Darba tiesisko attiecību tiesiskais regulējums, pamats darbinieka atbrīvošanai un atstādināšana no darba: normatīvo aktu piemēri, ieteikumi no prakses

Komentējot Darba likumu, maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā vērš uzmanību šādiem aspektiem un jautājumiem, sniedzot skaidrojumus un ieteikumus no prakses:

• Darba tiesisko attiecību tiesiskais regulējums, kas noteikts ne tikai Darba likumā, tāpēc gan darba devējiem, gan darbiniekiem nozīmīgs jautājums ir par attiecīgās tiesību normas piemērošanas pamatojumu. Ņemot vērā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā un Darba likumā komentējamā pantā noteikto, autore izveidojusi kopsavilkumu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamiem normatīvajiem aktiem, hierarhiju. Vienlaikus vērš uzmanību, ka komentējamā pantā kā piemēri minētie normatīvie akti ir tikai neliela daļa no kopējā normatīvo aktu klāsta, kas regulē darba tiesiskās attiecības. (1. pants. Darba tiesisko attiecību tiesiskais regulējums)
• Kad darba devējs iegūst savu statusu? Kādu tiesisko attiecību regulējuma formu nosaka Darba likums? Kādā statusā būs darba tiesiskās attiecības, ja Darba likumā noteiktā tiesisko attiecību regulējuma forma nebūs ievērota? (4. pants. Darba devējs)
• Kāpēc minimālo laika periodu darbinieka informēšanai jāskata pēc vairākiem Darba likuma pantiem? Kā rīkoties, ja izmaiņas darba samaksas sistēmā un darbiniekam noteiktajā darba samaksas apmērā notiek vienlaicīgi? Kā privātā sektora uzņēmumi var izmantot valsts budžeta finansējamām institūcijām noteikto intelektuālā un fiziskā darba novērtēšanas pamatmetodiku? (62. pants. Darba samaksas organizācija)
• Kādi ir vispārēji pamatojumi darbinieka pilnīgai vai daļējai atbrīvošanai? Kādām situācijām katrs no tiem paredzēts? Kāpēc likumā noteiktais nosacījums "nav paredzējis vai viņam nevajadzēja paredzēt" praksē varētu būt pušu strīdus pamats?  Kam jāvērš uzmanība, ja tiesa lemj par apmēra samazināšanu, pamatojoties uz darbinieka mantisko stāvokli? (87.pants. Pamats darbinieka atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības)
• Kas izvērtē un pieņem lēmumu, ja vairāku darbinieku rīcība bijusi prettiesiska un vainojama pirmsākumos? Kādi ir darba devēja pienākumi šādā situācijā? Kas izvērtē un pieņem lēmumu, ja darbinieki apstrīd? (88. pants. Vairāku darbinieku civiltiesiskā atbildība)

Tāpat arī atbilstoši precizēta šajā gadā noteiktā minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros.
Savukārt juriste Rita Dindune sniedz atbildes uz šādiem praksē aktuāliem darba tiesību jautājumiem:

• Kāpēc Darba likumā lietotais jēdziens «darba kārtība» ir plašāks nekā «darba kārtības noteikumi»? Kāpēc Darba likumā iekļautais uzskaitījums, kas nosaka darba kārtību uzņēmumos, nav izsmeļošs? (54. pants. Darba kārtība)
• Kādas neskaidrības atrisinātas, pieņemot normu, kas nosaka, ka darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu laikā, kad darbinieks ir atstādināts no darba? (58. pants. Atstādināšana no darba)
• Kāpēc ir svarīgi zināt minimālās mēneša darba algas apmēru? (61. pants. Minimālā darba alga)
• Kā aprēķina stundas tarifa likmes? (63. pants. Darba samaksa personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem)