#paliecmājās: Kas ir attālinātais darbs? Kam ieteicams pievērst uzmanību?
Svarīgākās darba aizsardzības prasības darba vietai pie datora nosaka Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumi Nr. 343 «Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju» (turpmāk – MK 06.08.2002. noteikumi Nr. 343 «Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju»). Minētajos noteikumos noteiktās darba aizsardzības prasības attiecas uz nodarbinātajiem, kuri, veicot darba pienākumus, vidēji katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar datoru. Ja nodarbinātie strādā mazāk kā divas stundas pie datora, tad šī sadaļa uz viņiem neattiecas.
2019. gadā Darba aizsardzības likumā tika pieņemti grozījumi, kuri ietekmē arī darba aizsardzības jautājumu risināšanu, ja uzņēmumā darbs tiek veikts ar datoru attālināti.
Ar terminu «attālināts darbs» saprot tādu darba izpildes veidu, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, bet pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos. Starp biežākajām šāda darba veikšanas vietām minamas mājas.
Kādas ir specifiskās prasības attiecībā uz attālinātā darba veikšanu?
Darba vides riski ir jānovērtē katrai darba vietai vai darba veidam, arī tad, ja darbs tiek veikts attālināti (piemēram, no mājām). Ja darba devējs ar nodarbināto ir vienojušies par to, ka darbs pilnībā vai daļēji tiks veikts attālināti, tad nodarbinātajam ir jāsadarbojas ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un jāsniedz darba devējam informāciju par attālinātā darba vietas apstākļiem, kas, nodarbinātajam veicot darbu, var ietekmēt viņa drošību un veselību. Praktiski to iespējams darīt dažādi – piemēram, darba aizsardzības speciālists var apmeklēt darbinieku mājās, vai darbinieks var iesūtīt darba aizsardzības speciālistam mājās esošās darba vietas fotogrāfijas.
Tomēr dzīvē situācijas ar vienu attālinātu darba vietu ir diezgan vienkāršas, grūtākas ir situācijas, ja darbinieks strādā dažādās vietās – piemēram, mājās piektdienās, vasarā vasarnīcā vai lauku mājās (gan telpās, gan ārā) utt.
Šādiem gadījumiem Darba aizsardzības likumā ir paredzēts: «Ja nodarbinātais attālināto darbu veic dažādās vietās, darba devējs darba vides riska novērtēšanu veic attiecībā uz konkrēto darba veidu, bet, ja nodarbinātais attālināto darbu veic pastāvīgi vienā vietā, darba devējs darba vides riska novērtēšanu veic attiecībā uz konkrēto darba vietu, ja darba devējs un nodarbinātais par to ir vienojušies.» Ar konkrēto darba vietu saprot konkrētu darba vietu mājās pie konkrēta galda, ar konkrētu krēslu (līdzīgi kā vairumā biroju, kur katram darbiniekam ir savs konkrēts galds, krēsls, skapji, plaukti utt.), bet ar darba veidu saprot darbu veikšanu pie dažādiem galdiem, ar dažādiem krēsliem, dažādās telpās, iespējams arī ar dažādiem datoriem un dažādiem palīglīdzekļiem.
Vienmēr ir svarīgi atcerēties, ka visos gadījumos, kad darbinieki fiziski strādā vairākās darba vietās, lai gan darba devējs ir viens, ļoti būtiska ir darbinieku apmācība, jo šādās situācijās darbiniekiem daudz biežāk ir jāpieņem lēmumi attiecībā uz savu drošību vai veselību.
Attālināta darba gadījumā tas nozīmē apmācīt darbinieku par to, kā ērti iekārtot darba vietu ar vienkāršiem palīglīdzekļiem, piemēram, ja nav pieejams ērts galds vai regulējams krēsls, bet ir pieejams spilvens, ko izmantot muguras balsta izveidošanai.
