Kā izprast terminu "uzturs"?
Termina "uzturs" noteikšana ir sarežģīta. Civillikums nosaka, ka ar uzturu ir jāsaprot ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, kā arī, ja uztura ņēmējs ir nepilngadīga persona, audzināšana un obligātā izglītība. Tomēr puses var vienoties citādi. Jebkurā gadījumā uztura līgumā ir nepieciešams pietiekami konkrēti noteikt, kāds uzturs uztura ņēmējam pienākas. Ja tas nav nepārprotami atrunāts uztura līgumā un rodas strīdi, uztura apmēru nosaka tiesa, vērtējot uztura ņēmēja dzīves apstākļus un uztura devējam nodoto mantisko vērtību. Lai nerastos strīdi, pusēm uztura līgumā ir precīzi un nepārprotami jānosaka ne tikai pats uzturs, bet arī tā došanas biežums un kārtība. Ir jānorāda, vai ēdienu un apģērbu uztura devējs pats piegādā vai arī izsniedz naudu tā iegādei. Ir jānorāda arī tas, cik bieži tas ir jādara, un jākonkretizē gan šo lietu vērtība, gan veidi. Ir jānosaka, kā izpaudīsies uztura ņēmēja kopšana, kā arī visi ar uztura ņēmēja mitekli saistītie jautājumi.
Jāņem vērā, ka mūsdienu dzīves prasības ir augušas un puses, visticamāk, vienosies par dažādām citām papildu lietām, kas ietilpst uzturā, kas uztura devējam ir jāsniedz.
Tādas var būt, piemēram, interneta pieslēgums, laikrakstu abonēšana, kultūras un citu pasākumu apmeklēšana. Šo lietu izdevumu segšanai puses var vienoties arī par noteiktu naudas summu, kas uztura devējam jāmaksā uztura ņēmējam katru mēnesi, nedēļu vai reizi citā laika posmā.
Ja uztura devējam īpašumā nododamās mantiskās vērtības ir nekustamais īpašums, ir iespējams, ka tā ir reizē arī uztura ņēmēja dzīvesvieta. Šādā gadījumā puses var vienoties, ka uztura ņēmējs turpina dzīvot konkrētajā nekustamajā īpašumā un tas pāriet uztura devēja lietošanā pēc uztura ņēmēja nāves. Iespējams arī vienoties par to, ka uztura ņēmējs turpmāk izmantos tikai kādu daļu no nekustamā īpašuma, bet pārējais nonāk uztura devēja lietošanā uzreiz. Tad ir nepieciešams uztura līgumā konkrēti norādīt telpu sadalījumu, lai nerastos pārpratumi. Puses var vienoties par citas dzīvojamās vietas piešķiršanu uztura ņēmējam.
Jārēķinās, ka katrā konkrētā gadījumā uztura saturs un līguma noteikumi būs ļoti individuāli un specifiski – piemēroti konkrētajām uztura ņēmēja prasībām un uztura devēja iespējām uzturu sniegt.
Uztura devējam pirms uztura līguma slēgšanas ir vēlams noskaidrot, vai uztura ņēmējam nav kādu parāda saistību, jo situācijā, ja uztura ņēmējs tos nevarēs atmaksāt, parāda summu būs iespējams piedzīt no uztura devēja īpašumā nodotajām mantiskajām vērtībām. Ja prasības pret uztura ņēmēju rodas pēc uztura līguma noslēgšanas, tās nevar vērst pret uztura līguma priekšmetu. Šādā gadījumā prasībām ir pakļauti uztura līdzekļi, ja uztura ņēmējam nav citu īpašumu.
Uztura līgums izbeidzas līdz ar uztura ņēmēja nāvi. Savukārt uztura devēja nāve līgumu neizbeidz – šis pienākums pāriet uz uztura devēja mantiniekiem.
