Reputācija – organizācijas vislielākā vērtība

Reputācija – organizācijas vislielākā vērtība
Organizāciju reputācija atrodas uzmanības centrā nepārtraukti, kā nekad līdz šim. Reputācijas zaudēšana spēj "samalt" organizāciju. Sliktākajā gadījumā organizācijai var rasties maksātnespēja un tā ir jālikvidē.
Foto: AdobeStock

Mūsdienās viens no organizācijas aizsargājamajiem aktīviem ir reputācija. Reputācija ir ieinteresēto pušu uztveres rādītājs, kā arī emocionāla saikne starp ieinteresētajām pusēm un organizāciju. Par reputāciju uzskata arī ieinteresēto pušu uzticības līmeni un pozitīvās sajūtas par konkrēto organizāciju.

Amerikas Savienoto Valstu biznesa magnāts un filantrops Varens Bafets (Warren Buffett) ir minējis, ka, lai izveidotu labu reputāciju ir nepieciešami vismaz 20 gadi, bet, lai to sagrautu, nepieciešamas vien 5 minūtes. Savukārt amerikāņu viedokļu līderis un politiķis Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin) ir teicis, ka ir jāpaveic ļoti daudz labu darbu, lai izveidotu labu reputāciju, un jāizdara tikai viena slikta darbība, lai to pazaudētu.

Pēdējo 10 gadu laikā arvien biežāk īstenojas augsta līmeņa krīzes, tostarp kiberuzbrukumi, produktu atsaukšana no tirgus un sociālo mediju publikācijas, kas spēj sagraut organizācijas prestižu un reputāciju ļoti īsā laika posmā. Organizāciju publiski, tostarp plašsaziņas līdzekļos, novērtē, ņemot vērā dažādus aspektus, ne tikai to, kā tā spēj nodrošināt produktus un pakalpojumus, bet gan arī, kāda ir tās ietekme uz sabiedrību, kāds ir tās tēls, tai skaitā darba devēja tēls.

Ar sociālo mediju starpniecību jaunumi par organizācijām "ceļo" dažu minūšu laikā visā pasaulē, un tādā veidā tiek ietekmēta sabiedrības uztvere. Līdz ar to reputācijai un tās veidošanai būtiski pievērst uzmanību, sākot ar atbildēm, piemēram, uz šādiem jautājumiem:

  • Kādi ir reputāciju veidojošie iekšējie un ārējie faktori?
  • Kā tiek ietekmēta ieinteresēto pušu uztvere par organizāciju?
  • Kādi ir ieguvumi no organizācijas labas reputācijas?
  • Kā jārīkojas organizācijas augstākajai vadībai saistībā ar reputācijas veidošanu?
  • Ko uzskata par reputācijas risku?
  • Kādi notikumi var izraisīt reputācijas risku?
  • Kā pieņemt efektīvus reputācijas riska vadības lēmumus?
  • Kāda ir reputācijas riska mijiedarbība ar citiem riskiem?
  • Kādas var būt reputācijas riska sekas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā?
  • Kādi ir reputācijas riska vadības pīlāri un to nozīme?
  • Kāpēc reputācijas riska vadībā nepieciešams īstenot noteiktus procesus, piemēram, veidot vienotu izpratni par ieinteresēto pušu vēlmēm?
  • Kā reputācijas riska vadība atšķiras no krīzes vadības?
  • Kā reputācijas riska notikumi var ietekmēt katru no reputācijas dimensijām?
  • Cik liels – augsts, vidējs vai zems – ir riska notikumu ietekmes novērtējums uz ieinteresētajām pusēm?

Riska vadības rokasgrāmata

 

   

     Riska vadības rokasgrāmata