi strīdu izšķiršanas procesi vainagojas ar rakstiski noslēgtu vienošanos, kurā puses vienojas, piemēram, par jauniem līguma noteikumiem, par parāda daļas atlaišanu vai par darbībām, kas katrai ir jāveic turpmāk. Taču, arī panākot šādu rezultātu, ir jārēķinās, ka puses nevar piespiedu ceļā īstenot vienošanos, ja otra puse atsakās to labprātīgi izpildīt. Ja puses fiksējušas vienošanos ar rakstisku līgumu, tad to var prasīt izpildīt tiesas ceļā. Sīkākas uzmanības vērts strīdu izšķiršanas process ir mediācija. Tas ir īpatnējs ar to, ka puses izraugās neatkarīgu personu – mediatoru, kurš vada sarunas un mudina puses tuvināt viedokļus nolūkā panākt savstarpēji saskaņotu un izdevīgu vienošanos par strīda atrisināšanu. Iesaistītās puses pašas izvēlas veidu, kādā strīds tiek atrisināts, jo mediators ieņem neitrālu pozīciju un nepilda tiesnesim līdzīgas funkcijas. Mediators saņem atlīdzību par sniegtajiem mediācijas pakalpojumiem, kuru puses sedz atbilstoši, kā tās vienojušās. Veiksmīgs mediācijas procesa rezultāts ir vienošanās par strīda atrisināšanu. Šāda rakstveida vienošanās ir izpildāma labprātīgi, taču, ja kāda no pusēm atsakās no labprātīgas vienošanās izpildīšanas, tad ir iespējams vērsties tiesā ar prasību par vienošanās piespiedu izpildi.

 

Līgumu rokasgrāmata

 

 

   Līgumu rokasgrāmata

 

 



Abonēt

25.10.2018

Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) ikdienas praksē

2018.gada 25.maijā stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR (General Data Protection Regulation) – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk tekstā – Regula).

Papildus jāņem vērā, ka 2018.gada 5.jūlijā stājās spēkā Fizisko personu datu apstrādes likums, kurš aizstāja spēku zaudējušo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Fizisko personu datu apstrādes likums regulē tikai fizisko personu datu aizsardzību nacionālajā līmenī, tas ir, paredzot šim nolūkam nepieciešamās institūcijas, nosakot to kompetenci un darbības pamatprincipus, kā arī reglamentējot datu aizsardzības speciālistu darbību un datu apstrādes un brīvas aprites noteikumus.

Tādējādi ar Regulas piemērošanu un tās noteikumu iestrādi nacionālajā regulējumā datu pārzinim – fiziskai vai juridiskai personai, kas apstrādā personas datus profesionāliem vai komerciāliem nolūkiem, – ievērojami pastiprinās atbildība un pienākums nodrošināt, ka personas datu apstrāde ir likumīga, godprātīga un pārredzama.

To cita starpā paredzēts īstenot, palielinot paša datu subjekta (personas, kuras dati tiek apstrādāti) tiesības kontrolēt to, kas, kādā apjomā un kādiem nolūkiem apstrādā tās personas datus. Viens no veidiem, kā realizēt praksē personas datu apstrādi, ievērojot regulas pamatprincipus un tiesiskos pamatus ir slēgt personas datu apstrādes līgumu.

Regula skaidri nosaka datu subjekta tiesības, kuras jāievēro pārzinim un apstrādātājam. To neievērošana paredz administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4% no tā kopējā iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks.

Regulā ietvertās būtiskākās definīcijas

Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu («datu subjekts») (Izplatītākie identifikatori: vārds uzvārds; personas kods; atrašanās vieta; nacionalitāte; ģenētiskie dati, kas attiecas uz fiziskas personas pārmantojamām vai iegūtajām ģenētiskajām pazīmēm un sniedz unikālu informāciju par personas fizioloģiju un veselību; biometriskie dati  personas dati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt cilvēka unikālu identifikāciju (piemēram sejas attēli vai pirkstu nospiedumi). Salīdzinājumā ar iepriekšējo normatīvo regulējumu Regulā precīzāk ir definēti veselības dati – tie ir personas dati, kas saistīti ar fiziskas personas fizisko vai garīgo veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un kas atspoguļo informāciju par tās veselības stāvokli. Regula ievieš jaunu jēdzienu līdzšinējo sensitīvo datu vietā – īpašas kategorijas personas dati. Tie ir ģenētiskie dati, biometriskie dati, kā arī dati, kas atklāj rases, etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko, filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, veselības dati, dati par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju. Īpašas kategorijas personas datu apstrāde ir aizliegta, taču ir atsevišķi izņēmumi, kad to apstrāde ir pieļaujama. Šie izņēmumi ietverti Regulas 9.panta otrajā daļā. Tātad šo datu apstrāde ir pieļaujama tikai tad, ja apstrādei ir tiesisks pamats, turklāt personai, kas šos datus apstrādā, jāievēro dienesta noslēpums.

Datu subjekts ir identificēta vai identificējama fiziska persona (piemēram, uzņēmuma darbinieks, līgumslēdzējs, klients, sadarbības partneru kontaktpersonas un citas personas). Identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz kādu identifikatoru, piemēram, vārdu, uzvārdu, atrašanās vietas datiem.

Personas datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem. (Piemēram, personas datu vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana).

Regula neattiecas uz tādu datu apstrādi, kas skar juridiskas personas datus, piemēram, informāciju par uzņēmuma nosaukumu un kontaktinformāciju.

Regulas noteikumi neattiecas uz mirušu personu datiem. Regulas noteikumus nepiemēro tādai personas datu apstrādei, kuru fiziska persona veic tikai personiskām vai mājsaimniecības vajadzībām, ar nosacījumu, ka tā nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību.

Pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus.

Apstrādātājs ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus.

Tātad apstrādātāju no pārziņa atšķir tas, ka apstrādātājs pārziņa uzdevumā apstrādā datus uz līguma vai cita tiesiskā pamata. Savukārt pārzinis ir tas, kurš ir ievācis un glabā fizisko personu datus kādam noteiktam mērķim.

Personas datu apstrādes pamatprincipi

Līdzšinējie personas datu apstrādes pamatprincipi – likumības un godprātības princips paliek nemainīgi, proti, jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam (piem., datu subjekta piekrišana, līgums, leģitīmās intereses un citi Regulas 6. pantā noteiktie tiesiskie pamati). Pārzinis, veicot personas datu apstrādi, nodrošina godprātīgu attieksmi pret personas datiem. Godprātības princips ietver arī visus pārējos principus, jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Papildus noteikts pārredzamības princips.

Nolūka ierobežojumi nozīmē, ka dati jāvāc konkrētiem, skaidriem un leģitīmiem nolūkiem, un to turpmāko apstrādi nevar veikt ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā; turpmākā datu apstrāde arhivēšanai, zinātnes un vēstures pētniecībai, statistikai nav nesavietojama ar sākotnējo mērķi.

Datu minimizēšana nozīmē to, ka datiem jābūt atbilstīgiem un adekvātiem, un datu vākšanā un uzglabāšanā jāievēro datu minimizēšanas princips (jāuzglabā pēc iespējas mazāk datu un nav pieļaujama datu uzglabāšana ar mērķi, ka varbūt kādreiz tie noderēs).

Precizitātes princips nozīmē, ka datiem jābūt precīziem, un pārzinim jānodrošina, lai neprecīzi personas dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez kavēšanās tiktu dzēsti vai laboti.

Glabāšanas ierobežojums nosaka – ja dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj identifikāciju, tad jānodrošina, lai tos neglabā ilgāk, kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā (piemēram, grāmatvedības datus uzglabā 10 gadus).

Ievērojot integritātes un konfidencialitātes principu, tiek nodrošināts, ka dati tiek apstrādāti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus (piekļuve datoriem tiek nodrošināta ar drošām parolēm, tiek uzstādītas pretvīrusu programmas, lai novērstu prettiesisku piekļūšanu datiem vai to nozaudēšanu).

Rokasgrāmatā detalizētāk par datu subjekta tiesībām, jauno jedzienu "profilēšana" un līguma izstrādes paraugu.

Līgumu rokasgrāmata

 

 

   Līgumu rokasgrāmata

 

 



Abonēt

10.08.2018

Servitūts - līguma satura būtiski aspekti

Līgums ir visbiežāk sastopamais servitūta nodibināšanas pamats. Servitūta līgums ir abpusēja vienošanās, kas pauž apzinātu brīvu gribu par servitūta nodibināšanu pastāvīgai lietošanai un ir noformēts rakstveidā. Servitūta līgumu puses ir tiesīgas noformēt privātā kārtībā (bez notāra pieaicināšanas). Taču jāņem vērā, ka servitūta tiesība kļūst par lietu tiesību no brīža, ka tā ir nostiprināta zemesgrāmatā. Tikai ar nostiprināšanu zemesgrāmatā servitūts ir saistošs trešajām personām.

Nostiprinājums zemesgrāmatā izdarāms, pamatojoties uz abu līdzēju nostiprinājuma lūgumu, kas notariāli apliecināts.

Lai servitūtu reģistrētu zemesgrāmatā, vispirms jāveic darbības, kas nepieciešamas servitūta kā nekustamā īpašuma apgrūtinājuma reģistrācijai Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, tai skaitā servitūta uzmērīšana dabā ceļa servitūta gadījumā, kā arī ir nepieciešams veikt kancelejas nodevas samaksu.

Vienojoties par servitūta līguma saturu, jāvērš uzmanība uz šādiem būtiskiem aspektiem:

  • Ja kalpojošam nekustamajam īpašumam ir nodibināta hipotēka, tad uzlikt tam servitūtu saskaņā ar Civillikumu var tikai ar hipotekārā kreditora piekrišanu.
  • Ja kalpojošam nekustamajam īpašumam jau ir nodibināts servitūts, uzlikt jaunu servitūtu saskaņā ar Civillikumu var tikai tad, ja tas netraucē agrākajam.
  • Reālservitūta izmantotājs ir valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks (t.sk. pilnvarotais pārvaldnieks) vai lietotājs (piemēram, nomnieks vai īrnieks).
  • Reālservitūts apgrūtina kalpojošo nekustamo īpašumu, nevis tā īpašnieku. Servitūta nodibinājums neierobežo kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības rīkoties ar savu īpašumu un pašam lietot apgrūtināto nekustamo īpašumu. Kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieks ir tiesīgs savu īpašumu atsavināt vai iznomāt. Īpašnieka maiņa (t.sk. mantinieka iestāšanās īpašnieka vietā) vai nomas līgums neatceļ servitūtu. Servitūts saista ne tikai kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku, bet arī pārvaldītāju vai lietotāju. Kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieks nedrīkst likt šķēršļus servitūta lietotājam.
  • Reālservitūta lietotājam Civillikums noteic servitūtu izlietot taisnprātīgi, ar ko tiesu praksē saprot – ievērojot servitūta nodibināšanas mērķi un pēc iespējas saudzīgi pret kalpojošo nekustamo īpašumu un tā īpašnieka īpašuma tiesībām.
  • No tiesu prakses izriet, ka servitūts nodibināms, ja tā ir objektīva nepieciešamība valdošā nekustamā īpašuma un tā izlietotāja labumam, bet ne lai radītu zināmas ērtības vai labierīcības valdošā nekustamā īpašuma īpašniekam. Servitūta tiesības nodibināšanas pamatojums ir vajadzība valdošā īpašuma normālai funkcionēšanai. Plašākas lietošanas tiesības par norādītajām pēc abpusējas līdzēju vienošanās var nodibināt ar nomas līgumu. Attiecīgi arī Civillikums nosaka, ka, ja rodas šaubas par servitūta apmēru, servitūts arvien piemērojams vismazākā apmērā. Tādējādi, lai nerastos strīdi, servitūta līgumā precīzi jānosaka lietošanas tiesību veids un apmērs.
  • Servitūta nodibināšana iespējama tikai, ja izveidotais servitūts atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, braucamā ceļa servitūtam pilsētā, tāpat kā ēku servitūtam saskaņā ar Civillikumu jāatbilst konkrētās pilsētas būvnoteikumiem, bet braucamā ceļa servitūta nodibināšana īpaši aizsargājamā dabas teritorijā iespējama, ja ievēroti vēl arī speciālie vides aizsardzības normatīvie akti.
  • Kā reālservitūti, tā personālservitūti izbeidzas Civillikumā noteiktos gadījumos, proti:
    • ar atteikšanos no tiem (ar noteiktu līgumu vai klusējot, kad servitūta izlietotājs tā piekrīt kalpojošās lietas īpašnieka darbībai, ar kuru servitūta izlietošana nav savienojama);
    • ar tiesības un pienākuma sakritumu vienā personā (piemēram, valdošās lietas īpašnieks kļūst par kalpojošās lietas īpašnieku);
    • ar kalpojošās un valdošās lietas bojāeju;
    • ar atceļoša nosacījuma iestāšanos vai termiņa nosacījumu, ja tāds norādīts servitūta līgumā;
    • ar izpirkumu, ja tāds pielīgts;
    • ar noilgumu.

 

Līgumu rokasgrāmata

 

 

   Līgumu rokasgrāmata

 

 



Abonēt