Pieticība – īpašība, kuras pietrūkst līderiem
Pieticība – īpašība, kuras ne tikai akūti trūkst līderos, bet kas, iespējams, ir svarīgāka par harismu
Ja līderis būtu autobusa šoferītis, pie kāda mēs labprātāk sēstu? (Salīdzinājums patapināts no līderības pētnieka Džima Kolinsa (Jim Collins).) Vai pie harizmātiskā? Vai pie tā, kura pašpārliecinātība gāž no kājām? Vai pie aizrautīgi interesantā, kura acis entuziasmā gail? Mēs varētu turpināt ar dažādu bieži vien dažādi vērtētu īpašību uzskaitījumu, bet to starpā pieticība vai pazemība (humbleness), visticamāk, tā arī neuzrastos. Tomēr, interpretējot pāris interesantu pētījumu un līderības guru sacīto, izriet, ka pieticība ir īpašība, kuras ne tikai akūti trūkst, bet kas ir pat svarīgāka par harismu.
Mazgāt kājas
Par pieticīgiem līderiem mums sanāk maz dzirdēt. Ne tikai tāpēc, ka tādi līderi nav diez ko "seksīgi", bet arī tāpēc, ka šādiem līderiem vienmēr ir runasvīri/sievas, kas viņu vietā runā uzņēmuma vārdā: viņi nemīl "zīmēties". Arī akadēmiskās aprindas šai īpašībai līderības sakarā ir pievērsušas uzmanību tikai salīdzinoši nesen. Tomēr pieticīgs līderis nav nekas jauns: tāds bija jau Jēzus Kristus, kas mazgāja kājas saviem mācekļiem. Arī Mahatma Gandijs pieticību ne tikai stingri ievēroja dzīvē, bet arī mācīja saviem sekotājiem. Kalpotājlīderisms, līderības filozofija, ko pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā radīja vadības un izglītības pētnieks Roberts Grīnlīfs (Robert K. Greenleaf), arī lielā mērā balstās uz pieticību un pazemību. Tātad, vien labi aizmirsts vecais! Šī gada sākumā Anglijas Bankas vadītājs Marks Kārnijs (Mark Carney) runā Rīdžentas (Regent’s) Universitātē teica: "Labi līderi apvieno personisko pieticību ar pašizziņu un spēju mācīties. Tas nozīmē atzīt kļūdas, pieņemt kritiku un dalīties mācībās, kas dzīvē apgūtas." Viņš līdz ar to ir precīzi definējis, kas ir jāsaprot ar pieticību līderības ietvaros, bet tam vēl var pievienot zemu augstprātības un narcisma līmeni.
Izskatās, ka no harizmātiskajiem ego esam krietni paguruši. Pilnīgi bez tās, harismas, gan neiztikt, tomēr kā Gentas Universitātes pētījumā, ko publicēja Journal of Personality and Social Psychology, tika uzsvērts, harisma ir divasmeņu zobens. Pārāk maz tās – un ir grūti pārliecināt apkārtējos sekot tavai vīzijai; pārāk daudz – un darbinieki jūtas nemotivēti un nesvarīgi, tādi pakalpiņi vien. Tas tāpēc, ka robeža starp harismu un narcismu ir ļoti šaura un valdzinājums pārtapt augstprātībā un visatļautībā var ar vienu rokas vēzienu.
Pieticīga degsme
Vai pieticīgie līderi ir arī efektīvi? Pirms gandrīz divdesmit gadiem jau pieminētais Džims Kolinss vētīja 1500 kompānijas no Fortune 500 saraksta 30 gadu ilgā laika periodā. Viņš meklēja uzņēmumus, kuru darbība bija "normāla" vismaz 15 gadus, bet kuras spēja pārtapt izcilās un noturēt šo izcilību vismaz 15 gadus. Līdztekus tam Kolinss arī atklāja, ka izcilo kompāniju vadītājiem bija raksturīgas divas gandrīz paradoksālas īpašības: viņi bija izteikti konkurējoši un tomēr personiski pieticīgi. Lielākā daļa no šīm kompānijām bija, ja ne gluži nezināmas, tad katrā ziņā bez īpašas atpazīstamības. "Saikne starp izcilu rezultātu un masās populāra līdera neesamību ir tieša," Dž. Kolinss skaidroja intervijā Fast Company. "Ja kompāniju vada menedžerslavenība, tā pārvēršas par "viens ģēnijs un 1000 pakalpiņi" kompāniju. Tas rada sajūtu, ka visa uzņēmuma darbība griežas tikai ap vadītāju. Mēs atklājām, ka, lai līderis patiešām kaut ko izcilu izdarītu, viņa ambīcijām ir jābūt vērstām uz darbu un kompāniju, nevis sevi. Tas nenozīmē, ka viņiem vispār nav ego. Tas tikai nozīmē to, ka pie katra lēmuma, kad izvēle A nāktu par labu viņa ego, bet izvēle B – kompānijai un darbam, šie izcilie līderi vienmēr izvēlētos pēdējo. Savukārt menedžerslavenības tajā pašā laikā priekšroku parasti dod izvēlei A."
Pirms pieciem gadiem Journal of Leadership&Organizational Studies publicēts Norvēģijas biznesa skolas pētījums apliecināja, ka tie līderi, kas ir kritiskāk noskaņoti par savu vadīšanas stilu nekā padotie un kas ir pieticīgi un spēj būt piemērs padotajiem, tiek "atalgoti" ar lojāliem, motivētiem un uz servisu vērstiem darbiniekiem. Šī pētījuma ietvaros tika aptaujāti 1500 līderi un to padotie, liekot abām pusēm noraksturot līderības stilu. Pēc tam pētnieki salīdzināja darbinieku novērtējumu ar paša līdera novērtējumu un atklāja, ka tie reti kad vispār sakrita. Kāds pārsteigums, vai ne? Tāpēc pētnieki uzsvēra pašizziņas un pašapzināšanās nozīmi, bet, ja iztiekam bez glancētiem vārdiem, tas nozīmē, ka šādi līderi lieliski apzinās, kas ir viņu vājās un stiprās puses, turklāt mierīgi spēj uzklausīt to arī no citu puses.
Pirms trim gadiem Journal of Management publicēts 105 IT kompāniju apsekojums ar tik daiļrunīgo virsrakstu Vai pieticīgi vadītāji ir tā vērti? atklāja, – jo vadītājs pieticīgāks, jo komandā labāka integrācija un sadarbība, kā arī izteiktāka stratēģiskā elastība.
Pētījumu sērijā publicētā Organization Science arī tika pierādīts, ka darbinieki, kurus vada pieticīgi līderi, ir vairāk motivēti, apmierināti ar darbu, produktīvāki un pozitīvāki organizācijas "vēstnieki".
Pieticīga reputācija
Kā tas nākas, ka pieticībai tāds rezultāts? Narcistiski līderi parasti laurus plūc vienatnē, kamēr neveiksmes un kļūdas nogrūž padotajiem. Pieticīgie savukārt dalās veiksmē un uzņemas pilnu atbildību par neveiksmēm. Tas kolektīvā rada uzticību, raksta profesionālais žurnāls Training Industry. Pieticīgie saprot, ka nav eksperti visā un visu nezina, tāpēc droši jautā pēc palīdzības. Savukārt tas liek padotajiem un kolēģiem justies novērtētiem, turpina Training Industry. Pieticīgie līderi ir arī gatavi mācīties, viņi labprāt uzklausa kritiku un ņem to vērā, lai uzlabotu savu sniegumu. Tie līderi, kam pietrūkst pieticības, nevar sevi uzlabot un attīstīt, jo viņi ignorē jebkādu kritiku.
Organizāciju psihologs, pieticīgās līderības sludinātājs Roberts Hogans (Robert Hogan) vēstījumā YouTube kanālā skaidro, ka pieticība ir narcisma antonīms. Viņš uzstāj, ka Stīvs Džobs bija veiksmīgs par spīti savai harismai. "Alans Mallelijs (Alan Mullaly) bija pieticīgs līderis, kas izglāba Ford. Skat, kas notika ar Apple, kad Džobs to atstāja, un kas notika ar Ford, kad Mallelijs to atstāja! Apple kļuva labāks, bet Ford sabruka." Hogans uzsver, ka pieticīgs līderis ir spējīgs mainīt pieņemto lēmumu, ja tas ir izrādījies nepareizs. Taču tas ir absolūti vitāli, jo "50% biznesa lēmumu ir nepareizi".
"Diemžēl mūsu esošās kultūras apsēstība ar līderiem, kas ir šarmanti, harizmātiski un pašslavinoši, ved mūs nepareizā virzienā," secina Training Industry. "Tikmēr organizācijās ir efektīvi potenciālie līderi, kas tikai savas pieticības dēļ apslēpti. Viņus atrast ir kritiski organizācijai, kura vēlas gūt panākumus."
Labās ziņas ir tādas, ka pieticību var arī iemācīties un jau mazliet pieticības rada apkārtējos pozitīvāku iespaidu: kā apliecina kāds pētījums, var būt narcistiska personība ar pieticīgu reputāciju.
Informācijai
Kā tikt pie pieticības?
- Cel saulītē citus: apzināti atzīsti kolēģu un padoto sasniegto.
- Apzinies sevi: aktīvi apjaut savas robežas un iemācies publiski atzīt savas kļūdas.
- Esi atvērts kritikai: saproti, ka tas, kā tu domā/dari, nav vienīgais iespējamais veids, un iemācies uzklausīt kritiku.
- Kontrolē savas tiesības: strādā, lai nopelnītu cieņu no kolēģiem, nevis automātiski pieņem, ka viņiem tevi ir jāciena.
- Viens par visiem, visi par vienu: fokusējies uz to, lai ietu kopsolī ar komandu, nevis uz to, kā vienpersoniski ātrāk tiktu uz priekšu.
Training Industry
