Kā izprast virsstundu darbu atbilstoši Darba likuma normām?
Darba likuma 136. pants "Virsstundu darbs" nosaka, ka:
(1) Virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika.
(2) Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā.
Šī panta pirmā daļa nosaka virsstundu darba izpratni, t.i., par virsstundām uzskatāmas tās darbinieka darba stundas, kuras viņš ir strādājis virs normālā darba laika. Normālā darba laika izpratne sniegta Darba likuma 131. panta pirmajā daļā: darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Savukārt, piemērojot summēto darba laika organizāciju, par virsstundu darbu uzskatāms darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika.
No minētā izriet, ka situācijā, kad darbinieks, kuram noteikts nepilns darba laiks, vienojas ar darba devēju strādāt vairāk stundas nekā nolīgts darba līgumā, bet tās nepārsniedz normālā darba laika stundu skaitu, nav uzskatāmas par virsstundām.
Darba likums paredz nosacījumu darbinieka iespējamai nodarbināšanai virsstundu darbā. Kāpēc iespējamai? Tāpēc, ka darbinieks no nodarbināšanas virsstundu darbā var atteikties, un viņam nav jāsniedz tam nekādi pamatojumi. Tas nozīmē, ka darba devējs nepieciešamības gadījumā var vērsties pie darbinieka ar piedāvājumu strādāt virsstundas, bet tam piekrist vai no tā atteikties ir paša darbinieka izvēle. No šīm darbinieka likumā nostiprinātajām tiesībām izriet, ka par darbinieka nodarbināšanu virsstundu darbā pusēm jāvienojas pirms tā nepieciešamības, nevis šo vienošanos iekļaut darba līgumā darba tiesisko attiecību dibināšanas brīdī. Jāatzīmē, ka vienošanās slēdzama rakstveidā.
