Tiek plānotas izmaiņas Darba aizsardzības likumā
Pēdējos gados aizvien biežāk darba devēji un nodarbinātie vienojas par darba veikšanu attālināti – ārpus uzņēmuma telpām, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Paredzot darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā, ir jāņem vērā darbi, kas tiek veikti attālināti, un nodarbinātie, kuri šādu darbu veic.
Šīs prasības ir noteiktas likumprojektā "Grozījumi Darba aizsardzības likumā", kas ceturtdien, 5. jūlijā, tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.
Likumprojektā tiek ietverti arī vairāki grozījumi, lai pilnveidotu pašnodarbināto drošību un veselības aizsardzību, īpaši gadījumos, ja viņi veic darbu kāda uzņēmuma darba vidē un var ietekmēt citu nodarbināto drošību un veselību.
Pašnodarbinātie šobrīd nav pakļauti sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, un līdz ar to nesaņem nekādu atlīdzību gadījumā, ja notiek nelaimes gadījums, vai persona iegūst arodslimību. Tāpēc likumprojektā paredzēts pienākums pašnodarbinātajiem apdrošināt savu veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem privātajās apdrošināšanas kompānijās, ja viņi veic darbu nozarēs, kuras darba aizsardzības jomā uzskatāmas par bīstamām nozarēm, kurās notikušo smago un letālo nelaimes gadījumu darbā un konstatēto arodslimību skaits pārsniedz vidējos rādītājus valstī, rēķinot uz 100 000 nodarbinātajiem.
Likumprojektā ir precizēta darba aizsardzības speciālista un kompetenta speciālista darba aizsardzības jautājumos definīcijas, liekot uzsvaru uz to, ka darba aizsardzības speciālists ir uzņēmumā uz darba vai dienesta attiecību pamata nodarbinātais, savukārt kompetentais speciālists – ārpakalpojuma sniedzējs.
Tāpat tiek plānotas izmaiņas arī darba aizsardzības organizatoriskajā struktūrā – ir paredzēts, ka lielajos uzņēmumos, kuros ir 250 vai vairāk nodarbināto, darba devējam būs jāpieņem darbā vai no esošo darbinieku vidus jānorīko vismaz divi darba aizsardzības speciālisti, lai nodrošinātu kvalitatīvu pienākumu izpildi. Tāpat kā līdz šim, darba devējs darba aizsardzības jautājumu sakārtošanai varēs piesaistīt arī ārpakalpojumu sniedzējus – kompetento institūciju vai kompetento speciālistu darba aizsardzības jautājumos.
