PVN piemērošana darījumos ar filiālēm - piemēri un tiesu prakse

Praksē nākas saskarties arī ar dažādiem viedokļiem par to, vai darījumiem, kuri tiek veikti vienas juridiskas personas ietvaros, ir jāpiemēro PVN normas. Ja nav nekādu šaubu par Latvijā reģistrēta galvenā uzņēmuma darījumiem ar tā filiāli Latvijā, tad tādas rodas, ja darījums tiek veikts starp galveno uzņēmumu, kurš ir reģistrēts vienā valstī, un tā filiāli, kura ir reģistrēta citā valstī.

Piemēram, starp galveno uzņēmumu vienā valstī un tā filiāli citā valstī tiek veikti darījumi, kuri tiktu uzskatīti par pakalpojumiem, ja šis darījums būtu veikts starp divām juridiskām personām. Vieni no izplatītākajiem «pakalpojumiem» ir vadības un konsultāciju pakalpojumi, kad galvenais uzņēmums nodrošina savas filiāles vadību, sniedz tai nepieciešamās konsultācijas, kā arī apmāca darbiniekus un citādi atbalsta filiāles darbību. Šādā situācijā bieži vien galvenais uzņēmums izraksta rēķinu savai filiālei par to izdevumu summu, kas radušies, sniedzot šos «pakalpojumus».

Lai noteiktu PVN piemērošanu šādiem pakalpojumiem, ir jāizvērtē gan PVN likuma, gan direktīvas 2006/112/EK normas.

PVN likuma 1. panta 14. punkts nosaka, ka pakalpojuma sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde un atbilst vienai no piecām pazīmēm, kuras ir uzskaitītas likumā. Lai noteiktu, vai darījumu starp galveno uzņēmumu un tā filiāli uzskata par pakalpojumu sniegšanu, tam ir jāatbilst šādām pazīmēm:

• tā nav preču piegāde;
• attiecībām starp galveno uzņēmumu un filiāli ir jābūt klasificējamām kā tiesiskam darījumam;
• šī darbība tiek veikta saimnieciskās darbības ietvaros.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāri