Kriptovalūtas: meklējumos starp jaunu iespēju radīšanu un to iznīcināšanu

Viens no 19. gadsimta ievērojamākajiem ASV Augstākās tiesas tiesnešiem Džons Maršals (John Marshall) reiz pauda aksiomu – nodokļu iekasēšanas pilnvarai ir spēks radīt un iznīcināt. Šī tēze nav zaudējusi savu aktualitāti arī 21. gadsimta digitalizētajā pasaulē.

Ekonomikas digitalizēšana ir pārvērtusi pasauli, atverot jaunas iespējas uzņēmējdarbības veikšanai un radot jaunus izaicinājumus valsts kontroles institūcijām. Pēdējos gados strauji attīstījusies virtuālas valūtas jeb kriptovalūtas (tādas kā Bitcoin, Etherium u.c.) nozare. Viena no priekšrocībām ir, ka šie aktīvi ir decentralizēti un nav pakļauti centralizētiem un maināmiem to emitēšanas noteikumiem. Šos aktīvus nevar nedz aptaustīt, nedz ielikt burkā vai seifā. Līdz ar to pēdējo gadu laikā pasaulē noris aktīvas diskusijas par kriptovalūtu aplikšanu ar nodokli. Tiek spriests par regulējumu izstrādi, par to, vai un kā piemērot nodokļus.

Proti, Bitcoin pārvaldītājiem vai mining* (kriptovalūtas rakšana) uzņēmumiem, kā arī ienākumiem no kriptovalūtām jābūt kaut kur deklarētiem, līdz ar to tas ir veicinājis konkurenci starp valstīm attiecībā uz labvēlīgāko regulējumu izveidi, kas dotu indivīdiem un uzņēmumiem paļāvību un noteiktas garantijas, radot labvēlīgu atmosfēru šis nozares uzņēmējdarbībai.

Pēdējos mēnešos starp ES valstīm ir izkristalizējies šīs jomas pionieris un līderis – Malta. Politiskajai elitei ņemot aktīvu līdzdalību, uz Maltu tiek aicināti pasaules vadošie ar kriptovalūtu saistītie uzņēmumi. Tāpat uz Maltu dodas ar kriptovalūtām turīgumu guvuši indivīdi. Kādēļ Malta ir izšķīrusies par atvērtības politiku? Atbilde visticamāk ir vienkārša. ES ietvaros ir saskatāms tiesiskā regulējuma un tiesiskās paļāvības vakuums. Malta to veiksmīgi aizpilda un izmanto unikālu iespēju piesaistīt augstas vērtības nodokļu maksātājus. Piemēram, vadošā kriptovalūtas birža Binance savas operācijas daļēji ir pārcēlusi uz Maltu. Binance 2018. gada pirmajā ceturksnī palielinājusi savu peļņu par iespaidīgiem 2,757%  un pirmajos trijos gada mēnešos strādāja ar 200 milj. tīro peļņu. Tāpat uz Maltu pārcēlusies otra lielākā kriptovalūtu birža OKEx. Tām plāno sekot arī citi šīs industrijas celmlauži.

Latvija savu iespēju nav zaudējusi. Politiķiem mērķtiecīgi strādājot, Latvijai savu nišu ir iespējams atrast.

Uz lietām un procesiem ir jāskatās plaši, radoši un apzinoties dažādu virtuālo aktīvu izpausmes formas. Digitalizācijas laikmetā nav jāskatās tikai uz blokķēdes tehnoloģijām. Kriptovalūtas ir tikai daļa no digitalizācijas radīta fenomena, un ir jāatceras, ka digitālā ekonomika attīstās straujāk nekā regulators vai likumdevējs spēj aptvert, kas īsti notiek un kādā veidā to strukturēt. Spilgts digitalizācijas nospiedums ir atstāts daudzās nozarēs. Ceļojuma aģentūras aizvieto bookings vai tripadvisors. Arhīvi pārvērtušies par «datu mākoņiem» (data clouds), mūzikas, DVD un grāmatu veikali tiek aizvietoti ar Youtube, Spotify, Netflix un citiem līdzīgiem uzņēmumiem.

Kas tad īsti ir virtuālais aktīvs? Šie aktīvi ir dažādi un nepārtraukti attīstās. Pēc būtības virtuālais aktīvs ir datu kopums, kas tiek uzglabāts elektroniskā vidē un kam vismaz vairāk nekā viens cilvēks piešķir emocionālu un/vai monetāru vērtību. Virtuālais aktīvs ar monetāru vērtību ir  Bitcoin un citi virtuāli priekšmeti, kas var arī nebūt saistīti ar blokķēdes tehnoloģiju. Spilgts piemērs ir spēles Entropia ietvaros notikusī virtuālās planētas Calypso pārdošana. Šī virtuālā planēta tika pārdota par 6 milj. USD. Īpašumtiesības uz šo virtuālo planētu ļauj no visām virtuālajām aktivitātēm šīs planētas ietvaros iekasēt komisijas maksu. Konkrētajā piemērā virtuāls aktīvs (kapitāls) rada citu virtuālu aktīvu (ienākumu no kapitāla), kura vērtība pietiekami precīzi izsakāma EUR vai USD. Virtuālās spēles ar virtuālām ekonomikām ir dažādas. Viena no zināmākajām ir Second life, kurā caur kontrolētu avatāru var dzīvot paralēlu virtuālu dzīvi. Arī šī spēle ir radījusi īstus miljonārus, kuri savu naudu ir nopelnījuši virtuālā biznesā virtuālā realitātē. Virtuālo spēļu ietvaros starp avatāriem, kurus kontrolē spēlētāji, noris gan preču piegādes, gan pakalpojumu sniegšana. Virtuālie resursi tiek atrasti, radīti, uzlaboti, izlietoti, iznīcināti vai pārdoti par īstu naudu.

Tāpat ienākumu veidi ne tikai spēļu ietvaros, bet arī starp kriptovalūtām var būt diametrāli atšķirīgi. Ienākumi var būt no kriptovalūtu tirdzniecības, rakšanas, kalšanas vai sistēmu mezglu turēšanas. Līdz ar to ienākums var būt gan saimnieciskā darbība, gan uzskatīts par līdzvērtīgu laimestam no azartspēlēm. Tāpat ienākumu var uzskatīt gan par ienākumu gūtu no kapitāla vai arī kapitāla pieaugumu. Minētais tikai ieskicē, cik situācijas var būt dažādas ar dažādām sekām.

Līdz ar to valstiskā līmenī ir vēlams panākt skaidrību, kas rada potenciālajiem nodokļu maksātājiem paļāvību, ka tie, maksājot nodokļus, neapzināti nepārkāpj likumu. Skaidrība var sniegt tikai iespēju, ka ne visi potenciālie nodokļu maksātāji slēpsies, kāds arī  nodokļus samaksās.

Tāpat jāpatur prātā iepriekš minētais Maltas piemērs, kas labi ilustrē vieglumu, ar kādu virtuālos aktīvu turētājus un ar tiem saistītos biznesus var pievilināt. Aktīvu kustības ātrums ir digitālās ekonomikas priekšrocība un izaicinājums likumdevējiem. Minētais aspekts ir jāņem vērā, izstrādājot nozares regulējošos noteikumus un piemērojot nodokļus.

Tāpēc ar skaidru valsts nostāju un tiesisko paļāvību vien būs par maz. Latvijā piemērojamam nodokļu apmēram, indivīdu tiesību aizsardzības līmenim un citām administratīvajām prasībām jābūt konkurētspējīgām vismaz mūsu reģiona ietvaros.