Līgumu rokasgrāmata

Līgumu rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.88 €
Cena (ieskaitot PVN): 99.98 €

Kā juridiski pareizi sastādīt līgumus?

Vadītāja ikdienu pavada darbs ar līgumiem un dažādiem juridiskiem dokumentiem. Daļa no tiem ir tipveida līgumi, kas pirms to noslēgšanas tiek minimāli koriģēti. Savukārt citi līgumi, kurus regulē netipiskas līgumattiecības, parasti tiek veidoti no «baltas papīra lapas».

Tāpat arī daudzi līgumi tiek pārtaisīti un koriģēti no iepriekšējo līgumu formām, kas reizēm nosaka ne tādas attiecības, kādas vajadzīgas jaunajam līgumam. Lielā līgumu skaita un dārgo juridisko pakalpojumu dēļ daļa līgumu tā arī paliek bez jurista uzraudzības.

«Līgumu rokasgrāmata» palīdzēs sastādīt līgumus, jo:

  • rokasgrāmatā ietverti līgumu un bieži lietojamu dokumentu paraugi;
  • sniegti profesionālu juristu komentāri par līgumiem;
  • nevajadzēs meklēt vai pārveidot līgumus, lasīt normatīvos aktus vai katra līguma dēļ vērsties pie jurista;
  • sniegtas universālas formas un zinošu Latvijas juristu ieteikumi, kādus nosacījumus vajadzētu iekļaut līgumā vienai vai otrai līguma pusei;
  • ievērojot rokasgrāmatā sniegtos komentārus, viegli izveidosiet līgumu, kurā būs iekļauti jums piemēroti nosacījumi.

ZAB Tamberga&Partneri

ZAB Tamberga&Partneri

Advokātu birojs ar vairāk nekā 17 gadus ilgu profesionālo pieredzi, kas sniedz visu veidu juridiskos pakalpojumus un finanšu konsultācijas komerctiesību jomā. Biroja darbinieku specializācija un kopējais potenciāls nodrošina augstākās kvalitātes juridiskos pakalpojumus un spēju realizēt jebkura mēroga starptautiskus un vietējos projektus. Tamberga&Partneri juristi ir specializējušies šādās komercdarījumu jomās: banku un finanšu tiesības, komercdarījumi, tiesvedība, kapitālsabiedrību iegāde un apvienošana, vērtspapīri, konkurences tiesības, nekustamais īpašums u.c

Anita Tamberga
Anita
Tamberga
Vadošā partnere. Zvērināta advokāte.

Advokātu biroja Tamberga&Partneri vadošā partnere ar vairāk nekā 11 gadu profesionālo pieredzi juridiskajā sfērā, specializējusies komerctiesībās, darījumos ar nekustamo īpašumu un darba tiesībās. Anita Tamberga uzņemta Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā 1998. gadā.

08.08.2019

Bērnu un pusaudžu nodarbināšanas līgums

Rokasgrāmatas autors ZAB "Tamberga&Partneri" norāda, ka bērnu un pusaudžu nodarbināšana ir pieļaujama, tikai strikti ievērojot Darba likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. 2006.gada 23.martā ar likumu "Par Bērnu darba ļaunāko formu konvenciju" apstiprināta un pieņemta Latvijas Republikas Saeimā Starptautiskās darba organizācijas konvencija Nr.182 "Par bērnu darba ļaunākajām formām".

Darba likumā, kurš pieņemts 2001.gada 20.jūnijā, ir iestrādātas tiesību normas, kuru mērķis ir nodrošināt, lai bērnu nodarbināšanas gadījumā tiktu veicināta viņu veselības nostiprināšanās, netiktu pārkāptas tiesības iegūt izglītību, pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku un atpūsties. 2014.gada 23.oktobrī tika pieņemti grozījumi Darba likumā, kas atsevišķos jautājumos precizēja bērnu nodarbināšanu.

Darba likuma izpratnē bērns ir cilvēks, kas ir jaunāks par 15 gadiem vai kas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Savukārt pusaudzis Darba likuma izpratnē ir cilvēks vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kas neturpina iegūt pamatizglītību.

Atsevišķi skatīti šādi aspekti:

1. Bērnu nodarbināšana

2. Pusaudžu nodarbināšana

3. Medicīniskā pārbaude

4. Darba laiks, atpūtas laiks un darba samaksa

5. Darba līgums, darba pienākumu apraksts, nedēļas darba grafiks

6. Darba tiesisko attiecību izbeigšana

7. Galvenie darba devēja pienākumi

8. Bērna/pusaudža pienākumi

9. Bērna/pusaudža tiesības

10. Nodarbinātības valsts aģentūras organizētie nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā

11. Pašvaldību īstenotie pasākumi

Rokasgrāmatā pieejams līguma paraugs, kā juridiski sakārtot attiecības, nodarbinot bērnu vai pusaudzi.

 

Līgumu rokasgrāmata

 

 

   Līgumu rokasgrāmata

 

 

 



Abonēt

13.05.2019

Fiziskās personas maksātnespēja: process, tā uzsākšana, pieteikuma paraugs

Fiziskās personas maksātnespējas process ir veids, kā persona sertificēta maksātnespējas procesa administratora uzraudzībā un maksātnespējas procesu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā var atjaunot maksātspēju un pēc saistību dzēšanas procedūras beigām tikt atbrīvota no parādsaistībām.

Mērķis – fiziskās personas (turpmāk – parādnieks) maksātnespējas procesa mērķis (Maksātnespējas likuma 5. pants) ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. 

Izvēloties uzsākt maksātnespējas procesu, ir jārēķinās, ka tiek uzlikts pienākums gūt ienākumus, kā arī procesa rezultātā tiks atsavināta un pārdota īpašumā esošā manta. Tāpat jāņem vērā, ka maksātnespējas process nedzēš uzturlīdzekļu nemaksāšanas parādu un sodus no neatļautām darbībām.

Šo procesu fiziskā persona uzsāk labprātīgi, un tas ir paredzēts tikai labticīgām personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, finanšu krīzes ietekmē vai laulības šķiršanās rezultātā samazinājušies ieņēmumi, radušās veselības problēmas u.c., vairs nav spējīgas segt vai ilgtermiņā nespēs segt savas saistības pret kreditoriem (08.03.2019. raksts «Fiziskas personas maksātnespēja», «Latvijas Vēstneša» portāls).

Ja fiziskā persona ir izpildījusi savu saistību dzēšanas plānu, atlikušās nesegtās parādsaistības pilnā apmērā tiek dzēstas, un kreditori zaudē prasījuma tiesības pret fizisko personu.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā jānorāda:

  • parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un deklarētā dzīvesvieta;
  • apstākļi, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga izpildīt saistības;
  • visas termiņā neizpildītās saistības un to summas;
  • visas saistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā; 
  • visu to saistību kopējā summa, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā;
  • parādnieka mantas sastāvs, tajā skaitā parādnieka daļa laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā;
  • vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes Regulas Nr. 1346/2000 noteikumi (vai parādniekam ir kreditori vai manta citā Eiropas Savienības dalībvalstī).

Plašāka informācija par fiziskas personas maksātnespējas procesu, tā uzsākšanu un pieteikuma paraugs:

 

Līgumu rokasgrāmata

 

 

   Līgumu rokasgrāmata
 

 

 



Abonēt

24.04.2019

Kā izprast terminu "uzturs"?

Termina "uzturs" noteikšana ir sarežģīta. Civillikums nosaka, ka ar uzturu ir jāsaprot ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, kā arī, ja uztura ņēmējs ir nepilngadīga persona, audzināšana un obligātā izglītība. Tomēr puses var vienoties citādi. Jebkurā gadījumā uztura līgumā ir nepieciešams pietiekami konkrēti noteikt, kāds uzturs uztura ņēmējam pienākas. Ja tas nav nepārprotami atrunāts uztura līgumā un rodas strīdi, uztura apmēru nosaka tiesa, vērtējot uztura ņēmēja dzīves apstākļus un uztura devējam nodoto mantisko vērtību. Lai nerastos strīdi, pusēm uztura līgumā ir precīzi un nepārprotami jānosaka ne tikai pats uzturs, bet arī tā došanas biežums un kārtība. Ir jānorāda, vai ēdienu un apģērbu uztura devējs pats piegādā vai arī izsniedz naudu tā iegādei. Ir jānorāda arī tas, cik bieži tas ir jādara, un jākonkretizē gan šo lietu vērtība, gan veidi. Ir jānosaka, kā izpaudīsies uztura ņēmēja kopšana, kā arī visi ar uztura ņēmēja mitekli saistītie jautājumi.

Jāņem vērā, ka mūsdienu dzīves prasības ir augušas un puses, visticamāk, vienosies par dažādām citām papildu lietām, kas ietilpst uzturā, kas uztura devējam ir jāsniedz.

Tādas var būt, piemēram, interneta pieslēgums, laikrakstu abonēšana, kultūras un citu pasākumu apmeklēšana. Šo lietu izdevumu segšanai puses var vienoties arī par noteiktu naudas summu, kas uztura devējam jāmaksā uztura ņēmējam katru mēnesi, nedēļu vai reizi citā laika posmā.

Ja uztura devējam īpašumā nododamās mantiskās vērtības ir nekustamais īpašums, ir iespējams, ka tā ir reizē arī uztura ņēmēja dzīvesvieta. Šādā gadījumā puses var vienoties, ka uztura ņēmējs turpina dzīvot konkrētajā nekustamajā īpašumā un tas pāriet uztura devēja lietošanā pēc uztura ņēmēja nāves. Iespējams arī vienoties par to, ka uztura ņēmējs turpmāk izmantos tikai kādu daļu no nekustamā īpašuma, bet pārējais nonāk uztura devēja lietošanā uzreiz. Tad ir nepieciešams uztura līgumā konkrēti norādīt telpu sadalījumu, lai nerastos pārpratumi. Puses var vienoties par citas dzīvojamās vietas piešķiršanu uztura ņēmējam.

Jārēķinās, ka katrā konkrētā gadījumā uztura saturs un līguma noteikumi būs ļoti individuāli un specifiski – piemēroti konkrētajām uztura ņēmēja prasībām un uztura devēja iespējām uzturu sniegt.

Uztura devējam pirms uztura līguma slēgšanas ir vēlams noskaidrot, vai uztura ņēmējam nav kādu parāda saistību, jo situācijā, ja uztura ņēmējs tos nevarēs atmaksāt, parāda summu būs iespējams piedzīt no uztura devēja īpašumā nodotajām mantiskajām vērtībām. Ja prasības pret uztura ņēmēju rodas pēc uztura līguma noslēgšanas, tās nevar vērst pret uztura līguma priekšmetu. Šādā gadījumā prasībām ir pakļauti uztura līdzekļi, ja uztura ņēmējam nav citu īpašumu.

Uztura līgums izbeidzas līdz ar uztura ņēmēja nāvi. Savukārt uztura devēja nāve līgumu neizbeidz – šis pienākums pāriet uz uztura devēja mantiniekiem.


Līgumu rokasgrāmata

Līgumu rokasgrāmata


20.02.2019

Strīdu risināšana: veidi un būtiskākās lietas, kas būtu jāņem vērā un jāzina katram uzņēmējam

Veicot komercdarbību, ikkatrs komersants, domājams, ir saskāries ar domstarpībām un tam ir nācies risināt dažādus juridiskus kāzusus gan ar saviem sadarbības partneriem, gan klientiem, gan ar valsts vai pašvaldību iestādēm.

Strīdus starp komersantiem un valsts vai pašvaldību iestādēm, kas saistīti ar valsts pārvaldes funkciju pildīšanu, piemēram, kad atteikts izsniegt atļauju vai licenci, uzrēķināti nodokļi un soda nauda, likumā noteiktā termiņā valsts vai pašvaldības iestāde nav veikusi kādu likumā paredzētu darbību, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Papildus valsts vai pašvaldības iestādes administratīvo aktu (lēmumu) vai faktiskās rīcības apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai Administratīvā procesa likums paredz komersantam dažādus pagaidu aizsardzības līdzekļus, kurus efektīvi izmantojot, var mazināt risku, ka valsts vai pašvaldības iestāžu administratīvie akti vai faktiskā rīcība rada zaudējumus komersantam. Visbeidzot, ja valsts vai pašvaldības iestāde tomēr ir radījusi komersantam zaudējumus ar prettiesisku administratīvo aktu vai faktisko rīcību, tad šādu zaudējumu atlīdzību var prasīt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesiskās attiecības starp komersantu un klientu kā fizisku personu risina, rūpīgi ievērojot patērētāju tiesību aizsardzības normas.

Komersantam ir jāņem vērā, ka šādu strīdu izšķiršanā var iejaukties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kura lēmumi ir saistoši komersantam, taču pārsūdzami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdus starp sadarbības partneri vai klientu kā juridisku personu var risināt dažādos veidos. Katrs rūpīgs komersants, kas vēlas sevi maksimāli pasargāt no dažādiem juridiskiem strīdiem, pirms sākt sadarbību, nodrošinās ar juridiski korektu un konkrētajai situācijai piemērotu līgumu, kas komersantu strīdus gadījumā var pasargāt no liekiem izdevumiem un raizēm. Turklāt detalizēts un konkrēti izstrādāts līgums spēj ne tikai preventīvi atturēt puses no strīdiem, bet arī palielināt izredzes vienoties domstarpību gadījumā vai uzvarēt strīdā ar pretējo pusi.

Piemēram, strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā

Radušos strīdus, piemēram, par līguma saistību izpildi, tajos iesaistītās puses var risināt savstarpēju sarunu ceļā, samierināšanas vai mediācijas procesā. Minētie ārpustiesas vai arī tā saucamie alternatīvie strīdu izšķiršanas veidi ir efektīvi un noderīgi, ja iesaistītās puses vēlas panākt kompromisu vai ir ar mieru piekāpties. Šādi strīdu risināšanas veidi parasti neprasa lielus tēriņus, turklāt puses pašas var izvēlēties, cik ilgu laiku tās ir ar mieru veltīt to izšķiršanai. Sekmīgi strīdu izšķiršanas procesi vainagojas ar rakstiski noslēgtu vienošanos, kurā puses vienojas, piemēram, par jauniem līguma noteikumiem, par parāda daļas atlaišanu vai par darbībām, kas katrai ir jāveic turpmāk. Taču, arī panākot šādu rezultātu, ir jārēķinās, ka puses nevar piespiedu ceļā īstenot vienošanos, ja otra puse atsakās to labprātīgi izpildīt. Ja puses fiksējušas vienošanos ar rakstisku līgumu, tad to var prasīt izpildīt tiesas ceļā. Sīkākas uzmanības vērts strīdu izšķiršanas process ir mediācija. Tas ir īpatnējs ar to, ka puses izraugās neatkarīgu personu – mediatoru, kurš vada sarunas un mudina puses tuvināt viedokļus nolūkā panākt savstarpēji saskaņotu un izdevīgu vienošanos par strīda atrisināšanu. Iesaistītās puses pašas izvēlas veidu, kādā strīds tiek atrisināts, jo mediators ieņem neitrālu pozīciju un nepilda tiesnesim līdzīgas funkcijas. Mediators saņem atlīdzību par sniegtajiem mediācijas pakalpojumiem, kuru puses sedz atbilstoši, kā tās vienojušās. Veiksmīgs mediācijas procesa rezultāts ir vienošanās par strīda atrisināšanu. Šāda rakstveida vienošanās ir izpildāma labprātīgi, taču, ja kāda no pusēm atsakās no labprātīgas vienošanās izpildīšanas, tad ir iespējams vērsties tiesā ar prasību par vienošanās piespiedu izpildi.

 

Līgumu rokasgrāmata

 

 

   Līgumu rokasgrāmata

 

 



Abonēt

25.10.2018

Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) ikdienas praksē

2018.gada 25.maijā stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR (General Data Protection Regulation) – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk tekstā – Regula).

Papildus jāņem vērā, ka 2018.gada 5.jūlijā stājās spēkā Fizisko personu datu apstrādes likums, kurš aizstāja spēku zaudējušo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Fizisko personu datu apstrādes likums regulē tikai fizisko personu datu aizsardzību nacionālajā līmenī, tas ir, paredzot šim nolūkam nepieciešamās institūcijas, nosakot to kompetenci un darbības pamatprincipus, kā arī reglamentējot datu aizsardzības speciālistu darbību un datu apstrādes un brīvas aprites noteikumus.

Tādējādi ar Regulas piemērošanu un tās noteikumu iestrādi nacionālajā regulējumā datu pārzinim – fiziskai vai juridiskai personai, kas apstrādā personas datus profesionāliem vai komerciāliem nolūkiem, – ievērojami pastiprinās atbildība un pienākums nodrošināt, ka personas datu apstrāde ir likumīga, godprātīga un pārredzama.

To cita starpā paredzēts īstenot, palielinot paša datu subjekta (personas, kuras dati tiek apstrādāti) tiesības kontrolēt to, kas, kādā apjomā un kādiem nolūkiem apstrādā tās personas datus. Viens no veidiem, kā realizēt praksē personas datu apstrādi, ievērojot regulas pamatprincipus un tiesiskos pamatus ir slēgt personas datu apstrādes līgumu.

Regula skaidri nosaka datu subjekta tiesības, kuras jāievēro pārzinim un apstrādātājam. To neievērošana paredz administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4% no tā kopējā iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks.

Regulā ietvertās būtiskākās definīcijas

Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu («datu subjekts») (Izplatītākie identifikatori: vārds uzvārds; personas kods; atrašanās vieta; nacionalitāte; ģenētiskie dati, kas attiecas uz fiziskas personas pārmantojamām vai iegūtajām ģenētiskajām pazīmēm un sniedz unikālu informāciju par personas fizioloģiju un veselību; biometriskie dati  personas dati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt cilvēka unikālu identifikāciju (piemēram sejas attēli vai pirkstu nospiedumi). Salīdzinājumā ar iepriekšējo normatīvo regulējumu Regulā precīzāk ir definēti veselības dati – tie ir personas dati, kas saistīti ar fiziskas personas fizisko vai garīgo veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un kas atspoguļo informāciju par tās veselības stāvokli. Regula ievieš jaunu jēdzienu līdzšinējo sensitīvo datu vietā – īpašas kategorijas personas dati. Tie ir ģenētiskie dati, biometriskie dati, kā arī dati, kas atklāj rases, etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko, filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, veselības dati, dati par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju. Īpašas kategorijas personas datu apstrāde ir aizliegta, taču ir atsevišķi izņēmumi, kad to apstrāde ir pieļaujama. Šie izņēmumi ietverti Regulas 9.panta otrajā daļā. Tātad šo datu apstrāde ir pieļaujama tikai tad, ja apstrādei ir tiesisks pamats, turklāt personai, kas šos datus apstrādā, jāievēro dienesta noslēpums.

Datu subjekts ir identificēta vai identificējama fiziska persona (piemēram, uzņēmuma darbinieks, līgumslēdzējs, klients, sadarbības partneru kontaktpersonas un citas personas). Identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz kādu identifikatoru, piemēram, vārdu, uzvārdu, atrašanās vietas datiem.

Personas datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem. (Piemēram, personas datu vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana).

Regula neattiecas uz tādu datu apstrādi, kas skar juridiskas personas datus, piemēram, informāciju par uzņēmuma nosaukumu un kontaktinformāciju.

Regulas noteikumi neattiecas uz mirušu personu datiem. Regulas noteikumus nepiemēro tādai personas datu apstrādei, kuru fiziska persona veic tikai personiskām vai mājsaimniecības vajadzībām, ar nosacījumu, ka tā nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību.

Pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus.

Apstrādātājs ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus.

Tātad apstrādātāju no pārziņa atšķir tas, ka apstrādātājs pārziņa uzdevumā apstrādā datus uz līguma vai cita tiesiskā pamata. Savukārt pārzinis ir tas, kurš ir ievācis un glabā fizisko personu datus kādam noteiktam mērķim.

Personas datu apstrādes pamatprincipi

Līdzšinējie personas datu apstrādes pamatprincipi – likumības un godprātības princips paliek nemainīgi, proti, jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam (piem., datu subjekta piekrišana, līgums, leģitīmās intereses un citi Regulas 6. pantā noteiktie tiesiskie pamati). Pārzinis, veicot personas datu apstrādi, nodrošina godprātīgu attieksmi pret personas datiem. Godprātības princips ietver arī visus pārējos principus, jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Papildus noteikts pārredzamības princips.

Nolūka ierobežojumi nozīmē, ka dati jāvāc konkrētiem, skaidriem un leģitīmiem nolūkiem, un to turpmāko apstrādi nevar veikt ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā; turpmākā datu apstrāde arhivēšanai, zinātnes un vēstures pētniecībai, statistikai nav nesavietojama ar sākotnējo mērķi.

Datu minimizēšana nozīmē to, ka datiem jābūt atbilstīgiem un adekvātiem, un datu vākšanā un uzglabāšanā jāievēro datu minimizēšanas princips (jāuzglabā pēc iespējas mazāk datu un nav pieļaujama datu uzglabāšana ar mērķi, ka varbūt kādreiz tie noderēs).

Precizitātes princips nozīmē, ka datiem jābūt precīziem, un pārzinim jānodrošina, lai neprecīzi personas dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez kavēšanās tiktu dzēsti vai laboti.

Glabāšanas ierobežojums nosaka – ja dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj identifikāciju, tad jānodrošina, lai tos neglabā ilgāk, kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā (piemēram, grāmatvedības datus uzglabā 10 gadus).

Ievērojot integritātes un konfidencialitātes principu, tiek nodrošināts, ka dati tiek apstrādāti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus (piekļuve datoriem tiek nodrošināta ar drošām parolēm, tiek uzstādītas pretvīrusu programmas, lai novērstu prettiesisku piekļūšanu datiem vai to nozaudēšanu).

Rokasgrāmatā detalizētāk par datu subjekta tiesībām, jauno jedzienu "profilēšana" un līguma izstrādes paraugu.

Līgumu rokasgrāmata

 

 

   Līgumu rokasgrāmata

 

 



Abonēt

10.08.2018

Servitūts - līguma satura būtiski aspekti

Līgums ir visbiežāk sastopamais servitūta nodibināšanas pamats. Servitūta līgums ir abpusēja vienošanās, kas pauž apzinātu brīvu gribu par servitūta nodibināšanu pastāvīgai lietošanai un ir noformēts rakstveidā. Servitūta līgumu puses ir tiesīgas noformēt privātā kārtībā (bez notāra pieaicināšanas). Taču jāņem vērā, ka servitūta tiesība kļūst par lietu tiesību no brīža, ka tā ir nostiprināta zemesgrāmatā. Tikai ar nostiprināšanu zemesgrāmatā servitūts ir saistošs trešajām personām.

Nostiprinājums zemesgrāmatā izdarāms, pamatojoties uz abu līdzēju nostiprinājuma lūgumu, kas notariāli apliecināts.

Lai servitūtu reģistrētu zemesgrāmatā, vispirms jāveic darbības, kas nepieciešamas servitūta kā nekustamā īpašuma apgrūtinājuma reģistrācijai Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, tai skaitā servitūta uzmērīšana dabā ceļa servitūta gadījumā, kā arī ir nepieciešams veikt kancelejas nodevas samaksu.

Vienojoties par servitūta līguma saturu, jāvērš uzmanība uz šādiem būtiskiem aspektiem:

  • Ja kalpojošam nekustamajam īpašumam ir nodibināta hipotēka, tad uzlikt tam servitūtu saskaņā ar Civillikumu var tikai ar hipotekārā kreditora piekrišanu.
  • Ja kalpojošam nekustamajam īpašumam jau ir nodibināts servitūts, uzlikt jaunu servitūtu saskaņā ar Civillikumu var tikai tad, ja tas netraucē agrākajam.
  • Reālservitūta izmantotājs ir valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks (t.sk. pilnvarotais pārvaldnieks) vai lietotājs (piemēram, nomnieks vai īrnieks).
  • Reālservitūts apgrūtina kalpojošo nekustamo īpašumu, nevis tā īpašnieku. Servitūta nodibinājums neierobežo kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības rīkoties ar savu īpašumu un pašam lietot apgrūtināto nekustamo īpašumu. Kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieks ir tiesīgs savu īpašumu atsavināt vai iznomāt. Īpašnieka maiņa (t.sk. mantinieka iestāšanās īpašnieka vietā) vai nomas līgums neatceļ servitūtu. Servitūts saista ne tikai kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku, bet arī pārvaldītāju vai lietotāju. Kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieks nedrīkst likt šķēršļus servitūta lietotājam.
  • Reālservitūta lietotājam Civillikums noteic servitūtu izlietot taisnprātīgi, ar ko tiesu praksē saprot – ievērojot servitūta nodibināšanas mērķi un pēc iespējas saudzīgi pret kalpojošo nekustamo īpašumu un tā īpašnieka īpašuma tiesībām.
  • No tiesu prakses izriet, ka servitūts nodibināms, ja tā ir objektīva nepieciešamība valdošā nekustamā īpašuma un tā izlietotāja labumam, bet ne lai radītu zināmas ērtības vai labierīcības valdošā nekustamā īpašuma īpašniekam. Servitūta tiesības nodibināšanas pamatojums ir vajadzība valdošā īpašuma normālai funkcionēšanai. Plašākas lietošanas tiesības par norādītajām pēc abpusējas līdzēju vienošanās var nodibināt ar nomas līgumu. Attiecīgi arī Civillikums nosaka, ka, ja rodas šaubas par servitūta apmēru, servitūts arvien piemērojams vismazākā apmērā. Tādējādi, lai nerastos strīdi, servitūta līgumā precīzi jānosaka lietošanas tiesību veids un apmērs.
  • Servitūta nodibināšana iespējama tikai, ja izveidotais servitūts atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, braucamā ceļa servitūtam pilsētā, tāpat kā ēku servitūtam saskaņā ar Civillikumu jāatbilst konkrētās pilsētas būvnoteikumiem, bet braucamā ceļa servitūta nodibināšana īpaši aizsargājamā dabas teritorijā iespējama, ja ievēroti vēl arī speciālie vides aizsardzības normatīvie akti.
  • Kā reālservitūti, tā personālservitūti izbeidzas Civillikumā noteiktos gadījumos, proti:
    • ar atteikšanos no tiem (ar noteiktu līgumu vai klusējot, kad servitūta izlietotājs tā piekrīt kalpojošās lietas īpašnieka darbībai, ar kuru servitūta izlietošana nav savienojama);
    • ar tiesības un pienākuma sakritumu vienā personā (piemēram, valdošās lietas īpašnieks kļūst par kalpojošās lietas īpašnieku);
    • ar kalpojošās un valdošās lietas bojāeju;
    • ar atceļoša nosacījuma iestāšanos vai termiņa nosacījumu, ja tāds norādīts servitūta līgumā;
    • ar izpirkumu, ja tāds pielīgts;
    • ar noilgumu.

 

Līgumu rokasgrāmata

 

 

   Līgumu rokasgrāmata

 

 



Abonēt

27.06.2018

Darba līgums uz noteiktu laiku, kreditora pieprasījums – skaidrojumi un dokumentu paraugi

Darba līgums var tikt slēgts gan uz nenoteiktu laiku, kad darba līguma puses vienojas tikai par darba tiesisko attiecību sākuma datumu, gan uz noteiktu laiku, kad darba līguma pusēm (darbiniekam un darba devējam) ir jāvienojas arī par darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu un beigu termiņu. Uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pārtraukšanu.

Normatīvie akti stingri nosaka, kādos gadījumos darba līgums var tikt noslēgts uz noteiktu laiku. Darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu.

Rokasgrāmatas autori ZAB «Tamberga & Parteri» piedāvā darba līguma uz noteiktu laiku paraugu, kuru veido astoņas daļas – līguma priekšmets, darbinieka pienākumi, darba alga un citi maksājumi,  citi darbinieka darba apstākļi, līguma izbeigšana, konfidencialitātes ievērošanas pienākums, citi nosacījumi, pušu paraksti un rekvizīti. Līguma paraugs izstrādāts, ņemot vērā to, ka uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, ir attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku. (Vēršam uzmanību, ka rokasgrāmatā ir pieejams arī darba līgums uz nenoteiktu laiku.)

Savukārt otrs dokumenta paraugs ir kreditora prasījumam, kas izstrādāts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Informācija par konkrētā juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekta maksātnespējas procesa pasludināšanu un kreditoru pieteikšanās termiņu ir atrodama maksātnespējas reģistrā, kas ikvienam pieejams Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra vietnē www.ur.gov.lv, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram 1 (viena) mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu (Maksātnespējas likuma 73.panta pirmā daļa).

Ja kreditors nokavējis prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par 6 (sešiem) mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns.

Tādā gadījumā attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, taču šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības. Pēc šā termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku (Maksātnespējas likuma 73.panta otrā un trešā daļa).

Līgumu rokasgrāmata

 

 

   Līgumu rokasgrāmata

 

 


6.2.2. Darba līgums uz noteiktu laiku

7.9. Kreditora prasījums


Abonēt

11.04.2018

Paraugs, kā izstrādāt uzņēmuma līgumu par reklāmas izgatavošanu un uzstādīšanu

Stabilizējoties Latvijas ekonomikai un novērojot darījumu aktivitātes kāpumu, arvien aktuālākas kļūst preču un pakalpojumu reklāmas izmantošanas iespējas. Lai nodrošinātu jūsu preču un pakalpojumu atpazīstamību, piesaistot klientu uzmanību, esam izstrādājuši uzņēmuma līgumu par reklāmas (reklāmas izkārtnes un/vai reklāmas zīmes) izgatavošanu un uzstādīšanu.

Pēc būtības tas ir uzņēmuma līgums, kas papildināts ar speciālajiem nosacījumiem, kuri attiecas uz konkrētu darbu veikšanu – reklāmas izgatavošanu un uzstādīšanu, un kas atbilst Latvijas Republikas Civillikumā noteiktajam uzņēmuma līgumu regulējumam.

Uzņēmuma līgumu par reklāmas izgatavošanu un uzstādīšanu iesakām strukturēt šādās daļās:

  1. Līguma priekšmets
  2. Norēķinu kārtība
  3. Savstarpējās saistības un pienākumi
  4. Darbu pieņemšana un nodošana
  5. Pārējie noteikumi
  6. Līguma izbeigšana un līguma darbības laiks
  7. Pušu paraksti un rekvizīti

Līgumu rokasgrāmata

Līgumu rokasgrāmata


 

12.03.2018

Jaunums rokasgrāmatā - līgumi par komercaģenta pakalpojumiem

Publicēti jauni līgumu paraugi, ko izstrādājis rokasgrāmatas autors advokātu birojs "Tamberga un Partneri", papildinot rokasgrāmatu ar šādiem līgumiem, ja:

  • komercaģents ir juridiska persona, un līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku;
  • komercaģents ir fiziska persona (individuālais komersants), un līgums tiek noslēgts uz noteiktu laiku.

Advokātu biroja "Tamberga un Partneri" juristi skaidro, ka šie līgumi slēdzami starp komersantu un komercaģentu, kuru noslēgšanā un izpildē jāvadās no Komerclikumā ietvertajiem speciālajiem noteikumiem. Turklāt, kā tas arī tiek norādīts līgumu komentārā, slēdzot līgumus par komercaģenta pakalpojumiem, līguma pusēm (komercaģentam un principālam) ir svarīgi ievērot Latvijas Republikas Komerclikumā noteiktos nosacījumus un līguma pusēm paredzēto tiesību un pienākumu regulējumu, jo visas vienošanās un noteikumi, kas regulē komercaģenta un principāla attiecības un kas ir pretrunā ar Latvijas Komerclikuma noteikumiem un skar pušu tiesības, nav spēkā.

"Lai sekmīgi veicinātu biznesa attīstību un klientu piesaisti un sasniegtu plānotos rezultātus, nereti ar uzņēmuma darbiniekiem ir par maz. Dažkārt uzņēmumi darbinieku trūkuma vai kādu citu apsvērumu dēļ izmanto dažādus ārpakalpojumus, ko tiem sniedz personas, kas nav darba attiecībās ar uzņēmumu. Pie šādiem ārpakalpojumiem ir minami starpniecības pakalpojumi, kad komercaģents, ievērojot uzņēmuma (principāla) intereses, gādā par darījumu noslēgšanu uzņēmuma vārdā un labā vai arī sagatavo darījumu noslēgšanu uzņēmuma interesēs, tostarp veicot uzņēmuma preces vai pakalpojuma reklamēšanu un prezentāciju," jauno līgumu paraugu aktualitāti raksturo autors.

Sagatavotie līguma paraugi ir piemēroti starpniecības pakalpojumiem par preču reklamēšanu, prezentēšanu un pārdošanu trešajām personām.

04.12.2017

Kā nodrošināt dokumentu un to atvasinājumu juridisko spēku? Kā noslēgt trīspusēju vienošanos par naudas līdzekļu nodošanu glabājumā?

Vienošanās par naudas līdzekļu glabāšanu un dokumentu atvasinājumu izstrādāšana un noformēšana – jautājumi, ar ko autors ZAB Tamberga & Partneri papildinājis rokasgrāmatu.

Autors norāda, ka rokasgrāmatas atjauninājumos apkopoti galvenie priekšnosacījumi par dokumentu un to atvasinājumu juridisko spēku, tā nodrošinot uzņēmuma dokumentu apriti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Skaidrojot vienošanos par naudas līdzekļu glabāšanu, autors vērš uzmanību: «Praksē bieži sastopamas situācijas – slēdzot konfidenciālus darījumus par nekustamā īpašuma iegādi, pircējs un pārdevējs nevēlas izmantot kredītiestādes pakalpojumus un atvērt kredītiestādē darījuma kontu, kā arī nevēlas nodot pirkuma maksu glabāšanā pie zvērināta notāra. Tādā gadījumā ir iespēja izvēlēties abām līguma pusēm zināmu, uzticamu trešo personu un nodot pirkuma maksu glabāšanā šai personai, noslēdzot trīspusēju vienošanos par naudas līdzekļu nodošanu glabājumā. Tikai jāīsteno nosacījums, ka šī trešā persona nomaksā visus normatīvajos aktos noteiktos nodokļus un nodevas, kas tai var tikt piemēroti par šāda pakalpojuma sniegšanu, ja par naudas līdzekļu glabāšanu ir paredzēta atlīdzība. Turklāt šai trešajai personai, kas ir pakalpojuma sniedzējs, ir jāsaņem ne tikai kredītiestādes piekrišana šāda pakalpojuma nodrošināšanai, jo kredītiestāde ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts, bet, ja tas ir nepieciešams, arī Valsts ieņēmumu dienesta piekrišana veikt šādus pakalpojumus.»

Plašāka informācija rokasgrāmatas 8. nodaļā «Dažādi līgumi» un jaunajā 9. nodaļā «Ar līgumiem saistīta dokumentācija».