Tiesvedības rokasgrāmata

Tiesvedības rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.88 €

Tiesāšanās ir vairāk nekā māksla...

Lai cik precīzi būtu līgumi un lai kā jūs uzticētos darījumu partneriem, var nākties iesaistīties tiesu darbos. Ir svarīgi saprast procesa norisi – ko sagaidīt un ar ko rēķināties, mācēt prognozēt tā iznākumu, gan īstenojot savas tiesības, gan aizstāvoties pret citu personu prasībām.

«Tiesvedības rokasgrāmata» ir apjomīgākais izdevums par tiesvedību Latvijā. Nolēmumiem pievienoti speciālistu komentāri, kas izskaidro tiesas nolēmuma būtību un atšķirības no līdzšinējās tiesu prakses.

«Tiesvedības rokasgrāmata»:

  • atklās, kuros jautājumos jāvēršas tiesā, kā jānoformē prasības pieteikums, kā notiek tiesvedība civilajās un administratīvajās lietās, kā arī starptautisko normatīvo aktu nianses;
  • veidota tā, lai lasītājs pēc iespējas ātrāk un parocīgāk var atrast atbildi uz viņu interesējošo jautājumu;
  • galvenokārt sniedz informāciju par tiesvedības praktisko norisi, cenšoties izvairīties no teorētiskas apceres, praksē neatrisinātu jautājumu izklāsta.

ZAB COBALT

ZAB COBALT

2015. gada 18. maijā Raidla Lejiņš & Norcous advokātu biroji Latvijā un Lietuvā, kā arī LAWIN advokātu birojs Igaunijā apvienojās, izveidojot jaunu Baltijas apvienību – COBALT. Vienlaikus darbību uzsāka COBALT birojs Baltkrievijā. Patlaban pēc īstenotās COBALT un Borenius Baltijas un Baltkrievijas komandu apvienošanās COBALT uzskatāma par vienu no lielākajām advokātu biroju apvienībām reģionā ar 170 advokātu un juristu komandu.

COBALT ir cieši integrēta un starptautiski atzīta advokātu biroju apvienība ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi juridisko pakalpojumu tirgū. Juristu komanda nodrošina augstākā līmeņa juridisko atbalstu lielākajiem reģionālajiem un starptautiskajiem uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm.

Daces Silavas-Tomsones un Laura Liepas vadībā COBALT Latvijas birojā praktizē 32 advokāti un juristi, to vidū 9 partneri – Dace Silava-Tomsone, Lauris Liepa, Ģirts Lejiņš, Indriķis Liepa, Guntars Zīle, Gatis Flinters, Ingrīda Kariņa-Bērziņa,Toms Šulmanis un Sandija Novicka.

Vairāk kā 20 gadu prakses gaitā COBALT ieguvis plašu pieredzi dažādu juridisku strīdu risināšanā tiesās un šķīrējtiesā, tai skaitā efektīvi izmantojot ārpustiesas strīdu risināšanas metodes. Latvijas birojs sekmīgi risinājis vienu no pirmajiem mediācijas procesiem valstī. Birojs pārstāv klientu intereses daudzās sarežģītās tiesvedībās Latvijā un ārvalstīs, tai skaitā Eiropas Savienības tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Birojam ir attīstīta kompetence Satversmes tiesas procesos, pārstāvot privātpersonu, komersantu un Latvijas Republikas Saeimas un valdības intereses.

COBALT profesionāļi piedāvā juridiskos pakalpojumus visās komersantiem nozīmīgās prakses jomās – uzņēmumu iegāde un apvienošana, korporatīvās tiesības, banku un finanšu tiesības, kapitāla tirgi, Eiropas Savienības un konkurences tiesības, tiesvedība un strīdu risināšana, nodokļi, restrukturizācija un maksātnespēja, nekustamais īpašums un būvniecība, vides tiesības, intelektuālais īpašums un tehnoloģijas, darba tiesības.

Ģirts Lejiņš
Ģirts
Lejiņš

Partneris, zvērināts advokāts ar vairāk nekā 25 gadu praktiskā darba pieredzi. Latvijas Republikas Advokātu kolēģijas biedrs kopš 1992. gada. Pārstāvējis klientus daudzos nozīmīgos starptautiskos šķīrējtiesas procesos. Vairāku starptautiskos juridiskos izdevumos publicētu rakstu autors, piedalījies ar ziņojumiem starptautiskās konferencēs civiltiesību un civilprocesa jautājumos.

Lauris Liepa
Lauris
Liepa

Vadošais partneris, zvērināts advokāts ar vairāk nekā 20 gadu praktiskā darba pieredzi. Viens no atzītākajiem ekspertiem tiesvedību un konstitucionālo tiesību jomās Latvijā. Piedalījies vairākos pēdējo gadu svarīgākajos tiesvedības procesos Latvijas tiesās, Eiropas Savienības tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Praktizē kā šķīrējtiesnesis un ir sniedzis atzinumus par Latvijas tiesībām ārvalstu tiesām, t.sk. ASV, Londonā un Stokholmā. Vairāku nozīmīgu juridiskām tēmām veltītu publikāciju autors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes un Rīgas Juridiskās augstskolas lektors.

Mārtiņš Aljēns
Mārtiņš
Aljēns

Zvērināts advokāts. Vairāk nekā desmit gadu pieredze finanšu un banku tiesību jomā, kas gūta darbā respektablās vietējās un ārvalstu bankās. Viņš ir vedis daudzas tiesvedības un parādu piedziņas lietas, pārstāvot banku un finanšu sektora klientus, kā arī konsultējis klientus apdrošināšanas un sākotnējā publiskā piedāvājuma jautājumos. Publicējis rakstus starptautiskos tieslietu izdevumos.

Kristīne Zīle
Kristīne
Zīle

Zvērināta advokāte ar vairāk nekā 15 gadu praktiskā darba pieredzi civillietās. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektore, lektore Latvijas Tiesnešu mācību centra un Latvijas Zvērinātu notāru padomes organizētajās mācībās. Tieslietu ministrijas Civillikuma ģimenes tiesību un mantojuma tiesību daļas modernizācijas darba grupu locekle, rīcībspējas tiesiskā regulējuma darba grupas locekle.

Sergejs Rudāns
Sergejs
Rudāns

Zvērināts advokāts. Pārstāvējis klientus visu līmeņu tiesās, turklāt vairākas no Sergeja vestajām lietām būtiski ietekmējušas turpmāko tiesu paraksi. Kā klientu pārstāvis piedalījies tādās sarežģītās tiesvedībās kā zaudējumu atlīdzības piedziņa no valdes locekļa, maksātnespējīgas sabiedrības noslēgto darījumu apstrīdēšana, dalībnieku sapulces lēmuma spēkā neesamības atzīšana utt. Nodarbojas arī ar vispārējiem civiltiesību un komerctiesību jautājumiem. Vairāku nozīmīgu juridiskām tēmām veltītu publikāciju autors.

Sandija Novicka
Sandija
Novicka

Zvērināta advokāte. Nodokļu, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu, Eiropas Savienības un konkurences tiesību eksperte. Viņa ir vadījusi daudzus sarežģītus nodokļu plānošanas projektus un nodokļu tiesvedības lietas, jo īpaši netiešo nodokļu jomā. Lasījusi lekcijas nodokļu tiesībās, Eiropas Savienības tiesībās un valsts atbalsta jautājumos Latvijas Tiesnešu mācību centrā, Valsts administrācijas skolā un Rīgas Juridiskajā augstskolā. Daudzu publikāciju autore.

Uģis Zeltiņš
Uģis
Zeltiņš

Zvērināts advokāts. Strādājis kā vadošais advokāts daudzās Eiropas Savienības un konkurences tiesību, valsts atbalsta un publisko iepirkumu lietās, pēta civilo un administratīvo strīdu konstitucionālos aspektus. Latvijas Republikas Satversmes tiesas padomnieks Eiropas tiesību jautājumos (2006. gadā), Satversmes tiesas tiesneša palīgs (2004.–2006. gadā). 2007. gadā Eiropas Koledžā Brigē (College of Europe, Brige) iegūts tiesību maģistra grāds Eiropas tiesībās.

Maija Tipaine
Maija
Tipaine

Zvērināta advokāte. Regulāri piedalās šķīrējtiesas procesos gan kā šķīrējtiesnese, gan klientu interešu pārstāve. Lektore Latvijas Tiesnešu mācību centrā. Vairāku publikāciju autore par šķīrējtiesu institūta problēmām un attīstības perspektīvām. Stokholmas Universitātes Juridiskajā fakultātē (Stockholm University, Department of Law) 2006. gadā iegūts tiesību maģistra grāds Starptautiskās komercarbitrāžas tiesībās (LL.M. in International Commercial Arbitration Law). Piedalījusies kā tiesnese populārajās "Willem C. Vis International Commercial Arbitration Moot Court Competition" tiesu izspēlēs.

Edvīns Danovskis
Edvīns
Danovskis

Akadēmiskais konsultants, tiesību zinātņu doktors, jurists. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents. Satversmes komentāru līdzautors, daudzu publikāciju autors saistību tiesību un administratīvā procesa tiesību jautājumos. Piedalījies vairākās tiesību jautājumiem veltītās konferencēs Latvijā un ārvalstīs.

Kristīne Patmalniece
Kristīne
Patmalniece

Zvērināta advokāte. Specializējusies darba tiesību, imigrācijas, korporatīvo tiesību un regulēto nozaru jomā. Plaša pieredze nestandarta darba tiesību jautājumu risināšanā, tai skaitā saistībā ar ārvalstu pilsoņu nodarbināšanu.

Līga Fjodorova
Līga
Fjodorova

Zvērināta advokāte. Nodrošina klientu pārstāvību tiesvedību un šķīrējtiesu procesos, kas skar intelektuālā īpašuma tiesību, komerctiesību un starptautiskās tirdzniecības un pārvadājumu tiesību jomas. Līga ir Latvijas Republikas patentpilnvarotā preču zīmju lietās un Eiropas preču zīmju pilnvarotā (European Trade Mark Attorney). Viena no vadošajām intelektuālā īpašuma jomas ekspertēm Latvijā, regulāri pārstāv klientu intereses sarežģītos preču zīmju un autortiesību strīdos.

Linda Bīriņa
Linda
Bīriņa

Zvērināta advokāte. Intelektuālā īpašuma, mediju un privātuma tiesību, reklāmas un patērētāju tiesību, datu aizsardzības jautājumu un darba tiesību eksperte. Savā vairāk nekā 10 gadus ilgajā praksē guvusi plašu pieredzi, pārstāvot klientus nepatiesu ziņu atsaukuma, goda un cieņas aizskāruma, kā arī morālā kaitējuma atlīdzības tiesvedības procesos. Vairāku starptautisku publikāciju un pētījumu līdzautore mediju un datu aizsardzības jomā.

Edgars Pastars
Edgars
Pastars

Zvērināts advokāts. Viens no atzītākajiem valststiesību ekspertiem Latvijā, specializējies konstitucionālajās tiesībās un administratīvajās tiesībās, kā arī tiesvedībā šajās tiesību nozarēs. Nodrošinājis Saeimas pārstāvību Satversmes tiesā vairāk nekā 90 lietās. Bijis Valsts prezidenta, valsts kontroliera, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks un Satversmes tiesas tiesneša palīgs. Vairāku likumu un grāmatu, pētījumu un publikāciju autors un līdzautors.

Dita Buša
Dita
Buša

Zvērināta advokāte. Korporatīvo un nekustamā īpašuma, kā arī darba tiesību eksperte ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi juridiskajā jomā. Sniedzot juridisko atbalstu gan vietējām, gan ārvalstu kompānijām, nodrošina klientu pārstāvību dažādu veidu civiltiesisko strīdu risināšanā.

Marija Berdova
Marija
Berdova

Zvērināta advokāta palīdze. Praktizē "COBALT" tiesvedības prakses grupā, specializējoties klasiskajos saistību tiesību jautājumos. Vienlaikus specializējusies korporatīvo un migrācijas tiesību, tai skaitā bēgļu un politiskā patvēruma meklētāju tiesību, jautājumos, nodrošinot gan juridiskas konsultācijas, gan klientu pārstāvību strīdos valsts iestādēs.

Sabīne Vuškāne
Sabīne
Vuškāne
vadošā speciāliste nodokļu jomā

Specializējas īpaši sarežģītu nodokļu jautājumu izpētē un risinājumu izstrādē, kā arī sniedz atbalstu nodokļu pārbaudēs. Vairāk nekā 17 gadu pieredze sarežģītu nodokļu plānošanas un nodokļu risku novērtēšanas projektu īstenošanā vietējos un pārrobežu darījumos, jo īpaši saistībā ar PVN. Aktīvi iesaistās likumdošanas procesā, piedaloties Latvijas nodokļu likumu grozījumu izstrādē; regulāri uzstājas semināros un konferencēs par nodokļu jautājumiem Latvijā.

01.07.2019

PVN: aktuālākā Eiropas Savienības tiesas prakse un Latvijas Republikas Augstākās tiesas prakse

Rokasgrāmatas autors ZAB "Cobalt” sagatavojis informāciju, kas ir noderīga jebkuram PVN maksātājam, bet īpaši tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir plaša un mainīga starptautisku sadarbības partneru bāze.

Jaunākajos rokasgrāmatas papildinājumos analizēta jaunākā un aktuālākā Eiropas Savienības tiesas prakse, identificējot galvenos pamatprincipus nodokļu lietās, tostarp attiecībā uz:

  • PVN atskaitīšanas tiesību realizēšanu un ierobežošanu gadījumos, kad nodokļu maksātāja numurs vēl nav piešķirts vai ir uz laiku apturēts;
  • PVN piemērošana preču piegāžu darījumos, tai skaitā preču piegādes trīsstūrveida un ķēdes darījumos;
  • PVN rēķinu labošana preču piegāžu darījumos.

Tāpat papildinājumos analizēta arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatūra nodokļu jomā Augstākās tiesas piemērotā loģika, vērtējot lietas apstākļus PVN krāpšanas lietās. Balstoties uz Augstākās tiesas spriedumiem analizēts, kādos apstākļos darījums tiek uzskatīts par fiktīvu un kad nodokļu maksātājam varētu tikt ierobežota PVN atskaitīšana un nodokļu maksātājs varētu tikt sodīts, proti, tiek vērtēts, vai preces un pakalpojumi vispār ir piegādāti, kas ir darījumu partneris, vai un kāpēc darījumā ir iesaistīts starpnieks, un citi. Šie jautājumi ir īpaši svarīgi izvērtējot:

  • PVN piemērošanu starptautiskos preču piegāžu darījumos;
  • PVN atskaitīšanas tiesības;
  • PVN atskaitīšanu, ja kādā posmā notikusi PVN krāpšana;
  • PVN darījumu atbilstošu noformēšanu.

Informācijas atslēgas vārdi: piegādes ES, iegādes ES, PVN maksātāji, PVN sistēmas pamatprincipi, Eiropas Savienības tiesas prakse, PVN atskaitīšanas tiesības, PVN reģistrācija, preču piegādes darījumi, fiktīvi darījumi, priekšnodokļa atskaitīšana.

 

Tiesvedības rokasgrāmata

 

 

   Tiesvedības rokasgrāmata

 

 

 


"Tiesvedības rokasgrāmatas" abonentiem

12.7. Tiesu prakse nodokļu lietās Aktualizēts

  • 12.7.1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas prakse 

  • 12.7.1.4. Lietas apstākļu vērtējums jaunākajās tiesu lietās (2018.–2019. gads)

    • Vai preces un pakalpojumi vispār ir piegādāti?

    • Kas ir darījuma partneris?

    • Atsevišķu faktu nozīme (atsevišķi fakti paši par sevi nenorāda, ka darījums bijis fiktīvs (vai otrādi)) 

  • 12.7.2. Eiropas Savienības Tiesas prakse
  • 12.7.2.1.2. PVN numura esamība preču piegāžu darījumos

    • Eiropas Savienības Tiesas lieta C-24/15 Josef Plöckl pret Finanzamt Schrobenhausen

    • Eiropas Savienības Tiesas lieta C-21/16 Euro Tyre BV – Sucursal em Portugal pret Autoridade Tributária e Aduaneira

  • 12.7.2.1.3. PVN rēķinu labošana preču piegāžu darījumos

    • EST lieta C-518/14 Senatex GmbH pret Finanzamt Hannover-Nord

    • Eiropas Savienības Tiesas lieta C-533/16 Volkswagen AG pret Finančné riaditeľstvo Slovenskej republiky

    • Eiropas Savienības tiesas lieta C-664/16 Lucreţiu Hadrian Vădan pret Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Soluţionare a Contestaţiilor

    • EST lieta C-516/14 Barlis 06 – Investimentos Imobiliários e Turísticos SA pret Autoridade Tributária e Aduaneira

  • 12.7.2.1.4. Preču piegādes trīsstūrveida un ķēdes darījumos

    • Eiropas Savienības Tiesas lieta C-580/16 Hans Bühler

    • Eiropas Savienības tiesas lieta C-628/16 Kreuzmayr GmbH pret Finanzamt Linz

    • EST apvienotās lietas C-660/16 un C-661/16 Finanzamt Dachau pret Achim Kollroß un Finanzamt Göppingen pret Erich Wirtl 

    • EST lieta C-8/17 Biosafe – Indústria de Reciclagens SA pret Flexipiso – Pavimentos SA


12.04.2019

Tiesu prakses atziņas civilprocesa jautājumos

Lūkojoties uz Civilprocesa likuma garo grozījumu sarakstu, ir sajūta, ka tas, gluži tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatavs jeb, runājot Raiņa vārdiem, – pastāvēs, kas pārvērtīsies[1]. Attiecīgi arī Civilprocesa likuma piemērošanas praksē problēmjautājumi vienmēr ir aktuāli un vērā ņemami visiem – gan praktiķiem, gan teorētiķiem.

Viens no priekšnoteikumiem, lai tiktu ierosināta lieta saskaņā ar celto prasību vai pieņemta izskatīšanai blakus, apelācijas vai kasācijas sūdzības, ir saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. pantu, 4441. pantu un 458. pantu pareizi aprēķināta un samaksāta valsts nodeva vai drošības nauda. Tāpat viena no būtiskākajām tiesībām, ko piešķir Civilprocesa likums, ir lietu vinnējušās puses tiesība uz tiesāšanās izdevumu atlīdzinājumu no otras puses. Tomēr ne vienmēr ir pilnīgi skaidrs, cik liela valsts nodeva maksājama, kā arī izrādās, ka, kaut prāva vinnēta, tiesāšanās izdevumi no zaudējušās puses tomēr netiek piedzīti.

2018. gada 29. janvārī LR AT Civillietu departaments izskatīja rakstveida procesā Finanšu ministrijas kasācijas sūdzību ar Rīgas apgabaltiesas Spriedumu (pieejams http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2018). Izskatot kasācijas sūdzību, departaments atcēla spriedumu daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu no atbildētāja par labu prasītājam, taču nenodeva lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai. Pārējā kasācijas sūdzības daļā departaments jau rīcības sēdē atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.

Prasītāja cēla tiesā prasību pret Latvijas valsti Finanšu ministrijas personā par mantošanas tiesību un īpašuma tiesību atzīšanu. Izskatot prasību, apelācijas instances tiesa prasību apmierināja, vienlaikus piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus. Minētais pēc vispārīgā principa atbilst CPL 41. panta pirmās daļas noteikumiem, no kuriem izriet tiesas izdevumu atlīdzināšanas jēga un mērķis – izdevumi par tiesvedības procesu ir jāmaksā tam, kurš ir vainojams šo izmaksu radīšanā. Atbildētājam ir jācieš tiesas izdevumi, ja viņš devis iemeslu pamatotas prasības celšanai, un personai, kas cietusi no tiesību aizskāruma, nav jācieš izdevumi, kas radušies šī tiesību aizskāruma novēršanas procesā. Parasti atbilstoši prasības tiesvedības būtībai atbildētājs lietā ir arī tas, kas vainojams prasītāja tiesību aizskārumā.

Tomēr ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad persona, kura ir atbildētāja statusā, nav vainojama prasītāja tiesību aizskārumā, proti, kad persona var iegūt kādu mantisku labumu tikai prasības kārtībā un kad šī labuma iegūšana ir atkarīga vienīgi no paša prasītāja izvēles un rīcības, nevis no atbildētāja.

Tādējādi Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas pirmajā teikumā ietvertā tiesību norma nav piemērojama gadījumos, kad persona, kura ir atbildētājas procesuālajā statusā, nav aizskārusi prasītāja tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses un nav devusi iemeslu prasītājam prasības celšanai.

Jāatzīst, ka konkrētais gadījums ir tieši tāds, jo Latvijas valsts prasītājas mantojuma tiesības līdz prasības celšanai nebija ne aizskārusi, ne arī apstrīdējusi iepriekšminēto tiesību normu izpratnē. Prasība pret Finanšu ministriju ir vērsta, jo mantojuma masā ietilpstošais dzīvoklis sakarā ar mantinieku nepieteikšanos mantojuma lietā izsludinātajā trīs mēnešu termiņā tika atzīts par bezmantinieka mantu, kas saskaņā ar CL 416. pantu piekrīt valstij. Būtiski, ka valsts nevar izvēlēties – pieņemt kādu bezmantinieka mantu vai nē. CL 416. pants imperatīvā formā paredz, ka bezmantinieka manta ir piekritīga valstij. Minētais nodrošina zināmu civiltiesisko stabilitāti gadījumos, kad mantojuma atstājējam mantinieki nav palikuši, nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības. Savukārt gadījumā, ja mantinieki tomēr ir bijuši, tikai kaut kāda iemesla dēļ nav laikus pie zvērināta notāra nokārtojuši savas mantojuma tiesības, mantinieku tiesību aizsardzība ir iespējama vien prasības kārtībā, apstrīdot taisīto aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Tāpēc arī konkrētajā lietā prasītāja cēla prasību, kas ir priekšnoteikums īpašuma tiesību pārejai mantiniecei. Taču valsts nav vainojama pie tā, ka mantojuma atstājēja mantinieki nebija izteikuši gribu pieņemt mantojumu zvērināta notāra uzsāktajā lietā un turpmākā mantojuma iegūšana bija risināma tiesā prasības kārtībā. Šādos apstākļos ar mantojuma iegūšanu saistītie izdevumi ir jāuzņemas pašiem mantiniekiem neatkarīgi no tā, vai nodevas maksājamas pie notāra vai tiesā. Tāpēc departaments pamatoti secināja, ka Latvijas valsts nebija izdarījusi nekādas darbības, kas aizskartu prasītājas ar likumu aizsargātās tiesības vai intereses, tāpēc apelācijas instances tiesai nebija pamata tiesas izdevumu piedziņai no Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā prasītājas labā. Jāatzīmē, ka šajā jautājumā jau iepriekš tiesas ir izteikušas līdzīgas atziņas (sk., piem., Liepājas tiesas 2015. gada 20. maija Spriedums lietā Nr. C20134215, Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 19. jūnija Spriedums lietā Nr. C04174814, LR AT Civillietu tiesu palātas 2014. gada 8. aprīļa Spriedums lietā Nr. C04308710, pieejami: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi).

 

Tiesvedības rokasgrāmata

 

 

   Tiesvedības rokasgrāmata

 

 


12. Tiesu prakses atziņas

12.11. Tiesu prakses atziņas civilprocesa jautājumos II


 
  1. ^ Rainis, Jānis, 1865–1929: Zelta zirgs: Saulgriežu pasaka 5 cēl. /Rainis. Rīga : Zvaigzne ABC, [2004]. Piektais cēliens, 14. skats.
29.11.2018

Aktuālākā Eiropas Savienības tiesas prakse nodokļu lietās

Vieni no biežākajiem Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzrēķiniem pēdējos 7 gados ir uzrēķini saistībā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Proti, visbiežāk tie ir uzrēķini par tiesībām atskaitīt priekšnodokli, kas parasti ir balstīti uz VID aizdomām par nodokļu maksātāja saistību ar t.s. "karuseļa" krāpšanu.

Lai apkarotu PVN krāpšanu, nodokļu administrācijas visās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir ieviesušas drošības pasākumus aizdomu par nesadarbošanos ar nodokļu administrācijām vai nodokļu saistību nepildīšanas gadījumā. Viens no šādiem drošības pasākumiem ir nodokļu maksātāja izslēgšana no PVN reģistra. Ņemot vērā, ka šāds pasākums bieži nav samērīgs ar nodokļu maksātāja nodarījumu (piemēram, Latvijā izslēgšana no PVN reģistra var notikt, ja laikus netiek iesniegta PVN deklarācija ilgāk par 30 dienām, ja VID ieskatā PVN deklarācijā ir sniegta nepatiesa informācija, ja VID rakstveida pieprasījumā noteiktajā termiņā nav iesniegta pieprasītā informācija vai nodokļa maksātājs ir sniedzis nepamatotu vai nepatiesu informāciju par materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību – pilnu sarakstu ar izslēgšanas no PVN reģistra iemesliem sk. PVN likuma 73. pantā), tad ES uzņēmumiem jau ir bijušas tiesvedības attiecībā uz šo faktu un sekām, ko šāda izslēgšana no PVN reģistra rada gan nodokļu maksātājam, gan tā darījuma partnerim.

Piemēram, viens no jaunākajiem spriedumiem, kur Eiropas Savienības Tiesa (EST) taisījusi spriedumu attiecībā uz nodokļu maksātāja tiesībām atskaitīt PVN, ja paša nodokļu maksātāja PVN numurs uz laiku ticis apturēts, ir EST C-69/17 Siemens Gamesa Renewable Energy Romania.

Rokasgrāmatas jaunākajos papildinājumos  analizēta aktuālākā Eiropas Savienības tiesas prakse, identificējot galvenos pamatprincipus nodokļu lietās, tostarp attiecībā uz:

  • PVN atskaitīšanas tiesību realizēšanu un ierobežošanu;
  • PVN atskaitīšanu gadījumos, kad nodokļu administrācija šajā laika periodā nodokļu maksātājam jau veikusi nodokļu auditu;
  • PVN atskaitīšana pirms reģistrācijas kā PVN maksātājam;
  • PVN atskaitīšana, ja kādā posmā notikusi PVN krāpšana;
  • Nodokļu maksātāju tiesībām, ja nodokļu maksātāja vai tā sadarbības partneru PVN numura darbība ir uz laiku apstādināta.
 

Tiesvedības rokasgrāmata

 

 

   Tiesvedības rokasgrāmata

 

 


12.7.3. Pamatprincipi, kas noteikti Eiropas Savienības Tiesas lietās

  • 12.7.3.1. EST lieta C-69/17 Siemens Gamesa Renewable Energy Romania

  • 12.7.3.2. EST lieta C-332/15 Astone

  • 12.7.3.3. Eiropas Savienības tiesas lieta C-101/16 Paper Consult

  • 12.7.3.4. Eiropas Savienības tiesas lieta C-81/17 Zabrus

  • 12.7.3.5. EST lieta C-183/14 Salomie un Oltean

  • 12.7.3.6. EST lieta C-159/17 Dobre

  • 12.7.3.7. EST lieta C-385/09 Nidera

  • 12.7.3.8. EST lieta C-324/11 Gabor Tóth

  • 12.7.3.9. EST lieta C-527/11 Ablessio


06.07.2018

Jaunākā tiesu prakse darba tiesību jautājumos

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016. un 2018.gadā ir pieņēmis divus būtiskus spriedumus, kuros ir notikusi līdzšinējās judikatūras maiņa:

  • Lieta Nr.C28318516, SKC-404/2018
  • Lieta Nr.C20293115, SKC-2672/2016

Lieta Nr.C28318516, SKC-404/2018

Kopsavilkums:

Augstākā tiesa paplašinātā sastāvā š.g. 25.aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 23.maija spriedumu un izbeidza tiesvedību lietā, kurā darbiniece prasīja atzīt par spēkā neesošu darba devēja uzteikumu, atjaunot viņu darbā, kā arī piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku un atzīt vienošanos ar darba devēju par spēkā neesošu daļā.

Lietā nebija strīda, ka darbiniece bija nokavējusi Darba likuma 122.pantā noteikto viena mēneša termiņu, kurā var celt prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Vienlaikus gan pirmās, gan otrās instances tiesa bija izskatījušas lietu, prasību noraidot iepriekš minētā termiņa nokavējuma dēļ. Augstākā tiesa turpretim atzīst, ka šādā gadījumā darbiniecei bija zudušas prasības tiesības un tiesnesim, jau saņemot prasības pieteikumu, bija jāatsakās to pieņemt, nevis jāuzsāk tiesvedība.

Augstākā tiesa norāda, ka, pieņemot pieteikumu pēc likumā noteiktā termiņa prasības celšanai, prasītājam tiek radīta pārliecība, ka viņa prasības pieteikums formāli atbilst likuma priekšrakstiem un tādēļ ir skatāms pēc būtības.

Tiesvedības rokasgrāmata

 

 

   Tiesvedības rokasgrāmata

 

 



09.05.2018

Būtiski grozījumi Civilprocesa likumā

2018. gada sākumā stājās spēkā būtiski grozījumi Civilprocesa likumā, tāpat 1. martā ar Zemgales rajona tiesas izveidošanu noslēdzās tiesu teritoriālā reforma. Šie nesenie grozījumi saistīti ar izmaiņām:

  • tiesu sistēmā Latvijā;
  • sprieduma pasludināšanas un sastādīšanas kārtību;
  • saīsinātā sprieduma izpratni un turpmāku lietošanu civilprocesā;
  • tiesāšanās izdevumiem.

Piemēram, šobrīd tiesas pavēstē iekļauj norādījumu, ka tiesvedība notiek valsts valodā un ka lietas dalībniekam, kurš nepārvalda valsts valodu, ir pienākums pašam nodrošināt tulka palīdzību, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Lietas dalībniekam ir pienākums nodrošināt tulka palīdzību arī ekspertiem vai lieciniekiem, kas izsaukti pēc viņa lūguma, ja eksperts vai liecinieks nepārvalda tiesvedības valodu.

Tiesas sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus, pavēstes u.c.), kā arī dokumentus (pieteikumus sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzības, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa, nosūta ar vienkāršu pasta sūtījumu, elektroniskā pasta sūtījumā vai piegādā ziņnesis.

Advokātam, notāram, tiesu izpildītājam, valsts un pašvaldības iestādei pavēsti nosūta elektroniskā pasta sūtījumā. Advokātam tiesa par tās sagatavotiem dokumentiem, kā arī par citiem elektroniski sagatavotiem dokumentiem paziņo tiešsaistes sistēmā, savukārt notāram, tiesu izpildītājam, valsts un pašvaldības iestādei par tiesas sagatavotiem dokumentiem, kā arī par citiem elektroniski sagatavotiem dokumentiem paziņo elektroniskā pasta sūtījumā, ja vien šajā daļā minētā persona nav paziņojusi tiesai par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā.

Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu. Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

Pavēsti fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Savukārt izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir:

  1. izdevumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu;
  2. ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītie atlīdzināmie izdevumi.

Ziņas par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu apmēru tiesa iegūst no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistra un no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja iesniegtā paziņojuma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās, ja šīs ziņas nav iekļautas minētajā reģistrā.

Ja puse, no kuras saskaņā ar šā panta otro daļu būtu jāpiedzen izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, tad ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus uzņemas valsts.

Tiesvedības rokasgrāmata

 

   

     Tiesvedības rokasgrāmata

 

 

 


1. Tiesu sistēma un alternatīvie strīdu risināšanas veidi

2. Prasības tiesvedība


05.12.2017

Administratīvais process tiesā

Autors ZAB «COBALT» aktualizējis sadaļu par administratīvo procesu tiesā, tai skaitā:

  • akcentēts publisko tiesību līgumu strīdos ieviestais pretpieteikuma institūts;
  • precizēti noteikumi par dažādām tiesvedības niansēm administratīvajā procesā, t.sk., nodevām, drošības naudu, piespiedu naudu.

Piemēram, par administratīvo lietu pakļautību un piekritību autors norāda vērš uzmanību: «Ja persona augstākā iestādē apstrīdējusi administratīvo aktu, bet iestāde neizdod lēmumu likumā noteiktajā termiņā, personai ir tiesības uzreiz vērsties tiesā. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka augstāka iestāde ir zaudējusi iespēju labot iespējamo zemākas iestādes lēmumā pieļauto kļūdu. Tiesa pārbaudīs zemākās iestādes lēmuma pamatojumu.»

Plašāk skatieties rokasgrāmatā 7. «Administratīvais process tiesā».

27.07.2017

Zaudējumu piedziņas iespējamības analīze

Jaunākajos papildinājumos rokasgrāmatas autors ZAB COBALT:

  • akcentē aktuālus tiesu prakses gadījumus par kapitālsabiedrības valdes locekļu atbildību;
  • analizē zaudējumu piedziņas iespējamību, konstatējot valdes locekļa darbībā (bezdarbībā) krietna un rūpīga saimnieka pienākumu neizpildi.

Autors atzīmē, ka AT Civillietu departaments samērā regulāri izvērtē jautājumus par komercsabiedrību valdes locekļu atbildību. 2016. gads nebija izņēmums, un AT vairākkārt skatīja lietas, kurās pamatproblēma bija valdes locekļa atbildība Komerclikuma 169. panta izpratnē un ar to saistītos jautājumos.

Skatiet jauno 12.11. nodaļu «Tiesu prakse komerctiesību jautājumos».

26.04.2017

Aktuāli! Tiesāšanās izdevumi un to atlīdzināšana. Zaudējumu piedziņa sakarā ar negodīgu konkurenci

Rokasgrāmatas autors ZAB COBALT pievēršas aktuāliem un vienlaicīgi sarežģītiem jurisprudences jautājumiem, sniedzot komentārus par tiem un pamatojot ar tiesu prakses lēmumiem.
Tāpēc rokasgrāmatas jaunākajos papildinājumos:

  • aktuāli un Augstākās tiesas praksē bieži analizēti jautājumi par tiesāšanās izdevumiem un to atlīdzināšanu;
  • sarežģītais, bet praksē arvien populārākais jautājums par zaudējumu piedziņu sakarā ar negodīgu konkurenci.

«Civilprocesa likuma piemērošanas jautājumi tiesu praksē ir aktuāli visu laiku, turklāt ir gandrīz neiespējami izdalīt kādu vienu jomu, kura būtu vairāk analizēta par citām. Tomēr dažreiz ar lielāku vai mazāku laika starpību Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments ir taisījis nolēmumus par līdzīgiem tiesību jautājumiem, kas varētu liecināt par nepieciešamību uzsvērt šo jautājumu būtiskumu, vai arī par konstatētām problēmām konkrētā tiesību institūtā izpratnē,» jaunāko papildinājumu tēmu aktualitātes izvēli pamato autors ZAB COBALT.

Plašāk par to uzziniet jaunajā 12.10. apakšnodaļā «Tiesu prakses atziņas civilprocesa jautājumos». Savukārt 12.4. apakšnodaļa papildināta ar šādu jautājumu: Augstākās tiesas Civillietu lietu departamenta 2016. gada 15. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–200/2016 (ADENTA) par «konkurences» un «tirgus dalībnieka» jēdziena izpratni.

25.10.2016

Aktuālās reformas efektīvākai, ātrākai un saprotamākai civillietu izskatīšanai

Aktuālās reformas efektīvākai, ātrākai un saprotamākai civillietu izskatīšanai!

«Tiesvedības rokasgrāmatas» jaunākajos papildinājumos:

  • aktuālie grozījumi Civilprocesa likumā attiecībā uz kasācijas sūdzību un blakus sūdzību izskatīšanas kārtību;
  • gaidāmā AT Civillietu palātas likvidācija un pēdējie grozījumi saistībā ar «tīro trīspakāpju tiesu» sistēmas modeļa ieviešanu.

Detalizēta informācija rokasgrāmatas autora ZAB COBALT sagatavotajos jaunākajos papildinājumos šādās nodaļās:

  • 1.1. «Tiesas Latvijā»;
  • 2.1. «Strīdu pakļautība un piekritība»;
  • 2.2. «Lietas dalībnieki un to tiesības»;
  • 2.4. «Prasības celšana»;
  • 2.5. «Pierādījumi un pierādīšana»;
  • 2.9. «Tiesas sēde»;
  • 2.10. «Tiesas sprieduma pārsūdzēšana apelācijas kārtībā»;
  • 2.11. «Kasācijas tiesvedība»;
  • 2.12. «Pirmās un apelācijas instances tiesas lēmumu pārsūdzēšana»;
  • 2.13. «Lietas jaunas izskatīšanas iespēja»;
  • 2.14. «Maza apmēra prasības».

Tā, piemēram, par lietas jaunas izskatīšanas iespējas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem autors norāda: «Pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskata tiesa rakstveida procesā. Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar CPL. Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā atceļ apstrīdēto spriedumu vai lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un nodod lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai vai zemākas instances tiesai. Savukārt, ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida. Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, var iesniegt blakus sūdzību.»

2015. gada 18. maijā Raidla Lejiņš & Norcous advokātu biroji Latvijā un Lietuvā, kā arī LAWIN advokātu birojs Igaunijā apvienojās, izveidojot jaunu Baltijas apvienību – COBALT. Vienlaikus darbību uzsāka COBALT birojs Baltkrievijā. Noslēdzot COBALT un Borenius biroju apvienošanās procesu Latvijā, no 2016. gada 4. janvāra zvērinātu advokātu birojā COBALT darbu sāk apvienotās Borenius un COBALT advokātu un juristu komandas.

Līdz ar izmaiņām Latvijā ir noslēdzies arī viss kompleksais COBALT un Borenius Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas komandu apvienošanās process, izveidojot lielāko advokātu biroju apvienību reģionā ar vairāk nekā 180 advokātu un juristu komandu.

 

21.07.2016

Tiesvedība Satversmes tiesā

«[..] lai gan Satversmes tiesa varas dalīšanas sistēmā institucionāli tiek uzskatīta par tiesu, tā funkcionāli rīkojas likumdošanas jomā kā negatīvais likumdevējs, atceļot normatīvajos aktos ietvertās normas,» tā papildināto informāciju par Satversmes tiesu piesaka rokasgrāmatas autors ZAB COBALT, kas jaunākajos papildinājumos iekļāvis informāciju par:

  • prasībām konstitucionālās sūdzības iesniegšanai;
  • Satversmes tiesas spriedumu spēku laikā un ietekmi uz citu tiesu procesiem;
  • zaudējumu atlīdzināšanas prasību pret valsti saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu.

Plašāk iespējams uzzināt 8. nodaļā «Tiesvedība Satversmes tiesā»:

  • 8.1. «Satversmes tiesas kompetence»;
  • 8.2. «Satversmes tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa»;
  • 8.3. «Pieteicēji»;
  • 8.4. «Konstitucionālā sūdzība»;
  • 8.5. «Procesa gaita»;
  • 8.6. «Nolēmumu nozīme»;
  • 8.7. «Zaudējumu atlīdzināšana».

2015. gada 18. maijā Raidla Lejiņš & Norcous advokātu biroji Latvijā un Lietuvā, kā arī LAWIN advokātu birojs Igaunijā apvienojās, izveidojot jaunu Baltijas apvienību – COBALT. Vienlaikus darbību uzsāka COBALT birojs Baltkrievijā. Noslēdzot COBALT un Borenius biroju apvienošanās procesu Latvijā, no 2016. gada 4. janvāra zvērinātu advokātu birojā COBALT darbu sāk apvienotās Borenius un COBALT advokātu un juristu komandas.

Līdz ar izmaiņām Latvijā ir noslēdzies arī viss kompleksais COBALT un Borenius Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas komandu apvienošanās process, izveidojot lielāko advokātu biroju apvienību reģionā ar vairāk nekā 180 advokātu un juristu komandu.