Meža nozares rokasgrāmata

Meža nozares rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.88 €

Mežs ir. Ko tālāk?

Ģeogrāfiskais stāvoklis, mežu daudzums un to kvalitāte nosaka Latvijas piederību valstīm, kurās meža nozare ieņem nozīmīgu lomu valsts tautsaimniecībā, un tās produkcija kalpo ne tikai vietējā patēriņa apmierināšanai, bet arī ieņem ievērojamu vietu ārējā tirdzniecībā.

Meži ir Latvijas nacionālā bagātība, kura saglabājama un vairojama, lai nodrošinātu sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības. To apstiprina arī Ministru kabineta noteiktā Latvijas mežu politika. Meži ir ne tikai visas sabiedrības nacionālā bagātība un atjaunojams resurss, bet arī katram meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam piederošs aktīvs, kuru var izmantot saimnieciskajā darbībā vai saglabāt nākamajām paaudzēm.

Lai nodrošinātu meža ilgtspējīgu attīstību, valsts ir noteikusi kārtību un regulējumus. Ievērojot valsts noteiktās rīcības brīvības robežas, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izmantot meža resursus peļņas gūšanai. Savukārt, neievērojot normatīvo regulējumu, var iestāties negatīvas materiālās sekas – soda nauda vai zaudējumu atlīdzība.

«Meža nozares rokasgrāmata» ir palīgs meža īpašniekiem un visiem, kas saskaras ar meža nozari, lai izprastu šīs jomas regulējuma sistēmu un tās piemērošanu. Rokasgrāmata sniedz padomu par tām tiesībām un pienākumiem, kurus valsts ir noteikusi fiziskām un juridiskām personām, darbojoties meža nozarē.

Rokasgrāmata ir unikāls juridiskais ceļvedis meža nozarē, jo lasītājs atradīs ne tikai pārskatu par likumiskajiem pienākumiem un tiesībām mežā, bet arī ieteikumus savu tiesību aizsardzībai un tiesu prakses atziņas par normatīvo aktu piemērošanu.

«Meža nozares rokasgrāmata» sniegs atbildes uz šiem un citiem aktuāliem jautājumiem:

  • Kādiem juridiskajiem aspektiem jāpievērš uzmanība meža īpašuma atsavināšanā un iegādē?
  • Kādas ir trešo personu tiesības mežā?
  • Kādas dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā ir jāievēro?
  • Ar kādiem sodiem jārēķinās, ja pārkāpti meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumi?

ZAB "TGS BALTIC"

TGS BALTIC

Rokasgrāmata veidota, balstoties uz ZAB TGS BALTIC pieredzi, kas gūta sadarbībā ar klientiem – meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem. ZAB Tark Grunte Sutkiene ir viens no vadošajiem advokātu birojiem Latvijā un Baltijā. Biroja advokāti sniedz juridiskos pakalpojumus visās komerctiesību jomās un nodrošina pārstāvību tiesvedībās. Jau kopš 1992. gada biroja advokāti aktīvi konsultē gan meža nozarē strādājošos uzņēmējus, gan valsts institūcijas, cita starpā sniedzot atbalstu dažādu objektu būvniecībā, derīgo izrakteņu ieguvē un vides tiesību jautājumu risināšanā.

Ivars Grunte
Ivars
Grunte
Biroja vadošais partneris

1991.gadā nodibināja un šobrīd ir TGS Baltic biroja vadošais partneris. Ivars praktizē tiesvedības un šķīrējtiesas, apvienošanas un iegādes, banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas un kapitāla tirgu un atvasināto tirgus instrumentu jomās. Viņam ir plaša pieredze starptautisku un vietējo kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību apvienošanas un iegādes darījumu nodrošināšanā un pārrobežu un vietējā reorganizācijā.1991.gadā nodibināja un šobrīd ir TGS Baltic biroja vadošais partneris. Ivars praktizē tiesvedības un šķīrējtiesas, apvienošanas un iegādes, banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas un kapitāla tirgu un atvasināto tirgus instrumentu jomās. Viņam ir plaša pieredze starptautisku un vietējo kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību apvienošanas un iegādes darījumu nodrošināšanā un pārrobežu un vietējā reorganizācijā.

Linda Štrause
Linda
Štrause

TGS Baltic partnere un Nekustamo īpašumu prakses grupas vadītāja Latvijā. Viņas galvenās prakses jomas ir darījumi ar nekustamo īpašumu un būvniecība, enerģētika un infrastruktūras projekti, vides tiesības, administratīvās tiesības, publiskais iepirkums un publiskā un privātā partnerība. Lindai ir plaša pieredze liela apmēra projektos un īpaši sarežģītos darījumos, kas neietilpst ikdienas komercdarbības lokā. Viņa pastāvīgi palīdz klientiem lielu infrastruktūras projektu īstenošanā un ražotņu atvēršanā, darbības nodrošināšanā un paplašināšanā. Linda vada Dienas Biznesa izdotās Meža nozares rokasgrāmatas autoru grupu.

Andra Rubene
Andra
Rubene

TGS Baltic partnere, Apvienošanas un iegādes prakses grupas un Konkurences tiesību prakses grupas vadītāja Latvijā. Viņa arī praktizē sabiedrību tiesību un komerctiesību, banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas un kapitāla tirgu un atvasināto tirgus instrumentu jomās. Andras pieredze aptver vairākas kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību pārrobežu apvienošanas, tostarp vairākas apvienošanas, izveidojot Eiropas komercsabiedrības. Diendienā viņa palīdz klientiem izveidot, pārvaldīt un reorganizēt sabiedrības, kā arī iegādāties un atsavināt uzņēmumus un sabiedrību kapitāla daļas vai akcijas dažādās industrijās.. Andra vada Dienas Biznesa izdotās Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas autoru grupu.

Inese Hazenfusa
Inese
Hazenfusa

TGS Baltic partnere un Banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas prakses grupas vadītāja Latvijā. Viņa praktizē arī apvienošanas un iegādes un sabiedrību tiesību un komerctiesību jomās. Inese konsultē gan finanšu institūcijas, gan arī to klientus. Viņai ir plaša pieredze kreditēšanas darījumos, kā arī saistīto nodrošinājumu jautājumos, tai skaitā ar pārrobežu elementu. Tāpat Inese ir guvusi plašu pieredzi kredītu portfeļu pārstrukturēšanā un to nodošanā. Pēdējā laikā īpašu uzmanība ir pievērsta finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un to darbības regulējumam. Piemēram, Inese sniedz konsultācijas par savstarpējo aizdevumu platformu un maksājumu iestāžu darbību, jaunu Fintech produktu ieviešanu.  Inese ir iekļauta Nasdaq Baltic Sertificēto konsultantu sarakstā.partnere un Banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas prakses grupas vadītāja Latvijā. Viņa praktizē arī apvienošanas un iegādes un sabiedrību tiesību un komerctiesību jomās. Inese konsultē kredītiestādes un citus klientus par kredītiestāžu darbības un finanšu instrumentu jautājumiem, kā arī kredītiestāžu klientu saistībām un nodrošinājumiem un to pārstrukturēšanu. Viņai ir plaša pieredze kredītiestāžu portfeļu pārstrukturēšanas jautājumos. Inese ir konsultējusi EBRD par siltumapgādes tiesisko regulējumu Latvijā un pārstāvējusi Eiropas Investīciju banku, veicot juridisko pētījumu JESSICA ieviešanai Latvijā.

Agnese Hartpenga
Agnese
Hartpenga

TGS Baltic partnere ar specializāciju tiesvedībā un šķīrējtiesā, publiskajā iepirkumā, publiskajā un privātajā partnerībā, administratīvajās tiesībās, valsts atbalsta jautājumos, enerģētikā un infrastruktūras projektos, telekomunikācijās un informācijas tehnoloģijās un farmācijas un ārstniecības tiesībās. Viņa konsultē klientus un ārvalstu konsultantus par vērienīgiem infrastruktūras attīstības projektiem. Agnese arī konsultē valsts atbalsta jautājumos, pārstāvot klientu intereses Eiropas Komisijā.ar specializāciju tiesvedībā un šķīrējtiesā, publiskajā iepirkumā, publiskajā un privātajā partnerībā, administratīvajās tiesībās, valsts atbalsta jautājumos, enerģētikā un infrastruktūras projektos, telekomunikācijās un informācijas tehnoloģijās un farmācijas un ārstniecības tiesībās. Viņa konsultē klientus un ārvalstu konsultantus par vērienīgiem infrastruktūras attīstības projektiem. Agnese arī konsultē valsts atbalsta jautājumos, pārstāvot klientu intereses Eiropas Komisijā.

Andis Pauniņš
Andis
Pauniņš

TGS Baltic asociētais partneris, zvērināts advokāts, ar specializāciju tiesvedības un šķīrējtiesas, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības, administratīvo tiesību, preču zīmju, intelektuālā īpašuma, IT un telekomunikāciju jomā. Viņš ir praktizējies Hogan Lovells Londonas biroja Tiesvedības un šķīrējtiesas nodaļā 2008.gadā. Andis pārstāv kreditoru un parādnieku intereses parādu pārstrukturēšanas, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesos. Andis konsultē problemātisko aktīvu atguves jautājumos un pārstāv kreditoru un parādnieku intereses kreditoru sapulcēs un tiesu procesos.

Nauris Grigals
Nauris
Grigals

TGS Baltic asociētais partneris, zvērināts advokāts, ar specializāciju tiesvedības un šķīrējtiesas, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības, apvienošanas un iegādes, sabiedrību tiesību, komerctiesību un administratīvo tiesību jomā. Viņam ir plaša pieredze tiesvedības un šķīrējtiesas jomā. Nauris ikdienā sniedz juridisko palīdzību starptautiskiem un vietējiem klientiem juridisku strīdu risināšanā, tiesu un šķīrējtiesu procesos. Tāpat viņš konsultē un sniedz klientiem juridisko palīdzību īstenot nekustamo īpašumu, uzņēmumu un kapitāla daļu vai akciju iegādes un finansēšanas darījumus, parādu restrukturizāciju un piedziņu, kā arī konsultē tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas jautājumos.

 

Māra Stabulniece
Māra
Stabulniece

TGS BALTIC zvērināta advokāte, TGS Baltic Konkurences tiesību prakses grupas vadītāja, ar specializāciju arī publiskā iepirkuma, publiskās privātās partnerības, enerģētikas, konstitucionālo un administratīvo tiesību jomās. Māra konsultē klientus par visiem konkurences tiesību jautājumiem un pārstāv klientu intereses Konkurences padomē un tiesās, tai skaitā Konkurences padomes izmeklēšanu laikā. Tāpat Mārai ir plaša pieredze, palīdzot pasūtītājiem īstenot publisko iepirkumu procesus, nodrošinot piegādātāju sekmīgu dalību iepirkumos un pārstāvot klientus Iepirkumu uzraudzības birojā un tiesā. No 2010. līdz 2012.gadam Māra kā Iepirkumu uzraudzības biroja juriste bija iesniegumu izskatīšanas komisiju sastāvā un pārstāvēja biroju tiesā.

Kalvis Krūmiņš
Kalvis
Krūmiņš

TGS BALTIC zvērināta advokāta palīgs, sertificēts datu aizsardzības speciālists, ar specializāciju tiesvedības un šķīrējtiesas, sabiedrību tiesību, komerctiesību un administratīvo tiesību jomā. Advokātu birojā TGS Baltic praktizē kopš 2015.gada. Kalvis guvis plašu pieredzi tiesvedības jomā, strādājot par Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta Juridiskās nodaļas juriskonsultu un Latvijas Republikas valsts drošības iestādē. Ikdienā sniedz juridisko palīdzību starptautiskiem un vietējiem klientiem juridisku strīdu risināšanā, tiesu un šķīrējtiesu procesos.

Aija Kreicberga
Aija
Kreicberga

TGS Baltic zvērināta advokāta palīdze ar specializāciju nekustamo īpašumu un būvniecības, kā arī sabiedrības tiesību un administratīvo tiesību jomā. Aija konsultē klientus par dažādiem ar nekustamo īpašumu iegādi, atsavināšanu un izmantošanu saistītiem jautājumiem, veic nekustamo īpašumu padziļinātas pārbaudes, sagatavo darījumu dokumentus. Tāpat viņa konsultē klientus gan par ikdienas komercdarbības jautājumiem, gan sarežģītos darījumos, kas neietilpst ikdienas komercdarbības lokā. Ievērojama jurista darba pieredze gūta, strādājot juridiskajā birojā un mobilo sakaru operatora uzņēmumā Latvijas Mobilais Telefons.

 

Liene Šķiņķe
Liene
Šķiņķe

TGS Baltic zvērināta advokāta palīdze ar specializāciju tiesvedībās un šķīrējtiesās, kā arī sabiedrību tiesībās un komerctiesībās. Viņa sniedz juridiskos atzinumus par sabiedrību tiesību un komerctiesību jautājumiem un sagatavo pamatojumus klientu prasībām tiesās un šķīrējtiesās. Strādājot par vecāko juristi AS Reverta Vadības juridiskā atbalsta nodaļā, Liene ir guvusi ievērojamu pieredzi banku un finanšu tiesībās, kā arī ar sabiedrību tiesību un komerctiesību jautājumiem saistītās tiesvedībās Latvijā un ārvalstīs. No 2009. līdz 2010.gadam savas zināšanas papildinājusi, studējot un praktizējot Vācijā.

 

Reinis Grunte
Reinis
Grunte

TGS Baltic jurists, kurš sniedz atbalstu sabiedrību tiesību un komerctiesību, banku un finanšu tiesību un imigrācijas jomās. Viņš veic sabiedrību un uzņēmumu padziļinātas pārbaudes un sagatavo dokumentus par sabiedrību pārvaldi un darījumiem ar sabiedrību kapitāla daļām (akcijām) un uzņēmumiem. Reinis regulāri palīdz kredītiestādēm un problemātisko aktīvu pārvaldītājiem dažādos parādu piedziņas un nekustamo īpašumu darījumos.

 

Regnum nodokļu konsultācijas

Rokasgrāmatas nodaļa par nodokļiem meža nozarē veidota sadarbībā ar uzņēmumu Regnum nodokļu konsultācijas, kas piedāvā konsultāciju un praktisku risinājumu sniegšanu fiziskām personām nodokļu administrēšanas jautājumos, savukārt juridiskām personām nodrošinot kvalitatīvus, profesionālus un finansiāli izdevīgus grāmatvedības pakalpojumus.

26.04.2019

Meža noteikumu pārkāpums – kriminālsods

Atbildība par meža noteikumu pārkāpumu, kas kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums, ir paredzēt 1998. gada 17. jūnija Krimināllikumā. Saskaņā ar Krimināllikuma 6. pantu par noziedzīgu nodarījumu atzīst ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarītu nodarījumu (darbība vai bezdarbība), kas paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Noziedzīgi nodarījumi tiek iedalīti kriminālpārkāpumos un noziegumos, kā arī pēdējie tiek iedalīti sīkāk: mazāk smagos noziegumos, smagos noziegumos un sevišķi smagos noziegumos (Krimināllikuma 7. pants).

Saskaņā ar Krimināllikumu par meža noteikumu pārkāpumiem var uzlikt turpmāk norādītos sodus:

Par mežu apsaimniekošanas vai izmantošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (Krimināllikuma 96. pants). Būtiska kaitējuma jēdziens skaidrots iepriekš.

Par mežu piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 4 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (Krimināllikuma 102. panta otrā daļa). Par mežu piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja tas izraisījis smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem (Krimināllikuma 102. panta trešā daļa). Meža piesārņošanas un piegružošanas jēdzieni skaidroti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58. pantā.

Par meža tīšu aizdedzināšanu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās. Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās. Par tādām pašām darbībām, ja tās vainīgā neuzmanības dēļ izraisījušas cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 8 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās (Krimināllikuma 107. pants). Šajā gadījumā kaitējumu par būtisku var uzskatīt, ja ir izdegusi ievērojama meža platība, iznīcināta vai bojāta manta, gājuši bojā dzīvnieki u.tml. Ar citām smagām sekām jāsaprot smags miesas bojājums, mazāk smagi miesas bojājumi vairākām personām, mantisks ievērojams zaudējums u.tml. Norādāms – ja mežs nav aizdedzies, bet pārkāpti meža ugunsdrošības noteikumi, atbildība iestājas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 71. pantu.

Par meža nogabala iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citādā veidā, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (Krimināllikuma 108. pants). Ar jēdzienu «meža nogabals» saprotama meža inventarizācijas pamatvienība, kas platības, taksācijas rādītāju un saimnieciskās nozīmes ziņā aizņem tādu viendabīgu teritoriju, kurai piemērojams viens apsaimniekošanas režīms. Jēdzieni "meža iznīcināšana" un "meža bojāšana" skaidroti  Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57.1 pantā. Par ugunsdrošības prasībām mežā norādīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 71. pantā.

Būtisks kaitējums šajā gadījumā vērtējams, ievērojot nodarīto zaudējumu apmēru mežsaimniecības interesēm, pēc izdegušās platības un bojāgājušo koku daudzuma, koku sugas un cita rakstura kaitējuma.

Par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā, parkā, skvērā, alejā vai vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 8 gadiem (Krimināllikuma 109. pants). Tiesa, nosakot sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgās personas atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. Ja tiesa konstatēs atbildību pastiprinošu apstākli, piemēram, noziedzīga nodarījuma izdarīšanu personu grupā, piespriestais sods būs stingrāks. Ja tiesa konstatēs atbildību mīkstinošus apstākļus, piemēram, vaļsirdīgu atzīšanos vai izdarītā nožēlošanu, tiesa mīkstinās sodu, un tas nebūs tik bargs (sk. 2014. gada 23. oktobra Balvu rajona tiesas spriedumu lietā Nr. 11110046213).

Skaidrojums par patvaļīgu koku ciršanu norādīts iepriekš, pie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. panta. Ar jēdzienu «svešs mežs vai cita zemes platība» jāsaprot tāds mežs vai tāda zemes platība, kas nostiprināta citas personas īpašumā vai nodota citas personas likumīgā valdījumā (sk. 2007. gada 24. augusta Augstākās tiesas Senāta Krimināltiesību departamenta spriedumu lietā Nr. SKK 503/2007). Koku iznīcināšana atšķirībā no koku bojāšanas ir tad, kad augošu koku bojāšanas rezultātā tie pārstāj augt, proti, nav saglabājusies koku augtspēja un tie aiziet bojā. Atšķirībā no panta pirmās daļas prettiesiskās darbības, kas minētas panta otrajā daļā, ir kriminālsodāmas neatkarīgi no tā, vai tās izdarījis meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai sveša persona. Par būtisku kaitējumu šajā gadījumā var liecināt nocirsto, iznīcināto vai bojāto koku vērtība pēc attiecīgajiem cenrāžiem, koku daudzums un sugas nozīmīgums, meža paaugas iznīcināšana, zaru un citas koksnes atlieku nesavākšana, kā arī koku kaitēkļu vairošanās sakarā ar ciršanas vietas nesakārtošanu u.tml.

Jānorāda, ka kriminālatbildība iestājas neatkarīgi no patvaļīgi nocirsto koku apjoma un nodarīto zaudējumu apmēra.

Tā persona A tika atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 109. panta pirmās daļas par citas personas valdījumā esošā mežā bez ciršanas atļaujas patvaļīgi nozāģētām piecām stāvošām stāvkaltušām priedēm ar kopējo krāju – 3.31 kubikmetrs, nodarot cietušajam zaudējumus 63.40 eiro apmērā (sk. Tukuma rajona tiesas 2015. gada 3. septembra spriedumu lietā Nr. 11390010114). Tomēr kaitējuma apmēram ir nozīme gadījumos, kad nodarītais kaitējums ir atzīstams par būtisku saskaņā ar likumu "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" un noziedzīgs nodarījums ir kvalificējams pēc Krimināllikuma 109. panta trešās daļas (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2011. gada 18. maija lēmumu lietā Nr. SKK-180/2011).


Meza nozare

Meža nozares rokasgrāmata


20.12.2018

Aktuāli par kooperatīvajām sabiedrībām un darbībām ap gaisvadu elektrolīnijām mežā

Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs "TGS Baltic" jaunākajos papildinājumos ir ietvēris informāciju par aktualitātēm meža nozarē, tās regulējumā un regulējuma piemērošanā.

Dodot rokasgrāmatas lietotājam iespēju sekot līdzi aktualitātēm, jaunajos papildinājumos atradīsiet:

  • aktualizētu informāciju par kooperatīvo sabiedrību regulējumu. 2019. gada 1. janvārī spēkā stājas jauns Kooperatīvo sabiedrību likums, kas vērsts uz kooperatīvo sabiedrību darbības un pārvaldes atvieglošanu. Turpmāk kooperatīvo sabiedrību veidi atkarībā no darbības veida netiek paredzēti. Līdz 2019. gada 1. jūlijam Uzņēmumu reģistram varēs pieteikt jebkādus statūtu grozījumus, vēl nenodrošinot visu statūtu noteikumu atbilstību jaunajām prasībām. Sākot ar 2019. gada 1. jūliju,  kooperatīvajām sabiedrībām, piesakot jebkādas izmaiņas Uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstos vai piesakot dokumentus reģistrācijai (pievienošanai reģistrācijas lietai), būs pienākums vienlaikus iesniegt arī statūtu grozījumus, nodrošinot statūtu atbilstību jaunajām prasībām. aprakstu par darbības ap gaisvadu elektrolīnijām mežā, tostarp par meža īpašnieka un elektrisko tīklu īpašnieka pienākumiem un tiesībām;
  • aktualitātes par darbībām ap gaisvadu elektrolīnijām mežā;
  • informāciju par jaunumiem tiesu praksē.

Tiesu prakse papildināta ar šādiem spriedumiem:

  • Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 14. maija spriedums lietā Nr. A420353814, SKA-149/2018. Fiziska persona cēla prasību par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atzina par pamatotu Rīgas pilsētas pārvaldes atteikumu izdot pieteicējam būvatļauju piebraucamā ceļa izbūvei meža apsaimniekošanas vajadzībām, jo piebraucamais ceļš nav meža infrastruktūras objekts, attiecīgi piemērojama Meža likuma 41. panta pirmā daļa. Pieteicēja pieteikums ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu apmierināts. Tiesa secināja, ka mežā meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām un rekreācijai izveidots autoceļš ir viens no meža infrastruktūras objektiem, par kura būvniecību nav maksājama atmežošanas kompensācija. Tā kā arī pilsētas teritorijā var atrasties mežs, tad vispārīgi nav izslēdzams gadījums, kad arī šādā mežā var būt meža infrastruktūras objekti, tostarp piebraucamais ceļš, ja tā mērķis ir meža apsaimniekošana un aizsardzība, kā arī rekreācija. Augstākā tiesa atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, norādot – lai objektu atzītu par meža infrastruktūras objektu, svarīgs ir objekta būvniecības un ierīkošanas mērķis, proti, tam jākalpo meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām vai rekreācijai. Katrā atsevišķā gadījumā šāds mērķis tiesību piemērotājam ir jāvērtē. Tostarp jāvērtē, vai pieteicēja plānotā piebraucamā ceļa mērķis ir tikai meža apsaimniekošana un vai šādas meža platības apsaimniekošana nav iespējama bez piebraucamā ceļa būvniecības, vai arī piebraucamā ceļa būvniecības mērķis galvenokārt ir saistīts ar uz pieteicējam piederošā zemes gabala esošo būvi, proti, vai piebraucamais ceļš intensīvāk tiks izmantots meža apsaimniekošanai vai piekļūšanai būvei.
  • Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 27. jūnija spriedums lietā Nr. A42396514, SKA-195/2018. Fiziska persona cēla prasību tiesā par Rīgas domes lēmuma atcelšanu. Pieteicēja sev piederošā teritorijā bija apzāģējusi divas liepas, atstājot stumbrus bez vainagu. Ar Lēmumu Rīgas dome pieteicējai bija uzlikusi pienākumu samaksāt zaudējumu atlīdzību par minēto liepu bojāšanu, pamatojoties uz Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošiem noteikumiem Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi", Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" un Meža likuma 8. pantu. Tiesa secināja, ka Meža likuma 8. panta otrajā daļā zaudējumu atlīdzība paredzēta tikai par tādu dabas daudzveidības samazinājumu, ko radījis koka augtspējas pilnīgs zudums. Proti, šajā normā jēdziens "ciršana" apzīmē tādu iedarbību uz koku, kuras rezultātā koks pilnībā zaudē savu augtspēju. Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošo noteikumu Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi" 28. punkta norma, ciktāl tā paredz pienākumu maksāt zaudējumu atlīdzību par to, ka koks ārējas iedarbības rezultātā ir daļēji zaudējis augtspēju, pārsniedz likumdevēja doto deleģējumu un neatbilst Meža likuma 8. pantam.

 

Meža nozares rokasgrāmata

 

   

     Meža nozares rokasgrāmata

 

 

 



12.04.2018

Patvaļīga atmežošana - sekas un tiesiskās nianses

Patvaļīga meža zemes atmežošana ir aizliegta. Atmežošanu jeb meža zemes pārveidošanu citos zemes lietojuma veidos uzskata par patvaļīgu, ja tā veikta pretēji normatīvajos aktos norādītajam. Ar meža zemes atmežošanu citos lietojuma veidos ir saprotama meža zemes pārveidošana citā izmantošanas veidā, mainot zemes funkciju (Administratīvās rajona tiesas 2007. gada 18. maija spriedums lietā Nr. A42460905, 11. punkts). Līdzšinējā tiesu prakse liecina, ka pienākums pierādīt izņēmumu gadījumu, t.i., apstākļus, kuros meža zemes atmežošana nav nepieciešama, gulstas uz meža zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju (sk., piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2008. gada 26. novembra spriedumu lietā Nr. A42360606, 13. punktu).

Tiesu prakse lietās par patvaļīgu meža zemes atmežošanu liecina, ka tiesas, kontrolējot Valsts meža dienesta izdotos lēmumus, plaši interpretē zemes lietojuma veida maiņu, jo īpaši saistībā ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Tā, piemēram, tiesa visās instancēs nepārprotami ir norādījusi, ka pietiecējs ir veicis patvaļīgu meža zemes atmežošanu, pārveidojot meža zemi par teritoriju, kura tiek izmantota kā ceļš, gadījumā, kad pieteicējs Slīteres nacionālā parka teritorijā, neizcērtot kokus, noraka kāpu un noraktās kāpas materiālu iestūma pārpurvotā starpkāpu ieplakā, pamatojot savu rīcību ar nepieciešamību piekļūt savam īpašumam, kurš daļēji ir pārpurvojies (sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā Nr. SKA-101). Meža zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jārēķinās, ka pienākums pierādīt savu nevainīgumu, t.i., pienākums pierādīt, ka meža zemes lietojuma maiņa nav notikusi, faktiski gulstas uz meža zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Administratīvā atbildība

Patvaļīgi veiktu meža zemes atmežošanu atzīst par administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība 1984. gada 7. decembra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 66.4 pantā. Norma nosaka, ka par meža zemju patvaļīgu atmežošanu citos zemes lietošanas veidos paredz uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 700 līdz 4300 eiro, bet juridiskajām personām – no 1400 līdz 10 000 eiro. Savukārt par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas krasta kāpu aizsargjoslā, mikroliegumā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 1400 līdz 7000 eiro, bet juridiskajām personām – no 7000 līdz 14 000 eiro.

Sodu par pārkāpumu var uzlikt Valsts meža dienesta amatpersonas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts meža dienesta vārdā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 233. panta otro daļu ir tiesīgi:

  • Valsts meža dienesta ģenerāldirektors – uzlikt naudas sodu līdz 14 000 eiro, piemērot konfiskāciju un atņemt medīšanas tiesības;
  • virsmežziņi – uzlikt naudas sodu līdz 10 000 eiro, piemērot konfiskāciju un atņemt medīšanas tiesības;
  • vecākie inspektori, vecākie mežziņi un mežziņi – uzlikt naudas sodu līdz 7000 eiro.

Meža nozares rokasgrāmata

Meža nozares rokasgrāmata


 

13.02.2018

Dabas katastrofa mežsaimniecībā – vai var nepildīt noslēgto līgumu?

Pagājušā gada nogalē Krīzes vadības padome, līdzīgi kā jau iepriekš attiecībā uz lauksaimniecību, atzina, ka rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas arī mežsaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.

Loģiski, rodas jautājums, kā gan šāda dabas katastrofas atzīšana ietekmē privāttiesiski noslēgtos līgumus, vai tā dod tiesības mežsaimniecībā iesaistītām personām, atsaucoties uz nepārvaramas varas iestāšanos, nepildīt noslēgto līgumu saistības? Pašā Krīzes vadības padomes lēmumā ietverta norāde Zemkopības ministrijai cita starpā aicināt rast iespēju nepiemērot soda sankcijas arī kredītiestādēm un citām līguma attiecībās esošām personām.

Vispārīgi par nepārvaramas varas apstākļiem var tikt atzīti ārpus personas kontroles esoši notikumi, kuru iestāšanos persona nevarēja saprātīgi paredzēt pie līguma noslēgšanas un no kuriem persona nevar izvairīties vai pārvarēt šo notikumu sekas. Vadoties no attiecīgajiem kritērijiem, katrā konkrētā gadījumā tad atsevišķi ir jāizvērtē, vai nepārvaramas varas apstākļi šajā gadījumā tiešām ir iestājušies un vai konkrēto saistību neizpilde tiešām ir radusies šo nepārvaramas varas apstākļu dēļ.

Iepriekš minētais Krīzes vadības padomes atzinums atvieglo iespēju dabas katastrofā cietušajām personām mežsaimniecībā, kuras rudens lietavu un plūdu izraisīto seku dēļ nevar izpildīt savas uzņemtās līgumsaistības, attaisnot savu saistību neizpildi ar nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos, taču tas nenozīmē, ka šobrīd jebkura mežsaimniecībā iesaistīta persona, formāli atsaucoties uz atzīto dabas katastrofu, var pārtraukt jebkādu savu līgumsaistību izpildi. Neskatoties uz dabas katastrofas esamības atzīšanu, tāpat katrā atsevišķā gadījumā jākonstatē, ka konkrēto saistību neizpilde tiešām ir nepārvarami radusies dabas katastrofas dēļ.

Jāatzīmē, ka katrā konkrētā gadījumā ir svarīgi arī rūpīgi izvērtēt pašā noslēgtajā līgumā ietvertos noteikumus par nepārvaramas varas iestāšanos un tās sekām. Reizēm praksē līgumslēdzēji šiem noteikumiem par nepārvaramu varu mēdz gan nepievērst pietiekami lielu uzmanību, uzskatot tos par standarta noteikumiem, kas tikai kā formalitāte tiek iekļauti līguma tekstā, bet šis, iespējams, būs tas brīdis, kad ar mežsaimniecības nozari saistītām personām šo līguma noteikumu darbība būs jāpārbauda praksē. Tāpat jānorāda, ka dabas katastrofas atzīšanas fakts pats par sevi nedod tiesības mežsaimniecībā iesaistītām personām vienpusēji lauzt noslēgtos līgumus.

Šobrīd ir svarīgi līgumslēdzēju pusēm un strīdus gadījumā – arī tiesai - rūpīgi raudzīties, lai Krīzes vadības padomes atzinums par dabas katastrofas esamību netiktu izmantots negodprātīgi. Proti, jāraugās, lai atsevišķas mežsaimniecībā iesaistītas personas, formāli atsaucoties uz atzīto dabas katastrofu, nepārtrauktu pildīt savas līgumsaistības, kuras tās faktiski var izpildīt, bet dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pildīt. Izvērtējot šīs dabas katastrofas atzīšanas iespējamu negodprātīgu izmantošanu, jāņem arī vērā, ka atsevišķu koksnes resursu cenas esošajos apstākļos ir pieaugušas un šādu koksnes resursu īpašniekiem finansiāli izdevīgāk ir slēgt jaunus līgumus un pārdot šos koksnes resursus jaunajiem līgumslēdzējiem par jaunajām jau augstākajām cenām, nevis pildīt iepriekš noslēgto līgumu saistības, pārdodot koksnes resursus par nolīgtajām, bet zemākajām cenām.

Esošajos apstākļos pieejai nevajadzētu būt formālai, bet katrs gadījums būtu rūpīgi izvērtējams, lai no saistību neizpildes nelabvēlīgajām sekām tiktu atbrīvoti tie dabas katastrofā cietušie līgumslēdzēji, kuri tiešām nepārvarami nevar izpildīt savas uzņemtās līgumsaistības dabas katastrofas dēļ, bet ne tie līgumslēdzēji, kuri izmanto šo dabas katastrofu par ieganstu, lai nepildītu savas uzņemtās saistības, kuras tiem vairs nav izdevīgi pildīt, jo par šo negodprātīgo līgumslēdzēju rīcību samaksāt nāksies godprātīgajiem viņu sadarbības partneriem. Pretējā gadījumā negodprātīga Krīzes vadības padomes lēmuma izmantošana līgumsaistību izpildē vai pareizāk – neizpildē var radīt kaitējumu ne tikai citām mežsaimniecības nozarē iesaistītām personām, bet arī radīt tālejošas sekas citām tautsaimniecības nozarēm.

30.01.2018

Vai tiešām nepārvarama vara mežsaimniecībā?

Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs "TGS Baltic" jaunākajos papildinājumos ir ietvēris informāciju par aktualitātēm nozarē, tās regulējumā un regulējuma piemērošanā.

Dodot rokasgrāmatas lietotājam iespēju sekot līdzi aktualitātēm, birojs cita starpā papildinājumos:

  • saistībā ar nodokļu reformu aktualizējis nodaļu par meža nozarei piemērojamiem nodokļu normatīvajiem aktiem;
  • reaģējot uz Krīzes vadības padomes 2017. gada 28. decembra lēmumu atzīt, ka rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas mežsaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga katastrofa, ietvēris rokasgrāmatā jaunu nodaļu par nepārvaramas varas tiesisko regulējumu, kā arī analizējis minētā lēmuma ietekmi uz saistību izpildi mežsaimniecībā, proti, vērtējis, kā šāda dabas katastrofas atzīšana no Krīzes vadības padomes puses ietekmē privāttiesiski noslēgtos līgumus mežsaimniecības nozarē, vai tā dod tiesības mežsaimniecībā iesaistītām personām, atsaucoties uz nepārvaramas varas iestāšanos, nepildīt noslēgto līgumu saistības.  
07.09.2017

Kailcirtes piejūras mežos?

Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs TGS Baltic (iepriekšējais nosaukums TARK GRUNTE SUTKIENE) papildinājumos ir ietvēris informāciju par aktualitātēm nozares regulējumā un tā piemērošanā.

Dodot rokasgrāmatas lietotājam iespēju sekot līdzi aktualitātēm, birojs papildinājumos iekļāvis apkopoto informāciju ne tikai par jau pieņemtajiem normatīvo aktu grozījumiem, bet arī par plānotajām izmaiņām – cita starpā par plašu rezonansi jau ieguvušiem plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos «Par koku ciršanu mežā», kas paredz arī kailciršu pieļaušanu jaunās platībās jūras piekrastē.

Tāpat izdevums papildināts ar jaunām tiesu prakses atziņām. Pēdējā laikā ar meža nozari saistītās lietās tiesa skatījusi jautājumus par meža inventarizācijas datu reģistrāciju un atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Administratīvā apgabaltiesa lietā par Valsts meža dienesta atteikumu reģistrēt Meža valsts reģistrā īpašuma atkārtotās meža inventarizācijas datus, interpretējot Meža likuma 3.1 pantu un risinot strīdu, kas ir ieskaitām un kas nav ieskaitāms meža zemēs, devusi tulkojumu jēdzienam «koku rinda». Savukārt Augstākās tiesas Civillietu departaments, izskatot lietu paplašinātā sastāvā, devis skaidru norādi, ka Valsts meža dienests prasību par zaudējumu atlīdzības piedziņu valsts labā saskaņā ar Meža likuma 50. panta trešo daļu var celt tikai pret meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju, nevis faktisko darbību veicēju.

Par to visu plašāk šādās rokasgrāmatas nodaļās:

  • 2.1. «Atmežošanas pamatnosacījumi»;
  • 3.2. «Meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja meža apsaimniekošanas un izmantošanas tiesību ierobežojumi»;
  • 5.1.«Ierobežojumi meža zemes iegūšanā īpašumā»;
  • 6.3. «Civiltiesiskā atbildība un zaudējumu atlīdzināšanas pienākums»;
  • 11.30. Administratīvās apgabaltiesas 2017. gada 13. aprīļa spriedums lietā Nr. A420288615 (Valsts meža dienests atteicās reģistrēt Meža valsts reģistrā īpašuma atkārtotās meža inventarizācijas datus, jo meža zeme bija sarukusi no 3,1 ha līdz tikai 1,74 ha. Meža zemes īpašnieks jaunajos inventarizācijas datos vairs neieskaitīja koka pundurus, kas nepārsniedz 0,1 ha, un tādēļ uzskata tos par koku rindu. Iepriekš šie punduri bija ieskaitīti meža zemēs. Valsts meža dienests neapstrīdēja, ka koku punduri ir mazāki par 0,1 ha, bet gan noteica, ka tie savienojas savā starpā, tāpēc ir uzskatāmi par mežu. Apgabaltiesa nolēma, ka Valsts meža dienests pārāk šauri tulko terminu «koku rinda», un tas, ka dabā neaug atsevišķi, vienā rindā novietojušies koki, bet gan koki izvietojušies haotiski un tur vēl aug citas mežam raksturīgas augu sugas neizslēdz to, ka atbilstoši Meža likuma 3.1 pantam šāda koku rinda nav uzskatāma par mežu.)
  • 11.31. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 25. maija spriedums lietā Nr. SKC-111/2017 (Valsts meža dienests (VMD) cēla prasību tiesā pret Zemnieku saimniecību (ZS) par Zemkopības ministrijas īpašumā esošajam mežam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. AS «Latvijas valsts meži» tika izsniegts ciršanas apliecinājums koku ciršanai Zemkopības ministrijas meža zemē. Saskaņā ar šo apliecinājumu tika atļauts cirst kokus sanitārajā cirtē. ZS, kura veica mežistrādes darbus iepriekšminētajā meža zemē, nocirta mežaudzi kailcirtē. VMD konstatēja, ka ir veikta patvaļīga koku ciršana un ZS ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, pamatojoties Meža likuma 50. panta trešo daļu. Augstākā tiesa konstatēja, ka VMD prasību par zaudējumu atlīdzības piedziņu valsts labā saskaņā ar Meža likuma 50. pantu var celt tikai pret meža īpašnieku vai tās valdītāju, kas šajā laikā bija AS «Latvijas valsts meži». Tādēļ netika konstatēti Meža likuma un citu meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, ko būtu pieļāvusi ZS.)
27.02.2017

Aizdomas par negatīvu ietekmi - pamats ciršanas aizliegumam

Vai aizdomas par negatīvu ietekmi var būt pamats ciršanas aizliegumam? Atbildi uz šo jautājumu sniedz abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs TARK GRUNTE SUTKIENE, kas šī gada pirmajos papildinājumos ir iekļāvis apkopoto informāciju par normatīvo aktu grozījumiem, kā arī papildinājis izdevumu ar jaunām tiesu prakses atziņām lietās, kas saistītas ar ciršanas apliecinājumiem.

Vienā no lietām tiesa ir izvērtējusi strīdu, kurā pēc augošu koku uz celma un to ciršanas tiesību pārdošanas tikusi apturēta ciršanas apliecība, savukārt otrā lietā tiesa, neizsniedzot ciršanas apliecinājumu, ir devusi priekšroku dabas aizsardzības prasībām.

Strīdā par ciršanas apliecinājuma izsniegšanu administratīvajā lietā tiesa ir piemērojusi piesardzības principu, nosakot, ka ciršanas atļauju var neizsniegt teritorijā, kur nākotnē ir paredzams, ka ciršana tiks aizliegta. Citā apskatītajā lietā tiesa ir analizējusi ciršanas apliecinājuma būtību un secinājusi, ka, lai arī ciršanas apliecinājumiem starp pusēm nodibinātā pirkumā līgumā par augošu koku uz celma pārdošanu ir nozīme, jo tie piešķir tiesības veikt ciršanas darbus, tādējādi ietilpstot pirkuma līguma objektā, tomēr tiesa nevar uzlikt par pienākumu pārdevējam atjaunot apturētos ciršanas apliecinājumus.

Plašāk skatiet šādās nodaļās un apakšnodaļās:

  • 2.1. «Atmežošanas pamatnosacījumi»;
  • 3.1. «Meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja pienākumi meža apsaimniekošanā»;
  • 4.2. «Saimnieciskās darbības ierobežojumi mežā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās»;
  • 5.1. «Ierobežojumi meža zemes iegūšanā īpašumā»;
  • 5.2. «Juridiskie aspekti, kuriem jāpievērš uzmanība meža īpašuma atsavināšanā un iegādē»;
  • 8.3. «Tiesu prakse par valsts pārvaldi meža nozarē»;
  • 11. «Nozīmīga tiesu prakse mežu nozarē»;
  • 12.2. «Dabas aizsardzību regulējošie normatīvie akti».

Tāpat arī atgādinām, ka iepriekš rokasgrāmata tika papildināta ar vērtīgu informāciju par iespējām mežu īpašniekiem apvienoties kopīgu interešu realizācijai, proti, par meža īpašnieku biedrībām un kooperatīviem.

29.11.2016

Meža īpašnieku biedrības un kooperatīvi

Jaunākajos papildinājumos ir jauns temats – meža īpašnieku biedrības un kooperatīvi!

Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs TARK GRUNTE SUTKIENE šī gada ceturtajos papildinājumos apkopojis informāciju par iespējām mežu īpašniekiem apvienoties kopīgu interešu realizācijai.

Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju Latvijā ir aptuveni 150 000 privāto meža īpašnieku, kuru apsaimniekošanā ir aptuveni puse no visiem Latvijas mežiem. Tātad ir tikai likumsakarīgi, ka šīm personām ir dažādas kopīgas intereses un mērķi, kā rezultātā to sasniegšanai tiek veidotas dažādas formas personu apvienības, kuras darbojas kopīgu mērķu sasniegšanai. Izplatītākās no šādām apvienībām ir meža īpašnieku biedrības un mežsaimniecības kooperatīvas sabiedrības. Līdz šim «Meža nozares rokasgrāmatā» meža īpašnieku apvienības netika apskatītas, taču šajos papildinājumos ir ietvertas nodaļas, kas sniedz juridisko raksturojumu katram no šo apvienību veidiem, kā arī iekļauts neliels ieskaits šo apvienību darbībā Latvijā. Šajos papildinājumos cita starpā:

  • ietverta informācija par meža īpašnieku biedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību tiesisko statusu, dibināšanas kārtību, biedru atbildību, organizatorisko struktūru utt.;
  • raksturotas atšķirības starp meža īpašnieku biedrībām un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī ar piemēriem ilustrēta biedrību un kooperatīvu darbība.

Plašāk lasiet 3.4. nodaļā «Meža īpašnieku apvienošanās biedrībās un kooperatīvos»:

  • 3.4.1. «Meža īpašnieku biedrība»:
    • biedrības dibināšana;
    • biedrības organizatoriskā struktūra;
    • ieskats meža īpašnieku biedrību darbībā Latvijā;
  • 3.4.2. «Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība»:
    • kooperatīvās sabiedrības dibināšana;
    • kooperatīvās sabiedrības biedri;
    • pamatkapitāls un saimnieciskā darbība;
    • organizatoriskā struktūra;
    • ieskats mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbībā un to sniegtajos pakalpojumos Latvijā.

 

27.08.2016

Jauni noteikumi meža inventarizācijā

Nepalaidiet garām jaunākās izmaiņas meža nozares tiesiskajā regulējumā! Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs TARK GRUNTE SUTKIENE šī gada trešajos papildinājumos ietvēris informāciju par aktualitātēm nozares regulējumā.

Periods, kas aptverts trešajos papildinājumos, meža nozares regulējumā ir pagājis meža inventarizācijas zīmē. Ministru kabineta noteikumos, kas līdz šim regulēja meža inventarizāciju, nepieciešamo grozījumu apjoms pārsniedza pusi no noteikumiem, tāpēc abos tika izstrādāti un pieņemti pavisam jauni Ministru kabineta noteikumi. Proti, 2016. gada 21. jūnijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 «Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi» un Ministru kabineta noteikumi Nr. 392 «Meža inventarizācijas veicēju sertifikācijas un sertificēto personu darbības uzraudzības kārtība». Tā kā meža inventarizācijas veikšana katram meža īpašniekam ir ar likumu uzlikts obligāts pienākums, meža īpašniekiem ir būtiski iepazīties ar jaunajiem noteikumiem. Šajos noteikumos cita starpā:

  • izdarīti grozījumi saistībā ar mežaudzi raksturojošo parametru noteikšanu, meža inventarizācijas datu izvērtēšanas un reģistrēšanas kārtību Meža valsts reģistrā un atkārtotas meža inventarizācijas kārtību;
  • precizēta sertificētas personas darbības uzraudzība un kārtība, kā tiek uzskaitītas un izvērtētas sūdzības un no Valsts meža dienesta saņemtie lēmumi par atteikumu reģistrēt Meža valsts reģistrā meža inventarizācijas datus. Nepieciešams noteikt kritērijus, pēc kuriem izvērtē un pieņem lēmumu attiecībā uz sertificētās personas darba kvalitāti.

Plašāk lasiet šādās rokasgrāmatas nodaļās:

  • 1.1. «Meža un meža zemes definīcija»;
  • 1.3. «Informācijas iegūšana par mežu un meža zemi»;
  • 2.2. «Atmežotās meža zemes datu aktualizācija»;
  • 3.1. «Meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja pienākumi meža apsaimniekošanā»;
  • 3.2. «Meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja meža apsaimniekošanas un izmantošanas tiesību ierobežojumi»;
  • 4.1. «Vispārējās prasības dabas aizsardzības mežā».
25.05.2016

Kad meža zeme var tikt uzskatīta par atmežotu? Kādas darbības jūsu mežā nedrīkst veikt Valsts meža dienests?

Kad meža zeme var tikt uzskatīta par atmežotu? Kādas darbības jūsu mežā nedrīkst veikt Valsts meža dienests? Nepalaid garām jaunākās izmaiņas meža nozares tiesiskajā regulējumā un tiesu praksē!

Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs TARK GRUNTE SUTKIENE šī gada otrajos papildinājumos ietvēris informāciju par aktualitātēm nozares regulējumā un jaunākajām tiesu prakses atziņām.

Arī šajos papildinājumos rokasgrāmatā pieejamā informācija saskaņota ar ieviestajām un plānotajām izmaiņām ar meža nozari saistītajos normatīvajos aktos un aktualitātēm tiesu praksē, cita starpā:

  • ietverta informācija par jaunāko tiesu praksē – kā Valsts meža dienesta rīcības brīvība privātā mežā un kritērijiem, lai atzītu, ka meža zeme ir pretlikumīgi atmežota;
  • ietverta informācija par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas stāsies spēkā 2016. gada 1. septembrī un ļaus pie noteiktiem nosacījumiem personu nosacīti daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas.