Pārāk augsti mērķi var būt bīstami

Izdegšanas sindroms
Izdegšana var novest pie psihosomatiskām saslimšanām, piemēram, paaugstināta asinsspiediena, sirds ritma izmaiņām, cukura diabēta manifestācijas, atzīst speciālisti.
Adobe Stock

Jo lielāka atbildība, jo lielāks risks sastapties aci pret aci ar izdegšanas sindromu; 
liela nozīme ir indivīda spējām tikt galā ar lielu slodzi, ko nereti cilvēks izvēlas pats

 

«Mūsdienu steidzīgais dzīves ritms prasa arvien lielāku atdevi darbā, cilvēki izvirza augstākas prasības pret saviem sasniegumiem profesionālajā jomā, vēlas gūt augstākus ienākumus, vairot labklājību. Diemžēl cilvēki neatvēl pietiekami daudz laika stresu kompensējošiem mehānismiem – nepietiekami «atslēdzas» no darba, atvēl par maz laika saviem hobijiem un kopīgi ar ģimeni pavadītājam laikam, mazāk brīžu velta savu patieso vēlmju īstenošanai. Domājams, ka izdegšanas pieaugums ir saistāms tieši ar līdzsvara trūkumu starp arvien augstākām darba vides prasībām pret cilvēku un iespējām realizēt katra individuālos mērķus,» saka Jānis Bušs, veselības centra Vivendi psihiatrs.

Personālvadības risinājumu uzņēmuma Talentor partneres un vecākās konsultantes Gunitas Smirnovas skatījumā, izdegšanas sindroma aktualitāte lielā mērā ir saistīta ar to, ka pasaule mainās, izvirzot aizvien jaunus izaicinājumus. Tie liek pielāgoties un uzreiz reaģēt. Daudzi speciālisti aizvien vairāk runā par to, ka mūsdienās strauji pieaug dažāda veida informācijas apjoms. To stimulē jauno tehnoloģiju attīstība, pieprasot straujā dzīves tempa ātru pielāgošanos. «Agrāk saņēmām vēstuli, uz kuru varēja atbildēt aptuveni nedēļas laikā. Vēlāk pasaule mūs iepazīstināja ar zvana funkciju, kas bija daudz biežāks un ātrāks komunikācijas risinājums. Taču tagad papildus saņemam ziņas dažādās mobilās ierīces saziņas aplikācijās, kas prasa tūlītēju informācijas analīzi un reakciju. Notiek pamatīga vairāku darbu veikšana reizē,» saka G. Smirnova. Arī veselības centra Pļavnieki neiroloģe Dace Bērziņa izdegšanas sindroma aktualitāti saista ar to, ka cilvēkiem ir daudz informācijas, kas jāapstrādā un jāanalizē, un nereti daudzu darbu izpildes termiņš ir «vakar», nevis «rīt». 

Papildu tam ir cilvēki, kuri veicamos darbus grib paveikt maksimāli labi un ir neglābjami perfekcionisti. «Ir tādi, kuriem ir grūti pateikt «nē» un atteikt lūgumiem palīdzēt vai paveikt aizvien jaunus uzdevumus. Tāpat cilvēkiem nereti patīk sevi salīdzināt ar citiem, izvirzīt arvien ambiciozākus, dažreiz pat nereālus mērķus, neizvērtējot savu fizisko un emocionālo kapacitāti darbības paveikšanai. Tas viss veido emocionālo un fizisko faktoru kopumu, kas nereti noved pie izdegšanas,» teic G. Smirnova.

Guna

Gunita Smirnova, personāla vadības risinājumu uzņēmuma Talentor partnere un vecākā konsultante.

Foto: Gatis Orlickis

pediņas

Ir cilvēki, kuriem ir grūti atteikt lūgumiem palīdzēt. Tāpat nereti cilvēkiem patīk izvirzīt ambiciozus, dažreiz pat nereālus mērķus, neizvērtējot savu fizisko un emocionālo kapacitāti darbības paveikšanai. Tas veido emocionālo un fizisko faktoru kopumu, kas nereti noved pie izdegšanas,

 

Pilnīgs izsīkums

«Izdegšanas sindroms ir stāvoklis, kas izpaužas ar pilnīgu cilvēka garīgo un psihisko spēju izsīkumu. Tas tiek definēts arī kā pastarpināti veidojies, ar darbu saistīts disfunkcionāls stāvoklis indivīdam, kuram nav nozīmīgi garīgās veselības simptomi un kurš ir varējis iepriekš pilnvērtīgi funkcionēt tajā pašā darba situācijā, kurā izdegšanas sindroms radies, un kurš nevar atlabt no šī stāvokļa bez vides un situācijas maiņas vai palīdzības no ārpuses,» saka J. Bušs.

Izdegšanas sindroma pazīmes ir nogurums, motivācijas trūkums, intereses zudums, attieksmes izmaiņas. Tās visbiežāk novēro apkārtējie. No savā praksē pieredzētā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas anestezioloģe un reanimataloģe un dienas stacionāra Aura Premium virsārste Inga Orleāne cilvēkus ar izdegšanas sindromu iedala divās lielās kategorijās. Vienā ir cilvēki, kuri uzliek sev ārkārtīgi augstus mērķus, apliecina sevi darbā un, gribēdami sasniegt mērķus, rada pārslodzi. Visbiežāk šāda pārslodze ir brīva izvēle, un ir jautājums, kāpēc cilvēki izvēlas sev izvirzīt tik augstus mērķus? Cilvēki otrā grupā ir spiesti strādāt pārslodzes apstākļos un, piemēram, lai uzturētu ģimeni, strādā vairākās darbavietās. «Abām grupām ir viens izdegšanas sindroms, bet iemesli un risinājumi atšķiras,» akcentē I. Orleāne. Tipiskie ieteikumi cīņā ar izdegšanas sindromu ir mainīt prioritātes, palielināt fizisko aktivitāti, izvēlēties veselīgāku uzturu, vairāk pievērsties sev, relaksācijai un meditācijai. Taču katras grupas gadījumā ir atšķirīgas iespējas tos īstenot. Pirmās grupas vidū šos ieteikumus ir iespējams ieviest, ja vien cilvēks pats to vēlas, bet otrajā gadījumā problēma ir sociāla un risināma valstiskā līmenī, radot apstākļus, lai cilvēki varētu strādāt mazāk.

Atbildības smagā nasta

I. Orleāne norāda, ka riska grupa ir cilvēki ar augstu atbildības līmeni – jo

Iegādājieties abonementu un lasiet visu rakstu

Cena (ieskaitot PVN): 0.59 €
Cena (ieskaitot PVN): 7.88 €