Kailcirtes piejūras mežos?

Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs TGS Baltic (iepriekšējais nosaukums TARK GRUNTE SUTKIENE) papildinājumos ir ietvēris informāciju par aktualitātēm nozares regulējumā un tā piemērošanā.

Dodot rokasgrāmatas lietotājam iespēju sekot līdzi aktualitātēm, birojs papildinājumos iekļāvis apkopoto informāciju ne tikai par jau pieņemtajiem normatīvo aktu grozījumiem, bet arī par plānotajām izmaiņām – cita starpā par plašu rezonansi jau ieguvušiem plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos «Par koku ciršanu mežā», kas paredz arī kailciršu pieļaušanu jaunās platībās jūras piekrastē.

Tāpat izdevums papildināts ar jaunām tiesu prakses atziņām. Pēdējā laikā ar meža nozari saistītās lietās tiesa skatījusi jautājumus par meža inventarizācijas datu reģistrāciju un atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Administratīvā apgabaltiesa lietā par Valsts meža dienesta atteikumu reģistrēt Meža valsts reģistrā īpašuma atkārtotās meža inventarizācijas datus, interpretējot Meža likuma 3.1 pantu un risinot strīdu, kas ir ieskaitām un kas nav ieskaitāms meža zemēs, devusi tulkojumu jēdzienam «koku rinda». Savukārt Augstākās tiesas Civillietu departaments, izskatot lietu paplašinātā sastāvā, devis skaidru norādi, ka Valsts meža dienests prasību par zaudējumu atlīdzības piedziņu valsts labā saskaņā ar Meža likuma 50. panta trešo daļu var celt tikai pret meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju, nevis faktisko darbību veicēju.

Par to visu plašāk šādās rokasgrāmatas nodaļās:

  • 2.1. «Atmežošanas pamatnosacījumi»;
  • 3.2. «Meža īpašnieka un tiesiskā valdītāja meža apsaimniekošanas un izmantošanas tiesību ierobežojumi»;
  • 5.1.«Ierobežojumi meža zemes iegūšanā īpašumā»;
  • 6.3. «Civiltiesiskā atbildība un zaudējumu atlīdzināšanas pienākums»;
  • 11.30. Administratīvās apgabaltiesas 2017. gada 13. aprīļa spriedums lietā Nr. A420288615 (Valsts meža dienests atteicās reģistrēt Meža valsts reģistrā īpašuma atkārtotās meža inventarizācijas datus, jo meža zeme bija sarukusi no 3,1 ha līdz tikai 1,74 ha. Meža zemes īpašnieks jaunajos inventarizācijas datos vairs neieskaitīja koka pundurus, kas nepārsniedz 0,1 ha, un tādēļ uzskata tos par koku rindu. Iepriekš šie punduri bija ieskaitīti meža zemēs. Valsts meža dienests neapstrīdēja, ka koku punduri ir mazāki par 0,1 ha, bet gan noteica, ka tie savienojas savā starpā, tāpēc ir uzskatāmi par mežu. Apgabaltiesa nolēma, ka Valsts meža dienests pārāk šauri tulko terminu «koku rinda», un tas, ka dabā neaug atsevišķi, vienā rindā novietojušies koki, bet gan koki izvietojušies haotiski un tur vēl aug citas mežam raksturīgas augu sugas neizslēdz to, ka atbilstoši Meža likuma 3.1 pantam šāda koku rinda nav uzskatāma par mežu.)
  • 11.31. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 25. maija spriedums lietā Nr. SKC-111/2017 (Valsts meža dienests (VMD) cēla prasību tiesā pret Zemnieku saimniecību (ZS) par Zemkopības ministrijas īpašumā esošajam mežam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. AS «Latvijas valsts meži» tika izsniegts ciršanas apliecinājums koku ciršanai Zemkopības ministrijas meža zemē. Saskaņā ar šo apliecinājumu tika atļauts cirst kokus sanitārajā cirtē. ZS, kura veica mežistrādes darbus iepriekšminētajā meža zemē, nocirta mežaudzi kailcirtē. VMD konstatēja, ka ir veikta patvaļīga koku ciršana un ZS ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, pamatojoties Meža likuma 50. panta trešo daļu. Augstākā tiesa konstatēja, ka VMD prasību par zaudējumu atlīdzības piedziņu valsts labā saskaņā ar Meža likuma 50. pantu var celt tikai pret meža īpašnieku vai tās valdītāju, kas šajā laikā bija AS «Latvijas valsts meži». Tādēļ netika konstatēti Meža likuma un citu meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, ko būtu pieļāvusi ZS.)

Meža nozares rokasgrāmata

 

     Meža nozares rokasgrāmata