Nekas nav 100% drošs
Pārlieks optimisms kiberdrošībā ne pie kā laba nenoved, tāpēc sevis pasargāšanai jāveic priekšdarbi
Cilvēki notic vien tam, ko redzējuši savām acīm – tie, kuri veido rezerves kopijas, visticamāk, reiz ir pazaudējuši savus datus vai ir sastapušies ar naudas izspiedējiem. «Kad māja jau ir nodegusi, apdrošināšana pret ugunsnelaimi vairs nepalīdzēs. Mums vajadzētu būt gana gudriem, lai sagatavotos šādām lietām, bet tipiski to darām tikai tad, kad notiek kaut kas slikts,» saka Mikko Hiponens (Mikko Hypponen), Somijas kiberdrošības kompānijas F-Secure galvenais pētnieks. Izraēlas kiberdrošības risinājumu kompānijas FortyTwo dibinātājs Mennijs Barzilajs (Menny Barzilay) piebilst, ka nekas nav 100% drošs, tāpēc digitālajā pasaulē jāievēro vairākas lietas – veidot failu rezerves kopijas, nodrošināties, lai paroles ir slepenas, neizmantot to pašu paroli vairākās vietās, šifrēt svarīgus datus. «Galvenais ir būt uzmanīgam, jo vienmēr cilvēks ir viena klikšķa attālumā, lai izdarītu kaut ko, kas var sabojāt viņa digitālo dzīvi – uzklikšķināt uz aizdomīgas saites, lejupielādēt inficētu failu, nopublicēt pārāk personisku bildi. Jābūt ļoti aizdomīgam. Izmantot datoru ir tas pats, kas braukt ar mašīnu – nevar nolaist acis, visu laiku jāraugās uz ceļu. Vajag pārliecināties, ka dari to, kas jādara, un nepieļaut stulbas kļūdas, lai sabojātu digitālo dzīvi,» uzsver M. Barzilajs. Cilvēki ir optimisti un domā, ka nekas slikts nenotiks, un tad, kad kāds uzlauž viņu Facebook kontu vai datoru, vienmēr ir pārsteigums. «Viņi nevēlas maksāt šodien par kaut ko, kas var notikt kaut kad nākotnē. Cilvēkiem nepatīk maksāt par apdrošināšanu, regulārajām apkopēm un tamlīdzīgām lietām. Ļaudis parasti koncentrējas uz lietām, kas ir svarīgas un steidzamas,» saka M. Barzilajs.
