Risku kultūras nozīme

Rokasgrāmatas jaunākie papildinājumi sagatavoti sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju VARUL un risku pārvaldības ekspertēm – Anitu Hāzneri un Andu Krauzi.

Papildinot nodaļu 3.3. «Uzņēmuma aizsardzība pret reiderismu un tipiskākās reiderisma īstenošanas shēmas», zvērinātu advokātu biroja VARUL juristi un advokāti iekļāvuši komentārus par:

  • iespēju sekot līdzi izmaiņām uzņēmumā, no komercreģistra par maksu saņemot paziņojumus par izmaiņām;
  • jauno Šķīrējtiesu likumu, ar kuru paredzēts samazināt nepamatoto tiesvedību skaitu šķīrējtiesās un negodprātīgo lēmumu pieņemšanu.

Savukārt risku pārvaldības ekspertes – Anita Hāznere un Anda Krauze – rokasgrāmatu papildina ar vērtīgu informāciju par risku kultūru (sk. 2.3. «Risku kultūra»).

Risku kultūru var definēt šādi: vērtības, uzskati, zināšanas un izpratne par risku, kas kopīga personu grupai ar kopīgu mērķi. Risku kultūra ir pamats risku pārvaldības procesam. Savukārt risku kultūras trūkums organizācijā bieži ir iemesls ne visai veiksmīgai risku vadības īstenošanai. Ieviešot un uzturot risku kultūru, parasti tiek rastas atbildes uz šādiem trim savstarpēji saistītiem jautājumiem:

  • Kā iespējams uzlabot risku vadību, ņemot vērā esošo organizācijas kultūru?
  • Kāda veida risku kultūrai jābūt ieviestai un uzturētai, lai tā būtu iespējami efektīvāka?
  • Kādas pārmaiņas ir jāievieš esošajā risku kultūrā, lai rosinātu efektīvu risku vadību?

Pirms risku kultūras apzināšanās vispirms jābūt vienotai izpratnei par organizācijas kultūru: kāda tā ir, un kā tā veidojas. Ilgtermiņā organizācijas vadībai būtu jāfokusējas uz risku vadības uzlabošanu, ņemot vērā izveidoto organizācijas kultūru, tādējādi precīzāk izprotot organizācijas kultūru.
Tāpat šajā nodaļā uzzināsiet:

  • Kas ir jaunais riska tipu kompasa modelis, kas pamatots ar personāla novērtēšanas praksi?
  • Kā kultūra ietekmē risku?
  • Kāpēc ir jāsaprot atšķirība starp publiskoto ziņu un cilvēku ikdienas praksi?
  • Kādus veiksmes faktorus var ņemt vērā, lai stiprinātu risku kultūru?