Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata

Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata

Cena (ieskaitot PVN): 45.89 €

Kā izprast Komerclikumu un atbilstoši rīkoties?

Lai gan ir pagājis diezgan ilgs laiks no Komerclikuma stāšanās spēkā, daudz kas Komerclikumā nav skaidrs, kā arī atsevišķu normu piemērošana praksē izraisa diskusijas.

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» palīdzēs orientēties uzņēmējdarbībā un komerctiesībās, sniedzot vadošo komerctiesību ekspertu komentārus un skaidrojumus, kur tiek izskatīti Komerclikuma un ar to saistīto normatīvo aktu juridiskie un finansiālie aspekti.

ZAB "TGS BALTIC"

TGS BALTIC

Rokasgrāmata veidota, balstoties uz ZAB TGS BALTIC pieredzi, kas gūta sadarbībā ar klientiem – meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem. ZAB Tark Grunte Sutkiene ir viens no vadošajiem advokātu birojiem Latvijā un Baltijā. Biroja advokāti sniedz juridiskos pakalpojumus visās komerctiesību jomās un nodrošina pārstāvību tiesvedībās. Jau kopš 1992. gada biroja advokāti aktīvi konsultē gan meža nozarē strādājošos uzņēmējus, gan valsts institūcijas, cita starpā sniedzot atbalstu dažādu objektu būvniecībā, derīgo izrakteņu ieguvē un vides tiesību jautājumu risināšanā.

Ivars Grunte
Ivars
Grunte
Biroja vadošais partneris

1991.gadā nodibināja un šobrīd ir TGS Baltic biroja vadošais partneris. Ivars praktizē tiesvedības un šķīrējtiesas, apvienošanas un iegādes, banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas un kapitāla tirgu un atvasināto tirgus instrumentu jomās. Viņam ir plaša pieredze starptautisku un vietējo kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību apvienošanas un iegādes darījumu nodrošināšanā un pārrobežu un vietējā reorganizācijā.1991.gadā nodibināja un šobrīd ir TGS Baltic biroja vadošais partneris. Ivars praktizē tiesvedības un šķīrējtiesas, apvienošanas un iegādes, banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas un kapitāla tirgu un atvasināto tirgus instrumentu jomās. Viņam ir plaša pieredze starptautisku un vietējo kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību apvienošanas un iegādes darījumu nodrošināšanā un pārrobežu un vietējā reorganizācijā.

Andra Rubene
Andra
Rubene

TGS Baltic partnere, Apvienošanas un iegādes prakses grupas un Konkurences tiesību prakses grupas vadītāja Latvijā. Viņa arī praktizē sabiedrību tiesību un komerctiesību, banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas un kapitāla tirgu un atvasināto tirgus instrumentu jomās. Andras pieredze aptver vairākas kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību pārrobežu apvienošanas, tostarp vairākas apvienošanas, izveidojot Eiropas komercsabiedrības. Diendienā viņa palīdz klientiem izveidot, pārvaldīt un reorganizēt sabiedrības, kā arī iegādāties un atsavināt uzņēmumus un sabiedrību kapitāla daļas vai akcijas dažādās industrijās.. Andra vada Dienas Biznesa izdotās Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas autoru grupu.

Linda Štrause
Linda
Štrause

TGS Baltic partnere un Nekustamo īpašumu prakses grupas vadītāja Latvijā. Viņas galvenās prakses jomas ir darījumi ar nekustamo īpašumu un būvniecība, enerģētika un infrastruktūras projekti, vides tiesības, administratīvās tiesības, publiskais iepirkums un publiskā un privātā partnerība. Lindai ir plaša pieredze liela apmēra projektos un īpaši sarežģītos darījumos, kas neietilpst ikdienas komercdarbības lokā. Viņa pastāvīgi palīdz klientiem lielu infrastruktūras projektu īstenošanā un ražotņu atvēršanā, darbības nodrošināšanā un paplašināšanā. Linda vada Dienas Biznesa izdotās Meža nozares rokasgrāmatas autoru grupu.

Inese Hazenfusa
Inese
Hazenfusa

TGS Baltic partnere un Banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas prakses grupas vadītāja Latvijā. Viņa praktizē arī apvienošanas un iegādes un sabiedrību tiesību un komerctiesību jomās. Inese konsultē gan finanšu institūcijas, gan arī to klientus. Viņai ir plaša pieredze kreditēšanas darījumos, kā arī saistīto nodrošinājumu jautājumos, tai skaitā ar pārrobežu elementu. Tāpat Inese ir guvusi plašu pieredzi kredītu portfeļu pārstrukturēšanā un to nodošanā. Pēdējā laikā īpašu uzmanība ir pievērsta finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un to darbības regulējumam. Piemēram, Inese sniedz konsultācijas par savstarpējo aizdevumu platformu un maksājumu iestāžu darbību, jaunu Fintech produktu ieviešanu.  Inese ir iekļauta Nasdaq Baltic Sertificēto konsultantu sarakstā.partnere un Banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas prakses grupas vadītāja Latvijā. Viņa praktizē arī apvienošanas un iegādes un sabiedrību tiesību un komerctiesību jomās. Inese konsultē kredītiestādes un citus klientus par kredītiestāžu darbības un finanšu instrumentu jautājumiem, kā arī kredītiestāžu klientu saistībām un nodrošinājumiem un to pārstrukturēšanu. Viņai ir plaša pieredze kredītiestāžu portfeļu pārstrukturēšanas jautājumos. Inese ir konsultējusi EBRD par siltumapgādes tiesisko regulējumu Latvijā un pārstāvējusi Eiropas Investīciju banku, veicot juridisko pētījumu JESSICA ieviešanai Latvijā.

Agnese Hartpenga
Agnese
Hartpenga

TGS Baltic partnere ar specializāciju tiesvedībā un šķīrējtiesā, publiskajā iepirkumā, publiskajā un privātajā partnerībā, administratīvajās tiesībās, valsts atbalsta jautājumos, enerģētikā un infrastruktūras projektos, telekomunikācijās un informācijas tehnoloģijās un farmācijas un ārstniecības tiesībās. Viņa konsultē klientus un ārvalstu konsultantus par vērienīgiem infrastruktūras attīstības projektiem. Agnese arī konsultē valsts atbalsta jautājumos, pārstāvot klientu intereses Eiropas Komisijā.ar specializāciju tiesvedībā un šķīrējtiesā, publiskajā iepirkumā, publiskajā un privātajā partnerībā, administratīvajās tiesībās, valsts atbalsta jautājumos, enerģētikā un infrastruktūras projektos, telekomunikācijās un informācijas tehnoloģijās un farmācijas un ārstniecības tiesībās. Viņa konsultē klientus un ārvalstu konsultantus par vērienīgiem infrastruktūras attīstības projektiem. Agnese arī konsultē valsts atbalsta jautājumos, pārstāvot klientu intereses Eiropas Komisijā.

Nauris Grigals
Nauris
Grigals

TGS Baltic asociētais partneris, zvērināts advokāts, korporatīvās un komerctiesību grupas vadītājs Latvijā ar specializāciju tiesvedības un šķīrējtiesas, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības, apvienošanas un iegādes, sabiedrību tiesību, komerctiesību un administratīvo tiesību jomā. Viņam ir plaša pieredze tiesvedības un šķīrējtiesas jomā. Nauris ikdienā sniedz juridisko palīdzību starptautiskiem un vietējiem klientiem juridisku strīdu risināšanā, tiesu un šķīrējtiesu procesos. Tāpat viņš konsultē un sniedz klientiem juridisko palīdzību īstenot nekustamo īpašumu, uzņēmumu un kapitāla daļu vai akciju iegādes un finansēšanas darījumus, parādu restrukturizāciju un piedziņu, kā arī konsultē tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas jautājumos.

 

Alise Eljašāne
Alise
Eljašāne

TGS Baltic vecākā juriste, sertificēta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciāliste, kuras specializācija ir banku un finanšu tiesības, tai skaitā kapitāla tirgi, finanšu iestāžu darbības atbilstība un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana. Viņa ir konsultējusi klientus (finanšu institūcijas) darbības atbilstības jautājumos, sniegusi juridisko palīdzību ieguldījumu fondu (UCITS) pārrobežu apvienošanā, izstrādājusi nepieciešamos dokumentu standartformas obligāciju emisijai un iekļaušanai Nasdaq Riga regulētajā tirgū. Alisei ir liela pieredze finanšu iestāžu licencēšanas jautājumos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā – viņa ir sagatavojusi nepieciešamos juridiskos dokumentus ieguldījumu brokeru sabiedrības, maksājumu iestādes, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku licencēšanai, kā arī reģistrējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijā vairākus jaunus alternatīvo ieguldījumu fondus.

 

Māra Stabulniece
Māra
Stabulniece

TGS BALTIC zvērināta advokāte, TGS Baltic Konkurences tiesību prakses grupas vadītāja, ar specializāciju arī publiskā iepirkuma, publiskās privātās partnerības, enerģētikas, konstitucionālo un administratīvo tiesību jomās. Māra konsultē klientus par visiem konkurences tiesību jautājumiem un pārstāv klientu intereses Konkurences padomē un tiesās, tai skaitā Konkurences padomes izmeklēšanu laikā. Tāpat Mārai ir plaša pieredze, palīdzot pasūtītājiem īstenot publisko iepirkumu procesus, nodrošinot piegādātāju sekmīgu dalību iepirkumos un pārstāvot klientus Iepirkumu uzraudzības birojā un tiesā. No 2010. līdz 2012.gadam Māra kā Iepirkumu uzraudzības biroja juriste bija iesniegumu izskatīšanas komisiju sastāvā un pārstāvēja biroju tiesā.

Aija Kreicberga
Aija
Kreicberga

TGS Baltic zvērināta advokāta palīdze ar specializāciju nekustamo īpašumu un būvniecības, kā arī sabiedrības tiesību un administratīvo tiesību jomā. Aija konsultē klientus par dažādiem ar nekustamo īpašumu iegādi, atsavināšanu un izmantošanu saistītiem jautājumiem, veic nekustamo īpašumu padziļinātas pārbaudes, sagatavo darījumu dokumentus. Tāpat viņa konsultē klientus gan par ikdienas komercdarbības jautājumiem, gan sarežģītos darījumos, kas neietilpst ikdienas komercdarbības lokā. Ievērojama jurista darba pieredze gūta, strādājot juridiskajā birojā un mobilo sakaru operatora uzņēmumā Latvijas Mobilais Telefons.

 

Raivis Znotiņš
Raivis
Znotiņš

TGS Baltic Banku un finanšu tiesību, apdrošināšanas prakses grupas jurists. Viņš praktizē arī apvienošanas un iegādes, sabiedrību tiesību, komerctiesību, maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības un nekustamā īpašuma jomā. Advokātu birojā  TGS Baltic darbojas kopš 2015.gada. Iepriekš Raivis guvis plašu pieredzi, 10 gadus strādājot Baltic International Bank. Kopš 2008.gada viņš kā bankas kredītkomitejas loceklis piedalījās lēmumu pieņemšanā par kreditēšanas darījumiem. Kopš 2005.gada, būdams bankas jurists, Raivis nodrošināja bankas juridisko atbalstu tādās jomās kā klientu kreditēšana, starpbanku vienošanās saistībā ar kreditēšanas darījumiem, trasta darījumi ar kreditēšanas elementiem, darījuma kontu apkalpošana, tirdzniecības finansēšana, akreditīvi, dokumentārais inkaso, bankas galvojumu (garantiju) izsniegšana, norēķina karšu un kredītkaršu izsniegšana un apkalpošana, prasījuma tiesību nodošanas darījumi (cesijas), kredītu un citu parāda saistību piedziņas jautājumi, pārstāvība tiesā un šķīrējtiesā, kā arī sadarbības nodrošināšana tiesas nolēmumu izpildes procesā, debitoru maksātnespējas procesa jautājumi, kredītu restrukturizācijas jautājumi, ar nekustamo īpašumu būvniecību, iegādi, apsaimniekošanu un atsavināšanu saistītie jautājumi, līgumu projektu, bankas politiku, procedūru, instrukciju un citu iekšējo normatīvo aktu izstrāde.

Gundars Madelis
Gundars
Madelis

TGS Baltic jurists, kurš specializējas strīdu atrisināšanas un šķīrējtiesu, sabiedrību tiesību, darījumos ar nekustamo īpašumu, pārstrukturizācijas un maksātnespējas, komerctiesību un vides tiesību jomās. Viņam ir pieredze sarežģītās parādu atgūšanas lietās, tiesvedībā, maksātnespējas procesā un tiesiskās aizsardzības procesā, pārstāvot AS Norvik Banka sarežģītā strīdā ar bankas parādnieku (vēja enerģijas ražotāji) grupu. Viņš ir piedalījies Maksātnespējas administrācijas normatīvo aktu izstrādē (Maksātnespējas likumā un normatīvajos aktos, kas pieņemti, pamatojoties uz likumu). Gundars ir pasniedzis lekcijas un seminārus Latvijas Maksātnespējas administratoru asociācijas un Maksātnespējas administrācijas organizētajās apmācībās un praktiskajos semināros praktizējošiem un potenciālajiem maksātnespējas administratoriem.

Rūdolfs Vilsons
Rūdolfs
Vilsons

TGS Baltic Apvienošanas un iegādes prakses grupas un Nodokļu prakses grupas jurists, sertificēts nodokļu konsultants, kurš praktizē arī korporatīvo tiesību un komerctiesību jomā. Advokātu birojā TGS Baltic praktizē kopš 2015.gada. Iepriekš guvis plašu pieredzi, vairāk nekā 8 gadus strādājot nodokļu konsultāciju, darījumu nodrošināšanas un audita sabiedrībās, t.sk. Ernst & Young Baltic, TaxLink Baltic. Rūdolfs konsultē Latvijas un ārvalstu klientus nodokļu piemērošanas un juridiskajos jautājumos, nodarbojas ar klientu darījumu izvērtēšanu un strukturēšanu, analizējot nodokļu un juridiskās sekas. Ir pieredze kapitāla daļu, uzņēmumu un aktīvu padziļinātā izpētē, sagatavošanā pārdošanai, reorganizācijas, pirkuma un pārdošanas darījumu sagatavošanā un īstenošanā. Viņš konsultē klientus jautājumos par investīciju projektiem, uzņēmumu nodokļu un citu risku vadības sistēmu izstrādi, kā arī izvērtē komersantu ieviesto procesu (t.sk. operacionālo un nodokļu piemērošanas) atbilstību normatīvo aktu un labās prakses prasībām. Rūdolfs pārstāv klientus arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu pārbaudēs, sniedz atbalstu klientiem VID lēmumu apstrīdēšanā un pārsūdzēšanā.

Liene Šķiņķe
Liene
Šķiņķe

TGS Baltic zvērināta advokāta palīdze ar specializāciju tiesvedībās un šķīrējtiesās, kā arī sabiedrību tiesībās un komerctiesībās. Viņa sniedz juridiskos atzinumus par sabiedrību tiesību un komerctiesību jautājumiem un sagatavo pamatojumus klientu prasībām tiesās un šķīrējtiesās. Strādājot par vecāko juristi AS Reverta Vadības juridiskā atbalsta nodaļā, Liene ir guvusi ievērojamu pieredzi banku un finanšu tiesībās, kā arī ar sabiedrību tiesību un komerctiesību jautājumiem saistītās tiesvedībās Latvijā un ārvalstīs. No 2009. līdz 2010.gadam savas zināšanas papildinājusi, studējot un praktizējot Vācijā.

 

Kalvis Krūmiņš
Kalvis
Krūmiņš

TGS BALTIC zvērināta advokāta palīgs, sertificēts datu aizsardzības speciālists, ar specializāciju tiesvedības un šķīrējtiesas, sabiedrību tiesību, komerctiesību un administratīvo tiesību jomā. Advokātu birojā TGS Baltic praktizē kopš 2015.gada. Kalvis guvis plašu pieredzi tiesvedības jomā, strādājot par Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta Juridiskās nodaļas juriskonsultu un Latvijas Republikas valsts drošības iestādē. Ikdienā sniedz juridisko palīdzību starptautiskiem un vietējiem klientiem juridisku strīdu risināšanā, tiesu un šķīrējtiesu procesos.

Reinis Grunte
Reinis
Grunte

TGS Baltic jurists, kurš sniedz atbalstu sabiedrību tiesību un komerctiesību, banku un finanšu tiesību un imigrācijas jomās. Viņš veic sabiedrību un uzņēmumu padziļinātas pārbaudes un sagatavo dokumentus par sabiedrību pārvaldi un darījumiem ar sabiedrību kapitāla daļām (akcijām) un uzņēmumiem. Reinis regulāri palīdz kredītiestādēm un problemātisko aktīvu pārvaldītājiem dažādos parādu piedziņas un nekustamo īpašumu darījumos.

 

Jānis Kāršenieks
Jānis
Kāršenieks

TGS Baltic jurists un datu aizsardzības speciālists. Jāņa galvenā darbības jomas ir datu apstrāde un aprite. Jānis ir guvis plašu pieredzi datu aizsardzības jomā, strādājot trīs gadus par Datu valsts inspekcijas Personas datu apstrādes uzraudzības nodaļas vadītāju un citos Datu valsts inspekcijas vadošajos amatos, tai skaitā iestādes direktora pienākumu izpildītājs.

Toms Tīdemanis
Toms
Tīdemanis

TGS Baltic jurists ar specializāciju mazās un vidējās uzņēmējdarbības tiesiskajā nodrošinājumā, kā arī nekustamā īpašuma tirgus tiesiskajā nodrošinājumā. Iepriekš Toms ir guvis pieredzi administratīvajās tiesībās pildot tiesneša palīga pienākumus Administratīvajā rajona tiesā, kā arī jurista amatā Baltic Taxi uzņēmumu grupā gūta pieredze komerctiesībās, publisko iepirkumu un autopārvadājumu jomā.

Vladlena Rudusāne-Simiča
Vladlena
Rudusāne-Simiča
juriste

Vladlena Rudusāne-Simiča ir juriste ar vairāk nekā 6 gadu pieredzi konkurences tiesību, ES tiesību un regulēto jomu tiesībās. Pirms pievienošanās TGS Baltic Vladlena trīs gadus strādāja advokātu birojā BDK Advokati (Belgradā, Serbijā), kas ir viens no vadošajiem advokātu birojiem Balkānu reģionā, kur Vladlena galvenokārt specializējās konkurences un valsts atbalsta tiesību jautājumos, konsultējot dažādu industriju klientus (tostarp, farmakoloģijas, mazumtirdzniecības un enerģētikas nozarē) atbilstības un apvienošanas kontroles jautājumos.

E-pasts: vladlena.rudusane-simica@tgsbaltic.com

Tālrunis: +371 67889999

Ginta Valtere
Ginta
Valtere
juriste

Ginta Valtere ir TGS Baltic juriste ar vairāk nekā 7 gadu pieredzi, kas iegūta, strādājot Iepirkumu uzraudzības birojā un Administratīvajā rajona tiesā. Savā praksē Ginta veiksmīgi risinājusi tādus publisko iepirkumu problēmjautājumus kā nepamatoti lētu piedāvājumu konstatēšana, tehnisko piedāvājumu un kvalifikācijas atbilstības pierādīšana, iepirkuma procedūru nepamatota pārtraukšana un citus.

E-pasts: ginta.valtere@tgsbaltic.com

Tālrunis: +371 67889999

Kaspars Treilibs
Kaspars
Treilibs

TGS Baltic zvērināta advokāta palīgs, kurš praktizē starptautisko un Eiropas Savienības tiesību, banku, finanšu un komerctiesību jomās. Līdzšinējo pieredzi guvis strādājot komercbankā par jurista palīgu. Kasparam ir iegūtas prasmes dokumentu par sabiedrību pārvaldi sagatavošanā, kā arī civillietu tiesvedībās.

Zane Skļamina
Zane
Skļamina

TGS Baltic jurista palīdze, kura praktizē Eiropas Savienības tiesību un datu aizsardzības jomā. Zanei ir pieredze ar dažādām Eiropas regulām un to piemērošanu uzņēmuma procesiem un procedūrām, lai novērstu jebkādas likuma neatbilstības, kas varētu radīt finansiālus zaudējumus uzņēmumam.

Mārtiņš Galzons
Mārtiņš
Galzons

TGS Baltic jurista palīgs, kurš praktizē administratīvo tiesību, konkurences tiesību, komerctiesību un banku un finanšu jomā. Viņš ir sniedzis palīdzību tirgus dalībnieku apvienošanās procesu ietvaros, sagatavojot Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku iekšējo dokumentāciju.

Aigars Strupišs
Aigars
Strupišs

Piedalījies daudzu komerctiesību normatīvo aktu izstrādāšanā, tai skaitā strādājis pie Maksātnespējas likuma, Komercķīlu likuma, Kredītiestāžu likuma grozījumiem saistībā ar kredītiestāžu maksātnespējas jautājumiem, vadījis Komerclikuma izstrādi. Nodarbojas ar juridiskajām konsultācijām, konsultējot gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējus, valsts iestādes un starptautiskās organizācijas, pasniedz komerctiesību kursu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un ir daudzu ar komerctiesībām saistītu publikāciju autors.

Jānis Endziņš
Jānis
Endziņš

Tiesību zinātņu maģistrs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs. No 2002. gada līdz 2007. gadam bija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs. Piedalījies daudzu normatīvo aktu sagatavošanā, tai skaitā vadījis Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma izstrādes darba grupu. Pasniedz komerctiesību kursu Biznesa augstskolas Turība Juridiskajā fakultātē.

Sandra Dzerele
Sandra
Dzerele

Zvērināta revidente, Sandra Dzerele un partneri dibinātāja un partnere, eksperte prasījuma tiesību un kapitāla daļu novērtēšanā. Grāmatvedības un finanšu konsultāciju jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus, un revīzijas prakse ir kopš 1995. gada. Sandra Dzerele 2005. gadā tika iekļauta Komercreģistra iestādes sarakstā kā eksperte prasījuma tiesību un kapitāla daļu novērtēšanā. Savā revīzijas praksē ir piedalījusies vairāku lielu Latvijas uzņēmumu revīzijās, kuru darbības jomas ir enerģētika, pārtikas rūpniecība, ražošana un kuģu būve, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tīkli u. c., kā arī sniegusi konsultācijas uzskaites sistēmu izveidošanas jomā. Kopš 1999. gada Sandra sadarbībā ar profesionālām apmācību kompānijām gatavo un vada seminārus finanšu grāmatvedības, revīzijas un komercdarbības jomās. No 1996. gada līdz 2011. gadam Sandra Dzerele bija Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle, no 2005. gada līdz 2011. gadam – Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izglītības centra pilnvarniece, savukārt kopš 2011. gada Sandra ir šīs asociācijas Ētikas komitejas locekle.

23.03.2016

Ārpustiesas parādu restrukturizācija un Maksātnespējas likuma tiesiskais regulējums

Ārpustiesas parādu restrukturizācija un Maksātnespējas likuma tiesiskais regulējums – rokasgrāmatas jaunākie papildinājumi, kas palīdzēs orientēties tiesiskās aizsardzības un juridiskās personas maksātnespējas procesa jautājumos.

Rokasgrāmatas autora ZAB Tark Grunte Sutkiene juristu un advokātu komanda ir aktualizējusi un papildinājusi maksātnespējas nodaļu, sagatavojot detalizētus komentārus un skaidrojumus par ārpustiesas parādu restrukturizāciju, tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu. Rokasgrāmata cita starpā papildināta ar ārpustiesas parādu restrukturizācijas vadlīnijām un atsaucēm uz tiesu praksi.

ZAB Tark Grunte Sutkiene aplūkojis būtiskākās novitātes maksātnespējas procesa regulējumā un tiesu praksē, detalizēti aprakstot finanšu grūtību iespējamos risinājumus – ārpustiesas parādu restrukturizāciju, tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Nākamajos rokasgrāmatas papildinājumos tiks ietvertas nodaļas par jautājumiem, kas regulē fiziskās personas maksātnespējas procesu, tai skaitā aplūkoti tādi jaunieviesti instrumenti kā «ģimenes maksātnespējas process» un «noliktais atslēgu princips».

Ar šo papildinājumu jaunumiem plašāk var iepazīties rokasgrāmatā – 8.3. «Maksātnespēja»:

  • 8.3.1. «Iespējamie finanšu grūtību risinājumi»;
  • 8.3.2. «Ārpustiesas parādu restrukturizācija»;
  • 8.3.3. «Maksātnespējas likuma regulējums»;
  • 8.3.4. «Tiesiskās aizsardzības process»:
    • 8.3.4.1. «Tiesiskās aizsardzības procesa subjekti»;
    • 8.3.4.2. «Tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšana, uzsākšanas ierobežojumi, pieteikums un tā iesniegšana tiesā»;
    • 8.3.4.3. «Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana»;
    • 8.3.4.4. «Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas»;
    • 8.3.4.5. «Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, tā izstrāde un saskaņošana Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes»;
    • 8.3.4.6. «Administrators un administratora iecelšana tiesiskās aizsardzības procesā»;
    • 8.3.4.7. «Administratora atzinums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu»;
    • 8.3.4.8. «Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšana tiesā un spriedums tiesiskās aizsardzības procesa lietā»;
    • 8.3.4.9. «Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas»;
    • 8.3.4.10. «Tiesiskās aizsardzības procesa termiņš un plāna grozīšana»;
    • 8.3.4.11. «Parādnieka rīcības ierobežojumi un pienākumi»;
    • 8.3.4.12. «Administratora darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā»;
    • 8.3.4.13. «Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana»;
    • 8.3.4.14. «Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process»;
  • 8.3.5. «Juridiskās personas maksātnespējas process»:
    • 8.3.5.1. «Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti»;
    • 8.3.5.2. «Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšana»;
    • 8.3.5.3. «Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas»;
    • 8.3.5.4. «Administrators. Administratora pilnvaras, pienākumi un tiesības pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas»;
    • 8.3.5.5. «Parādnieka pārstāvis. Parādnieka pārstāvja pienākumi un tiesības juridiskās personas maksātnespējas procesā. Valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu»;
    • 8.3.5.6. «Kreditoru prasījumi»;
    • 8.3.5.7. «Kreditoru informēšanas pienākums un kreditoru iebildumi par administratora rīcību»;
    • 8.3.5.8. «Kreditoru sapulce»;
    • 8.3.5.9. «Mantas realizācija juridiskās personas maksātnespējas procesā»;
    • 8.3.5.10. «Kreditoru prasījumu apmierināšana juridiskās personas maksātnespējas procesā»;
    • 8.3.5.11. «Juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšana»;
    • 8.3.5.12. «Pāreja no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu».
23.12.2015

Jaunākā judikatūra par dalībnieku lēmumu atzīšanu

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» jaunākajos papildinājumos – komerctiesību advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene juristu un advokātu komentāros jaunākā judikatūra par dalībnieku lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un UR lēmums attiecībā par kapitāla daļu kārtas numuru piešķiršanu:

  • Kādos gadījumos pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā uzskatāmi par tik būtiskiem, lai lēmums tiktu atzīts par spēkā neesošu? Cik liela nozīme vai šādu pārkāpumu rezultātā ir aizskartas prasītāja tiesības un tiesiskās intereses?
  • Kuri dalībnieku sapulces lēmumi pārsūdzami Jelgavas tiesā, kura izskata reiderisma jautājumus, un kuri vispārējā tiesvedības kārtībā?
  • Kā piešķirami sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu kārtas numuri, ja sabiedrībā ir vairāki dalībnieki un denominācijas rezultātā rodas jaunas kapitāla daļas?

To visu var skatīt šādās rokasgrāmatas nodaļās un apakšnodaļās:

  • 3.1.6. «Dalībnieku konflikti un to risinājumi» – mazākumdalībnieku aizsardzība, dalībnieku lēmumu atzīšana par spēkā neesošu, tiesu piekritības jautājumi lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem;
  • 4.1. «Pamatkapitāls un tā veidi» – pamatkapitāla izteikšana eiro, izplatītākās kļūdas, izsakot pamatkapitālu eiro.

Piemēram,
«Likums nosaka, ka dalībnieku lēmums, neatkarīgi no tā, vai tas pieņemts dalībnieku sapulcē vai aptaujas kārtībā, var tikt atzīts par spēkā neesošu jebkurā no šādiem gadījumiem:

  • 1) pieņemtais lēmums pēc satura neatbilst likumam vai statūtiem (piemēram, pieņemts lēmums par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, lai gan šādu lēmumu dalībnieki paši pieņemt nevar);
    2) šā lēmuma pieņemšanas procedūra nav atbildusi likumam vai statūtiem (piemēram, lēmums pieņemts ar vienkāršo balsu vairākumu, bet statūtos noteikts kvalificētais balsu vairākums);
    3) pieļauti būtiski pārkāpumi sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanā (piemēram, dalībnieks nav uzaicināts uz sapulci, vai arī sapulce izsludināta nesamērīgi īsu laiku pirms tās norises, kas objektīvi neļauj dalībniekam nodrošināt savu vai pārstāvja ierašanos sapulcē, lai gan likums nosaka izsludināšanu vismaz divas nedēļas pirms tās, kā arī papildus minētajam lietas apstākļi liecinātu, ka gadījumā, ja procedūra būtu ievērota, lēmums būtu citāds) [..]».

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» sadarbībā ar tās autoriem komerctiesību advokātu biroju Tark Grunte Sutkiene palīdzēs rast atbildes gan uz jautājumiem, kas saistīti ar grozījumiem Komerclikumā attiecībā uz termiņu, kādā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz aktuālais dalībnieku reģistrs viena dalībnieka SIA un kādā SIA un AS jāizsaka pamatkapitāls eiro, gan sniegs ieskatu plānotajos grozījumos likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru».

24.09.2015

Vai valdes sēdes var notikt attālināti?

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatas» jaunākajos papildinājumos – komerctiesību advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene juristu un advokātu komentāros iekļauts Uzņēmuma reģistra viedoklis par valdes un padomes sēžu attālinātu sasaukšanu, sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Vai Komerclikums pilnībā pieļauj attālinātu sabiedrību pārvaldi, izmantojot visus mūsdienīgos sakaru līdzekļus?
  • Vai valdes sēdes var notikt attālināti?
  • Ar kādiem sakaru līdzekļiem var noturēt padomes sēdes attālināti? Vai attālinātu sēžu noturēšana ir iespējama tikai telefoniski vai arī ar e-pasta, īsziņu un sarakstes programmatūru (Skype, WhatsApp u.tml.) starpniecību?

Atbilstoši skatot rokasgrāmatu, papildinātas šādas nodaļas un apakšnodaļas:

  • 3.2.5. «Padomes darbība un lēmumu pieņemšana»;
  • 3.3.8. «Valdes darbība un lēmumu pieņemšana».

Tāpat arī aktualizēta 4.6.1. «Dokumentu paraugi SIA pamatkapitāla palielināšanai, izlaižot jaunas daļas» un 4.6.2. «Dokumentu paraugi SIA pamatkapitāla palielināšanai pēc gada pārskata vai saimnieciskās darbības pārskata par gadu īsāku laika posmu apstiprināšanas, palielinot esošo daļu nominālvērtību».

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» sadarbībā ar tās autoriem komerctiesību advokātu biroju Tark Grunte Sutkiene palīdzēs rast atbildes gan uz jautājumiem, kas saistīti ar grozījumiem Komerclikumā attiecībā uz termiņu, kādā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz aktuālais dalībnieku reģistrs viena dalībnieka SIA un kādā SIA un AS jāizsaka pamatkapitāls eiro, gan sniegs ieskatu plānotajos grozījumos likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru».

19.06.2015

Kādus atvieglojumus SIA un AS paredz grozījumi Komerclikumā attiecībā uz pamatkapitāla izteikšanu eiro?

«Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» sadarbībā ar tās autoriem komerctiesību advokātu biroju Tark Grunte Sutkiene palīdzēs rast atbildes gan uz jautājumiem, kas saistīti ar grozījumiem Komerclikumā attiecībā uz termiņu, kādā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz aktuālais dalībnieku reģistrs viena dalībnieka SIA un kādā SIA un AS jāizsaka pamatkapitāls eiro, gan sniegs ieskatu plānotajos grozījumos likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru»:

  • Kādas izmaiņas ieviesīs plānotie grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru», paredzot līdzšinējās Uzņēmumu reģistra reģistrācijas piekritības atcelšanu?
  • Kādus atvieglojumus viena dalībnieka SIA paredz grozījumi Komerclikumā attiecībā uz aktuālā dalībnieku reģistra noformēšanu un iesniegšanu Uzņēmumu reģistram?
  • Kādus atvieglojumus SIA un AS paredz grozījumi Komerclikumā attiecībā uz pamatkapitāla izteikšanu eiro?

Abonentizdevuma jaunākajos papildinājumos uzzināsiet komerctiesību advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene juristu un advokātu komentārus par šādām tēmām:

  • plānotie grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru», kas paredz izmaiņas līdzšinējā pieteikumu Uzņēmumu reģistram iesniegšanas kārtībā;
  • termiņš, kādā viena dalībnieka SIA jānoformē un jāiesniedz aktuālais dalībnieku reģistrs Uzņēmumu reģistram, stājoties spēkā grozījumiem Komerclikumā;
  • termiņš, kādā sabiedrībām jāizsaka pamatkapitāls eiro, stājoties spēkā grozījumiem Komerclikumā;
  • sabiedrības padomes darbība un lēmumu pieņemšana.

Atbilstoši skatot rokasgrāmatu, papildinātas šādas nodaļas un apakšnodaļas:

  • 3.2.5. «Padomes darbība un lēmumu pieņemšana»;
  • 4.1. «Pamatkapitāls un tā veidi» – pamatkapitāla izteikšana eiro, laika posms, kurā jāveic pamatkapitāla izteikšana eiro
  • 4.4. «Daļu uzskaite»;
  • 12.1.2. «Kā komercreģistrs ir organizēts».
25.03.2015

Gaidāmās izmaiņas līdzšinējā pieteikumu Uzņēmumu reģistram iesniegšanas kārtībā

Abonentizdevuma jaunākajos papildinājumos uzzināsiet komerctiesību advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene juristu un advokātu komentārus par šādām tēmām:

  • plānotie grozījumi Komerclikumā, kas paredz izmaiņas līdzšinējā pieteikumu Uzņēmumu reģistram iesniegšanas kārtībā;
  • kārtība, kādā valsts budžetam atlīdzināmi juridiskas personas nokavētie nodokļu maksājumi;
  • jaunākā tiesu prakse lietās par kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildību.

Līdz ar to «Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata» palīdzēs rast atbildes gan uz jautājumiem, kas saistīti ar grozījumiem likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» un likumā «Par nodokļiem un nodevām», gan sniegs ieskatu plānotajos grozījumos Komerclikumā:

  • Kādas izmaiņas ieviesīs grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» un plānotie grozījumi Komerclikumā attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu Uzņēmumu reģistram, un kas būs jāņem vērā sabiedrībām, kuru valdes locekļi nav ES dalībvalsts vai EEZ valsts pilsoņi?
  • Kādos gadījumos valdes loceklis ir atbildīgs par juridiskas personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem?
  • Ko paredz grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru», kas regulē Uzņēmumu reģistra rīcību attiecībā uz saņemto VID informāciju par riska adresēm?

Atbilstoši skatot rokasgrāmatu:

  • 2.6. «SIA juridiskā adrese» – skaidrotas izmaiņas, kas paredz Uzņēmumu reģistra rīcību attiecībā uz saņemto Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par riska adresēm (grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru»). Tāpat arī autori akcentē, kāda nodokļu maksātāja adrese ir uzskatāma par riska adresi;
  • 3.3.9. «Valdes locekļu atbildība» – par Juridiskas personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu (atbilstoši likumu «Par nodokļiem un nodevām» jaunajai XI nodaļai), kas noteic, ka turpmāk Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības uzsākt procesu par juridiskas personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu valsts budžetam no personas, kura ir bijusi attiecīgās juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad šie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies, ar nosacījumu, ka īstenojas noteikti kritēriji;
  • 12.1.4. «Pieteikums komercreģistra iestādei» – par likuma «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» jaunākajiem grozījumiem, kas spēkā ar šī gada 1. janvāri. Likuma jaunā norma nosaka, ka  Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par kapitālsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā vai lēmumu par izmaiņām kapitālsabiedrības valdes sastāvā tikai tad, ja vismaz viens no kapitālsabiedrības valdes locekļiem ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis. Tāpat autori akcentē būtiskus jautājumus, kurus likumprojekts nerisina.

Savukārt 3. nodaļas «Sabiedrības pārvaldes struktūra» 3.8. apakšnodaļa «Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi» ir papildināta ar šādu noderīgu informāciju:

  • 3.8.10. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 27. maija spriedums lietā Nr.SKC-102/2014 – jēdziena «krietns un rūpīgs saimnieks» piemērošana un nosacījumi valdes locekļu atbrīvošanai no atbildības;
  • 3.8.11. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2011. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr.C32165308 – sabiedrības valdes atbildība par attaisnojošo dokumentu nesaglabāšanu;
  • 3.8.12. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu palātas 2011. gada 14. jūlija spriedums Nr.PAC-0223 – sabiedrības valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem iestājas tikai tad, ja īstenojas trīs tālāk minētie priekšnoteikumi;
  • 3.8.13. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas2011. gada 24. novembra spriedums Nr.PAC-0400 – sabiedrības valdes locekļa atbildība par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu.