Mikroklimata ietekme uz nodarbināto: riski un ieteicamie pasākumi

No higiēnas viedokļa raugoties, mikroklimats ir fizikālo faktoru kopums, kas veido organisma siltumapmaiņu ar apkārtējo vidi un nosaka organisma siltumstāvokli.

Mikroklimatu galvenokārt raksturo:

• gaisa temperatūra (t, ^oC);
• gaisa relatīvais mitrums ( , %);
• gaisa plūsmas ātrums (v, m/s).

Tomēr ir svarīgi arī citi raksturlielumi, kuri spēj ietekmēt mikroklimatu telpās.

Gaisa temperatūru ietekmē gan meteoroloģiskā atmosfēras temperatūra, gan dažādu sildvirsmu (apkures elementu, iekārtu u.c.) radītais siltuma efekts. Temperatūra darba zonā atkarīga no siltuma daudzuma, kas nokļūst šajā vidē konvekcijas un starojuma (galvenokārt infrasarkanā) ceļā. Temperatūru mēra grādos pēc Celsija (ºC). Darba aizsardzībā risku rada gan darbs paaugstinātā temperatūrā, gan pazeminātā temperatūrā.

Kas rada risku? Darbs paaugstinātā temperatūrā rada organisma uzkaršanu, kā rezultātā caur sviedru dziedzeriem izplūst ne tikai organismam kaitīgās, bet arī vajadzīgās vielas, piemēram, kalcijs, kālijs, nātrijs, vitamīni utt. Strādājot paaugstinātā temperatūrā, pēc kāda laika cilvēks jūt nogurumu, pazeminās darbspējas. Pārkaršana vieglā formā izpaužas kā galvassāpes, nogurums, slikta dūša vai sāpes muskuļos. Smagos gadījumos cilvēks kļūst bāls, viņam rodas reibonis. Ļoti smagos gadījumos cietušajam ir ādas cianoze, ķermeņa temperatūra var sasniegt ap 40ºC. Dažkārt novēro t.s. krampju slimību – ekstremitātēs ir toniska rakstura krampji, ko izskaidro ar nātrija hlorīda samazināšanos asinīs un audos.

Savukārt darbs ārpus telpām pazeminātā temperatūrā rada organisma atdzišanu. Zema gaisa temperatūra var radīt apsaldējumu, galvenokārt – locekļu apsaldējumus. Nodarbinātajam, kurš ilgstoši strādājis aukstās, mitrās telpās, novēro angioneirozes (roku tirpšanu, salšanu). Obliterējošo enderterītu novēro zvejniekiem, mežstrādniekiem u.c.

Gaisa relatīvais mitrums ir procentos aprēķināta gaisā esošo ūdens tvaiku spiediena attiecība pret piesātinātu ūdens tvaiku spiedienu noteiktā temperatūrā. Gaisa relatīvo mitrumu mēra procentos (%), un normāli tam vajadzētu būt robežās no 30 līdz 70%, tomēr ir darba vietas, kur darbs notiek vai nu pārāk mitrā gaisā (virs 70%), vai pārāk sausā gaisā (zem 30%).

Kas rada risku? Darbs sausā gaisā (zem 30%) veicina elpceļu gļotādas izžūšanu u.c. Palielināts gaisa relatīvais (> 70%) mitrums apgrūtina siltumapmaiņu starp cilvēka organismu un apkārtējo vidi, jo samazinās sviedru izdalīšanās.

Gaisa plūsmas kustība parasti uzlabo cilvēka siltumapmaiņu ar apkārtējo vidi. Gaisa plūsmas ātrumu mēra metros sekundē (m/s). Darba aizsardzībā risku var radīt gan bezvējš, kad telpā vispār nav iespējama gaisa plūsmas apmaiņa, it sevišķi, ja logi ir aizvērti, gan pārāk liela gaisa plūsma telpā (caurvējš), kas parasti novērojama telpās, kurās nav ierīkota ventilācijas sistēma, bet telpas vēdināšana notiek caur logiem.

Kas rada risku? Neesoša vai vāja telpas ventilācija. Caurvējš darba vietā. Caurvēja rezultātā organismā rodas traucējumi un nodarbinātais saslimst. Populārākā slimība nodarbinātajiem, kuri strādā caurvējā, ir rinīts (iesnas).

Ja telpā nav pietiekamas gaisa plūsmas, novērojama darbinieku ģībšana.

Risku rada arī iedarbības izmaiņas, kad darbs pamīšus tiek veikts telpās un ārpus telpām.

Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības» (turpmāk – MK 28.04.2009. noteikumi Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības») ar 2010. gada 1. janvāri nosaka, ka darba devējam jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats (gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums) atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai (MK 28.04.2009. noteikumu Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības» 1. pielikums):

Kuri ir galvenie preventīvie pasākumi nelabvēlīga mikroklimata risku novēršanai?

1. Atbilstoša mikroklimata nodrošināšana: telpās ieteicams uzturēt temperatūru atbilstoši darba kategorijai. Darba telpas nodrošināt ar apkures sistēmu.
   Telpās, kur ir paaugstināts gaisa relatīvais mitrums, uzstādīt gaisa sausinātājus. Savukārt telpās, kur ir pazemināts gaisa relatīvais mitrums, uzstādīt gaisa mitrinātājus.
2. Ventilācijas sistēmas ierīkošana: telpās ierīkot ventilācijas sistēmu, kura gan pievada svaigu gaisu (aukstā laikā to papildus piesildot, siltā laikā to papildus atvēsinot), gan nosūc "izlietoto gaisu".
3. Individuālie aizsardzības līdzekļi: nodarbinātajiem izsniegt atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus ziemas un vasaras periodam;
4. Veselīga uztura nodrošināšana: radīt iespēju nodarbinātajam zaudētās organismam svarīgās vielas uzņemt no ārpuses, piemēram, nodrošinot nodarbināto ar vitamīniem bagātu augļu sulu, minerālūdeni vai aukstu augļu tēju. Šķidrums jādzer nelielām porcijām un pēc iespējas biežāk (100–150 ml ik pēc katrām 15–20 minūtēm), lai uzņemtais šķidruma daudzums neradītu organisma diskomfortu.
5. Obligātās veselības pārbaudes: nodarbinātos, kuri 50% no darba laika strādā temperatūrā zem noteiktās temperatūras robežvērtības vai paaugstinātās temperatūrās virs noteiktās temperatūras robežvērtības, nosūtīt uz obligātajām veselības pārbaudēm saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 «Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude» (turpmāk – MK 10.03.2009. noteikumi Nr. 219 «Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude») 1. pielikuma 4.4. punktu.
6. Darba vietu pārplānošana vai jaunu tehnoloģiju ieviešana: veikt procesa automatizāciju, lai samazinātu nodarbināto atrašanos nelabvēlīgos apstākļos. Darba vietā ierīkot distances vadību un novērošanu.
   Novērst siltuma emisiju (izstarošanos) no mašīnām un iekārtām, tās pārvietojot uz citu telpu.
7. Racionāls darba un atpūtas režīms: nodarbinātajiem, kuri strādā pazeminātās/paaugstinātās temperatūrās, ieteicams ievērot 10–15 minūšu pārtraukumus ik pēc katrām 45 minūtēm, ko pavadīt telpā, kurā ir atbilstoša temperatūra, gaisa plūsmas ātrums un gaisa relatīvais mitrums ir robežās no 30 līdz 70%.
8. Atpūtas telpas: nodarbinātos, kuri strādā neatbilstošos apstākļos telpās vai ārpus tām, nodrošināt ar atpūtas telpām, kurās būtu pieejams dzeramais ūdens, minerālūdens u.c. lietas.
9. Darba racionāla plānošana: organizēt darba laiku, pēc iespējas samazinot iedarbības izmaiņu skaitu, t.i., plānot darbu tā, lai tas vispirms tiktu veikts telpā un tikai pēc tam ārpus telpām, vai otrādi.
   Jaunpieņemtam nodarbinātajam nodrošināt aklimatizācijas periodu, ja paredzēts viņu nodarbināt kaitīgos apstākļos utt.
10. Darba telpu "gudra" plānošana: darba telpas nodrošināt ar žalūzijām, aizkariem, lai samazinātu saules gaismas ieplūšanu telpā, tā samazinot telpas temperatūru.
    Telpas sienas krāsot gaišās krāsās, lai saules gaisma vairāk atstarotos, tā samazinot telpas temperatūru.
    Paplašināt jumta pārsegumus, lai vasaras laikā, kad saule atrodas augstu virs zemes, tā mazāk iespīdētu darba telpās, savukārt ziemā, kad tā atrodas daudz zemāk, tā sasildītu telpas.

Darba aizsardzības rokasgrāmata