Uzņēmējs, kurš ir sapratis, ka tā labākais un vērtīgākais aktīvs ir tā darbinieki, arvien biežāk piedomā par to, kā veicināt darbinieku apmierinātību ar savu darba devēju. Nav noslēpums, ka Millennials jeb Y paaudze[1], kuri veido gandrīz 80% no visiem darbiniekiem pasaulē, novērtē papildu labumus, kurus piedāvā darba devējs, vairāk nekā algas apmēru.
Šādos gadījumos noder darba koplīguma institūts. Darba koplīgumā darba devējs un darbinieki var vienoties par papildu labumiem, kuri nav noteikti Darba likumā, kuri uzlabo darbinieku situāciju un ir samērojami ar darba devēja iespējām.
Turklāt arī likumdevējs ir sācis uzklausīt darba devējus un atļauj dažas darbinieku motivēšanas izmaksas uzskatīt par normāliem biznesa izdevumiem, kuri nebūtu apliekami ar nodokļiem. Likumdevējs ir sācis saprast, ka motivēts darbinieks ir gatavs izdarīt vairāk, nekā no tā tiek gaidīts, un tādējādi palielinās uzņēmuma kopējais ražīgums un arī ieņēmumi, un attiecīgi arī nomaksātie nodokļi valsts budžetā. Turklāt tā ir arī lieliska iespēja veicināt godīgu nodokļu nomaksu, jo likumdevējs ir paredzējis – jo lielākas ir darbinieku algas un attiecīgi arī lielāki nomaksātie nodokļi, jo vairāk darba devējs varēs novirzīt līdzekļus darbinieku labumiem bez papildu nodokļu sloga.
Iepriekš darba devējiem bija jārēķinās ne tikai ar papildu izdevumiem, kuri paredzēti darba koplīgumā, bet arī ar to, ka daudzi no šiem izdevumiem būtu vēl arī apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām (VSAOI) un dažos gadījumos arī ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).
Taču no 2018. gadu ir paredzēti izņēmumi nodokļu likumos, kuri pieļauj, ka papildu motivējošie labumi, kuri paredzēti tieši darba koplīgumā, varētu būt neapliekami ar nodokļiem, ja vien tie iekļaujas limitos, kurus paredzējis likumdevējs.
Proti, ar IIN neapliek šādus darbinieku labā veiktos izdevumus:
- bērnu pabalstu līdz 250 EUR;
- darba devēja darbiniekam piešķirtu apbalvojumu (arī atzinības raksts, goda raksts, pateicības raksts, diploms, medaļa, piemiņas kauss), kam nav atlīdzības nozīmes rakstura, bet ir morāla novērtējuma raksturs;
- darba devēja dāvanu, kas taksācijas gada laikā nepārsniedz 15 EUR;
- ienākumus no akciju pirkuma tiesību īstenošanas (arī saukti par akciju opcijām), izpildoties visiem likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izvirzītajiem kritērijiem;
- darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 EUR gadā (vidēji 40 EUR mēnesī) un darba devējs izpilda visus likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izvirzītos kritērijus;
- darba devēja iemaksas veselības apdrošināšanā, kuras nepārsniedz vai nu 10% no darbinieka gada bruto algas, vai 426,86 EUR (vērtē mazāko no limitiem);
- darba devēja iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras nepārsniedz 10% no darbinieka gada bruto algas.
Ja minētie kritēriji ir izpildīti, tad darba devējam un darbiniekam nav jāveic arī VSAOI, un minētie izdevumi neveido ar UIN apliekamo bāzi.
Darba koplīgumos var arī paredzēt, ka darba devējs regulāri organizē un apmaksā darbiniekiem kolektīva saliedēšanas pasākumus.
Piemēram, ja darba devējs izlemj sapulcēt visus darbiniekus ārpus biroja un pastāstīt par iepriekšējā finanšu gada nozīmīgākajiem uzņēmuma un tā darbinieku sasniegumiem, kur cita starpā tiks piedāvātas arī uzkodas un dzērieni darbiniekiem un arī kāds izklaides pasākums, tas neradītu papildu nodokļu slogu.
Līdz šim šāda veida pasākumi darbiniekiem tika uzskatīti par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, kas radīja UIN maksāšanas pienākumu. Šobrīd darba devējam ir iespēja neiekļaut šādu pasākumu izmaksas ar UIN apliekamajā bāzē, ja to izmaksas gadā nepārsniedz 5% no visu darbinieku iepriekšējā gada bruto algas (algas, no kurām veiktas VSAOI). Tas nozīmē, ka darba devējiem, kuri maksā saviem darbiniekiem lielākas algas, ir arī lielākas iespējas tērēt līdzekļus darbinieku motivēšanai, neuztraucoties par papildu nodokļu slogu. Turklāt tas ir arī veids, kā veicināt negodprātīgu nodokļu maksātāju vēlmi iznākt no pelēkās zonas un deklarēt patiesās darbinieku algas, jo tādējādi ir lielākas iespējas novirzīt naudas līdzekļus darbinieku motivēšanai un kolektīva saliedēšanai.
- ^ Dzimuši no 1980. līdz 1990. gadam.