Patiesā labuma guvējs - kā noskaidrot un kas jāskaidro

Visām Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj un jāreģistrē savi patiesie labuma guvēji – faktiskie juridiskās personas īpašnieki vai to kontrolētāji.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu (kredītiestāžu, grāmatvežu, zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu un citu likuma subjektu) pienākums ir klientu izpētes gaitā, izmantojot savu iekšējo kontroles sistēmu, noskaidrot juridisko personu – patieso labuma guvēju.

1. Patiesā labuma guvēja vispārīgs raksturojums

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk – Likums) sniedz definīciju, kas ir patiesais labuma guvējs (turpmāk arī – PLG).

Patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir klienta – juridiskās personas – īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz:

a) fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām,

b) fiziskā persona, kurai pieder vai kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko personu (dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks)).

Tātad konstatējot, ka nevienam dalībniekam nepieder vairāk par 25% sabiedrības kapitāla daļu, iespējams kļūdaini secināt, ka nav neviena PLG. Šajā situācijā ir jāpievērš tam uzmanība un jāidentificē persona sabiedrībā, kura patiesi kontrolē juridisko personu, neesot tās īpašnieks. Bieži tiek veidotas un reģistrētas sarežģītas uzņēmumu struktūras, lai slēptu un padarītu grūtāk identificējamus to PLG. Kontrole uzņēmumā var tikt īstenota uz dažāda veida līgumu (dalībnieku, akcionāru, pilnvarojuma u.tml.) pamata.

2. Likuma subjekts gadījumos, kad saskaņā ar Likuma prasībām veicama klienta izpēte, noskaidro sava klienta patieso labuma guvēju un, balstoties uz risku novērtējumu, veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

2.1. Likuma subjekta definīcija

Likums sniedz uzskaitījumu, kas ir Likuma subjekts, kuram ir jāveic klienta izpēte, balstoties uz izstrādātu riska novērtējuma procedūru, un jānoskaidro klienta PLG – personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;

4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

5) juridiska veidojuma vai juridiskas personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;

6) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, tostarp gadījumos, kad tās rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10 000 euro vai lielāka;

7) izložu un azartspēļu organizētāji;

8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;

9) citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

10) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji;

11) virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēji;

12) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 euro vai lielāka.

Plašāku informāciju skatiet "Līgumu rokasgrāmatā", tostarp arī par aktualizētajiem jautājumiem citās rokasgrāmatas nodaļās.

 

 

   Līgumu rokasgrāmata

 

 

 

---

 

 

---

Abonēt