Turīgie zem VID lupas

Turīgie zem VID lupas
Atšķirīgā izpratne par jauno prasību attiecināšanu uz krājaizdevu sabiedrībām, kā arī darījumu kontu, piebremzē to skatīšanu parlamentā
Adobe Stock

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts, skatot grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām piedāvātos grozījumus attiecībā uz fiziskās personas konta apgrozījuma informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai.

Krājaizdevu sabiedrības

Latvijas Bankas pārstāvis Andris Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka piedāvātais risinājums novērš iespēju izvairīties gadījumos, kad vienā maksājumu iestādē vienam un tam pašam cilvēkam ir vairāki konti, tomēr paliek iespēja atvērt kontus vairākās bankās un katrā no tām atsevišķi nepārsniegt 15 000 eiro limitu, taču vienlaikus paliek jautājums par krājaizdevu sabiedrībām. Tās veic maksājumus savu biedru uzdevumā, un no 33 krājaizdevu sabiedrībām Latvijā astoņas veic šādus maksājums. A. Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka teorētiski krājaizdevu sabiedrības biedrs iemaksā skaidru naudu un tā viņa vārdā veic maksājumu. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa uzskata, ka sagatavotā redakcija ietver arī šīs sabiedrības.

Nepastrādā pat mēnesi

«Pārsteidz, ka attiecīgā panta redakcija spēkā ir tikai no šā gada 1. janvāra un jau ir kārtējie grozījumi, šiem jaunievedumiem nenostrādājot pat pilnu vienu mēnesi,» pārsteigumu neslēpj Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņš atzīst, ka konta apgrozījuma apjomu – 15 000 eiro – nav paredzēts mainīt, tomēr būtiskākās ir detaļas, jo tagad bankām būs jāsniedz ziņas nevis par kontu, kurā ir šis 15 000 eiro apgrozījums, bet gan par konkrētu cilvēku. «Banka pirmo reizi VID sniegs informāciju nevis par klientiem, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums 2017. gadā pārsniedz 15 000 eiro, bet gan par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā atlikuma summa uz 2018. gada 1. janvāra dienas sākumu ir 15 000 eiro vai vairāk, norādot klienta datus un pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo atlikuma kopsummu,» uz lūgumu paskaidrot atšķirību, atbild A. Dābols.

Salīdzinās ienākumus ar tēriņiem

Šis jauninājums tiek pamatots ar to, ka nodokļu administrēšanas pasākumu ietvaros analizē visu VID rīcībā esošo informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju, lai varētu identificēt tās fiziskās personas, kuras gūst nedeklarētus ienākumus, no kuriem netiek nomaksāti nodokļi, «aplokšņu» algas risku, kā arī iespējamu nereģistrētās saimnieciskās darbības risku. Lai iegūtu pilnīgāku informāciju par fiziskās personas finanšu līdzekļu plūsmu, ir nepieciešama informācija ne tikai par pieprasījuma noguldījuma konta vai maksājumu konta kredīta apgrozījumu (ienākošie maksājumi), bet arī par debeta apgrozījumu (izejošie maksājumi). Minētā informācija ir nepieciešama fizisko personu izdevumu pārsnieguma pār deklarētajiem ienākumiem analīzē par konkrēto taksācijas gadu, jo šobrīd identificēt personas, kuru izdevumi pārsniedz deklarētos ienākumus, varot tikai, izmantojot VID rīcībā esošo informāciju no valsts reģistriem par personas veiktajiem salīdzinoši lieliem darījumiem (piemēram, nekustamā īpašuma vai auto iegāde). Tādējādi debeta apgrozījuma apjoms ir kā informācijas avots, lai varētu identificēt personas, kuru izdevumi būtiski pārsniedz deklarētos ienākumus. 

Cits loks

A. Dābols uzskata, ka aplokšņu algu saņēmēji «nav tik dumji», lai

Iegādājieties abonementu un lasiet visu rakstu

Cena (ieskaitot PVN): 1.25 €
Cena (ieskaitot PVN): 12.37 €