Līgumu līkloči tiesiskajās attiecībās ar valdes locekli

EllexKļaviņš
Foto: ZAB "Ellex Kļaviņš"

Ikvienas kapitālsabiedrības darbību vada sabiedrības valde, kas cita starpā sabiedrības vārdā slēdz darījumus ar trešajām personām. Tomēr arī starp kapitālsabiedrībām un to valdes locekļiem pastāv tiesiskās attiecības, kas var tikt noformētas līguma veidā.

 

Ikvienas kapitālsabiedrības darbību vada sabiedrības valde, kas cita starpā sabiedrības vārdā slēdz darījumus ar trešajām personām. Tomēr arī starp kapitālsabiedrībām un to valdes locekļiem pastāv tiesiskās attiecības, kas var tikt noformētas līguma veidā.

Tā kā nevienā normatīvajā aktā nav konkrēti noteikts, kāda veida līgums slēdzams ar valdes locekļiem, praksē līguma veida izvēle nereti rada sarežģījumus. Lai arī komersanti arvien biežāk izvēlas valdes locekļus nodarbināt uz citu civiltiesisku līgumu pamata, joprojām ir izplatīta arī darba līgumu noslēgšana ar valdes locekļiem.

Ņemot vērā dažādo iespēju daudzveidību, šajā rakstā tiks apskatīti risinājumi tam, kāda veida līgumu izvēlēties, nodarbinot valdes locekli. Tāpat tiks vērtēts jautājums par to, kas sabiedrībām un to valdes locekļiem jāņem vērā, izvēloties darba līgumu kā nodarbināšanas formu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta praksē izplatītajiem gadījumiem, kad valdes locekļi paralēli valdes locekļa amata ieņemšanai sabiedrībā pilda arī citus pienākumus.

Līgumu daudzveidība

Ne Komerclikumā (KL), ne Darba likumā (DL) vai citā normatīvajā aktā nav noteikts, uz kāda līguma pamata nodarbināmi valdes locekļi. Likums turklāt neaizliedz valdes locekļiem ieņemt amatu tikai uz sabiedrības dalībnieku (SIA) vai padomes (AS) lēmuma pamata, neslēdzot nekādu papildu līgumu. Šāda konkrēta regulējuma neesamību nebūtu pamats uztvert kā trūkumu, bet gan ieguvumu, kas kapitālsabiedrībām piešķir plašu rīcības brīvību, izvēloties valdes locekļu nodarbināšanas formu.

Izvēloties nodarbināšanas formu, sabiedrībai kopā ar valdes locekļiem atkarībā no faktiskās nepieciešamības un apstākļiem jāizvērtē, cik detalizēti nepieciešams aprakstīt valdes locekļu pienākumus un tiesības.

Ja valdes loceklis vienlaicīgi ir arī vienīgais SIA dalībnieks, nodarbinātības attiecību noformēšanai var pietikt ar pavisam vienkāršu līgumu vai vispār iespējams iztikt bez jebkāda līguma. Līdzīgi, piemēram, ja ārvalsts komersanta Latvijā reģistrētas meitas sabiedrības valdē ir iecelti valdes locekļi, kas Latvijas sabiedrības ikdienas darbā nepiedalās, bet pārstāv mātes sabiedrību, iespējams, nekādu atsevišķu līgumu ar šādām personām nav nepieciešams slēgt. Šādā gadījumā faktiskās darba vai cita veida civiltiesiskās attiecības valdes loceklim parasti ir ar mātes sabiedrību, kurā ir noteiktas šī valdes locekļa saistības, kuru starpā var ietilpt arī valdes locekļa amata ieņemšana Latvijas sabiedrībā[1].

No KL un Civillikuma izriet, ka ar valdes locekļiem var tikt slēgti dažādi civiltiesiski līgumi, piemēram:

  • Pilnvarojuma līgums,
  • Uzņēmuma līgums,
  • Vadības (menedžmenta) līgums,
  • Darba līgums,
  • Cita veida līgums par valdes locekļa pienākumu izpildi.

Lai arī katram no iepriekš minētajiem līgumu veidiem var būt atšķirīgas iezīmes, līguma formālajam nosaukumam nav izšķirošas nozīmes – būtisks ir līguma saturs un valdes locekļa pienākumu un tiesību noregulējums līgumā.

Regulējamie jautājumi

Gadījumā, ja saistībā ar valdes locekļa nodarbinātības specifiku tiek pieņemts lēmums valdes locekļa pienākumus un tiesības noteikt atsevišķā līgumā, tajā būtu ieteicams regulēt vismaz šādus jautājumus:

  • Pienākumi un kompetence,
  • Atlīdzība un citi labumi,
  • Pienākumu veikšanas laiks,
  • Atpūtas laiks un atvaļinājumi,
  • Interešu konflikta un konkurences novēršana nodarbinātības laikā,
  • Komercnoslēpuma aizsardzība.

Papildu noteikumi:

  • Konkurences ierobežojums pēc nodarbinātības beigām (arī aizliegums pārvilināt klientus un darbiniekus),
  • Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nodarbinātības laikā,
  • Intelektuālā īpašuma aizsardzība,
  • Papildu kompensācija valdes loceklim līguma izbeigšanas gadījumā,
  • Citi noteikumi pēc pušu vienošanās.

Līguma parakstīšana

Tā kā atbilstoši KL valdes locekļus ievēl SIA valde, līgumu ar valdes locekli SIA vārdā ieteicams parakstīt SIA dalībnieku sapulces pilnvarotam pārstāvim. KL piešķir tiesības SIA dalībnieku sapulcei pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē. Šādā gadījumā vēlams konkrētā parakstītāja pilnvarojumu norādīt attiecīgi SIA dalībnieku sapulces sēdes protokolā, kurā lemts par valdes locekļa iecelšanu.

Protokola pielikumā ir iespējams arī pievienot noslēdzamā līguma projektu. Šādi SIA dalībnieku sapulce būs devusi piekrišanu konkrēta satura līguma noslēgšanai. Lai aizsargātu SIA dalībnieku intereses, līgumā iespējams iekļaut noteikumu, ka tas var tikt grozīts tikai ar sabiedrības dalībnieku sapulces piekrišanu.

Akciju sabiedrības (AS) gadījumā valdes locekļus ievēl sabiedrības padome. Tomēr KL ne padomei, ne akcionāriem nepiešķir tiesības slēgt līgumus AS vārdā. Līdz ar to AS vārdā līgums ar valdes locekli ir jāparaksta valdei vai tās pilnvarotai personai, un tikai šāds līgums būs spēkā. Tomēr, līguma noslēgšanai nepieciešams saņemt padomes piekrišanu. Turklāt, lai izslēgtu ar t.s. paškontrahēšanos (līguma parakstīšana gan savā, gan sabiedrības vārdā) saistītos riskus, līguma projektu ieteicams pievienot tā padomes lēmuma protokolam, ar kuru iecelts AS valdes loceklis, šādi dodot piekrišanu līguma noslēgšanai. Tāpat noslēgtajā līgumā ieteicams noteikt, ka grozījumi tajā var tikt veikti tikai ar padomes rakstisku piekrišanu.

Nodarbināšana uz darba līguma pamata

Kapitālsabiedrības ar arvien biežāk izvēlas valdes locekļus nodarbināt uz citu civiltiesisku līgumu pamata, jo šādi risinājumi uzskatāmi par fleksiblākiem salīdzinājumā ar darba attiecību nodibināšanu. Tomēr praksē joprojām izplatīta ir arī darba līgumu noslēgšana ar valdes locekļiem.

Izvēloties darba līgumu kā nodarbinātības formu, gan kapitālsabiedrībām, gan valdes locekļiem ir svarīgi apzināties, ka darba līguma noslēgšana vienlaicīgi nozīmē arī daļēju DL attiecināšanu uz tiesiskajām attiecībām ar valdes locekli. Noslēdzot darba līgumu, uz valdes locekli DL noteikumi būs attiecināmi, ciktāl KL kā speciālais likums neparedz atšķirīgu regulējumu. Piemēram, ja darba līgumā ar valdes locekli nebūs paredzēti konkrēti noteikumi par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, tad valdes loceklim šādi labumi pienāksies uz DL pamata tajā noteiktajā apmērā.

Savukārt gadījumā, ja KL attiecībā uz valdes locekļiem būs paredzēts no DL atšķirīgs regulējums, KL noteikumi būs noteicošie. Visbūtiskākais jautājums, kas KL ir regulēts atšķirīgi no DL, ir nodarbinātības izbeigšana ar valdes locekli. Atbilstoši stabilai Augstākās tiesas praksei valdes locekļu ievēlēšanu amatā un atsaukšanu no amata regulē KL[2], un uz to neattiecas DL normas. Atsaucot valdes locekli no amata, automātiski tiek izbeigts arī ar šo valdes locekli noslēgtais darba līgums.

Papildus nodarbinātības attiecību izbeigšanai kā būtiska atšķirība starp KL un DL regulējumu ir norādāms arī valdes locekļu atbildības regulējums[3] un valdes locekļu konkurēšanas ierobežojums nodarbinātības attiecību laikā.[4]

Darba attiecības paralēli valdes locekļa amatam

Gadījumā, ja SIA dalībnieki vai AS padome ir nolēmuši valdes locekli atsaukt no amata, nereti atcelšanas mērķis ir pilnībā izbeigt jebkādas tiesiskās attiecības ar valdes locekli, šim valdes loceklim atstājot sabiedrību. Tomēr, ja valdes loceklis paralēli valdē ieņemtajam amatam sabiedrībā tiek nodarbināts arī darbinieka statusā kādā citā amatā, var rasties sarežģījumi ar tiesisko attiecību izbeigšanu.

Praksē komersantiem šāda situācija mēdz rasties, sabiedrības dalībniekiem vai padomei pieņemot lēmumu konkrētu darbinieku “paaugstināt” amatā un iecelt valdē. Šādos gadījumos darbinieks tiek iecelts valdē, taču nereti viņa darba līgums netiek izbeigts un arī viņa amata nosaukums darba līgumā netiek grozīts.

Atbilstoši Augstākās tiesas atziņām 2016.gada 12.aprīļa spriedumā Nr.SKC-1103/2016 darba līguma noslēgšana ar valdes locekļiem neatkarīgi no līgumā ietvertā amata apzīmējuma (piemēram, "ģenerāldirektors", "komercdirektors") neatceļ KL normu kā speciālo normu piemērošanu attiecībā uz viņu atsaukšanu.

No Augstākās tiesas spriedumā ietvertās argumentācijas ir secināms, ka apstāklis, ka persona, kas sākotnēji darbā pieņemta kā darbinieks, šo darbu turpina darīt arī pēc iecelšanas valdē, nerada divus paralēlus tiesiskos statusus darbinieka un valdes locekļa. Sekojoši tiesiskās attiecības šādā gadījumā var tikt izbeigtas ar vienkāršu dalībnieku (SIA) vai padomes (AS) lēmumu, neveicot Darba līgumā paredzēto sarežģīto darba līguma uzteikšanas procedūru.

Tomēr būtiski, ka aprakstītajā lietā tiesas secinājumi bija pamatoti ar apstākli, ka darbinieks valdes locekļa pienākumus bija uzņēmies pildīt, par to noslēdzot vienošanos pie spēkā esošā darba līguma. Spriedums nesniedz viennozīmīgu atbildi, vai personas duāls statuss (darbinieka un valdes locekļa) nebūtu konstatējams arī gadījumā, ja darbinieks iecelts par valdes locekli bez atsevišķas vienošanās noslēgšanas pie darba līguma.

Tāpat juridiski neviennozīmīgs ir jautājums, vai situācijā, kad persona kā valdes loceklis ir nodarbināta uz viena civiltiesiska līguma pamata (piemēram, pilnvarojuma līguma), bet paralēli tam personai ir arī cits amats sabiedrībā (piemēram, finanšu direktors), valdes locekļa atsaukšana no amata izbeidz arī darba līgumu par finanšu direktora amata ieņemšanu. Autora ieskatā, šādā situācijā darba līgums par finanšu direktora amata pienākumu izpildi paliks spēkā arī pēc valdes locekļa atsaukšanas no amata.

Līdz minēto Augstākās tiesas atziņu paušanai praksē izplatītāks bija viedoklis, ka valdes locekļa atsaukšana no amata jebkurā gadījumā neietekmē šīs personas paralēli nodibinātās darba tiesiskās attiecības par cita amata ieņemšanu. Pašlaik aprakstītais spriedums ir vienīgais zināmais Augstākās tiesas spriedums, kurā konkrēti tiek risināts šāds jautājums, un par nostiprinājušos tiesu praksi būtu pāragri runāt. Tomēr spriedumā paustās atziņas noteikti ir ieteicams ievērot, vienlaicīgi sekojot līdzi tālākai tiesu prakses attīstībai šajā jautājumā.

Kā novērst riskus?

Lai izvairītos no iespējamiem riskiem, komersantiem ir ieteicams jau sākotnēji nodrošināt, ka viņu valdes locekļi tiek nodarbināti tikai uz viena civiltiesiska līguma pamata kā valdes locekļi. Ja ar valdes locekli ir noslēgts darba līgums, tad darbinieka amatu līgumā vēlams precīzi nosaukt – «valdes loceklis, profesiju klasifikatora numurs: 1120 14».

Tāpat būtu ieteicams ar valdes locekli izbeigt visus citus darba līgumus par citu amata pienākumu pildīšanu sabiedrībā līdz ar viņa iecelšanu valdē (vai vismaz grozīt noslēgto darba līgumu, paredzot, ka darbinieka jaunais amata nosaukums ir tikai valdes loceklis). Jaunajā līgumā ar valdes locekli iespējams vienoties, ka zināmi darba līguma darbības laikā iegūtie labumi tiek pārcelti uz jauno sadarbības modeli (piemēram, darbinieka uzkrātais atvaļinājums).

Augstākās tiesas Civillietu departamenta sprieduma Civillietā Nr.C12109714 apskats

Lietas faktiskie apstākļi

Starp darbinieku un darba devēju bija noslēgts darba līgums, ar kuru darbinieks tika pieņemts darbā par “vienkāršu” darbinieku, neievēlot darbinieku par valdes locekli.

Pēc aptuveni gada darbinieks ar darba devēju noslēdza vienošanos pie darba līguma, paralēli pielīgtajiem darba pienākumiem uzņemoties ieņemt arī darba devēja valdes locekļa amatu. Vēl pēc kāda laika darba devēja dalībnieki darbinieku atcēla no valdes locekļa amata, izsniedzot viņam arī rīkojumu par noslēgtā darba līguma izbeigšanos.

Darba devēja atsauktais valdes loceklis bija neapmierināts ar darba līguma izbeigšanu un tiesā cēla prasību, cita starpā lūdzot atzīt darba līguma uzteikumu (rīkojumu) par spēkā neesošu un atzīt, ka pastāv pamats atjaunot viņu darbā.

Atsauktā valdes locekļa prasības centrālais arguments bija tāds, ka viņš sabiedrībā ir bijis ne tikai valdes loceklis, bet saskaņā ar noslēgto darba līgumu veicis arī citu algotu darbu, par ko saņēmis samaksu. Līdz ar to, prasītāja ieskatā, viņa atbrīvošanas tiesiskuma izvērtēšanā bija jāņem vērā ne tikai KL, bet arī DL normas.

Tiesas atziņas

Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesa prasītāja prasību noraidīja, un lieta nonāca izskatīšanā Augstākajā tiesā kasācijas kārtībā. Arī Augstākā tiesa nepiekrita prasītāja argumentācijai, atsaucoties uz stabilu judikatūru par to, ka valdes loceklim, kurš atsaukts no amata, nav tiesību prasīt atjaunošanu darbā, jo KL šādas tiesības neparedz.

Augstākā tiesa spriedumā norādīja, ka apelācijas instances tiesa, iztulkojot darba līguma saturu, konstatējusi, ka darba tiesiskās attiecības ar prasītāju nodibinātas kā ar valdes locekli, kā rezultātā tā pamatoti noraidījusi prasītāja argumentu par divu veidu tiesisko attiecību pastāvēšanu pušu starpā.

Taču būtiskākā Augstākās tiesas atziņa bija tāda, ka darba līguma noslēgšana ar valdes locekļiem neatkarīgi no līgumā ietvertā apzīmējuma (piemēram, "ģenerāldirektors", "komercdirektors" u.tml.) neatceļ KL normu kā speciālo normu piemērošanu attiecībā uz viņu atsaukšanu. Noslēdzot vienošanos pie darba līguma par valdes locekļa pienākumu uzņemšanos, attiecības starp darbinieku un darba devēju vērtējamas kā komerctiesiskas.

  1. ^ Izvēloties šādu risinājumu gan jāņem vērā – apstāklis, ka faktiski valdes loceklis nevada Latvijā esošas AS vai SIA ikdienas darba procesu un starp viņu un sabiedrību nav noslēgts atsevišķs līgums, neatbrīvo valdes locekli no potenciālās atbildības sabiedrības priekšā, piemēram, par tai nodarītajiem zaudējumiem.
  2. ^ Komerclikuma 224.pants un 305.pants.
  3. ^ Komerclikuma 169.pants.
  4. ^ Komerclikuma 171.pants.