Kāds var būt pamats darbinieka atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības?

2018.gada 10.aprīlis

Darba likumā noteikti vispārēji pamatojumi darbinieka atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības, taču katrs šāds gadījums izskatāms individuāli, izvērtējot gan darbinieka, gan darba devēja vainu.

Foto: StockAdobe

Karīna Platā, juriste, maģistre personāla vadībā,

Rita Dindune, juriste

Atbildi sniedz Darba likuma 87. pants. Pamats darbinieka atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības

(1) Darbinieks pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem, ja arī darba devējs pats – ar saviem rīkojumiem vai nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus vai darba aprīkojumu – bijis vainīgs zaudējumu nodarīšanā. Darbinieka civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi darbinieka vai darba devēja vaina.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami arī tad, kad darba devējs nav brīdinājis darbinieku par šādu zaudējumu rašanās risku, ko darbinieks nav paredzējis un viņam nevajadzēja paredzēt, kā arī tad, kad darba devējs nav ievērojis pienācīgo rūpību, lai zaudējumus novērstu vai mazinātu.

(3) Tiesa atkarībā no lietas apstākļiem var samazināt darbinieka civiltiesiskās atbildības apmēru atbilstoši viņa mantas stāvoklim.

Komentē Rita Dindune

(1) DL 87. pants nosaka, kādos gadījumos darbinieks atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības, ja darba devējam tiek nodarīti zaudējumi. Darbinieku var pilnībā vai daļēji atbrīvot no civiltiesiskās atbildības par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem, izvērtējot vainas pakāpi atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi darbinieka vai darba devēja vaina.

Darbinieks pilnīgi vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības, ja arī darba devējs pats – ar saviem rīkojumiem vai nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus vai darba aprīkojumu – bijis vainīgs zaudējumu nodarīšanā. Darba devējam jāievēro Darba aizsardzības likums, MK 2009. gada 28. aprīļa noteikumu Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības darba vietās» prasības.

Piemēram, darba devējs būs iedevis brāķa izejmateriālus, rezultāta nebūs, darbinieks atbildēs šai gadījumā tikai tik lielā mērā, cik liela bija vaina, ja vispār bija. Var daļēja vaina iestāties. Darbinieks neatbildēs par zaudējumiem, ja, darbu uzsākot, būs brīdinājis darba devēju par brāķa iespējamību sliktu izejmateriālu dēļ.