Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.88 €

Kā uzvarēt publisko iepirkumu konkursos?

Pēdējo gadu laikā publisko iepirkumu tirgus Latvijā un Eiropas Savienībā pastāvīgi aug. Publiskais sektors, bez šaubām, nozīmē jaunas biznesa iespējas. Pasūtītāji lielākoties ir uzticami biznesa partneri, kuri vēlas parakstīt ilgtermiņa līgumus, un nav nekādu šaubu par partneru maksātspēju vai arī par to, ka tie izpildīs uzņemtās saistības.

Tomēr, vēloties ienākt šajā specifiskajā tirgū, tikai ar kopējo biznesa principu izprašanu nepietiek. Publiskie iepirkumi ir sarežģīts un normatīvi reglamentēts process, tāpēc piedalīšanās šajos iepirkumos prasa specifiskas zināšanas.

Publiskie iepirkumi ir reglamentēti Eiropas Savienības un nacionālā līmenī. Reglamentēšanas galvenais mērķis Eiropas Savienībā ir nodrošināt brīvu konkurenci starp piegādātājiem un novērst tā saucamās beztarifu barjeras, t.i., barjeras, kas izriet no konkrētās dalībvalsts protekcionisma politikas attiecībā uz nacionālajiem piegādātājiem, savukārt nacionālajā likumdošanā jābūt inkorporētām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, līdz ar to pareiza nacionālā Publisko iepirkumu likuma normu lietošana ir nepieciešama, lai netiktu pārkāpti ne vien Latvijas, bet arī Eiropas Savienības tiesiskie akti.

«Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmatā» ir izskatīti svarīgākie publisko iepirkumu aspekti gan publiskajā, gan privātajā sektorā, to galvenie principi, lietojamie dokumenti, pēc iespējas plaši izskatīta visu iepirkuma procedūru norise, iesniegumu, sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība.

Rokasgrāmata atklāj kritērijus, pēc kuriem tiek izvēlēti konkursu uzvarētāji, un skaidro, kā aizstāvēt savas intereses publiskajos iepirkumos.

«Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata»:

  • palīdzēs izprast Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvos aktus, kas saistīti ar publisko iepirkumu tirgu;
  • komentē nacionālos un starptautiskos normatīvos aktus un tiesu praksi publisko iepirkumu procesā;
  • sniedz praktisku ieskatu iepirkumu konkursu juridiskajās un praktiskajās niansēs, ar kurām konkursos iesaistītajiem nākas saskarties ceļā uz pasūtījuma iegūšanu;
  • paskaidro, kā jānotiek publiskajiem iepirkumiem, apskatot to procesu un katru tā posmu;
  • atvieglos dokumentu noformēšanu gan konkursu rīkotājiem, gan ieinteresētajiem dalībniekiem, dos iespēju izmantot labākās biznesa prakses un profesionāļu pieredzi.

Rokasgrāmatas tematika

  • Publisko iepirkumu reglamentēšana pēc Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesiskiem aktiem
  • Paziņojumi un uzaicinājumi
  • Piegādātājam izsniedzamie dokumenti, informācija
  • Piegādātāja iesniedzamie dokumenti
  • Iepirkuma procedūras publiskajā sektorā
  • Iepirkumu procedūras komunālajā sektorā
  • Vispārīgā vienošanās
  • Elektroniskie iepirkumi
  • Iesniegumu, sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība
  • Iepirkumi aizsardzības un drošības jomā
  • Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanas joma
  • Administratīvie sodi par normatīvo aktu pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā

ZAB "PRIMUS DERLING"

ZAB "PRIMUS DERLING"

Divi vadošie komerctiesību zvērinātu advokātu biroji – "Primus" Latvijā un Lietuvā un "Derling" Igaunijā – izveido jaunu Baltijas advokātu biroju aliansi. Sākot ar 2018. gada 27. septembri, jaunā alianse darbojas ar nosaukumu "PRIMUS DERLING" Latvijā un Lietuvā, bet Igaunijā – "DERLING PRIMUS". Kopā apvienojoties vairāk nekā 80 juristiem un atbalsta personālam, ir izveidota augsti kvalificēta komanda ar četriem birojiem visās trīs Baltijas valstīs. Jaunā alianse būs īpaši nozīmīga klientiem tādās darbības jomās kā uzņēmumu iegāde un apvienošana, pārrobežu strīdu risināšana, nekustamā īpašuma projekti un normatīvā regulējuma jautājumi visās Baltijas valstīs

ZAB "PRIMUS DERLING", balstoties uz savu ilggadējo pieredzi un profesionālajām zināšanām, piedāvā pilnu juridisko pakalpojumu klāstu komerctiesībās un visos ar biznesu saistītajos jautājumos, tai skaitā publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jautājumos.

ZAB "PRIMUS DERLING" praktizējošie advokāti pieredzi nekustamā īpašuma jautājumos ir guvuši, sniedzot klientiem konsultācijas un atzinumus teritorijas plānošanas jautājumos, izstrādājot līgumu projektus nekustamā īpašuma iegādei, attīstīšanai (būvprojekta izstrādei, būvniecībai, autoruzraudzībai, būvuzraudzībai), iznomāšanai, apsaimniekošanai un pārdošanai, kā arī pārstāvot klientu intereses ar nekustamo īpašumu saistītu strīdu risināšanā tiesā.

ZAB "PRIMUS DERLING" praktizējošie advokāti pieredzi publisko iepirkumu jautājumos ir guvuši, sniedzot klientiem konsultācijas un atzinumus par normatīvo aktu noteikumu interpretāciju un piemērošanu, palīdzot klientiem saņemt Iepirkuma uzraudzības biroja viedokli publisko iepirkumu jautājumos, kā arī pārstāvot klientu intereses Iepirkumu uzraudzības birojā un tiesā, panākot prettiesisku pasūtītāju lēmumu un iepirkuma dokumentācijas noteikumu atcelšanu.

Kristīne Gaigule-Šāvēja
Kristīne
Gaigule-Šāvēja
Zvērināta advokāte

Zvērinātu advokātu biroja "PRIMUS DERLING" partnere un zvērināta advokāte ar vairāk nekā piecpadsmit gadu pieredzi. Kristīne Gaigule-Šāvēja ir specializējusies nekustamā īpašuma un būvniecības tiesībās, komerctiesībās un komercdarījumos, banku un finanšu tiesībās, kā arī publiskās un privātās partnerības un publisko iepirkumu jautājumos. Viņas galvenās darbības jomas ietver arī uzņēmumu iegādi. Kristīne Gaigule-Šāvēja ir vairāku publikāciju autore.

Sintija Radionova
Sintija
Radionova
Zvērināta advokāte

Zvērinātu advokātu biroja "PRIMUS DERLING" partnere un zvērināta advokāte ar vairāk kā desmit gadu pieredzi. Sintija Radionova ir specializējusies publiskās un privātās partnerības un publisko iepirkumu jautājumos, tiesvedībā un strīdu risināšanā, darba tiesībās un imigrācijā. Viņas galvenās prakses jomas ietver arī komerctiesības, banku un finanšu tiesības, uzņēmumu iegādi un reorganizāciju, parādu atgūšanu, enerģētiku un jūras tiesības. Sintija Radionova kā lektore ir vadījusi seminārus publisko iepirkumu, kā arī publiskās un privātās partnerības jautājumos.

MAQS Law Firm

ZAB PRIMUS DERLING turpina uzturēt "Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmatas" aktualizāciju, pārņemot labāko pieredzi, kuru šī izdevuma sākotnējā pamatsatura sagatavošanā veica MAQS Law Firm – advokātu biroju grupa, kas specializējas, piemēram, komerctiesībās, darījumos ar nekustamo īpašumu, publisko iepirkumu jautājumos. Rokasgrāmatai materiālu izstrādāja MAQS Law Firm

Sergejs
Petrovs
Zvērināts advokāts
Anna
Kosinska
Juriste
Agris
Reinis
Jurists
21.11.2019

Publisko iepirkumu līguma grozījumu pieļaujamība, marķējumi publiskajos iepirkumos, tehniskais un finanšu piedāvājums atbilstoši jaunākajai tiesu praksei

Sekojot līdzi aktualitātēm, rokasgrāmatas autors ZAB "Primus Derling" sagatavojis šādus jaunākos papildinājumus:

  • Rokasgrāmatā ietverts raksturojums par publisko iepirkumu līguma grozījumu pieļaujamību.
  • Nodaļā par tehniskajām specifikācijām ievietota papildu informācija par marķējumiem publiskajos iepirkumos.
  • Atbilstoši Augstākās tiesas praksei un Eiropas Savienības tiesas judikatūrai detalizētāk raksturots tehniskais un finanšu piedāvājums, kā arī aplūkotas iespējas un aizliegums precizēt piedāvājumu pēc termiņa.
  • Papildināts skaidrojums par zaļo publisko iepirkumu.

Tā, piemēram, papildinot skaidrojumu par zaļo publisko iepirkumu, tiek norādīts, ka zaļais publiskais iepirkums ir tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuru ietekme uz vidi to aprites ciklā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar tādu pašu lietojuma mērķi, kas iegādāti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus. Pasūtītājs var noteikt dažādus "zaļos kritērijus" (piemēram, pieredze, vides vadības standarti, energoefektivitāte, kvalitātes standarti, izmaksu optimalitāte, prasības izmantotajiem materiāliem u.c.). Zaļā publiskā iepirkuma kritēriji var parādīties izslēgšanas nosacījumos, atlases prasībās, tehniskajā specifikācijā, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos, līguma priekšmetā (tostarp – marķējumi).

PIL

 

 

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

 

 



31.07.2019

Jaunums! Elektroniskie rēķini publiskajos iepirkumos

Rokasgrāmatas autors ZAB "Primus Derling" sagatavojis šādus jaunākos papildinājumus:

  • papildināta informācija attiecībā uz apstākļiem, kuri ir pamats kandidāta un pretendenta izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā, ņemot vērā grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā;
  • izstrādāta jauna rokasgrāmatas nodaļa, kas apskata elektronisko rēķinu izmantošanu publiskajos iepirkumos.

Minētie grozījumi regulē visu jomu publiskos iepirkumus un attiecas uz jebkuru uzņēmēju, kurš piedalās publiskajā iepirkumā.

Piemēram, saistībā ar jauno nodaļu par elektronisko rēķinu autors norāda, ka elektroniskais rēķins saskaņā ar PIL 1.panta 5.1punktu ir rēķins, kas izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt. Attiecīgi par šādu elektronisku rēķinu, kurš jāpieņem pasūtītājam, uzskata tikai mašīnlasāmus rēķinus, kurus var automātiski apstrādāt. Turpretī vienkārši ieskenēts, nokopēts vai kā citādi elektroniskā veidā atvasināts attēla fails nav uzskatāms par elektronisku rēķinu Elektronisko rēķinu direktīvas izpratnē. Elektroniskais rēķins, kas pasūtītājam jāpieņem, ir tikai tāds rēķins, kas atbilst noteiktam standartam jeb formai.

PIL

 

 

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

 

 

 


8.3.2. Elektroniska rēķina nosūtīšana 


21.05.2019

Jaunums rokasgrāmatā - iepirkumu procedūras norises gaita un pagaidu aizsardzības pasākumi

 

Rokasgrāmatas autors ZAB "Primus Derling" vērš uzmanību publisko iepirkumu aktualitātēm:

  • izstrādāta jauna rokasgrāmatas nodaļa, kas apskata pagaidu aizsardzības pasākumus publisko iepirkumu procedūrās;
  • precizēti sarunu procedūras piemērošanas noteikumi;
  • papildus izskaidrota elektronisko pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas kārtība;
  • papildināta informācija attiecībā uz apstākļiem, kuri ir pamats kandidāta un pretendenta izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā.

Tā, piemēram, informācijā par pagaidu aizsardzību akcentēts:

Administratīvajā procesā, ja pieņemtais lēmums ir administratīvs akts, ir izšķirams, vai šī lēmuma darbība, to apstrīdot vai pārsūdzot, tiek vai netiek apturēta. Iepirkumu procedūras rezultātā tiek pieņemts lēmums par uzvarētāju (administratīvais akts), saskaņā ar ko pasūtītājs slēdz privāttiesisku līgumu. Pārējie iepirkuma procedūras ietvaros pieņemtie lēmumi ir uzskatāmi par starplēmumiem (tostarp procesuāliem lēmumiem) vai procesuālām darbībām, ko vispārīgā gadījumā atsevišķi nevar apstrīdēt. 

Saskaņā ar APL 80.panta pirmo daļu iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību (ar šajā pantā noteiktajiem izņēmumiem) no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē. Attiecīgi gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par uzvarētāju iepirkumā (administratīvs akts) un tas tiek apstrīdēts (iesniedzot IUB iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem), tiek apturēta lēmuma par uzvarētāju darbība, kā rezultātā pasūtītājs nevar slēgt līgumu ar uzvarētāju līdz iesniegums netiks izskatīts IUB.

PIL

 

 

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

 

 

 



21.05.2019

Apstākļi, kuri ir pamats kandidāta un pretendenta izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā

Izslēgšanas nosacījumi

PIL 42.pants nosaka kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus. PIL paredz iespēju pasūtītājam papildus obligātajiem izslēgšanas noteikumiem paredzēt papildu izslēgšanas noteikumus, tā sauktos "neobligātos" izslēgšanas noteikumus.

PIL 42.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, ja pastāv jebkurš no turpmāk norādītajiem apstākļiem:

  1. kandidāts, pretendents vai persona, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu vai tai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par jebkuru no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
    • noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos,
    • kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, neatļauta labumu pieņemšana, komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana un došana, tirgošanās ar ietekmi,
    • krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,
    • terorisms, terorisma finansēšana, teroristu grupas izveide vai organizēšana, ceļošana terorisma nolūkā, terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana vai apmācīšana terora aktu veikšanai,
    • cilvēku tirdzniecība,
    • izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;
  2. ir konstatēts, ka kandidātam pieteikumu un pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 eiro. Attiecībā uz Latvijā reģistrētiem un pastāvīgi dzīvojošiem pretendentiem pasūtītājs ņem vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā;
  3. ir pasludināts kandidāta vai pretendenta maksātnespējas process, apturēta kandidāta vai pretendenta saimnieciskā darbība, kandidāts vai pretendents tiek likvidēts;
  4. iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis vai eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu šā likuma 25.panta pirmās un otrās daļas izpratnē vai ir ieinteresēts kāda kandidāta vai pretendenta izvēlē, un pasūtītājam nav iespējams novērst šo situāciju ar kandidātu vai pretendentu mazāk ierobežojošiem pasākumiem;
  5. kandidātam vai pretendentam ir konkurenci ierobežojošas priekšrocības iepirkuma procedūrā, ja tas vai ar to saistīta juridiskā persona iesaistījās iepirkuma procedūras sagatavošanā saskaņā ar PIL 18.panta ceturto daļu un šīs priekšrocības nevar novērst ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, un kandidāts vai pretendents nevar pierādīt, ka tā vai ar to saistītas juridiskās personas dalība iepirkuma procedūras sagatavošanā neierobežo konkurenci;
  6. kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros ir kandidātu vai pretendentu atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
  7. kandidāts vai pretendents ar kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:
    • vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī,
    • personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;
  8. kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību PIL 42.panta noteikumiem vai saskaņā ar PIL noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai nav sniedzis prasīto informāciju;
  9. iepriekš minētajā 1.–7.punktā ietvertie izslēgšanas noteikumi ir attiecināmi arī uz personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība;
  10. iepriekš minētajā 2.–7.punktā ietvertie izslēgšanas noteikumi ir attiecināmi arī uz pretendenta norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no kopējās publiska būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes līguma vērtības;
  11. iepriekš minētajā 1.–7.punktā ietvertie izslēgšanas noteikumi ir attiecināmi arī uz  kandidāta vai pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu kvalifikācijas atbilstību izvirzītajām prasībām;
  12. kandidāts vai pretendents ir ārzonā (zemu vai beznodokļu valsts vai teritorija)[1] reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība (saskaņā ar PIL 82.pantu IUB apkopo un savā tīmekļvietnē publicē to zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu, kuras nav uzskatāmas par ārzonu);
  13. Latvijā reģistrēta kandidāta vai pretendenta vairāk nekā 25 procentu kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība. Ja Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā nav pieejami attiecīgie dati, pasūtītājs no kandidāta vai pretendenta pieprasa apliecinājumu, ka uz to šis noteikums neattiecas. Ārvalstīs reģistrētam kandidātam vai pretendentam pasūtītājs pieprasa iesniegt reģistrācijas valsti apliecinošu dokumentu;
  14. kāds no kandidāta vai pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no kopējās publiska būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes līguma vērtības, vai kāda no personām, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība.

Konstatējot apakšuzņēmēju vai personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, atbilstību kādam no attiecināmajiem izslēgšanas noteikumiem, pasūtītājs pieprasa attiecīgo personu nomaiņu. Ja kandidāts vai pretendents 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas neiesniedz dokumentus par jaunu paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām atbilstošu apakšuzņēmēju vai personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, pasūtītājs izslēdz pretendentu un kandidātu no dalības iepirkuma procedūrā.

PIL 42.panta otrā daļa paredz iespēju pasūtītājam iepirkuma dokumentos ietvert papildu izslēgšanas noteikumus, tā sauktos "neobligātos" izslēgšanas noteikumus, un tie ir:

  1. kandidāts vai pretendents, tā dalībnieks vai biedrs nav pildījis ar šo pasūtītāju noslēgtu iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai koncesijas līgumu un tādēļ pasūtītājs vai publiskais partneris ir izmantojis iepirkuma līgumā, vispārīgās vienošanās noteikumos vai koncesijas līgumā paredzētās tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās vai koncesijas līguma;
  2. kandidāts vai pretendents (vai biedrs, ja pretendents ir personālsabiedrība) ir izdarījis smagu profesionālās darbības pārkāpumu, kas liek apšaubīt tā godīgumu, vai nav pildījis ar pasūtītāju vai publisko partneri noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai koncesijas līgumu, un šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams. Ministru kabineta 28.02.2017. noteikumi Nr.109 "Noteikumi par profesionālās darbības pārkāpumiem" nosaka šādu pārkāpumu sarakstu. Pasūtītājs var paredzēt vienu vai vairākus smagus profesionālās darbības pārkāpumus kā iemeslu izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā;
  3. kandidāts vai pretendents (vai biedrs, ja pretendents ir personālsabiedrība) nav pildījis ar jebkuru pasūtītāju vai publisko partneri noslēgtu iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai koncesijas līgumu un šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas ir stājies spēkā un ir kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams;
  4. uz apakšuzņēmējiem, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10% no kopējās līguma vērtības, vai uz pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām tas balstās, lai apliecinātu kvalifikācijas atbilstību, ir attiecināms kāds no iepriekšminētajiem gadījumiem.

PIL 42.panta trešā daļa nosaka gadījumus, kad pasūtītājs neizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā:

  1. ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar 7.punkta a) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;
  2. no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar 6.punktā un 7.punkta b) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem un smagiem profesionālās darbības pārkāpumiem, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši 12 mēneši.

Pasūtītājs pārbauda izslēgšanas gadījumu esamību:

  1. atklātā konkursā – par katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajam piedāvājuma izvēles kritērijam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības;
  2. slēgtā konkursā, konkursa dialogā, inovāciju partnerības procedūrā un konkursa procedūrā ar sarunām – par katru kandidātu, kas atbilst citām paziņojumā par līgumu un kandidātu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un būtu uzaicināms iesniegt piedāvājumu. Ja pasūtītājs piemēro kandidātu skaita samazināšanu, tas pārbaudi veic pirms kandidātu skaita samazināšanas. Pasūtītājs pārbaudi par nodokļu parādiem un izslēgšanas gadījumu esamību attiecībā uz apakšuzņēmējiem veic par katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajam piedāvājuma izvēles kritērijam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības;
  3. sarunu procedūrā un PIL 10.pantā minētajā iepirkumā (ja pasūtītājs iepirkuma dokumentos paredzējis piemērot iepriekš minētos izslēgšanas nosacījumus) – par katru pretendentu, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības;
  4. sarunu procedūrā PIL 8.panta septītās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, ja tas uzaicina piedalīties sarunās tikai visus tos pretendentus, kuri iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā nav izslēgti saskaņā ar šā panta noteikumiem un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, ja tā tiek piemērota pēc atklāta konkursa izbeigšanas, – attiecībā uz katru pretendentu, kas iesniedzis piedāvājumu atklātā konkursā un ir uzaicināts uz sarunu procedūru. Šo pārbaudi veic pirms sarunu uzsākšanas.

Nodokļu parādi

Ja pasūtītājs konstatē, ka kandidātam, pretendentam, personālsabiedrības biedram, apakšuzņēmējam vai personai, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi un nekustamā īpašuma nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro (atbilstoši izslēgšanas nosacījumu 5.punktā minētajam), pasūtītājs nosaka termiņu – 10 dienas pēc informācijas izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas – apliecinājuma iesniegšanai par to, ka kandidātam pieteikuma un pretendentam piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai lēmuma par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas dienā nebija nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Ja noteiktajā termiņā apliecinājums nav iesniegts, pasūtītājs kandidātu vai pretendentu izslēdz no dalības iepirkumā.

Lai apliecinātu nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā Latvijā pārsniedz 150 eiro, neesamību, iesniedz attiecīgās personas vai tās pārstāvja:

  1. apliecinātu izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka šai personai nebija attiecīgo nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;
  2. pašvaldības izdotu izziņu par to, ka attiecīgajai personai nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu;
  3. pirms pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējās dienas vai arī dienas, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Valsts ieņēmumu dienesta vai pašvaldības kompetentas institūcijas izdota lēmuma kopiju par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai atlikšanu vai vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu parāda nomaksu kopiju, vai citus objektīvus pierādījumus par nodokļu parādu neesamību.

Publiskie reģistri un veicamās pārbaudes

Lai pārbaudītu, vai kandidāts vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā, pasūtītājs, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, par Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst informāciju:

  1. no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra). Pasūtītājs minēto informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) ir tiesīgs saņemt, neprasot kandidāta, pretendenta un citu šā panta pirmajā daļā minēto personu piekrišanu (obligāto izslēgšanas noteikumu 1., 6. un 7.punkts, neobligāto izslēgšanas noteikumu 2. un 3.punkts);
  2. no Uzņēmumu reģistra – par personu, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona, prokūrists, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli un par obligāto izslēgšanas noteikumu 3.punktā minētajiem faktiem;
  3. no Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas pašvaldībām. Pasūtītājs attiecīgo informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas pašvaldībām ir tiesīgs saņemt, neprasot kandidāta, pretendenta un citu šā panta pirmajā daļā minēto personu piekrišanu (obligāto izslēgšanas noteikumu 2.punkts).

Ja pārbaudāmās personas ir reģistrētas vai pastāvīgi dzīvo ārvalstī, lai pārbaudītu, vai nav attiecināmi izslēgšanas nosacījumi, pasūtītājs pieprasa, lai kandidāts vai pretendents iesniedz attiecīgās kompetentās institūcijas izziņu, kas apliecina, ka uz attiecīgo pārbaudāmo personu neattiecas izslēgšanas noteikumi. Termiņu izziņas iesniegšanai pasūtītājs nosaka ne īsāku par 10 darbdienām pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas. Ja attiecīgais kandidāts vai pretendents noteiktajā termiņā neiesniedz minēto izziņu, pasūtītājs to izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā.

Jāņem vērā, ka var rasties situācija, ka tādi dokumenti, ar kuriem ārvalstī reģistrēts vai pastāvīgi dzīvojošs kandidāts vai pretendents var apliecināt, ka uz to neattiecas izslēgšanas nosacījumi, netiek izdoti vai ar šiem dokumentiem nepietiek, lai sniegtu nepieciešamo apliecinājumu, tādēļ minētos dokumentus var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti neparedz, – ar paša kandidāta, pretendenta vai citas šā panta pirmajā daļā minētās personas apliecinājumu kompetentai izpildvaras vai tiesu varas iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentai attiecīgās nozares organizācijai to reģistrācijas (pastāvīgās dzīvesvietas) valstī.

IUB ir publicējis skaidrojumu[2] par pretendentu izslēgšanas nosacījumu pārbaudi, kurā norādīts, ka informācijas pārbaude par atvasinātām publiskām personām (piemēram, izglītības iestādēm, augstskolu zinātniskajām institūcijām u.tml.) veicama tikai par tiem PIL minētajiem izslēgšanas nosacījumiem, kurus iespējams pārbaudīt.

Piemēram, ja atvasinātā publiskā persona atbilstoši normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, bet, iespējams, kādā citā reģistrā, tad informāciju iegūst tieši no attiecīgā reģistra un/vai subjekta, kas apkopo attiecīgo informāciju. Uz atvasinātajām publiskajām personām nav attiecināms izslēgšanas nosacījums – maksātnespējas procesa pasludināšana, jo maksātnespējas procesu atvasinātajām publiskajām personām neparedz Maksātnespējas likums. Tāpat arī nav iespējams iegūt informāciju par PIL 42.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, jo Krimināllikums neparedz saukt pie kriminālatbildības atvasinātas publiskās personas.

Apstākļus, kuru dēļ sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noraida piegādātāja pieteikumu kvalifikācijas sistēmai vai izslēdz piegādātāju no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā vai no kvalifikācijas sistēmas, kā arī neizskata piegādātāja piedāvājumu, nosaka SPSL 48.pants. Šo apstākļu uzskaitījums galvenajos vilcienos ir līdzīgs PIL 42.pantā minētajam.

Kā minēts iepriekš, saskaņā ar PIL 42.panta pirmās daļas 8.punktu pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, ja kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem vai saskaņā ar šo likumu noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai vispār nav sniedzis pieprasīto informāciju. Latvijas tiesu praksē ir sniegtas svarīgas atziņas par šīs tiesību normas piemērošanu, proti, AT Senāta ieskatā šīs tiesību normas mērķis ir izslēgt no iepirkuma procedūras tādus pretendentus, kas iesniedz nepatiesu informāciju par pasūtītājam būtiskiem apstākļiem. Līdz ar to, lai atzītu pretendenta iesniegto informāciju par nepatiesu izskatāmās normas izpratnē, nepietiek tikai ar formālu apstākļu konstatēšanu par to, ka kāda pretendenta sniegtā informācija ir neatbilstoša īstenībai, bet ir nepieciešams noskaidrot, vai sniegtajai informācijai, kas neatbilst īstenībai, ir būtiska nozīme pretendenta kvalifikācijas izvērtēšanai. Piegādātāja automātiska izslēgšana no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz iepriekš minēto tiesību normu, tikai nebūtiskas neprecizitātes (neuzmanības kļūdas) dēļ ir uzskatāma par pārlieku formālu un neatbilst samērīguma principam.[3]

Footnotes

  1. ^ PIL 1.panta 3.1 punkts nosaka, ka ārzona ir "zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorija Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē, izņemot EEZ dalībvalstis vai to teritorijas, PTO Nolīguma par valsts līgumiem dalībvalstis vai teritorijas un tādas valstis vai teritorijas, ar kurām ES vai Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par tirgus atvēršanu publisko iepirkumu jomā".
  2. ^ Sk. https://www.iub.gov.lv/sites/default/files/upload/skaidrojums_ AtvasinatuPubliskuPersonuP%C4%81rbaude_PIL39.1_aktualizets%2020102015.pdf
  3. ^ Sk. Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 13.decembra sprieduma 14.3.punktu lietā Nr. A42453307 (AA43-3042-10/18), stājies spēkā 2011.gada 13.janvārī. Pieejams Latvijas tiesu portālā internetā: http://www.tiesas.lv/index.php?id=3480 (aplūkots 2011.gada 31.oktobrī).

PIL

Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata


 

13.12.2018

Pieejami Publisko iepirkumu likuma komentāri – atbilstoši spēkā esošajiem regulējumiem

"Publisko iepirkumu konkursa rokasgrāmata" ir vienīgais abonentizdevums Latvijā. Rokasgrāmatā aktualizētas visas nodaļas saskaņā ar spēkā esošo regulējumu un normatīvajos aktos ietvaros veiktajiem grozījumiem.

Pagājušajā gadā stājas stājās jaunais Publisko iepirkumu likums, kas saistīts ar apjomīgām izmaiņām iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Rokasgrāmatas jaunākajos papildinājumos:

  • atjaunināta nodaļa par pieteikumiem un piedāvājumiem. Saskaņā ar jauno regulējumu pasūtītājam jāparedz, ka pieteikums un piedāvājums ir iesniedzams elektroniski, ja vien nepastāv noteikti izņēmuma gadījumi;
  • iekļauta jauna nodaļa "Elektronisko iepirkumu sistēma, ievērojot būtiskās izmaiņas iepirkumu norises kārtībā elektroniskajā vidē";  
  • saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma pārejas noteikumiem no 2019. gada 1. janvāra visiem pasūtītājiem informācija par Publisko iepirkumu likuma kārtībā plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos u.c. informācija, jāpublicē elektroniskajā iepirkumu sistēmā, nevis kā līdz šim, paredzot iespēju pasūtītājam izvēlēties attiecīgo informāciju publicēt savā tīmekļvietnē, bet nepublicēt elektronisko iepirkumu sistēmā;
  • apskatīta Elektroniskā iepirkumu sistēma (www.eis.gov.lv), kas ir interneta vietne, kura tiek izmantota dokumentu (tostarp pieteikumu un piedāvājumu) iesniegšanai un informācijas apmaiņai pasūtītāju un piegādātāju starpā.

Līdz ar to visa rokasgrāmata aktualizēta atbilstoši apjomīgajām izmaiņām, tā, piemēram:

  • ietverta atjaunināta informācija par katru no iepirkuma procedūrām (tostarp pilnīgi jauno – inovācijas partnerības procedūru) un metu konkursu, ņemot vērā to, ka Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā noteikto iepirkumu norises kārtību un termiņus šobrīd regulē ne tikai likums, bet arī Ministru kabineta izdotie noteikumi;
  • iekļauta informācija par strīdu izšķiršanas kārtību starp pasūtītāju un piegādātāju Iepirkumu uzraudzības birojā un tiesā, ņemot vērā spēkā esošo regulējumu, kā arī aktuālo Latvijas un Eiropas Savienības tiesu praksi;
  • detalizēti aplūkots zaudējumu atlīdzināšanas institūts, raksturojot zaudējumu veidus un apmēra noteikšanu, kā arī atlīdzināšanas priekšnoteikumus un kārtību publisko iepirkumu procedūras ietvaros;
  • ietverta informācija par elektronisku iepirkumu organizēšanu, tostarp aprakstot elektroniskās iepirkumu sistēmas darbību un funkcijas, ievērojot modernizēto publisko iepirkumu procedūru piemērošanas kārtību elektroniskajā vidē pēc Eiropas Savienības tiesību aktus pārņemšanas;
  • ietverta arī cita būtiska informācija par iepirkuma procedūru un tās norisi, piemēram, iepirkuma dokumentiem, paziņojumiem, kā arī administratīvajiem pārkāpumiem.

Piemēram:

Paziņojumi komunālā sektora iepirkumu procedūrās. Paziņojumu veidi

Komunālā sektora iepirkumu procedūru paziņojumu sagatavošanas un izsludināšanas kārtību nosaka SPSL 31.–40.pants. Minēto noteikumu ievērošana no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju puses nodrošina atklātības principa realizāciju veiktajās iepirkuma procedūrās.

SPSL 31.–40. pantā paredzēto paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību nosaka MK 28.03.2017. noteikumi Nr.182 «Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība» (turpmāk – SPS paziņošanas noteikumi). Saskaņā ar SPS paziņošanas noteikumu 4. un 5.punktu paziņojumu sagatavošanai un publicēšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izmanto IUB iepirkumu publikāciju vadības sistēmu (turpmāk tekstā – PVS). PVS paziņojumi tiek sagatavoti, aizpildot paziņojumu veidlapas elektroniska dokumenta formā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam izmantojot IUB nodrošināto personalizēto vidi un ievērojot šīs sistēmas lietošanas noteikumus (vairāk par šo sistēmu un tās izmantošanu sk. 2.1.nodaļā).

Paziņojumu saturs ir ietverts SPS paziņojumu noteikumu pielikumos. Saskaņā ar SPS paziņošanas noteikumu 2.punktu ir šādi paziņojumu veidi:

  1. paziņojums par metu konkursu;
  2. paziņojums par metu konkursa rezultātiem;
  3. paziņojums par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (sabiedriskie pakalpojumi);
  4. paziņojums par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – paziņojums par līgumu (sabiedriskie pakalpojumi);
  5. paziņojums par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – paziņojums par kvalifikācijas sistēmu;
  6. paziņojums par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – periodisks informatīvs paziņojums;
  7. paziņojums par izmaiņām līguma darbības laikā;
  8. paziņojums par līgumu (sabiedriskie pakalpojumi);
  9. paziņojums par izmaiņām vai papildu informāciju;
  10. paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (sabiedriskie pakalpojumi);
  11. brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem;
  12. periodisks informatīvs paziņojums;
  13. paziņojums par kvalifikācijas sistēmu.

Minētos paziņojumus var iedalīt šādās kategorijās:

  1. paziņošana par plānotajiem iepirkumiem,
  2. paziņošana par izmaiņām vai papildu informāciju,
  3. paziņošana par rezultātiem.

PIL

 

 

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

 

 



20.11.2018

Zaudējumu atlīdzināšana publisko iepirkumu procedūrā

pediņasPublisko iepirkumu jomā tiek apgrozīti ievērojami naudas līdzekļi. Piemēram, 2016. gadā publisko iepirkumu procedūras rezultātā tika noslēgti 15 449 līgumi vai vispārīgās vienošanās atbilstoši tolaik spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam[1] kopsummā par 1,9 miljardiem eiro[2]. Attiecīgi arī piegādātāji ir ieinteresēti piedalīties iepirkuma procedūrā, tomēr piedalīšanās iepirkuma procedūrā negarantē to, ka pretendents uzvarēs.

Piedaloties publisko iepirkumu procedūrā, visi pretendenti uzņemas ar savu rīcību saistīto ekonomisko risku, tostarp izdevumus, kas ir saistīti ar dalību iepirkuma procedūrā, ja par uzvarējušu tiktu atzīts cita pretendenta piedāvājums. Tomēr, uzņemoties šos riskus, pretendentiem (kandidātiem) ir tiesības paļauties, ka pasūtītājs rīkosies tiesiski, proti, ka pasūtītājs ievēros publisko iepirkumu procedūras principus un tiesību aktos noteiktās procedūras, nodrošinot vienādas iespējas uzvarēt visiem pretendentiem (kandidātiem). Ja pasūtītājs pretēji minētajam ir rīkojies prettiesiski, kā rezultātā persona ir cietusi zaudējumus, tad šī persona var prasīt atlīdzināt tai pasūtītāja rīcības rezultātā radušos zaudējumus.

Publisko iepirkumu procedūra ir administratīvais process, kura rezultātā pasūtītājs (persona, kura veic iepirkumu) izdod administratīvu aktu (lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu). Pasūtītājs (tostarp, ja publisko iepirkumu veic valsts kapitālsabiedrība) publisko iepirkumu procedūras ietvaros ir uzskatāms par "iestādi" Administratīvā procesa likuma[3] (turpmāk – APL) un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma[4] (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums) izpratnē. Tas nozīmē, ka pasūtītāja ("iestādes") prettiesiskas rīcības rezultātā radītie zaudējumi publiskā iepirkuma procesa ietvaros (ar to saprotot procesu līdz iepirkuma līguma noslēgšanai) tiek atlīdzināti administratīvā procesa kārtībā, nevis civilprocesuālā kārtībā.

Turpretī zaudējumi, kas būs radušies publisko iepirkumu procedūras rezultātā noslēgtā līguma starp pasūtītāju un uzvarētāju izpildes ietvaros, tiek risināti civilprocesuālā kārtībā.

pediņasŠī raksta ietvaros tiek apskatīti tikai tādi zaudējumi, kuri nodarīti ar pārkāpumiem publisko iepirkumu procedūrā līdz iepirkuma līguma noslēgšanai, tātad tādi zaudējumi, kuri tiek atlīdzināti administratīvā procesa kārtībā.

Termins "zaudējumi"

Ar "zaudējumiem" izprotamas publisko iepirkumu procedūras gaitā un rezultātā radītās negatīvās sekas. Jāņem vērā, ka iepirkuma līguma noslēgšana personai sniedz ne tikai finansiālu ieguvumu (iespēju gūt peļņu), bet arī citas (nemantiskas) sekas, piemēram, reputācijas uzlabošana, jaunu klientu piesaiste, pieredze u.tml.[5] Attiecīgi gadījumā, ja persona prettiesiskas iepirkuma procedūras rezultātā nav ieguvusi līguma slēgšanas tiesības, tā var ciest ne tikai mantisku kaitējumu, bet arī nemantisku kaitējumu, kas var izpausties kā kādu labumu neiegūšana[6]. Ņemot vērā minēto, personai var tikt nodarīti šādi zaudējumi (kaitējums[7]):

  • mantisks kaitējums (naudas izteiksmē novērtējamas materiālas sekas), piemēram, dalības izdevumi (piedāvājuma sagatavošana, piesaistīto speciālistu atlīdzība), negūtā peļņa u.c.;
  • nemantisks kaitējums, piemēram, kaitējums reputācijai, komercnoslēpuma aizskārums u.c.[8]

Zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu[9] pasūtītāja nodarītos zaudējumus atlīdzina atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma noteiktajai kārtībai.

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.–9. pants paredz šādus zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus:

  • pasūtītāja prettiesiska:
    • darbība – izdodot administratīvo aktu vai veicot faktisko rīcību vai
    • bezdarbība – ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā nav rīkojusies;
  • cietušās personas zaudējums – mantisks vai nemantisks kaitējums (sk. iepriekš);
  • cēloņsakarība – objektīva saikne starp pasūtītāja prettiesisko darbību vai bezdarbību un cietušās personas zaudējumu. Cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski.

pediņasJāņem vērā, ka saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likumu iestādes prettiesiska rīcība pati par sevi nav pamats zaudējumu atlīdzināšanai.

Attiecībā uz publisko iepirkumu procedūru tas ir jo īpaši svarīgi, jo jāņem vērā, ka zaudējumu atlīdzināšanu parasti nevarēs prasīt, pirms publisko iepirkumu procedūra (kas parasti ir ilgstošs process, kura laikā tiek pieņemti daudzi lēmumi) ir noslēgusies. Procesa gaitā pieņemts prettiesisks starplēmums (sk. turpmāk) parasti pats par sevi nav pietiekams pamats, lai prasītu zaudējumu atlīdzināšanu, pirms beigusies iepirkumu procedūra, jo tas nav uzskatāms par administratīvo aktu vai faktisko rīcību.

Administratīvo aktu un faktisko rīcību raksturo tas, ka tie situāciju noregulē galīgi, proti, turpmāki administratīvi lēmumi un/vai rīcība no pasūtītāja nesekos. Publisko iepirkumu procedūra tiek galīgi noregulēta ar pieņemtu lēmumu par uzvarētāju – ar administratīvo aktu[10]. Savukārt visi lēmumi, kuri tiek veikti publisko iepirkumu procedūras gaitā, lai izvēlētos uzvarētāju (izņemot pēdējo lēmumu par uzvarētāju), parasti būs starplēmumi, par kuriem zaudējumu atlīdzināšana nav prasāma. Izņēmums ir divpakāpju procedūras, kurās pirmajā posmā notiek kandidātu atlase un šis lēmums tiek pielīdzināts administratīvajam aktam, kuru ir iespējams apstrīdēt (sk. turpmāk). Tiesu praksē atzīts, ka administratīvā akta izdošanas procesa ietvaros veikta darbība, kaut arī tā ir radījusi faktiskas sekas, nav uzskatāma par faktisko rīcību.[11] Tātad procesa gaitā zaudējumu atlīdzība par pasūtītāja pieņemtajiem lēmumiem vai darbībām nav prasāma.[12] Zaudējumus par šādu rīcību varēs prasīt tad, kad būs izdots administratīvais akts (lēmums par uzvarētāju). Tomēr pastāv izņēmumi no iepriekš minētā.

Ja pasūtītāja pieņemtais lēmums pats par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses, tas ir uzskatāms par administratīvu aktu[13] – tas nozīmē, ka šādos gadījumos zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt arī pirms ir pieņemts galīgais lēmums par uzvarētāju. Piemēram, gadījumā, ja publiskais iepirkums tiek veikts divos posmos (kandidātu atlase un pretendenta atlase), tad jāņem vērā, ka pirmajā posmā pieņemtais lēmums par kandidāta pieteikuma atbilstību atlases prasībām ir starplēmums. Tomēr, ja šis starplēmums skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses, tas pielīdzināms administratīvajam aktam.[14] Parasti tas ir pasūtītāja lēmums atzīt kandidāta pieteikumu par neatbilstošu. Tātad, lai noskaidrotu, vai ceļama prasība par zaudējumu atlīdzināšanu, ir jāatbild uz jautājumu, vai lēmums vai veiktā darbība pati par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses.[15]

Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

Publisko iepirkumu procedūras rezultātā, kā jau noskaidrots, tiek pieņemts administratīvais akts. Pēc šī lēmuma pieņemšanas[16] zaudējuma atlīdzināšanu var lūgt:

a) vēršoties pie pasūtītāja;

b) vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu tiesā.

pediņas Jāņem vērā, ka minētais uzskaitījums ir izsmeļošs. Iesniedzot iesniegumu (sūdzību) IUB iepirkumu procedūras gaitā[17] par iepirkumu procedūrā pieļautajiem pārkāpumiem, birojs neizskata jautājumu par zaudējumu atlīdzību. Ja persona būs lūgusi IUB noteikt pienākumu pasūtītājam atlīdzināt zaudējumus, tad birojs šo jautājumu nevērtēs.

Gadījumā, ja IUB:

  • atzīst pasūtītāja darbību par tiesisku vai iesniegumu atstāj bez izskatīšanas, tad lēmums ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar APL;
  • atzīst pasūtītāja rīcību par prettiesisku, tad jautājums par zaudējumu atlīdzību ir vērtējams vispārējā kārtībā – sākotnēji vēršoties pie pasūtītāja, un tad, ja nepieciešams, vēršoties tiesā. Jāņem vērā, ka pasūtītājam nav subjektīvu tiesību pārsūdzēt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, ņemot vērā to, ka birojs ir funkcionāli augstāka iestāde publisko iepirkumu procedūrā par visiem pasūtītājiem. Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu ir tiesīgi pārsūdzēt piegādātāji.

a) vēršoties pie pasūtītāja

Iesniegumu par zaudējumu atlīdzinājumu var iesniegt tam pasūtītājam, kurš nodarījis zaudējumu. Iesniegumā par zaudējuma atlīdzinājumu norāda pasūtītāja nosaukumu, iesniedzēja rekvizītus, prasījumu, pamatojumu, bankas kontu. Papildus var pievienot pierādījumus, kas apliecina zaudējumu nodarīšanas faktu un zaudējuma apmēru, juridisko pamatojumu u.c. ziņas.

Iesniegums par zaudējumu atlīdzinājumu jāiesniedz 1 gada laikā no dienas, kad persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā 5 gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta (lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu) spēkā stāšanās. Ja persona nokavējusi minētos termiņus, iestāde, tiesa vai tiesnesis tos var atjaunot pēc šīs privātpersonas motivēta lūguma, ja nokavēšanas iemeslu atzīst par attaisnojamu. Iesniegumu izskata 1 mēneša laikā, tomēr objektīvu apstākļu dēļ termiņu var pagarināt līdz 4 mēnešiem, paziņojot par to iesniedzējam.

Iestādes (pasūtītāja) lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams citā iestādē, bet ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar APL.

b) vēršoties tiesā

Pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu, spēkā esamību, atzīšanu par prettiesisku vai par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu var iesniegt 1 mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā iestādes (pasūtītāja) lēmums par apstrīdēšanas iesniegumu, vienlaikus lūdzot arī atlīdzināt zaudējumus.

Pieteikumu atlīdzinājuma pieprasīšanai, ievērojot APL 184. panta otro daļu, var iesniegt arī par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku vai tā izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu.

Saskaņā ar APL 76. panta pirmo daļu lietas par zaudējumu atlīdzināšanu tiesvedības kārtībā izskata Administratīvā rajona tiesa 3 tiesnešu sastāvā.

Zaudējumu apmērs

Personai, kura ir iesniegusi pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu, ir pienākums pierādīt zaudējumu esību un šo zaudējumu apmēru. Zaudējumu summā ir ieskaitāmi arī racionāli izdevumi, kuri ir saistīti ar zaudējumu samazināšanu. Zaudējumu apmēru nosaka, izmantojot APL 20. nodaļā noteiktos pierādīšanas līdzekļus (paskaidrojumi, liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi, ekspertīze).

a) Mantiskais zaudējums

Mantisks zaudējums ir katrs mantiski novērtējams pametums (naudas izteiksmē novērtējamas materiālas sekas), kas cietušajam radies iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ (vai būtiska procesuāla pārkāpuma dēļ). Mantiski zaudējumi cita starpā ir arī izmaksas zaudējumu samazināšanai, kā arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību.[18] Par mantisko zaudējumu neuzskata laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai.

Mantisks zaudējums ir arī negūtā peļņa, t.i., tāda peļņa, kura notikumu parastās attīstības gaitā tiktu gūta. Negūtās peļņas apmērs jāpierāda cietušajam. Negūto peļņu cietušais var prasīt tikai tādā gadījumā, ja, pasūtītājam neizdarot pārkāpumu publisko iepirkumu procedūrā, šim cietušajam vajadzēja saņemt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas (izpildījuma) tiesības, un tam tiktu šādas tiesības piešķirtas.[19] Lai gan tiesību normas nenoteic konkrētu personu, ar kuru slēdzams līgums, un pieteicējam nav paļāvības, ka līgums tiks noslēgts tieši ar to, tomēr tas nedrīkst būt nepārvarams šķērslis cēloņsakarības konstatēšanai starp iestādes rīcību un iespējamiem zaudējumiem. Lai noteiktu, vai no iepirkuma procedūras nepamatoti izslēgtajam pretendentam pienākas negūtā peļņa, ir jāvērtē, vai iepirkuma procedūras vispārīgi paredzamās attīstības gaitā šim pretendentam būtu bijušas izredzes uzvarēt.[20]

Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad iestāde vai tiesas noteiktā zaudējuma atlīdzinājuma summa ietver arī nodokļus, kas tiek aprēķināti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

pediņas Jāņem vērā, ka zaudējuma apmērs tiek atlīdzināts "atbilstīgi". Tas nozīmē, ka summa, ko faktiski atlīdzina personai, ne vienmēr sakrīt ar aprēķināto zaudējuma apmēru, citiem vārdiem sakot, atlīdzība var pilnībā nesegt zaudējumus. Zaudējumu atlīdzības apmēru ietekmē iestādes rīcības tiesiskais un faktiskais pamatojums un motīvi, cietušā rīcība, kā arī citi būtiski apstākļi.

Mantiskais zaudējums saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 13. panta trešo daļu parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā:

  1. ja zaudējumi nepārsniedz 145 000 eiro, – 100% apmērā no zaudējumu summas;
  2. ja zaudējumi pārsniedz 145 000 eiro, bet nepārsniedz 1 450 000 eiro, – 145 000 eiro plus 50 līdz 100% apmērā no zaudējumu summas, kas pārsniedz 145 000 eiro;
  3. ja zaudējumi pārsniedz 1 450 000 eiro, atbilstīgs atlīdzinājums var būt mazāks par 50% no zaudējumu summas.

b) Nemantisks zaudējums (kaitējums)

Lai saņemtu atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu, privātpersonai ir pienākums norādīt, kā šis aizskārums izpaudies, un pamatot pieprasītā atlīdzinājuma apmēru.

Nemantiskā kaitējuma pastāvēšana ir uzskatāma par pierādītu, ja ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību (vai arī būtisku procesuālu pārkāpumu[21]) privātpersonai ir nodarīts būtisks tiesību aizskārums. Šajā sakarā jāņem vērā administratīvo tiesību zinātnieku paustais, ka: "tiesību aizskāruma būtiskumu nosaka iestāde vai tiesa, ņemot vērā prettiesiskās darbības raksturu (piemēram, no lietas materiāliem izriet, ka iestāde apzinājusies savas darbības prettiesiskumu vai šādus lēmumus pieņēmusi regulāri par spīti tam, ka līdzīgos gadījumos tie ir atcelti) un aizskarto tiesību nozīmīgumu (..) Tiesību aizskāruma būtiskuma vērtēšanai tiesai ir ievērojama brīvība, un viedokļi par to, vai un kāds tiesību aizskārums ir būtisks un kāds atlīdzinājums konkrētā lietā ir uzskatāms par atbilstīgu, var atšķirties".[22]

Nemantisko kaitējumu saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14. pantu atlīdzina vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

  1. atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav pilnībā iespējams vai nav adekvāti, tad tālāk noteiktajos veidos;
  2. rakstveidā vai publiski atvainojoties – gadījumā, ja privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags vai;

samaksājot atbilstīgu atlīdzību – līdz 7000 eiro apmērā. Ja nodarīts smags nemantiskais kaitējums, atlīdzību var noteikt līdz 10 000 eiro apmērā.

Kopsavilkums

Persona var prasīt zaudējumu atlīdzību par pasūtītāja prettiesisku darbību publisko iepirkumu procedūrā, ja konstatējama saikne jeb cēloņsakarība starp personas zaudējumiem un pasūtītāja prettiesisko rīcību.

Zaudējumu atlīdzību par publisko iepirkumu procedūras laikā nodarītiem zaudējumiem var prasīt no pasūtītāja un vēršoties tiesā APL noteiktajā kārtībā. Vēršoties IUB, zaudējumu atlīdzību nevar prasīt.

Persona nevar prasīt zaudējumu atlīdzību, pirms ir pieņemts administratīvais akts par uzvarētāju vai cits lēmums, kas būtiski aizskar personas tiesības un tādējādi ir pielīdzināms administratīvam aktam.

 
  1. ^ Publisko iepirkumu likums. Latvijas Vēstnesis. Nr. 65 (3433), 2006. gada 6. aprīlis.
  2. ^ Iepirkumu uzraudzības birojs: Publisko iepirkumu likuma pārskatu par 2016. gadā veiktajiem iepirkumiem apkopojums. Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/node/741 [aplūkots 27.09.2018].
  3. ^ Administratīvā procesa likums. Latvijas Vēstnesis. Nr. 164 (2551), 2001. gada 25. oktobris.
  4. ^ Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. Latvijas Vēstnesis. Nr. 96 (3254), 2005. gada 17. jūnijs.
  5. ^ Augstākās tiesas prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās 2004.–2017. gads. Rīga, 2017, 21. lpp. Pieejams: http://www.at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/administrativas-tiesibas [aplūkots 27.09.2018.].
  6. ^ Augstākās tiesas prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās 2004.–2017. gads. Rīga, 2017, 21. lpp. Pieejams: http://www.at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/administrativas-tiesibas [aplūkots 27.09.2018.].
  7. ^ Juridiski precīzi ar terminu “zaudējumi” apzīmējams tikai materiāls kaitējums (nevis arī nemateriāls kaitējums). Tomēr, saskaņojot terminoloģiju ar Publisko iepirkumu likumā un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā lietoto, raksta ietvaros ar vārdu “zaudējumi” tiek apzīmēts gan mantisks, gan nemantisks kaitējums. Vairāk par šo terminu nošķiršanu sk., piemēram, Danovskis E. Nemantiskā kaitējuma jēdziens administratīvajās tiesībās. Jurista Vārds, 20.03.2018., Nr. 12 (1018), 8.–11. lpp.
  8. ^ Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.pants.
  9. ^ Publisko iepirkumu likums. Latvijas Vēstnesis. Nr.254 (5826), 2016. gada 15. decembris.
  10. ^ Atšķirība starp administratīvu aktu un faktisko rīcību izpaužas tajā, ka pirmais rada tiesiskas, bet otrais – faktiskas sekas. Tā kā pieņemtais lēmums par uzvarētāju rada tam tiesības noslēgt līgumu ar pasūtītāju (rada tiesiskas sekas), tad lēmums ir administratīvais akts.
  11. ^ Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada 3. jūnija spriedums lietā SKA–234/2008.
  12. ^ Iepirkumu procedūras laikā pasūtītāja pieņemtos lēmums var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā, tomēr Iepirkumu uzraudzības birojs neizskata jautājumus par zaudējumu atlīdzību.
  13. ^ Augstākās tiesas prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās 2004.–2017. gads. Rīga, 2017. Pieejams: http://www.at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/administrativas-tiesibas [aplūkots 27.09.2018.].
  14. ^ Turpat.
  15. ^ Turpat.
  16. ^ Par izņēmuma gadījumiem skatīt iepriekšējo nodaļu “Zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi”.
  17. ^ Persona var iesniegt iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam par: (i) prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru (piemēram, kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām u.c.), vai (ii) par pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras laikā. Iesniedzot šādu iesniegumu, zaudējumu atlīdzinājums netiek lūgts.
  18. ^ Maksimālais ar juridisko palīdzību saistīto izmaksu apmērs, ko atlīdzina privātpersonai, ir noteikts Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumos Nr. 859 "Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru".
  19. ^ Augstākās tiesas prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās 2004.–2017. gads. Rīga, 2017, 52. lpp. Pieejams: http://www.at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/administrativas-tiesibas [aplūkots 27.09.2018.].
  20. ^ Augstākās tiesas prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās 2004.–2017. gads. Rīga, 2017, 53. lpp. Pieejams: http://www.at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/administrativas-tiesibas [aplūkots 27.09.2018.].
  21. ^ Sk. sadaļu "Zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi".
  22. ^ Danovskis E. Nemantiskā kaitējuma jēdziens administratīvajās tiesībās. Jurista Vārds, 20.03.2018., Nr. 12 (1018), 8.–11. lpp.
 
14.08.2018

Publiskie iepirkumi: līgumcenu robežvērtības, iepirkumi komunālajā sektorā, vispārīgā vienošanās un strīdu izskatīšana

Rokasgrāmatas autors zvērinātu advokātu birojs "Primus" akcentē būtiskākos papildinājumus:

  • aktualizētas publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtības un apkopota informācija par pienākumiem, kuri izriet gadījumā, ja plānotā līgumcena sasniedz noteikto robežvērtību;
  • iekļauta atjaunināta informācija par iepirkumu veikšanas kārtību dažādiem iepirkumu veidiem komunālajā sektorā, kā arī no Ministru kabineta noteikumiem izrietošajiem minimālajiem pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņiem atkarībā no iepirkuma veida komunālajā sektorā;
  • raksturota vispārīgā vienošanās noslēgšanas kārtība attiecībā uz vispārīgajām vienošanām, kuras noslēgtas
    • pēc 01.03.2017. Publisko iepirkuma likuma gadījumā un
    • pēc 01.04.2017. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma gadījumā;
  • ņemot vērā spēkā esošo regulējumu, kā arī aktuālo Latvijas un Eiropas Savienības tiesu praksi, apskatītas tiesības apstrīdēt (iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā) un pārsūdzēt (iesniedzot pieteikumu tiesā) pasūtītāja rīcību, kā arī tiesības pārsūdzēt noslēgtā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās spēkā esamību, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu.

PIL

 

 

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

 

 



11.05.2018

Iepirkuma procedūras publiskajā sektorā

Atbilstoši jaunajam Publisko iepirkumu likumam[1] (PIL) iepirkuma procedūrās publiskajā sektorā ir izmaiņas:

  • iepirkuma procedūrās (atklātā konkursā, slēgtā konkursā, konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialogā, sarunu procedūrā) un metu konkursā, ņemot vērā to, ka PIL noteikto iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtību un termiņus šobrīd regulē ne tikai likums, bet arī Ministru kabineta izdotie noteikumi;
  • inovācijas partnerības procedūrā - jaunā iepirkumu procedūra, ko piemēro, lai uzsāktu ilgtermiņa sadarbību jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei;
  • regulējumā, kas saskaņā ar pārņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem paredz iepriekš nebijušu elektronisku informācijas un dokumentācijas apmaiņu, kā arī lielāku atklātību publiskajā iepirkumā;
  • kārtībā, kā veikt citu atsevišķo publisko iepirkumu, tostarp par PIL 2. pielikumā noteikto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkumu uzsākšanu;
  • citos nozīmīgos un apjomīgos nosacījumos, tostarp pienākums organizēt zaļo publisko iepirkumu vairākās jomās, nekā tas bija līdz šim.

Piemēram, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu, inovācijas partnerības procedūra ir jauna iepirkumu procedūra, kuras piemērošanas mērķis ir izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei. Termins "inovācija" jāsaprot kā jauna vai būtiski uzlabota produkta, pakalpojuma vai procesa (piemēram, ražošanas, būvniecības procesa) ieviešana, jaunas tirdzniecības metodes vai jaunas organizatoriskās metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darbavietu organizēšanā vai ārējās attiecībās (Publiskā sektora direktīvas 2.panta 1.punkta 22.apakšpunkts). 

Šādas iepirkumu procedūras izveides nepieciešamība pamatota ar to, ka publiskais iepirkums ir īpaši svarīgs inovācijas veicināšanā, kam ir liela nozīme turpmākajai izaugsmei Eiropā, tostarp, lai palīdzētu atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalstītu stratēģiju "Eiropa 2020" gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (Publiskā sektora direktīvas 95.apsvērums, 2.panta 1.punkta 22.apakšpunkts). Ilgtermiņa inovācijas partnerība dod iespēju jauna, inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar noteikumu, ka šādu inovatīvu produktu vai pakalpojumu vai inovatīvus būvdarbus var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām, un saistībā ar minēto iegādi nav nepieciešama atsevišķa iepirkuma procedūra (Publiskā sektora direktīvas 49.apsvērums).

Savukārt zaļais publiskais iepirkums ir tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuru ietekme uz vidi to aprites ciklā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar tādu pašu lietojuma mērķi, kas iegādāti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus. Zaļā iepirkuma veicināšanas mērķis ir samazināt publiskajos iepirkumos iegādāto preču, pakalpojumu un būvdarbu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, vienlaikus sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu.

Saskaņā ar PIL 19.pantu pasūtītājs, sagatavojot iepirkumu, ņem vērā MK 2017.gada 20.jūnija noteikumus Nr.353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.353).

MK noteikumi Nr.353 nosaka:

  1. zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk – zaļais iepirkums) principus, prasības un to piemērošanas kārtību, preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kurām piemēro zaļā iepirkuma prasības, piedāvājumu izvērtēšanas kritērijus, iepirkuma līguma izpildes noteikumus un kontroles kārtību;
  2. zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti. Šīs preču un pakalpojumu grupas ir: biroja papīrs, drukas iekārtas, datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Detalizēts šo preču un pakalpojumu raksturojums ir noteikts MK noteikumu Nr.353 1.pielikumā;
  3. zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, kurus var izmantot būvdarbu, kā arī citu prioritāru preču un pakalpojumu grupu publiskajā iepirkumā. Šīs preču un pakalpojumu grupas ir: būvdarbi (biroju ēkas), ceļu būve un satiksmes zīmes, ūdens sildītāji siltuma ražošanai, dārzkopības produkti un pakalpojumi, elektroenerģija, klozetpodi un pisuāri, koģenerācijas iekārtas, mēbeles, notekūdeņu infrastruktūra, sienu paneļi, izlietnes krāni, dušas uzgaļi un to aprīkojums, tekstilpreces, transports, veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas (veselības aprūpes EEI). Detalizēts šo preču un pakalpojumu raksturojums ir noteikts MK noteikumu Nr.353 2.pielikumā;
  4. aprites cikla izmaksu metodiku enerģiju patērējošām precēm, kas noteikta MK noteikumu Nr.353 3.pielikumā.

 

PIL

 

 

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

 

 



 
  1. ^ Spēkā no 2017. gada 3. marta.
27.04.2018

Kādi ir apstākļi izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā?

Izslēgšanas nosacījumi

Publisko iepirkumu likuma (PIL) 42.pants nosaka kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus. Jaunais PIL paredz iespēju pasūtītājam papildus obligātajiem izslēgšanas noteikumiem paredzēt papildu izslēgšanas noteikumus, tā sauktos «neobligātos» izslēgšanas noteikumus.

PIL 42.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, ja pastāv jebkurš no turpmāk norādītajiem apstākļiem:

  1. kandidāts, pretendents vai persona, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu vai tai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par jebkuru no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
    1. noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos,
    2. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, neatļauta labumu pieņemšana, komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana un došana, tirgošanās ar ietekmi,
    3. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,
    4. terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācīšana terora aktu veikšanai,
    5. cilvēku tirdzniecība,
    6. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;
  2. ir konstatēts, ka kandidātam pieteikumu un pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 eiro. Attiecībā uz Latvijā reģistrētiem un pastāvīgi dzīvojošiem pretendentiem pasūtītājs ņem vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā;
  3. ir pasludināts kandidāta vai pretendenta maksātnespējas process, apturēta kandidāta vai pretendenta saimnieciskā darbība, kandidāts vai pretendents tiek likvidēts;
  4. iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis vai eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu šā likuma 25.panta pirmās un otrās daļas izpratnē vai ir ieinteresēts kāda kandidāta vai pretendenta izvēlē, un pasūtītājam nav iespējams novērst šo situāciju ar kandidātu vai pretendentu mazāk ierobežojošiem pasākumiem;
  5. kandidātam vai pretendentam ir konkurenci ierobežojošas priekšrocības iepirkuma procedūrā, ja tas vai ar to saistīta juridiskā persona iesaistījās iepirkuma procedūras sagatavošanā saskaņā ar PIL 18.panta ceturto daļu un šīs priekšrocības nevar novērst ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, un kandidāts vai pretendents nevar pierādīt, ka tā vai ar to saistītas juridiskās personas dalība iepirkuma procedūras sagatavošanā neierobežo konkurenci;
  6. 6) kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros ir kandidātu vai pretendentu atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
  7. kandidāts vai pretendents ar kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:
    1. vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī,
    2. personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;
  8. kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību PIL 42.panta noteikumiem vai saskaņā ar PIL noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai nav sniedzis prasīto informāciju.

PIL

Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata


 

29.09.2017

Atbilstoši jaunajam Publisko iepirkumu likumam: iepirkuma līgums un tā grozīšana, piegādātājam izsniedzamie dokumenti un informācija

Rokasgrāmatas autors ZAB Primus turpina aktualizēt rokasgrāmatu atbilstoši jaunajam likumam! Šajos rokasgrāmatas papildinājumos aktualizētas vairākas nodaļas atbilstoši jaunajam Publisko iepirkumu likumam un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam, tai skaitā:

  • iepirkuma procedūras izbeigšana un pārtraukšana;
  • iepirkuma līgums un tā grozīšana;
  • piegādātājam izsniedzamie dokumenti un informācija;
  • paziņojumi un uzaicinājumi publiskā sektora iepirkumu procedūrās.

Detalizēti skatiet šādās rokasgrāmatas nodaļās:

  • 1.11. «Iepirkuma līgums»;
  • 1.12. «Iepirkuma identifikācijas numurs»;
  • 1.13. «Iepirkuma procedūras izbeigšana un pārtraukšana»;
  • 2.1. «Paziņojumi publisko iepirkumu procedūrās. Paziņojuma veidi»;
  • 2.2. «Uzaicinājumi publisko iepirkumu procedūrās»;
  • 3.1. «Tehniskā specifikācija»;
  • 3.2. «Nolikumi»;
  • 3.3. «Iepirkuma procedūras dokumentu pieejamība un to izsniegšana»;
  • 3.4. «Iepirkuma procedūras dokumentu izskaidrošana un grozīšana»;
  • 3.5. «Kandidātu un pretendentu informēšana par rezultātiem».