Zaudējumu atlīdzināšana publisko iepirkumu procedūrā

Publisko iepirkumu jomā tiek apgrozīti ievērojami naudas līdzekļi. Piemēram, 2016. gadā publisko iepirkumu procedūras rezultātā tika noslēgti 15 449 līgumi vai vispārīgās vienošanās atbilstoši tolaik spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam^[1] kopsummā par 1,9 miljardiem eiro^[2]. Attiecīgi arī piegādātāji ir ieinteresēti piedalīties iepirkuma procedūrā, tomēr piedalīšanās iepirkuma procedūrā negarantē to, ka pretendents uzvarēs.

Piedaloties publisko iepirkumu procedūrā, visi pretendenti uzņemas ar savu rīcību saistīto ekonomisko risku, tostarp izdevumus, kas ir saistīti ar dalību iepirkuma procedūrā, ja par uzvarējušu tiktu atzīts cita pretendenta piedāvājums. Tomēr, uzņemoties šos riskus, pretendentiem (kandidātiem) ir tiesības paļauties, ka pasūtītājs rīkosies tiesiski, proti, ka pasūtītājs ievēros publisko iepirkumu procedūras principus un tiesību aktos noteiktās procedūras, nodrošinot vienādas iespējas uzvarēt visiem pretendentiem (kandidātiem). Ja pasūtītājs pretēji minētajam ir rīkojies prettiesiski, kā rezultātā persona ir cietusi zaudējumus, tad šī persona var prasīt atlīdzināt tai pasūtītāja rīcības rezultātā radušos zaudējumus.

Publisko iepirkumu procedūra ir administratīvais process, kura rezultātā pasūtītājs (persona, kura veic iepirkumu) izdod administratīvu aktu (lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu). Pasūtītājs (tostarp, ja publisko iepirkumu veic valsts kapitālsabiedrība) publisko iepirkumu procedūras ietvaros ir uzskatāms par "iestādi" Administratīvā procesa likuma^[3] (turpmāk – APL) un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma^[4] (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums) izpratnē. Tas nozīmē, ka pasūtītāja ("iestādes") prettiesiskas rīcības rezultātā radītie zaudējumi publiskā iepirkuma procesa ietvaros (ar to saprotot procesu līdz iepirkuma līguma noslēgšanai) tiek atlīdzināti administratīvā procesa kārtībā, nevis civilprocesuālā kārtībā.

Turpretī zaudējumi, kas būs radušies publisko iepirkumu procedūras rezultātā noslēgtā līguma starp pasūtītāju un uzvarētāju izpildes ietvaros, tiek risināti civilprocesuālā kārtībā.

Šī raksta ietvaros tiek apskatīti tikai tādi zaudējumi, kuri nodarīti ar pārkāpumiem publisko iepirkumu procedūrā līdz iepirkuma līguma noslēgšanai, tātad tādi zaudējumi, kuri tiek atlīdzināti administratīvā procesa kārtībā.

Termins "zaudējumi"

Ar "zaudējumiem" izprotamas publisko iepirkumu procedūras gaitā un rezultātā radītās negatīvās sekas. Jāņem vērā, ka iepirkuma līguma noslēgšana personai sniedz ne tikai finansiālu ieguvumu (iespēju gūt peļņu), bet arī citas (nemantiskas) sekas, piemēram, reputācijas uzlabošana, jaunu klientu piesaiste, pieredze u.tml.^[5] Attiecīgi gadījumā, ja persona prettiesiskas iepirkuma procedūras rezultātā nav ieguvusi līguma slēgšanas tiesības, tā var ciest ne tikai mantisku kaitējumu, bet arī nemantisku kaitējumu, kas var izpausties kā kādu labumu neiegūšana^[6]. Ņemot vērā minēto, personai var tikt nodarīti šādi zaudējumi (kaitējums^[7]):

• mantisks kaitējums (naudas izteiksmē novērtējamas materiālas sekas), piemēram, dalības izdevumi (piedāvājuma sagatavošana, piesaistīto speciālistu atlīdzība), negūtā peļņa u.c.;
• nemantisks kaitējums, piemēram, kaitējums reputācijai, komercnoslēpuma aizskārums u.c.^[8]

Zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu^[9] pasūtītāja nodarītos zaudējumus atlīdzina atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma noteiktajai kārtībai.

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.–9. pants paredz šādus zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus:

• pasūtītāja prettiesiska:
  • darbība – izdodot administratīvo aktu vai veicot faktisko rīcību vai
  • bezdarbība – ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā nav rīkojusies;
• cietušās personas zaudējums – mantisks vai nemantisks kaitējums (sk. iepriekš);
• cēloņsakarība – objektīva saikne starp pasūtītāja prettiesisko darbību vai bezdarbību un cietušās personas zaudējumu. Cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likumu iestādes prettiesiska rīcība pati par sevi nav pamats zaudējumu atlīdzināšanai.

Attiecībā uz publisko iepirkumu procedūru tas ir jo īpaši svarīgi, jo jāņem vērā, ka zaudējumu atlīdzināšanu parasti nevarēs prasīt, pirms publisko iepirkumu procedūra (kas parasti ir ilgstošs process, kura laikā tiek pieņemti daudzi lēmumi) ir noslēgusies. Procesa gaitā pieņemts prettiesisks starplēmums (sk. turpmāk) parasti pats par sevi nav pietiekams pamats, lai prasītu zaudējumu atlīdzināšanu, pirms beigusies iepirkumu procedūra, jo tas nav uzskatāms par administratīvo aktu vai faktisko rīcību.

Administratīvo aktu un faktisko rīcību raksturo tas, ka tie situāciju noregulē galīgi, proti, turpmāki administratīvi lēmumi un/vai rīcība no pasūtītāja nesekos. Publisko iepirkumu procedūra tiek galīgi noregulēta ar pieņemtu lēmumu par uzvarētāju – ar administratīvo aktu^[10]. Savukārt visi lēmumi, kuri tiek veikti publisko iepirkumu procedūras gaitā, lai izvēlētos uzvarētāju (izņemot pēdējo lēmumu par uzvarētāju), parasti būs starplēmumi, par kuriem zaudējumu atlīdzināšana nav prasāma. Izņēmums ir divpakāpju procedūras, kurās pirmajā posmā notiek kandidātu atlase un šis lēmums tiek pielīdzināts administratīvajam aktam, kuru ir iespējams apstrīdēt (sk. turpmāk). Tiesu praksē atzīts, ka administratīvā akta izdošanas procesa ietvaros veikta darbība, kaut arī tā ir radījusi faktiskas sekas, nav uzskatāma par faktisko rīcību.^[11] Tātad procesa gaitā zaudējumu atlīdzība par pasūtītāja pieņemtajiem lēmumiem vai darbībām nav prasāma.^[12] Zaudējumus par šādu rīcību varēs prasīt tad, kad būs izdots administratīvais akts (lēmums par uzvarētāju). Tomēr pastāv izņēmumi no iepriekš minētā.

Ja pasūtītāja pieņemtais lēmums pats par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses, tas ir uzskatāms par administratīvu aktu^[13] – tas nozīmē, ka šādos gadījumos zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt arī pirms ir pieņemts galīgais lēmums par uzvarētāju. Piemēram, gadījumā, ja publiskais iepirkums tiek veikts divos posmos (kandidātu atlase un pretendenta atlase), tad jāņem vērā, ka pirmajā posmā pieņemtais lēmums par kandidāta pieteikuma atbilstību atlases prasībām ir starplēmums. Tomēr, ja šis starplēmums skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses, tas pielīdzināms administratīvajam aktam.^[14] Parasti tas ir pasūtītāja lēmums atzīt kandidāta pieteikumu par neatbilstošu. Tātad, lai noskaidrotu, vai ceļama prasība par zaudējumu atlīdzināšanu, ir jāatbild uz jautājumu, vai lēmums vai veiktā darbība pati par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses.^[15]

Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

Publisko iepirkumu procedūras rezultātā, kā jau noskaidrots, tiek pieņemts administratīvais akts. Pēc šī lēmuma pieņemšanas^[16] zaudējuma atlīdzināšanu var lūgt:

a) vēršoties pie pasūtītāja;

b) vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu tiesā.

 Jāņem vērā, ka minētais uzskaitījums ir izsmeļošs. Iesniedzot iesniegumu (sūdzību) IUB iepirkumu procedūras gaitā^[17] par iepirkumu procedūrā pieļautajiem pārkāpumiem, birojs neizskata jautājumu par zaudējumu atlīdzību. Ja persona būs lūgusi IUB noteikt pienākumu pasūtītājam atlīdzināt zaudējumus, tad birojs šo jautājumu nevērtēs.

Gadījumā, ja IUB:

• atzīst pasūtītāja darbību par tiesisku vai iesniegumu atstāj bez izskatīšanas, tad lēmums ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar APL;
• atzīst pasūtītāja rīcību par prettiesisku, tad jautājums par zaudējumu atlīdzību ir vērtējams vispārējā kārtībā – sākotnēji vēršoties pie pasūtītāja, un tad, ja nepieciešams, vēršoties tiesā. Jāņem vērā, ka pasūtītājam nav subjektīvu tiesību pārsūdzēt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, ņemot vērā to, ka birojs ir funkcionāli augstāka iestāde publisko iepirkumu procedūrā par visiem pasūtītājiem. Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu ir tiesīgi pārsūdzēt piegādātāji.

a) vēršoties pie pasūtītāja

Iesniegumu par zaudējumu atlīdzinājumu var iesniegt tam pasūtītājam, kurš nodarījis zaudējumu. Iesniegumā par zaudējuma atlīdzinājumu norāda pasūtītāja nosaukumu, iesniedzēja rekvizītus, prasījumu, pamatojumu, bankas kontu. Papildus var pievienot pierādījumus, kas apliecina zaudējumu nodarīšanas faktu un zaudējuma apmēru, juridisko pamatojumu u.c. ziņas.

Iesniegums par zaudējumu atlīdzinājumu jāiesniedz 1 gada laikā no dienas, kad persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā 5 gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta (lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu) spēkā stāšanās. Ja persona nokavējusi minētos termiņus, iestāde, tiesa vai tiesnesis tos var atjaunot pēc šīs privātpersonas motivēta lūguma, ja nokavēšanas iemeslu atzīst par attaisnojamu. Iesniegumu izskata 1 mēneša laikā, tomēr objektīvu apstākļu dēļ termiņu var pagarināt līdz 4 mēnešiem, paziņojot par to iesniedzējam.

Iestādes (pasūtītāja) lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams citā iestādē, bet ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar APL.

b) vēršoties tiesā

Pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu, spēkā esamību, atzīšanu par prettiesisku vai par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu var iesniegt 1 mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā iestādes (pasūtītāja) lēmums par apstrīdēšanas iesniegumu, vienlaikus lūdzot arī atlīdzināt zaudējumus.

Pieteikumu atlīdzinājuma pieprasīšanai, ievērojot APL 184. panta otro daļu, var iesniegt arī par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku vai tā izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu.

Saskaņā ar APL 76. panta pirmo daļu lietas par zaudējumu atlīdzināšanu tiesvedības kārtībā izskata Administratīvā rajona tiesa 3 tiesnešu sastāvā.

Zaudējumu apmērs

Personai, kura ir iesniegusi pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu, ir pienākums pierādīt zaudējumu esību un šo zaudējumu apmēru. Zaudējumu summā ir ieskaitāmi arī racionāli izdevumi, kuri ir saistīti ar zaudējumu samazināšanu. Zaudējumu apmēru nosaka, izmantojot APL 20. nodaļā noteiktos pierādīšanas līdzekļus (paskaidrojumi, liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi, ekspertīze).

a) Mantiskais zaudējums

Mantisks zaudējums ir katrs mantiski novērtējams pametums (naudas izteiksmē novērtējamas materiālas sekas), kas cietušajam radies iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ (vai būtiska procesuāla pārkāpuma dēļ). Mantiski zaudējumi cita starpā ir arī izmaksas zaudējumu samazināšanai, kā arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību.^[18] Par mantisko zaudējumu neuzskata laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai.

Mantisks zaudējums ir arī negūtā peļņa, t.i., tāda peļņa, kura notikumu parastās attīstības gaitā tiktu gūta. Negūtās peļņas apmērs jāpierāda cietušajam. Negūto peļņu cietušais var prasīt tikai tādā gadījumā, ja, pasūtītājam neizdarot pārkāpumu publisko iepirkumu procedūrā, šim cietušajam vajadzēja saņemt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas (izpildījuma) tiesības, un tam tiktu šādas tiesības piešķirtas.^[19] Lai gan tiesību normas nenoteic konkrētu personu, ar kuru slēdzams līgums, un pieteicējam nav paļāvības, ka līgums tiks noslēgts tieši ar to, tomēr tas nedrīkst būt nepārvarams šķērslis cēloņsakarības konstatēšanai starp iestādes rīcību un iespējamiem zaudējumiem. Lai noteiktu, vai no iepirkuma procedūras nepamatoti izslēgtajam pretendentam pienākas negūtā peļņa, ir jāvērtē, vai iepirkuma procedūras vispārīgi paredzamās attīstības gaitā šim pretendentam būtu bijušas izredzes uzvarēt.^[20]

Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad iestāde vai tiesas noteiktā zaudējuma atlīdzinājuma summa ietver arī nodokļus, kas tiek aprēķināti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

 Jāņem vērā, ka zaudējuma apmērs tiek atlīdzināts "atbilstīgi". Tas nozīmē, ka summa, ko faktiski atlīdzina personai, ne vienmēr sakrīt ar aprēķināto zaudējuma apmēru, citiem vārdiem sakot, atlīdzība var pilnībā nesegt zaudējumus. Zaudējumu atlīdzības apmēru ietekmē iestādes rīcības tiesiskais un faktiskais pamatojums un motīvi, cietušā rīcība, kā arī citi būtiski apstākļi.

Mantiskais zaudējums saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 13. panta trešo daļu parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā:

1. ja zaudējumi nepārsniedz 145 000 eiro, – 100% apmērā no zaudējumu summas;
2. ja zaudējumi pārsniedz 145 000 eiro, bet nepārsniedz 1 450 000 eiro, – 145 000 eiro plus 50 līdz 100% apmērā no zaudējumu summas, kas pārsniedz 145 000 eiro;
3. ja zaudējumi pārsniedz 1 450 000 eiro, atbilstīgs atlīdzinājums var būt mazāks par 50% no zaudējumu summas.

b) Nemantisks zaudējums (kaitējums)

Lai saņemtu atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu, privātpersonai ir pienākums norādīt, kā šis aizskārums izpaudies, un pamatot pieprasītā atlīdzinājuma apmēru.

Nemantiskā kaitējuma pastāvēšana ir uzskatāma par pierādītu, ja ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību (vai arī būtisku procesuālu pārkāpumu^[21]) privātpersonai ir nodarīts būtisks tiesību aizskārums. Šajā sakarā jāņem vērā administratīvo tiesību zinātnieku paustais, ka: "tiesību aizskāruma būtiskumu nosaka iestāde vai tiesa, ņemot vērā prettiesiskās darbības raksturu (piemēram, no lietas materiāliem izriet, ka iestāde apzinājusies savas darbības prettiesiskumu vai šādus lēmumus pieņēmusi regulāri par spīti tam, ka līdzīgos gadījumos tie ir atcelti) un aizskarto tiesību nozīmīgumu (..) Tiesību aizskāruma būtiskuma vērtēšanai tiesai ir ievērojama brīvība, un viedokļi par to, vai un kāds tiesību aizskārums ir būtisks un kāds atlīdzinājums konkrētā lietā ir uzskatāms par atbilstīgu, var atšķirties".^[22]

Nemantisko kaitējumu saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14. pantu atlīdzina vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

1. atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav pilnībā iespējams vai nav adekvāti, tad tālāk noteiktajos veidos;
2. rakstveidā vai publiski atvainojoties – gadījumā, ja privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags vai;

samaksājot atbilstīgu atlīdzību – līdz 7000 eiro apmērā. Ja nodarīts smags nemantiskais kaitējums, atlīdzību var noteikt līdz 10 000 eiro apmērā.

Kopsavilkums

Persona var prasīt zaudējumu atlīdzību par pasūtītāja prettiesisku darbību publisko iepirkumu procedūrā, ja konstatējama saikne jeb cēloņsakarība starp personas zaudējumiem un pasūtītāja prettiesisko rīcību.

Zaudējumu atlīdzību par publisko iepirkumu procedūras laikā nodarītiem zaudējumiem var prasīt no pasūtītāja un vēršoties tiesā APL noteiktajā kārtībā. Vēršoties IUB, zaudējumu atlīdzību nevar prasīt.

Persona nevar prasīt zaudējumu atlīdzību, pirms ir pieņemts administratīvais akts par uzvarētāju vai cits lēmums, kas būtiski aizskar personas tiesības un tādējādi ir pielīdzināms administratīvam aktam.