Nodot vēstījumu, nevis uzjautrināt publiku
Korporatīvo pasākumu vadīšanas prasmes ir vēlamas, taču nebūt nav noteicošās kompetences kompāniju vadītājiem
Lielāko interesi mācīties publiski uzstāties izrāda jaunie vadītāji vai cilvēki jaunos amatos. Par komunikācijas prasmju pilnveidošanu rūpējas arī pieredzējuši vadītāji, kuriem vairs nepietiek ar spēju vienkārši novadīt pasākumu vai pateikt savu domu, viņi grib to izdarīt tā, lai ir interesanti gan publikai, gan pašiem. Publiskās runas iemaņas cenšas pilnveidot arī tie, kuru uzņēmumi ir pārmaiņu gaidās. Šie cilvēki apzinās, ka veids, kādā viņi runās par pārmaiņām, ietekmēs darbinieku domas par tām.
Demokrātiskās pārvaldības modelī un jaunajās līderības teorijās ļoti liela nozīme tiek atvēlēta noformālajiem līderiem un viņu kompetenču izcelšanai,
Ēriks Matulis
Ja nespēj, jādeleģē
ASV uzņēmēja un biznesa mentora Džo Abrahama (Joe Abraham) izstrādātā BOSI metodoloģija, kas tiek lietota, lai atrisinātu klientu piesaistes, komandas optimizācijas un biznesa stratēģijas jautājumus, var palīdzēt noskaidrot, kāpēc daļa cilvēku var būt labi oratori, bet daļai pasākuma vadīšana labāk jāuztic partneriem vai kolēģiem, uzskata Ekonomikas un kultūras augstskolas Sabiedrisko attiecību un inovatīvās uzņēmējdarbības lektors Ēriks Matulis. «Ideāls pasākuma vadītājs būtu cilvēks, kuram dominējošais ir t.s. oportūnista gēns, jo viņam piemīt vēlme ātri sasniegt plānoto rezultātu, tad doties jaunā piedzīvojumā. T.s. būvētājs būs neuzbāzīgs, izpētīs, no kādiem māliem pasākuma viesi ir taisīti, tad lēnītēm uzbūvēs māju. Jāpiesargās, lai uz mājas pabeigšanas brīdi ciemiņi jau nebūtu izklīduši kur nu kurais. Speciālists var būt ideāls ekskursijas vadītājs, piemēram, uz kādu jaunu ražotni, bet par izklaidi gan vajadzētu gādāt kādam citam. Savukārt inovatoriem parasti ir degošas acis, bet vāja saikne ar cilvēkiem,» viņš raksturo.
