Vēja elektrostaciju būvniecības vispārīgais tiesiskais regulējums

Vēja elektrostaciju būvniecības vispārīgais tiesiskais regulējums
Latvijai ir liels potenciāls kļūt par vēja enerģijas lielvalsti. Taču būtiski pievērst vērību normatīvajam regulējumam.
Foto: AdobeStock

Enerģijas iegūšana no vēja nav jauna ideja, taču vēja elektrostaciju saražotās enerģijas apjomi Latvijā ir samērā niecīgi, lai gan Latvijai ir liels potenciāls kļūt par vēja enerģijas lielvalsti, nodrošinot šo atjaunojamās enerģijas resursu gan pašmāju patēriņam, gan eksportam. Viens no aspektiem, kas ietekmē vēja enerģijas ieguvi, proti, vēja elektrostaciju būvniecību, ir būvniecības normatīvais regulējums.

Elektroenerģijas ražošanas būvju būvniecības procesa kārtību papildus citiem būvniecības normatīvajiem aktiem nosaka Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.573 "Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.573).

Apkopojot informāciju par vēja elektrostaciju būvniecības vispārīgo tiesisko regulējumu, vēršam uzmanību šādiem aspektiem:

  • vispārējā kārtībā vēja elektrostaciju būvniecību var ierosināt zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai lietotājs;
  • vēja elektrostacijas (vēja parki) tiek iedalītas otrajā vai trešajā inženierbūvju grupā;
  • vēja parku būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā būvspeciālists vai energoapgādes komersanta norīkots kvalificēts darbinieks;
  • būvatļauju vēja parku būvniecībai būvvalde izdod viena mēneša laikā pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas, ja vien nav pamats atteikt izdot būvatļauju vai nav pamats pieņemt lēmumu par būvniecības ieceres publisko apspriešanu. Šādā gadījumā termiņš attiecīgi tiek pagarināts un būvniecības process var tikt būtiski aizkavēts;
  • par saņemto būvatļauju būvniecības ierosinātājs informē sabiedrību, izvietojot būvtāfeli zemes vienībā, kurā paredzēta vēja elektrostacijas būvniecība;
  • būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai jāizpilda un būvdarbi jāuzsāk divu gadu laikā pēc tam, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi;
  • minimālais garantijas laiks elektroenerģijas būvobjektu būvdarbiem, būvkonstrukcijām, izmantotajām iekārtām un materiāliem ir divi gadi, taču tas neierobežo būvniecības procesā iesaistītajām pusēm vienoties par garāku termiņu;
  • energoapgādes objektu pieņem ekspluatācijā, ja tas ir uzbūvēts atbilstoši būvprojektam.

Piemēram, skatot plašāk, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būvniecību ir tiesīgs ierosināt:

  1. zemes vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt;
  2. pašvaldība, ja tā sakārto vai nojauc būvi, kas kļuvusi bīstama un rada apdraudējumu cilvēku drošībai, vai nojauc patvaļīgās būvniecības objektu;
  3. enerģētikas un elektronisko sakaru reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos būvniecību var ierosināt energoapgādes komersants un elektronisko sakaru komersants (Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.500) 3.punkts).

Ņemot vērā minēto, vispārējā kārtībā vēja elektrostaciju būvniecību var ierosināt zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt.

Vispārējā kārtībā būves tiek iedalītas trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa. Vēja elektrostacija (vēja parks)ar jaudu virs 20 kW tiek iedalīta trešajā inženierbūvju grupā, bet vēja elektrostacija (vēja parks) ar jaudu zem 20 kW tiek iedalīta otrajā inženierbūvju grupā (MK noteikumu Nr.500 1.pielikums). Jaunu energoapgādes objektu būvniecībai, kas ir otrās vai trešās grupas būves, iesniedz būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā (MK noteikumu Nr.573 13.punkts).

BVR

 

 

     Būvniecības vadības rokasgrāmata