Projektu vadītājs – amats vai profesija?

Projektu vadītāja loma un nozīme Latvijā atsevišķās nozarēs ir vēl neatklāta un nenovērtēta. Tirgū trūkst informācijas par projektu vadītāja patieso devumu un ieguldījumu veiksmīga projekta nodrošināšanā. Šobrīd jēdziens «projektu vadītājs» ne vienmēr iet kopā ar tā patiesajiem pienākumiem, kvalitāti un rezultātu. Projektu vadītājam ir jāpiemīt akadēmiskām zināšanām, praktiskai pieredzei (vēlams gan pasūtītāja, gan piegādātāja pusē), darbam atbilstošiem personības psihoemocionālajiem resursiem un patiesai interesei par projektu vadību. Šis «kokteilis» ļauj kvalitatīvi prognozēt, kontrolēt un virzīt projektu pretim mērķu sasniegšanai.

Mērķis ir noskaidrot:

• ko Latvijā nozīmē projektu vadītāja «amats» un «profesija»;
• vai projektu vadītāja amatā ir/nav nepieciešama izglītība;
• kā projektu vadītāja profesija ietekmē amata pienākumu pildīšanu un
• cik svarīgi ir veicināt projektu vadītāja profesionālo orientāciju un izaugsmi.

Lai veidotu izpratni, sākumā aplūkosim minētā «amata» un «profesijas» atšķirīgās un kopīgās iezīmes. Kādam ir jābūt zināšanu, prasmju, rīku un metožu kopumam, lai projektu vadītājs gan pēc amata, gan pēc profesijas varētu efektīvi nodrošināt projektu vadību?

Piemēram, skatot «projekta vadītājs» – amats, jāņem vērā, ka Darba likuma 40.pants nosaka, ka darba līgumā norāda darbinieka arodu, amatu, specialitāti atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu. Savukārt amata aprakstus izstrādā darba devējs konkrētam amatam, par pamatu ņemot Profesiju klasifikatorā ietvertās kvalifikācijas pamatprasības (nepieciešamo izglītību) un profesionālās darbības pamatuzdevumus, kā arī normatīvos aktus, kas reglamentē konkrētās jomas profesijas.

Salīdzinot informāciju par darba vietu skaitu un profesijā nodarbinātajiem (pēc VID datiem), darba devēju aptaujas rezultātus par pieprasītākajām profesijām un Profesiju klasifikatorā pieejamo profesiju reģistru, ir redzams, ka pastāv atšķirības un ka darba devēji bieži pielāgo profesijas nosaukumu darba vietai, nevis profesijā veicamajām funkcijām.