Kādi ir tiesāšanās izdevumi?

Kādi ir tiesāšanās izdevumi?
Tiesāšanās izdevumi ir noteikti, lai daļēji kompensētu valstij izdevumus tiesu sistēmas darbības finansēšanas dēļ, kā arī lai atlīdzinātu pusei, kuras labā tiesas nolēmums ir taisīts, tās izdevumus sakarā ar lietu.
Foto: AdobeStock

Tiesāšanās izdevumi civillietās ir ar likumu noteikti obligāti maksājumi par konkrētu procesuālo darbību veikšanu, dokumentu pieņemšanu vai to izdošanu tiesā, vai tādi maksājumi, kas pusēm var rasties tiesāšanās procesā. Starp abām minētajām tiesāšanās izdevumu grupām pastāv vairākas būtiskas atšķirības, kas ņemamas vērā tiesvedības procesā, un tās tiks apskatītas šīs rokasgrāmatas turpmākajā nodaļā.

Tiesāšanās izdevumi ir noteikti, lai daļēji kompensētu valstij izdevumus tiesu sistēmas darbības finansēšanas dēļ, kā arī lai atlīdzinātu pusei, kuras labā tiesas nolēmums ir taisīts, tās izdevumus sakarā ar lietu. Noteiktie tiesāšanās izdevumi kalpo arī par pamudinājumu parādniekam labprātīgi izpildīt saistības un atturēt personas vērsties tiesā ar nepamatotām prasībām vai prasībām par niecīgām summām.[1]

pediņasLikumā noteiktie tiesāšanās izdevumi jāsedz pusēm un trešajām personām prasības tiesvedības lietās, kā arī pieteicējiem un ieinteresētajām personām lietās, ko izskata sevišķā tiesāšanās kārtībā.

CPL 33. pantā noteikts, ka tiesāšanās izdevumus iedala divās galvenajās grupās – tiesas izdevumos un ar lietas vešanu saistītajos izdevumos.

Tiesas izdevumi sīkāk tiek iedalīti šādi:

  • valsts nodeva;
  • kancelejas nodeva;
  • ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Ar lietas vešanu saistītos izdevumus iedala šādi:

  • izdevumi par advokāta palīdzību[2];
  • izdevumi, kas radušies sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm;
  • ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi;
  • izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību;
  • izdevumi par tulka palīdzību tiesas sēdē.

Tiesas izdevumi vienmēr maksājami Valsts kasē, un tie nonāk valsts ienākumos. Likumā ir noteikti gadījumi, kad tiesas izdevumiem piemērojami atvieglojumi. Savukārt ar lietas vešanu saistītie izdevumi maksājami attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, un uz tiem maksājumu atvieglojumi neattiecas.

Kā piemēru plašāk apskatīsim par valsts nodevu un tās apmēru.

Valsts nodeva un tās apmērs

Valsts nodeva maksājama pirms attiecīga dokumenta iesniegšanas vai tā saņemšanas tiesā. Lai pareizi aprēķinātu valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu, nepieciešams noteikt prasības summu.

Valsts nodevas likmes tiek noteiktas trejādi:

  • noteiktās naudas summas (vienkāršā nodeva);
  • procentuālā attiecība pret prasības vai citu summu (proporcionālā nodeva);
  • jauktā veidā: noteiktā summā un proporcionālā attiecībā pret pieprasīto summu. Šajā gadījumā valsts nodeva veidojas no divām daļām, kuras summējas (summārā nodeva).

CPL ir noteikti šādi valsts nodevu apmēri[3], kas jāmaksā par katru prasības pieteikumu, kas novērtējama naudas izteiksmē – sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem likumā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā:

Prasības pieteikuma veids

Vienkāršā nodeva

Ir jāpieskaita vienkāršajai nodevai

Proporcionālā nodeva

Par prasībām, kas novērtējamas naudas summā:

līdz 2134 eiro

 

15% no prasības summas, bet ne mazāk par 70 eiro

2135 līdz 7114 eiro

320 eiro

+

4% no prasības summas, kas pārsniedz 2134 eiro

7115 līdz 28 457 eiro

512 eiro

+

3,2% no prasības summas, kas pārsniedz 7114 eiro

28 458 līdz 142 287 eiro

1200 eiro

+

1,6% no prasības summas, kas pārsniedz 28 457 eiro

142 288 līdz 711 435 eiro

3025 eiro

+

1% no prasības summas, kas pārsniedz 142 287 eiro

virs 711 435 eiro

8715 eiro

+

0,6% no prasības summas, kas pārsniedz 711 435 eiro

Par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā

145 eiro

 

Par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem

15 eiro

 

 

Par kreditora iesniegto juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

355 eiro

 

 

Par parādnieka iesniegto juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

70 eiro

 

 

Par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu

145 eiro

 

 

Par kredītiestāžu maksātnespējas vai likvidācijas pieteikumu

355 eiro

 

 

Par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās

45 eiro

 

Par prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē[4]

70 eiro

 

Par prasības pieteikumu par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu

500 eiro

 

 

Par pieteikumu par autortiesību un blakustiesību, datu bāzu aizsardzības (sui generis), preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju (turpmāk – intelektuālā īpašuma tiesības) pārkāpumiem un aizsardzību, kā arī par pieteikumu lietās, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē

215 eiro

 

 

Par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa pieteikumu

 

0,5% no prasības summas, bet ne mazāk par 70 eiro

Par prasības pieteikumu lietā par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem 145 eiro  
Par pieteikumu par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija regulu Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās   0,5% no prasības summas, bet ne mazāk par 70 eiro

Par pierādījumu nodrošināšanas pieteikumu, ja tas iesniegts pirms prasības celšanas

30 eiro

 

Par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1896/2006), vai par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā

 

2% no parāda summas, atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtības, bet ne vairāk par 500 eiro

Par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā

 

 

2% no parāda summas

Par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu

 

1% no parāda summas, bet ne vairāk par 285 eiro

Par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, – tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu

 

Par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu – tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā

 

Par sūdzībām tiesiskās aizsardzības procesa lietās, par sūdzībām maksātnespējas procesa lietās sakarā ar kreditoru sapulces lēmumu, par sūdzībām sakarā ar maksātnespējas procesa administratora lēmumu vai rīcību, par sūdzībām par Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumiem, kā arī par Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām 46. un 51. pantā noteikto darbību veikšanu

25 eiro

 

Par sūdzībām sakarā ar tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra lēmumiem vai rīcību

25 eiro

 

Par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda

70 eiro

 

 

Par pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, ja šāds pieteikums tiesā iesniegts pēc tam, kad lietā spēkā stājies gala nolēmums

30 eiro

 

 

Taisot spriedumu, tiesa nosaka valsts nodevu šādā apmērā:

Par apelācijas sūdzību

 

Atbilstoši likmei, kas jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietā, bet mantiska rakstura strīdos – no likmes, ko aprēķina atbilstoši strīda summai pirmās instances tiesā

Iesniedzot izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu izpildei

3 eiro

 

Iesniedzot pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu un ārvalsts tiesas nolēmumā noteikto tiesību un pienākumu pielāgošanu to īstenošanai Latvijā

30 eiro

 

Valsts nodeva maksājama uz šādu Valsts kases kontu[5]:

Saņēmējs: Valsts kase

NMR: 90000050138

Konta Nr. LV55TREL1060190911200

Saņēmēja banka: Latvijas Banka

Bankas kods: LACBLV2X

BIC kods: TRELLV22

Iemaksas mērķis: Jānorāda dati lietas identificēšanai

Piemēram, maksājot valsts nodevu par prasības pieteikumu, kā iemaksas mērķis jānorāda: «Par AB prasības pieteikumu pret CD par parāda piedziņu.»

Piemēri valsts nodevas aprēķināšanā:

Ja tiesā iesniedzams pieteikums par parādu piedziņu prasības tiesvedības kārtībā (vienkāršotās procedūras lietā) par parādu 300 eiro apmērā, tad valsts nodevu aprēķina, pamatojoties tikai uz proporcionālo valsts nodevu, kas ir 15% no prasības summas. Tā kā aprēķina rezultātā tiek iegūta summa 45 eiro, bet minimālais valsts nodevas apmērs ir noteikts 70 eiro, tad jāmaksā lielākā summa – 70 eiro.

Ja prasības summa ir 1000 eiro, arī tad valsts nodevu aprēķina tikai no proporcionālās valsts nodevas daļas 15% apmērā. Šajā gadījumā valsts nodeva jāmaksā 150 eiro.

Ja prasības summa ir lielāka – 10 000 eiro, tad valsts nodevas aprēķins ir šāds: vienkāršā valsts nodeva par prasību no 7115 līdz 28 457 eiro ir 520 eiro, un tai klāt skaitāma proporcionālā valsts nodeva, ko šajā gadījumā aprēķina no summas, kas pārsniedz 7114 eiro – tātad 2886 eiro, un tā jāreizina ar noteikto procentu likmi 3,2%, kas ir 92,35 eiro. Rezultātā maksājamās valsts nodevas apmērs ir 612,35 eiro, kas rodas, saskaitot parasto valsts nodevu 520 eiro apmērā un proporcionālo valsts nodevu 92,35 eiro apmērā.

Prasībai, kuru iesniegšanas brīdī ir grūti novērtēt, tiesnesis iepriekš nosaka minimālo valsts nodevas apmēru. Izskatot lietu, tiesa nosaka galīgo valsts nodevas apmēru, un starpība, kas rodas starp samaksāto un galīgo valsts nodevu, prasības iesniedzējam ir jāpiemaksā.

pediņasJa, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, valsts nodeva nav samaksāta, tiesnesis nevar atteikties to pieņemt, taču atstāj pieteikumu bez virzības un nosaka termiņu valsts nodevas nomaksāšanai.

Ja noteiktajā termiņā valsts nodeva netiek samaksāta, prasības pieteikums tiek uzskatīts par neiesniegtu un atdots iesniedzējam atpakaļ. 2020. gada 2. martā Senāts vērsa lietas dalībnieku uzmanību[6] tam – ja drošības nauda par blakus sūdzības izskatīšanu kasācijas instancē ieskaitīta nepareizā kontā, tas ir pamats blakus sūdzības nepieņemšanai, jo CPL 445. panta trešā daļa, kas paredz blakus sūdzības atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, nav attiecināma uz gadījumiem, kad drošības nauda iemaksāta nepareizā kontā.

Summas, no kurām aprēķināma valsts nodeva, nepieciešams noteikt gan prasības tiesvedības lietās, gan bezstrīdus saistību lietās, kurās valsts nodevas apmēru nosaka pēc piedzenamā parāda summas, atdodamās vai labprātīgi izsolē pārdodamās mantas vērtības vai tiesas glabājumā nododamo priekšmetu vērtības. Pieteikumos par izpildu raksta izdošanu pastāvīgas šķīrējtiesas spriedumu izpildei prasības summa ir piespriestās naudas summas vai mantas vērtība.[7]

Tomēr ne visām prasības tiesvedības kārtībā izskatāmajām lietām ir prasības summa – prasības summu nav iespējams noteikt nemantiskām prasībām. Prasības summa nav jānosaka prasībām, kuras nav iespējams novērtēt, šādām prasībām ir noteikta vienkāršā valsts nodeva. Piemēram, attiecībā uz valsts nodevu apmēru prasībās par kopīpašuma izbeigšanu Senāts norādīja[8], ka šajā lietu kategorijā ir nosakāma valsts nodeva 70 eiro apmērā, jo tas ir gadījums, kurā mantiskā prasība nav jānovērtē.

pediņasSamaksātā valsts nodeva netiek atmaksāta, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad valsts nodeva ir atmaksājama daļēji vai pilnībā.

Pilnībā valsts nodeva tiek atmaksāta, ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu, ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai, ka prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, vai pieteikumu iesniegusi civilprocesuāli rīcībnespējīga persona.

Daļēji valsts nodeva tiek atmaksāta situācijās, kad iemaksāta lielāka nodeva nekā to nosaka likums, ja tiesa apstiprinājusi izlīgumu – 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas tiesvedībai attiecīgās instances tiesā, ja tiesa atsakās ierosināt apelācijas tiesvedību – 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas, ja tiesvedības izbeigšanas pamats ir prasītāja atteikšanās no prasības, jo ir panākta mediācijas vienošanās, kuru apliecina mediatora izsniegts rakstveida apliecinājums par mediācijas rezultātu – 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas. Lai saņemtu valsts nodevas atmaksu, nodevas maksātājam jāiesniedz tiesā pieteikums par valsts nodevas atmaksu. Pieteikums iesniedzams tiesā trīs gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā.

 

Plašāka informācija ZAB "COBALT" atjaunotajā informācijā par svarīgāko un aktuālo civilprocesā:

 

Tiesvedības rokasgrāmata

 

 

   Tiesvedības rokasgrāmata

 

 

 

 


"Tiesvedības rokasgrāmatas" abonentiem

2. Prasības tiesvedība

2.1. Strīdu pakļautība un piekritība

2.2. Lietas dalībnieki un to tiesības

2.3. Tiesāšanās izdevumi

2.4. Prasības celšana

2.5. Pierādījumi un pierādīšana

2.6. Prasības nodrošināšana

2.7. Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

2.8. Jautājumi, kas izlemjami ar tiesas lēmumiem līdz spriedumam

2.9. Tiesas sēde

2.10. Tiesas sprieduma pārsūdzēšana apelācijas kārtībā

2.11. Kasācijas tiesvedība

2.12. Pirmās un apelācijas instances tiesas lēmumu pārsūdzēšana

2.13. Lietas jaunas izskatīšanas iespējas

2.14. Vienkāršotās procedūras prasības

3. Sevišķā tiesāšanas kārtība
4. Saistību izpildīšana tiesas ceļā
6. Tiesas nolēmumu izpilde



 

Abonēt

 

Footnotes

  1. ^ Torgāns K. (zin. red.) Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.–28. nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 100. lpp.
  2. ^ Patentpilnvarotā sniegto juridiskās palīdzības pakalpojumu nevar kvalificēt kā advokāta palīdzību CPL 33. panta trešās daļas 1. punkta izpratnē, jo tā pastāv tikai tad, ja pakalpojuma sniegšanu nodrošina advokāts (zvērināts advokāts vai zvērināta advokāta palīgs) (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 10. decembra spriedums lietā SKC-175/2014, http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2014).
  3. ^ Sk. Latvijas tiesu portāla sadaļu «E-pakalpojumi»: www.manas.tiesas.lv>E-pakalpojumi>Nodevu kalkulators, https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/e-pakalpojumi/nodevu_kalkulators
  4. ^ Prasība, kuru kreditors ceļ uz CL 1927. panta pamata, lūdzot vērst piedziņu uz parādnieka atdāvināto mantu, ir uzskatāma par CPL 34. panta pirmās daļas 4. punktā paredzēto prasību, kas nav jānovērtē (Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2018. gada 30. augusta spriedums lietā SKC-179/2018, http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2018)
  5. ^ Sk. Latvijas tiesu portāla www.tiesas.lv sadaļu Tiesvedība>Informācija par tiesu kontiem, http://www.tiesas.lv/informacija-par-tiesu-kontiem
  6. ^ Sk. publikāciju «Nepareizā kontā ieskaitīta drošības nauda ir pamats blakus sūdzības nepieņemšanai», http://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/nepareiza-konta-ieskaitita-drosibas-nauda-ir-pamats-blakus-sudzibas-nepienemsanai-9967?
  7. ^ Torgāns K. (zin. red.) Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.–28. nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 113. lpp.
  8. ^ Sk. publikāciju «Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce sniedz skaidrojumu par nosakāmo valsts nodevu kopīpašuma izbeigšanas prasībai», http://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/senata-civillietu-departamenta-senatoru-kopsapulce-sniedz-skaidrojumu-par-nosakamo-valsts-nodevu-kopipasuma-izbeigsanas-prasibai-9912?