Pārmaiņas darba aizsardzībā
Attīstoties tehnoloģijām un pieaugot riska faktoriem, pieprasīti ir vispusīgi izglītoti darba aizsardzības speciālisti; tiek paplašināts studiju programmu klāsts.
Kā jau visās nozarēs, arī darba aizsardzībā šobrīd trūkst kvalificētu darbinieku, īpaši to, kas spēj strādāt starptautiskā vidē, bīstamo nozaru uzņēmumos, ar inovatīviem risinājumiem, kompānijās, kuras vēlas īstenot pasākumus, kas ir vairāk nekā minimālo normatīvo aktu prasību izpilde, piemēram, ieviešot nulles nelaimes gadījumu politiku. Tāpat pašlaik notiek izteikta darba aizsardzības speciālistu paaudžu maiņa. Valsts darba inspekcijas (VDI) veiktās darba aizsardzības speciālistu aptaujas rezultāti par iegūto un šobrīd Latvijas augstākajās mācību iestādēs iegūstamo izglītību darba aizsardzībā liecina, ka pēdējos gados ir augusi mācībspēku kompetence un viņu rīcībā esošie tehniskie līdzekļi, taču mācību programmu saturs bieži vien neatbilst apmācības standarta prasībām un darba tirgus vajadzībām. Darba aizsardzības speciālistus sagatavo piecas augstskolas, Latvijas Universitāte (LU) nākamajā akadēmiskajā gadā piedāvās jaunu bakalauru studiju programmu Arodveselība un drošība.
Nepieciešama jauna pieeja
Pēdējo gadu tendences jauno tehnoloģiju attīstībā, piemēram, pielietojot nanomateriālus rūpnieciskās ražošanas procesos, vai to automatizācija rada jaunus un līdz šim neapzinātus vai mazizpētītus riskus arodveselībā un darba drošībā, atzīst studiju programmas Arodveselība un drošībadirektore Iveta Daugule.
I. Daugule norāda, ka Latvijas darba vidē vērojamas arī citas problēmas, tās ir saistītas gan ar komplicētu darba vidi, tostarp zināšanu un izpratnes trūkumu par drošību, nepietiekamu finansējumu, komunikācijas problēmām starp darba vides pārvaldībā iesaistītajiem, darbinieku novecošanu, grūtībām jaunu darbinieku piesaistē. Taču viņa ir novērojusi pozitīvu tendenci, proti, arvien vairāk darba devēju sāk apzināties, ka nepilnības darba aizsardzībā nav tikai formāla prasību neizpilde, bet var tiešā veidā ietekmēt viņu konkurētspēju tirgū. Daļa darba devēju tirgus prasību ietekmē izvēlas sertificēt sava uzņēmuma darba drošības un arodveselības sistēmu, lai apliecinātu savas spējas nodrošināt drošu darba vidi. Šādos uzņēmumos pieaug prasības arī darba aizsardzības speciālista kompetencei un prasmēm, viņa secina.
Jaunās studiju programmas ietvaros apgūtās prasmes ļaus labāk orientēties uzņēmuma darbībā kopumā, veikt pamatotus un precīzus aprēķinus ražošanas procesu drošības pilnveidei, vienlaikus uzlabojot šo procesu veiktspēju, pauž programmas direktore. Studiju programmas realizācijai ir piesaistīti praktiķi no dažādām nozarēm, tādējādi nodrošinot iespēju iepazīties ar plašu labās prakses piemēru un gadījumu analīzes klāstu. Absolvents būs apguvis kompetences darbam dažādas nozarēs un situācijās, lai veiksmīgi adaptētos darba tirgū un spētu realizēt sava darba devēja izvirzītos mērķus, uzsver I. Daugule. Programmas izstrādē ņemti vērā jaunākie EU-OSHA organizēto pētījumu rezultāti par tendencēm darba vides riska attīstībā un jaunām darba jomām un organizācijas formām, piemēram, IKT un digitalizācija, vidi saudzējošās darbavietas, nanoinženierija, pūļa pakalpojumi, robotika, uzraudzības tehnoloģijas un e-komercija. Programmā tiek piedāvāts arī plašs komercdarbības kursu klāsts, kas studentiem sniegs zināšanas par uzņēmējdarbības pamatiem un nepieciešamās iemaņas, lai rastu līdzsvaru starp uzņēmuma komercinteresēm un darbinieku aizsardzību. Tāpat ir ietverti arī matemātikas, fizikas, inženierijas kursi.
Iveta Daugule, Latvijas Universitātes studiju programmas Arodveselība un drošība direktore
Jauno tehnoloģiju un ar tām saistītu darba drošības un kvalitātes prasību ieviešana un integrācija uzņēmuma procesos ir jauns izaicinājums darba devējiem, ņēmējiem un uzņēmumā iesaistītiem darba aizsardzības speciālistiem, jo ir nepieciešama jauna pieeja darba vides risku novērtēšanai un pārvaldībai.
Riska faktoru vairāk
DVI norāda, ka darba aizsardzības speciālistiem ir jābūt universāliem un ar augstu atbildības sajūtu, jo viņu lēmumi var ietekmēt daudzu cilvēku veselību un dzīvību, viņiem jābūt kategoriskiem – jāspēj apturēt darbs, ja konstatēta bīstama rīcība vai nedroša situācija, jāspēj uzstāties dažādas auditorijas priekšā – gan runāt ar vadītājiem, lai pārliecinātu par konkrētu preventīvo pasākumu finansēšanu un īstenošanu, gan jāspēj izskaidrot apkopējai, kādas veselības problēmas viņai var rasties darbā.
Mūsdienīgam darba aizsardzības speciālistam ir jāpilnveidojas nepārtraukti – augstskolas diploma iegūšana ļauj juridiski veikt noteiktus darbus, tomēr, tā kā mainās darba vide, tajā izmantotās tehnoloģijas, piemēram, sākta bezpilota lidaparātu lietošana, mainās darbu veikšanas veids, piemēram, arvien populārāks ir attālinātais darbs, mainās pasaulē pieejamās zināšanas par dažādiem darba vides riska faktoriem, piemēram, dažām vielām tiek pierādītas spējas izraisīt cilvēkiem ļaundabīgos audzējus u.c.
Zināšanas par šiem riska faktoriem ir nepieciešamas paralēli tradicionālajiem, kā piemēram, kritieniem no augstuma, paslīdēšanai, paklupšanai, troksnim, smagumu pārvietošanai u.c. Darba aizsardzības speciāliste Laima Buša, kura ir izveidojusi iniciatīvu veselsbirojs.lv, stāsta, ka ik pa brīdim saņem zvanus no darba devējiem, kuri par darba aizsardzību atceras vien tad, kad gaidāma kāda pārbaude. Šādos gadījumos darba aizsardzība kļūst par vienu no galvenajām prioritātēm, lai gan ikdienā par to netiek daudz domāts, viņa teic, atzīstot, ka šādu gadījumu skaits samazinās, jo darba devēji kļūst informētāki un arvien vairāk domā par savu darbinieku noturēšanu ilgtermiņā. Ar iniciatīvu veselsbirojs.lv viņa vēlas pievērst uzmanību darba videi birojos. "Jādomā ne tikai par fizisko, bet arī par psiholoģisko darba vidi. Pēdējos gados ir kliedēts mīts par to, ka darba aizsardzība intelektuālā darba veicējiem nav saistoša. Par vienu no galvenajiem draudiem ir kļuvis mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts stresa līmenis un depresija, kas cieši saistīta ar profesionālo sfēru,» vērtē eksperte. Darba devēji sākuši vairāk domāt par ilgtspējīgu darbību un saprot, ka ir nepieciešami veseli un spējīgi darbinieki. Arvien lielāka loma ir sadarbībai starp vadību, darba aizsardzības speciālistu un personāla vadības speciālistiem. "Esošā situācija darba tirgū liek darba devējiem domāt par darbinieku noturēšanu. Darba aizsardzības praktiskā puse šeit ir ļoti būtiska – ja darbinieks sajūtas patiesi aprūpēts, viņu būs daudz grūtāk pārvilināt uz citu darba vietu," secina L. Buša, uzsverot, ka darba aizsardzības pasākumi vairo darbinieku labbūtību.
