Būvniecības vadības rokasgrāmata

Rokasgrāmatas autors ZAB LEXTAL sagatavojis jaunākos papildinājumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos tiesību aktos, tādēļ rokasgrāmatā ir aktuālākais, piemēram, par būvkomersanta darbību, būvprojekta ekspertīzi, būvniecības process sākumu.

Vēršam uzmanību, ka sadarbībā ar ZAB LEXTAL rokasgrāmata dominējoši kļuvusi par padomdevēju normatīvo tiesību aktu izpratnē, tādēļ arī šobrīd veikta nodaļu pārmaiņa, lai abonentiem ērtāk, pārskatāmāk lietot rokasgrāmatu. Piemēram, ja iepriekš satura rādītājā bija tikai nosaukums «Būvniecības tiesiskais regulējums un process», tad šobrīd jau satura izvēlnē iespējams izvēlēties interesējošo aspektu – «Būvniecības reglamentējošie normatīvie akti», «Būvniecības pamatnoteikumi», «Būvniecības procesā iesaistītas valsts un pašvaldību institūcijas», «Pakalpojumu sniedzēji», «Būvniecības dalībnieki» vai «Būvniecības process».

Tātad, pirmkārt, šāda rokasgrāmatas pārmaiņa nodrošina ērtāku lietošanu. Otrkārt – akcentē ZAB LEXTAL kā galveno rokasgrāmatas autoru juridiskajos jautājumos. Savukārt specifiskāki būvniecības aspekti, piemēram, darba riski, dabas aizsardzība, energosertifikācija, tiks sagatavoti sadarbībā ar citiem speciālistiem.

• Kādi ir būvniecības garantijas veidi, un ko tie nozīmē?
• Kādi ir garantijas laika garantijas minimālie termiņi?
• Vai būvnieka maksātnespējas gadījumā pasūtītājam ir jāatmaksā garantijas laika ieturējumi maksātnespējīgam uzņēmumam?
• Kādas problēmas var rasties dzīvokļu īpašumos nesadalītas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem?
• Vai ir nepieciešams kaimiņu saskaņojums, veicot būves pārbūvi?
• Kāda ir tiesu prakse neatbilstošu funkciju būvju būvniecībā?

Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz autors ZAB LEXTAL jaunajā nodaļā 9.9. «Būvniecības garantijas»:

• 9.9.1. «Būvniecības garantiju veidi»;
• 9.9.2. «Tiesu prakse».

«Lai arī normatīvie akti nenosaka būvniecības garantijas formu, būvniecības procesā pasūtītājs nereti savu interešu, tajā skaitā ieguldīto līdzekļu un ieguldītā laika, aizsardzībai būvniecības līgumā paredz būvdarbu veicēja pienākumu iesniegt dažādas būvniecības garantijas,» tā tēmas nozīmīgumu pamato autors ZAB LEXTAL.

«Kopš Ēku energoefektivitātes normatīvās bāzes pieņemšanas, kas nepieciešama ES direktīvu pārņemšanai, regulējums vairākkārt jau ir piedzīvojis lielākas vai mazākas izmaiņas. Jaunas ēku energoefektivitātes prasības jāievēro gan būvniecības, gan ēku energoefektivitātes normatīvo aktu ietvaros. Pakāpenisks ēku energoefektivitātes prasību kāpums jau ir iekļauts nākotnē būvējamām ēkām,» plašās nodaļas izmaiņas skaidro tās autors Dzintars Grasmanis, speciālists par ēku energoefektivitāti.

• Kas veido ĒEEL regulējuma būtiskāko sastāvu?
• Kurām ēkām nepiemēro ĒEEL prasības?
• Kuri MK saistīti ar ēku energoefektivitātes normām?
• Kādas atšķirības ir spēkā esošajiem sertifikātiem atkarībā no izdošanas perioda?
• Kas veido ēkas energoefektivitātes sertifikātā salīdzinošos rādītājus?
• Kad ēku klasificēt kā gandrīz nulles enerģijas ēku?
• Kā aprēķināt temperatūras faktoru?
• Kā izvērtēt augstas efektivitātes sistēmu izmantošanu?
• Kādi nosacījumi ir saistoši ventilācijas sistēmu energoefektivitātei?
• Kad jāveic obligāta ēkas energosertifikācija?

Plašākas atbildes uz minētajiem un daudziem citiem jautājumiem detalizēti iepazīstiet 9.5. nodaļā «Ēku energoefektivitātes normatīvais regulējums»:

• 9.5.2. «Ēku energoefektivitātes vērtēšanas sistēma»;
• 9.5.3. «Ēku energoefektivitātes minimālās prasības un alternatīvu energosistēmu izvērtējums»;
• 9.5.4. «Ēku energosertifikācija»;
• 9.5.5. «Apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude»;
• 9.5.6. «Neatkarīgi eksperti»;
• 9.5.7. «Ēkas īpašnieka un citu personu pienākumi un tiesības»;
• 9.5.8. «Valsts atbalsta programmas energoefektivitātei».

• Vai sabiedrības negatīvais viedoklis var būt par pamatu būvatļaujas atcelšanai?
• Kāda ir atšķirība starp būvatļaujas derīguma termiņu un būvatļaujas darbības laiku?
• Kādi var būt šķēršļi, lai veiktu būves nojaukšanu?
• Vai lēmumu par detālplānojuma izstrādi var pieņemt pašvaldības pēc savas iniciatīvas?
• Kad ir nepieciešams detālplānojums?
• Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu par būves pieņemšanu ekspluatācijā?
• Kad ir iespējams atkāpties no pienākuma pieņemt lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu?

Atbildes uz šiem jautājumiem var atrast būvniecības tiesu prakses apkopojumā – jaunajā 9.8. nodaļā «Tiesu prakse būvniecībā», kurā zvērinātu advokātu biroja LEXTAL advokāti un juristi apkopojuši šādus nolēmumus:

• būvatļaujas apstrīdēšana;
• būvatļaujas atcelšana;
• būvatļaujas darbības laiks;
• būves nojaukšana;
• būvtāfeles uzstādīšana;
• būvprojekta izstrādes uzsākšanas brīdis;
• detālplānojums – ierosināšana;
• detālplānojums – administratīvā akta daba;
• detālplānojums – nepieciešamība;
• detālplānojums – teritoriālā plānojuma vajadzībām;
• detālplānojums – vispārīgais administratīvais akts;
• ēku pamati/ēku grupas;
• ietekmes uz vidi novērtējums;
• jauna būvniecība;
• kioski;
• konteineri;
• meža ceļi;
• neatrisinātie gadījumi;
• nelegālas būves nojaukšana;
• nojumes, lapenes un palīgēkas;
• pāreja no vecā regulējuma (PAU);
• pāreja no vecā regulējuma (PAU);
• plānošanas un arhitektūras uzdevuma izdošana;
• pieņemšana ekspluatācijā;
• pieņemšana ekspluatācijā – apstrīdēšana;
• svešas zemes apbūves kontrole;
• tiesiskās paļāvības princips – būvatļaujas pagarināšana;
• tiesiskās paļāvības princips – būvatļaujas pagarināšana.

Katram nolēmumam ir norādīta instance, lietas numurs, nolēmuma pieņemšanas datums un tēzes. Lielākā daļa nolēmumu ir pieejama šādās vietnēs:

1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas vietnē: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/;
2. Tiesu administrācijas vietnē: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi.

Turpmākajā apskatā tiks iekļauti arī tādi nolēmumi, kas nav publiski pieejami.

Kādas izmaiņas būvniecības tiesiskajā regulējumā un būvkomersantu klasifikācijā (jaunā Būvniecības likuma viens no jauninājumiem)? Sekojot līdzi izmaiņām normatīvajos aktos būvniecības jomā, jaunākajos papildinājumos zvērinātu advokātu biroja LEXTAL advokāti un juristi papildinājuši 9.1. nodaļu «Būvniecības tiesiskais regulējums un process», sniedzot atbildes uz šādiem aktuālajiem jautājumiem:

• Kādus būvnormatīvus ir plānots pārstrādāt 2016. gadā?
• Cik ilgi esošie būvspeciālisti ir tiesīgi veikt ekspertīzes atbilstoši kompetencei?
• Kādi ir būvniecības dalībnieku – būvdarbu veicēja, pasūtītāja, būvprojekta izstrādātāja, autoruzrauga un būvuzrauga – pienākumi?
• Kādos gadījumos būvuzraudzību uz līguma pamata var veikt tikai būvkomersants?
• Kāda informācija sākotnēji ir jāietver būvuzraudzības plānā?
• Kādos gadījumos jāprecizē būvuzraudzības plāns?

Savukārt 9.7. nodaļa «Būvkomersantu klasifikācija» papildināta ar atbildēm uz šādiem jautājumiem:

• Kādi ir būvkomersantu klasifikācijas veidi?
• Kādos gadījumos neveic būvkomersantu klasifikāciju?
• Cik bieži tiek veikta būvkomersantu klasifikācija?
• Kādās grupās tiek sadalīta būvkomersantu klasifikācija?
• Kā nosaka būvkomersantu klasifikācijas klasi?
• Kad stājas spēkā būvkomersantu klasifikācijas lēmums, un kā to var pārsūdzēt?
• Kādos gadījumos var nodot būvkomersantu klasifikāciju?

Tāpat abonentiem pieejams iepriekšējos papildinājumos iekļautais būvdarbu līguma paraugs, kas atbilst jaunā Būvniecības likuma normām.

Jaunākajos papildinājumos zvērinātu advokātu biroja LEXTAL advokāti un juristi papildinājuši rokasgrāmatu ar:

• būvkomersanta klasifikāciju – jaunā Būvniecības likuma vienu no jauninājumiem;
• Būvdarbu līguma paraugu – atbilst jaunā Būvniecības likuma normām.

Plašāk skatiet jaunajās rokasgrāmatas nodaļās:

• 9.7. «Būvkomersantu klasifikācija»
  • Pēc kādiem kritērijiem tiks veikta būvkomersantu klasifikācija?
  • Kāds ir būvkomersantu klasifikācijas mērķis?
  • Kādi būs ieguvumi no būvkomersantu klasifikācijas ieviešanas?

• 11.3. «Būvdarbu līgums» ar šādiem pielikumiem:
  • objekta būvlaukuma pieņemšanas–nodošanas akta veidlapa uz 2 lapām;
  • formas Nr.2 veidlapa uz 1 lapas;
  • defektu akta veidlapa uz 1 lapas;
  • galīgā darbu pieņemšanasnodošanas akta veidlapa uz 2 lapām;
  • neatsaucamas pirmā pieprasījuma beznosacījuma bankas garantijas avansa maksājuma atmaksai paraugnoteikumi uz 1 lapas;
  • neatsaucamas pirmā pieprasījuma beznosacījuma garantijas laika bankas garantijas paraugnoteikumi uz 2 lapām.

Jaunākajos papildinājumos zvērinātu advokātu birojs LEXTAL atbild uz šādiem jautājumiem:

• Kādēļ izvēlēties vai neizvēlēties tipveida līgumus?
• Kāpēc starptautiski atzīti tipveida līgumi nav paredzēti maza apjoma projektiem?
• Kādi ir galveno būvdarbu līguma aspekti?
• Vai kā būvdarbu līgumu ir iespējams noslēgt uzņēmuma vai darba līgumu?
• Kādas ir būvdarbu līguma būtiskās sastāvdaļas?
• Kādas ir būvdarbu līguma raksturīgākās sadaļas?

Līdz ar to autors ir:

• aktualizējis 9.1. nodaļu «Būvniecības tiesiskais regulējums un process»;
• papildinājis rokasgrāmatu ar jaunu informāciju (sk. 11. nodaļas ievaddaļu) par būvniecības līgumu galvenajiem klupšanas akmeņiem. Autors akcentē tēmas aktualitāti: «Lai veiksmīgi īstenotu būvniecības ieceri, pirms darbu veikšanas pasūtītājam ar būvdarbu veicēju ir jānoslēdz pārdomāts, kvalitatīvs un normatīvajiem aktiem atbilstošs būvdarbu līgums. Nereti, sagatavojot būvdarbu līgumus, tiek izmantoti jau iepriekš sagatavoti tipveida līgumi, kas labi noder uzņēmumiem, kuri būvdarbu līgumus slēdz ikdienā. Taču personām, kuras iepriekš nav saskārušās ar būvniecību, nebūtu vēlams izmantot tipveida līgumus, pirms tam tos nepielāgojot faktiskajai situācijai.»

Tāpat arī atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos aktualizēts 12.2. «Būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu saraksts».

Turpinot sadarbību ar zvērinātu advokātu biroju LEXTAL, tiek skatītas normatīvo aktu izmaiņas, akcentējot novitātes un salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu (plašāk skatīt 9.1. «Būvniecības tiesiskais regulējums un process»).

Līdz ar to jaunākajos papildinājumos:

• Kā līdz šī gada jūlijam veicies ar normatīvo aktu izstrādi?
• Kā veicama kontrole, ja būvatļauja saņemta līdz 2014. gada 1. oktobrim?
• Ko ne retāk kā reizi 5 gados pārbauda kompetences pārbaudes iestādes patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros?
• Ko plānots, ka nodrošinātu būvkomersantu klasifikācija?
• Pēc kā precizē būvuzraudzības plānu?
• Kā vizuāli paskaidrot ēku dalījumu grupās?
• Ko paredz jaunais regulējums attiecībā uz privātmāju būvniecību?
• Kad būvētājam būvdarbu veikšanai nav nepieciešamas pastāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā?
• Kā rīkoties, ja tomēr ir paredzētas izmaiņas būvprojektā?
• Kas ir tiesīgs veikt būvprojekta ekspertīzi, un kas ir tiesīgs to pieprasīt?
• Kurā situācijā un pēc kāda pieprasījuma veic būves ekspertīzi?
• Kad, izvērtējot patvaļīgu būvniecību, būvvalde var pieņemt tikai vienu lēmumu – lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu?
• Kādi ir ieteikumi būvvaldēm, ņemot vērā esošo tiesu praksi par patvaļīgu būvniecību?
• Ko neparedz normatīvie akti lēmuma apstrīdēšanas gadījumā no pasūtītāja skatupunkta?

Aktuālie papildinājumi ir veidoti atbilstoši jaunākajiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, t.sk., jaunajam Būvniecības likumam, kas ir spēkā no 2014. gada 1. oktobra.

Zvērinātu advokātu biroja LEXTAL advokāti un juristi ir papildinājuši:

• 9.1. «Būvniecības tiesiskais regulējums un process»;
• 9.6. «Administratīvais process būvniecībā».

Līdz ar to jaunākajos papildinājumus iespējams uzzināt atbildes uz šiem un citiem jautājumiem:

• Kādus un kāpēc trīs iepriekš esošos lēmumus šobrīd ietver viens lēmums – būvatļauja?
• Kāds ir apstrīdēšanas iesnieguma izvērtēšanas termiņš un uz ko tas neattiecas?
• Kas ir jāpamato pieteikumā par administratīvā akta pārsūdzēšanu?
• Kā rīkoties, ja, uzsākot būvniecību, ir pieguļošo nekustamo īpašumu īpašnieki?
• Kādas ir situācijas praksē par būvatļaujām?

Aktuālie papildinājumi ir veidoti atbilstoši jaunākajiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, t.sk. jaunajam Būvniecības likumam, kas ir spēkā no 2014. gada 1. oktobra.

Zvērinātu advokātu biroja LEXTAL advokāti un juristi ir pārskatījuši un atbilstoši aktualizējuši un papildinājuši 9.1.6. «Būvniecības process» par šādām tēmām:

• jaunais un vecais būvniecības process shēmās – shematiski attēlots jaunais un vecais būvniecības process;
• ēku iedalījums grupās – ar jauno Būvniecības likumu ieviestais ēku iedalījums grupās;
• darbības, kas jāveic pirms būvniecības ieceres iesnieguma iesniegšanas – aprakstīti nepieciešamie sagatavošanās darbi  (tehniskie un īpašie noteikumi, apsekošana, IVN, detālplānojums un būvprojekts minimālā sastāvā);
• iesniedzamie dokumenti – apkopoti iesniedzamie dokumenti katram būvniecības veidam un ēku grupām;
• izmaiņas būvniecības iecerē – uzskaitīts, kādas izmaiņas ir pieļaujams veikt būvprojektā;
• sabiedrības informēšana – aprakstīti sabiedrības informēšanas pasākumi (būvtāfele, pašvaldības pienākums informēt sabiedrību un kaimiņu informēšana);
• sabiedrības līdzdalība būvniecības procesā – uzskaitīti gadījumi, kad ir jārīko būvniecības ieceres publiskā apspriešana;
• būvdarbu pārtraukšana – aprakstīta būvdarbu pārtraukšana, pārtraukšanas ieskaitīšana maksimālajā būvdarbu veikšanas termiņā;
• būvniecības kontrole – aprakstīts būvniecības kontroles process, būvinspektoru tiesības un pilnvaras;
• patvaļīga būvniecība – norādītas sekas, kādas iestājas, atbildīgajai iestādei konstatējot patvaļīgu būvniecību;
• lēmumu pieņemšanas termiņi – apkopoti termiņi, kādos atbildīgā iestāde pieņem lēmumus;
• lēmumu apstrīdēšana – aprakstīti būvatļaujas apstrīdēšanas termiņi un sekas.

Aktuālie papildinājumi ir veidoti atbilstoši jaunākajiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, t.sk. jaunajam Būvniecības likumam, kas ir spēkā no 2014. gada 1. oktobra.