Maksātnespējas process Covid-19 skartajā laikā

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

• piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
• parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 4 268 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
• parādnieks – juridiskā persona, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā vai cits MNL minētais speciālais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 2 134 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
• parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Vienlaikus jāuzsver, ka Krīzes likums neuzliek ierobežojumus iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja īstenojās pārējās juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes. Proti, kreditors joprojām ir tiesīgs iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja:

• parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš;
• saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;
• MNL noteiktajos gadījumos tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu;
• parādnieks, īstenojot tiesiskās aizsardzības plānu, nav veicis MNL noteiktās darbības vai sniedzis nepatiesas ziņas;
• parādnieks ilgāk nekā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa plānu un nav iesniedzis tiesai plāna grozījumus;
• parādnieks pārkāpj MNL noteiktos rīcības ierobežojumus;
• parādnieks iesniedz tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības.

Svarīgi atzīmēt – ja maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz kreditors, kreditoram pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas obligāti jābrīdina parādnieks. MNL attiecībā uz juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu paredz noteikto parādnieka brīdināšanas kārtību. Saskaņā ar šo kārtību kreditors ir tiesīgs iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja tas ir izsniedzis vai nosūtījis uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksāto brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, savukārt parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu.

Jāatzīmē, ka minētais Krīzes likuma pants nav grozījis parādnieka tiesību un pienākumu apjomu pašam iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likums nav arī uzlicis ierobežojumus fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanai. Turklāt, neskatoties uz Krīzes likuma uzliktajiem ierobežojumiem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu, kreditors var piedāvāt parādniekam citus tiesiskos risinājumus, kuru nolūks ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības.

Alternatīvas iespējas

Neskaitot juridiskās personas maksātnespējas procesu, MNL izšķir vēl divus parādnieka – juridiskās personas – saistību restrukturizācijas procesus, kas notiek ar tiesas iesaistīšanu:

• Tiesiskās aizsardzības process (turpmāk arī – TAP);
• Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (turpmāk arī – ĀTAP).

Risināt finansiālās grūtības ir iespējams arī bez tiesas iesaistīšanas – parādu ārpustiesas restrukturizācijas (turpmāk arī – PAR) ceļā. Raksta turpinājumā īsi un konspektīvi aplūkosim katru no šiem saistību restrukturizācijas procesiem, kā arī gadījumus, kad tie būtu piemērojami.

Tiesiskās aizsardzības process

TAP ir viens no sevišķās tiesāšanas kārtības procesiem, iepretim vispārējai jeb prasības kārtībai. Tam raksturīga atkāpšanās no prasības kārtībai raksturīgā sacīkstes principa, jo sevišķās tiesāšanas kārtībā parasti nav pretējās puses, kura var izteikt iebildumus un lūgumus, kā arī iesniegt pierādījumus (sk. Augstākās tiesas 2019. gada 7. februāra lēmumu lietā Nr. C30595817, SPC–1/2019). Turpat jāatzīmē, ka TAP ir parādnieka brīvprātīga izvēle – šis process viņam nav obligāts.

TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības (ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka nonāks tajās) un ļaut sekmīgi turpināt uzņēmējdarbību.

Šo procesu var piemērot tādam parādniekam, kuram ir konkrēts biznesa plāns un vīzija, kā restrukturizēt savu saimniecisko darbību. Personas, kas var lūgt TAP uzsākšanu, ir:

• juridiskās personas;
• personālsabiedrības;
• individuālie komersanti;
• ārvalstī reģistrētas personas, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā;
• lauksaimniecības produktu ražotāji.

Ar TAP ierosināšanas brīdi (tiesai pieņemot TAP pieteikumu un ierosinot TAP lietu):

• tiek apturēta spriedumu izpildes lietvedība pret parādnieku;
• tiek aizliegts nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, izņemot gadījumu, ja minētais aizliegums rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm (tajā skaitā pastāv ieķīlātās mantas iznīcināšanas draudi, ievērojami samazinājusies ieķīlātās mantas vērtība);
• tiek aizliegts kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
• tiek aizliegts veikt parādnieka likvidāciju;
• tiek apturēts līgumsoda pieaugums;
• tiek apturēts tādu procentu pieaugums, kuri pārsniedz likumiskos procentus;
• tiek apturēts nokavējuma naudas pieaugums;
• tiek apturēta nodokļu prasījumu nokavējumu naudas aprēķināšana.

Pēc TAP procesa ierosināšanas parādniekam jāizstrādā pasākumu plāns, kuru sākumā nepieciešams saskaņot ar visiem kreditoriem un tad iesniegt apstiprināšanai tiesā.

Īpaši jāizceļ, ka pasākumu plāna saskaņošana ar kreditoriem, kā arī tā apstiprināšana tiesā ir būtisks priekšnoteikums, lai parādnieks varētu uzsākt TAP plāna īstenošanu.

TAP pasākuma plāna īstenošanas laikā parādniekam jāievēro gan plānā saskaņotie nosacījumi, gan MNL noteiktie ierobežojumi, respektīvi, parādniekam ir aizliegts:

• slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt viņa finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;
• izsniegt aizdevumus (kredītus);
• dot galvojumus, dāvināt vai ziedot, piešķirt parādnieka valdes un padomes locekļiem prēmijas vai cita veida mantisku papildu atlīdzību;
• atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts TAP pasākumu plānā;
• sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;
• pildīt mantiskās saistības, kas nav ietvertas TAP pasākumu plānā.

Ja pasākumu plāns ir veiksmīgi izpildīts – TAP tiek izbeigts, savukārt parādniekam un viņa kreditoriem plānā noteiktie rīcības ierobežojumi tiek atcelti un parādnieks turpina savu uzņēmējdarbību, kā pirms TAP īstenošanas.

Taču gadījumā, ja parādnieks neizpilda TAP plānā noteikto vai neievēro MNL ierobežojumus – tiesa izbeidz TAP un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

Līdzās tiesiskās aizsardzības procesam MNL paredz arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. ĀTAP ir paredzēts tiem gadījumiem, kad parādniekam nav nepieciešama steidzama tiesas aizsardzība no kreditora un abas puses spēj vienoties par parādsaistību restrukturizāciju.

Būtiskākā atšķirība starp TAP un ĀTAP ir tāda, ka TAP gadījumā parādnieks sāk baudīt tiesisko aizsardzību ar TAP lietas ierosināšanas brīdi, savukārt ĀTAP gadījumā – ar ĀTAP pasākumu plāna apstiprināšanas un īstenošanas pasludināšanas brīdi.

Kā norādījis Maksātnespējas kontroles dienests, no praktiskā viedokļa raugoties, ĀTAP var izmantot parādnieks, kuram ir labas perspektīvas panākt vienošanos ar kreditoru vairākumu un nepastāv draudi, ka atsevišķi kreditori ar individuālu vēršanos pret parādnieku varētu būtiski apdraudēt TAP plāna izstrādi, saskaņošanu un tālāku īstenošanu (sk. Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapas sadaļu "Biežāk uzdotie jautājumi").

Ar brīdi, kad tiesa ir apstiprinājusi ĀTAP pasākumu plānu, uz tā izpildi attiecas vispārīgie MNL noteikumi par TAP. Taču jāizceļ, ka TAP pasākumu plāns ĀTAP procesā nedrīkst skart nodokļu administrācijas intereses, ja šī plāna īstenošanai nepieciešama nodokļu administrācijas piekrišana.

Parādu ārpustiesas restrukturizācija

Gadījumā, ja parādnieka finansiālās grūtības iespējams atrisināt, kā arī iespējams panākt parādnieka saimnieciskās darbības veikšanu ilgtermiņā, pirms ierosināt maksātnespējas procesa lietu būtu lietderīgi apsvērt arī domu par parādu ārpustiesas restrukturizāciju.

PAR rezultātā parādnieks un kreditors savstarpēji vienojas par parāda atmaksas izmaiņām, kas dod parādniekam iespēju turpināt saimniecisko darbību bez pārtraukumiem un atgūt maksātspēju.

Taču jāatceras, ka PAR laikā parādnieks nebauda tiesas aizsardzību, tādēļ ir svarīgi saprast, ka procesa pamatā ir vienošanās, kura nedz apdraud, nedz negatīvi ietekmē parādnieka un kreditora tiesības.

Parasti PAR ir saistīta ar noteiktu skaitu lielāko un nozīmīgāko kreditoru. Šo kreditoru vidū gandrīz vienmēr ir parādnieku apkalpojošā banka. PAR var būt iesaistīti arī citi galvenie kreditori, piemēram, telpu vai zemes iznomātāji un lielākie piegādātāji (sk. Vadlīnijas "Parādu ārpustiesas restrukturizācija Latvijā").

Nobeigumā

Krīzes likuma uzliktajiem ierobežojumiem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu ir pagaidu raksturs un tie ir spēkā līdz 2020. gada 1. septembrim. Tiek prognozēts, ka pēc noteikta laika tie zaudēs savu aktualitāti. Tikmēr šobrīd visām iesaistītajām personām ir būtiski, kopīgi sadarbojoties, rast iespējami veiksmīgākus dažādu problēmu situācijas risinājumus. Neapšaubāmi, pēckrīzes periodā šādai pieejai jākļūst vēl aktuālākai. Tādējādi pirms pieņemt galējo lēmumu par maksātnespējas procesa ierosināšanu, būtu vērts izvērtēt, vai nepastāv kāda saudzīgāka alternatīva atrisināt izveidojušās finansiālās grūtības.