Slimošana "uz papīra" izmaksā miljonus 

Slimošana "uz papīra" izmaksā miljonus 
Darba devējiem darbinieku slimības izmaksā 170 miljonus eiro gadā. Darba devējs var ziņot ārstam vai Veselības inspekcijai, ka darbinieks ir pārkāpis noteikto ārstēšanās režīmu (piemēram, sociālajos tīklos ir redzams, jūras malā sauļojoties). Ja ārsts konstatē pārkāpumu, darbinieks zaudē tiesības uz slimības pabalstu.
Foto: AdobeStock

Pērn no 245 iesniegumiem Veselības inspekcijai par nepamatotu slimības lapu izsniegšanu 45 sūdzības bija pamatotas. Šie fakti liecina, ka darba devēju satraukums par to, ka ārsti ne vienmēr pamatoti izsniedz slimības lapas, ir tikai likumsakarīgs. 

Atlaist nevar, jo slimo

Gana bieži ir dzirdēti stāsti, ka darba devēji sociālajos tīklos ierauga savus "saslimušos" darbiniekus gozējoties kādā kūrortā vai arī ierauga tos piestrādājam pie konkurenta. Tas, ka slimības lapu skaits pieaug vasarās, kad jāvāc siens, un skolēnu brīvlaikos, arī nevienu nepārsteidz. Dīvainas sakritības vērojamas arī publiskajā pārvaldē  – atliek pret kādu amatpesonu ierosināt disciplinārlietu vai aizrotēt netīkamā amatā, kā pienāk ziņa, ka cilvēkam ir slimības lapa. 

Teju ikviens darba devējs ir sastapies ar situāciju, kad darbinieks, kuram paredzēts darba uzteikums un kurš par to zina, "saslimst" un nereti pat uz pāris mēnešiem. To, ka pārsvarā darba devēju iesniegumi par nepamatotām darbnespējas lapām ir tieši šādos gadījumos, apliecina Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājs Andris Zīverts, kurš teic, ka tādi ir saņemti arī no publiskās pārvaldes iestādēm. To, ka izsniegto slimības lapu, turklāt B lapu, skaits pieaug, apliecina arī Labklājības ministrijas 2017. gada informatīvais ziņojums, kurā teikts: 2014. gadā slimības pabalsts (B lapa) tika piešķirts 222,9 tūkstošos gadījumu, bet 2016.gadā – jau 276,4 tūkstošos gadījumu.

Jānorāda, ka pašlaik nav uzskaites sistēmas, lai pateiktu, cik gada laikā tiek izsniegtas A lapas. Turklāt ir gadījumi, kad, beidzoties vienai A lapai, tūlīt pie cita speciālista tiek izņemta nākamā. 

Jāiesaistās valstij

Informatīvajā ziņojumā Labklājības ministrija ierosināja, ka darba devējs neapmaksā pirmās trīs slimības dienas, nevis tikai pirmo, kā tas ir pašlaik. Interesanti, ka pret šo ministrijas ierosinājumu iebilda toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs. Protams, bija arī iebildumi no arodbiedrībām, ka tas ir nesamērīgi attiecībā pret godīgiem darbiniekiem, kuri slimo un kādi ir vairums. Līdz ar to valdība šo priekšlikumu neatbalstīja.

LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns teic, ka Latvijas darba devēji šajā ziņā ir mazāk konkurētspējīgi par igauņiem, jo mums darba devējs slimības lapu apmaksā no 2. līdz 10. dienai, kamēr Igaunijā – no 4. līdz 8. Turklāt parasti ir jāmeklē saslimušā darbinieka aizstājējs, kam reizēm nākas aizvietojot strādāt virsstundas, kas, kā zināms, jāapmaksā dubultā. P. Leiškalns arī teic, ka objektīvu iemeslu dēļ ir darbinieku grupas, kuras slimo biežāk – gados vecāki cilvēki, invalīdi, cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem un kādām hroniskām kaitēm. Līdz ar to eksperta ierosinājums ir, ka konkrētām darbinieku grupām (iespējams, ar konkrētām diagnozēm) A lapu apmaksā iesaistās arī valsts. Citādi, ja viss smagums balstās tikai uz darba devēja pleciem, ir risks, ka viņš šādus cilvēkus negribēs ņemt darbā. Piemēram, īstenojot deinstitucionalizācijas procesu, kas paredz, ka šizofrēnijas slimnieki dzīvo nevis iestādē, bet grupu mājā un strādā, ir svarīgi, lai darba devēji nebaidītos šādus cilvēkus ņemt darbā. Tajā pašā laikā ir paredzami, ka viņi slimos biežāk nekā cilvēki bez veselības traucējumiem. Lai veicinātu šādu cilvēku, kā arī gados vecāku cilvēku nodarbinātību, zināmu daļu no A lapu apmaksas varētu veikt no sociālās apdrošināšanas budžeta. 

E-lapas kā risinājums

Gan veselības ministre Ilze Viņķele, gan A. Zīverts uzsver, ka līdz ar obligāto e-darbnespējas lapu ieviešanu nepamatoti izrakstīto lapu skaits noteikti mazinās un jautājums vairs nebūs aktuālajā dienaskārtībā. Tam sliecas piekrist arī P. Leiškalns, gan norādot, ka darba devējiem ir būtiski ieraudzīt, kad slimības lapa tiek atvērta, nevis kā pašlaik, kad tā redzama tikai pēc tās noslēgšanas. A. Zīverts piekrīt, ka tā ir darba devējiem svarīga informācija, tādēļ šā gada laikā sistēmā tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai būtu redzams, kad slimības lapa tiek atvērta.

Jānorāda, ka līdz tam, ja darba devējs vēlas pārliecināties par e-darbnespējas lapas atvēršanas faktu, pēc pacienta pieprasījuma ārsts vai pacients pats var nosūtīt šo informāciju uz darba devēja vai citu e-pastu.

Tāpat e-darbnespējas lapu iespējams izdrukāt. E-darbnespējas lapas izdrukai ir juridisks spēks arī bez ārsta zīmoga un paraksta. Informācija par e-darbnespējas lapu, kuru saņem darba devējs, neietver pacienta diagnozi. Tāpat kā līdz šim, darbnespējas lapā būs redzams darbnespējas cēlonis. Informācija par pacienta diagnozi, noslēdzot e-darbnespējas lapu, ir pieejama tikai pacientam un ārstējošajam ārstam, kurš to ir norādījis sistēmā. E-darbnespējas lapas arī sniegs Veselības inspekcijai iespēju analizēt izrakstīto lapu skaitu un ilgumu, būs arī redzami tie ģimenes ārsti, kuri tās izraksta biežāk, nekā tas ir vidēji.  

Darba devēja iespējas

Ja darba devējam ir aizdomas, ka darbiniekam slimības lapa izsniegta nepamatoti, viņš ar iesniegumu var vērsties Veselības inspekcijā. Ja pēc sūdzības atzīts, ka darba nespēja ir bijusi nepamatota, atkarībā no lietas apstākļiem tas varētu būt pamats, lai darba devējs prasītu darbiniekam atdot izmaksāto slimības naudu, disciplināri sodītu vai pat uzteiktu darba līgumu.

Tāpat darba devējs var ziņot ārstam vai Veselības inspekcijai, ka darbinieks ir pārkāpis noteikto ārstēšanās režīmu (piemēram, sociālajos tīklos ir redzams, jūrā peldoties).

Ja ārsts vai ārsta palīgs konstatē, ka ir noticis ārstēšanās režīma pārkāpums, viņš veic atzīmi darbnespējas lapas A un darbnespējas lapas B ailē "Atzīmes par ārsta vai ārsta palīga noteiktā režīma pārkāpšanu" un norāda datumu, kad noticis pārkāpums. Šādā situācijā darbinieks zaudē tiesības, piemēram, uz slimības pabalstu. 

10 slimošanas dienas bez lapas

Visai kardināls piedāvājums ir Latvijas Ārstu biedrības prezidentei un ģimenes ārstei Ilzei Aizsilniecei, kura uzskata, ka A lapas būtu jālikvidē, to vietā darba līgumā paredzot, ka 10 dienas gadā darbinieks var slimot bez slimības lapas un šīs dienas darba devējs apmaksā. Saskaņā ar dakteres teikto, šāda sistēma ir vairākās Eiropas valstīs. P. Leiškalns, taujāts par šādu risinājumu, teic, ka tur ir divas problēmas. Pirmā - ko darīt tad, ja darbinieks objektīvi slimo vairāk nekā 10 dienas gadā, un otrā – vai nebūs gana daudz gadījumu, kad darbinieki šīs desmit apmaksātās slimības dienas vienkārši izmantos kā papildu atvaļinājumu. Arī A. Zīverts norāda, ka desmit apmaksātas slimības dienas bez slimības lapas būtu pārāk liels slogs darba devējiem. Līdz ar to valsts institūcijas lielas cerības liek uz e-darbnespējas lapām, kam vajadzētu risināt sensitīvo jautājumu. Vienlaikus darba devēji vēlas aktualizēt jautājumu par valsts atbalstu A lapu apmaksā invalīdiem un darbiniekiem ar konkrētām diagnozēm. 

 

Informācijai

Nepamatotas slimības lapas pazīmes:

  • darbnespējas lapa izsniegta dienā, kad, pēc darba devēja rīcībā esošās informācijas, darbinieks nevarēja būt apmeklējis ārstniecības personu;
  • nav konstatējami apstākļi, kuru dēļ darbnespējas lapa izsniegta;
  • nav ievērota MK noteikumos Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība paredzētā dokumentu lietvedības kārtība.

itiesibas.lv