Uzņēmuma pāreja citai personai
2020.gada 10.jūlijs
ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, vecākā eksperte Iveta Ceple norāda, ka būtiska loma uzņēmuma pārejas regulējuma izpratnei ir arī Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) nolēmumos atrodamajai atbilstošās Direktīvas interpretācijai.
Foto: ZAB "Ellex Kļaviņš"
No EST prakses var secināt, ka atkarībā no saimnieciskās darbības veida ir iespējams izdalīt šādus uzņēmumu veidojošus pamatelementus:
- aktīvi un darbinieki;
- aktīvi;
- darbinieki;
- darbība.
Šajā sakarā EST nolēmumos ir atzīts šādi:
- Aktīvi un darbinieki. Jēdziens "vienība" attiecas uz organizētu personu un aktīvu kopumu, kuri nodrošina saimnieciskās darbības veikšanu tam raksturīgā mērķa sasniegšanai[1]. Tātad saimniecisko vienību veidojošie pamatelementi var būt abi kopā – aktīvi un darbinieki;
- Aktīvi. Ja netiek pārņemti pakalpojumu veikšanai nepieciešamie aktīvi, saimnieciskās vienības identitāte var arī netikt saglabāta un izrietoši neizpildās uzņēmuma pārejas kritēriji. Piemēram, publisko autobusu transportu, ko veic saskaņā ar grafiku, nevar uzskatīt par darbību, kas pamatā balstās uz darbaspēku, jo šai darbībai nepieciešamas iekārtas un autotehnika. Šādā sektorā darbības veikšanā liela nozīme ir materiālajiem aktīviem. Tāpēc gadījumā, ja nenotiek ievērojamas šādu aktīvu, kas nepieciešami pienācīgam saimnieciskās vienības darbam, daļas pāreja no iepriekšējā pie jaunā izpildītāja, jāsecina, ka vienība nesaglabā savu identitāti[2].
Ja tiek nodoti aktīvi, kas veido uzņēmumu, tad atbilstoši uzņēmuma pārejas regulējumam jāpāriet arī darba devēja tiesībām un pienākumiem attiecībā uz darbiniekiem, kuri strādāja nodotajā uzņēmumā, tai skaitā, izmantojot šos aktīvus darba izpildei;
- Darbinieki. Par saimniecisko vienību sektoros, kuros ir nepieciešams liels darbaspēka apjoms ("labour-intensive sectors"), var tikt uzskatīta kopējā darbībā pastāvīgi iesaistīta darbinieku grupa. Šāda vienība ir spējīga uzturēt savu identitāti pēc tās pārejas, jo jaunais darba devējs nevis vienkārši veic attiecīgo darbību, bet arī skaita un prasmju ziņā pārņem lielāko daļu darbinieku, kurus viņa priekšgājējs ir īpaši norīkojis šī darba veikšanai[3].
Saimnieciskajai vienībai jābūt pietiekoši strukturētai un autonomai, bet tai nav obligāti jābūt ievērojamiem materiālajiem vai nemateriālajiem aktīviem. Noteiktos sektoros, piemēram, telpu uzkopšanā, nepieciešamie aktīvi bieži vien ir minimāli un darbība pamatā balstās uz darbaspēku. Tādējādi organizēta algota darbaspēka grupa, kura ir īpaši un pastāvīgi norīkota kopēja darba veikšanai, ja nav citu ražošanas faktoru, var tikt uzskatīta par saimniecisku vienību[4].
Var pieminēt, ka EKT neatzina sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus par tādiem, kuri pamatā balstās uz darbaspēku, jo to sniegšanā ir nepieciešams nozīmīgs aprīkojums. Tā kādā lietā slimnīca izbeidza līgumu par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu tai ar esošo pakalpojumu sniedzēju un noslēdza jaunu līgumu ar citu pakalpojumu sniedzēju. Aprīkojumu (telpas, ūdeni, u.tml.) gan pirmajam, gan otrajam pakalpojumu sniedzējam nodrošināja slimnīca. Otrais pakalpojumu sniedzējs bija izteicis nodomu nepārņemt pirmā pakalpojumu sniedzēja darbiniekus. Uzņēmuma pārejas konstatēšanai pietika ar to, ka otrajam pakalpojumu sniedzējam tika nodoti izmantošanā būtiski aktīvi, ko tādu pašu pakalpojumu sniegšanai pirms tam izmantoja pirmais pakalpojumu sniedzējs[5];
- Darbība. Īpaša rakstura darbības, kas uzskatāmas par neatkarīgām funkcijām, var atbilstošos apstākļos būt pielīdzinātas saimnieciskajai darbībai vai tās daļai Direktīvas izpratnē. Ņemot vērā visus attiecīgo darbību raksturojošos faktiskos apstākļus, jāvērtē, vai jaunais pakalpojumu sniedzējs faktiski veic vai atsāk veikt funkcijas, kas tika veiktas pirms tam, tādos pašos vai līdzīgos darbības veidos. Piemēram, kādā uzņēmuma pārejas lietā pašvaldība pārtrauca atbalsta maksājumus vienam nodibinājumam, kurš sniedza palīdzību no narkotiskajām vielām atkarīgām personām, un piešķīra atbalsta maksājumus citam nodibinājumam, kurš turpināja veikt pirmā nodibinājuma iepriekš veiktās funkcijas[6].
- ^ EST lieta C-13/95 Süzen v Zehnacker Gebäudereinigung GmbH (1997)
- ^ EST lieta C-172/99 Oy Liikenne Ab v Pekka Liskojärvi and Pentti Juntunen (2001)
- ^ EST lieta C-13/95 Süzen v Zehnacker Gebäudereinigung GmbH (1997)
- ^ EST apvienotās lietas C-173/96 un C-247/96 Hidalgo un citi (1998)
- ^ EST lieta C-340/01 Carlito Abler and Others v Sodexho MM Catering Gesellschaft mbH (2003)
- ^ EST lieta Redmond Stichting v Bartol and Others (1992)
8. Piektā sadaļa. Darba tiesisko attiecību izbeigšanās
8.3. 28. nodaļa. Uzņēmuma pāreja citai personai
117. pants. Uzņēmuma pārejas jēdziens
118. pants. Tiesību un pienākumu pāreja
119. pants. Uzņēmuma nodevēja maksātnespēja
120. pants. Informēšana un konsultēšanās
121. pants. Darbinieku pārstāvība uzņēmuma pārejas gadījumā
