Kas jāzina par troksni birojā?
Skaņu cilvēki var uztvert kā kaut ko patīkamu, piemēram, mūziku, gan kā nepatīkamu, piemēram, datora radītais troksnis. Tas lielākoties ir atkarīgs no katra cilvēka tolerances un tā, ko konkrētajā brīdī cilvēks dara.
Troksnis ir dažādu frekvenču un dažādas intensitātes skaņu haotisks sakopojums. To visvairāk raksturo skaņas frekvence un skaņas intensitāte.
Cilvēka auss uztver skaņu, kuras frekvence ir robežās no 20 līdz 20 000 Hz, bet cilvēka balss var radīt skaņu ar frekvenci no 500 līdz 2000 Hz. Skaņas intensitāte ir skaņas enerģija, ko uztver auss bungādiņa, un to izsaka decibelos (dB). Katrs skaņas intensitātes pieaugums par 10 dB nozīmē skaņas intensitātes palielināšanos 10 reizes. Cilvēka auss uztver no 0 līdz 140 dB, 120 dB skaļumā novērojams diskomforts, bet 140 dB – tiek sasniegts sāpju slieksnis.
Visbiežāk biroju darba vietās troksnis nav tik liels, lai uz tām attiektos Ministru kabineta 2003. gada 4. februāra noteikumi Nr. 66 "Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku", jo trokšņa līmenis ir zemāks par 80 dB (A). MK 10.08.2002. noteikumos Nr. 343 "Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju" noteikts, ka troksnis, ko rada darbstacijas aprīkojums, nedrīkst traucēt darba telpā sarunāties un koncentrēties darba pienākumu izpildei. Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldīšanas kārtība" nosaka, ka biroju un publisko pakalpojumu sniedzēju apmeklētāju pieņemšanas telpās trokšņa līmenis normālā telpu ekspluatācijas režīmā nedrīkst pārsniegt 45 dB (A). Ar normālu telpu ekspluatācijas režīmu saprot troksni, kas rodas telpās ar aizvērtiem logiem un durvīm (izņemot ražotāja iebūvētos ventilācijas kanālus), ieslēgtu piespiedu ventilāciju un gaisa kondicionēšanu, kā arī apgaismojumu, bet neņemot vērā telpu izmantošanas funkcionālo (fona) troksni, piemēram, atskaņoto mūziku, darbinieku un apmeklētāju sarunas.
Troksnis kā darba vides problēma birojā visbiežāk var tikt identificēts, ja biroja telpas ir lielas – atklātā tipa. Trokšņa līmenis var sasniegt pat 80 dB (A), radot telpās strādājošajiem cilvēkiem diskomfortu. Viņi cits citam traucē, kā rezultātā var rasties dažādi nespecifiski nervu sistēmas traucējumi (piemēram, samazinātas koncentrēšanās spējas, paaugstināts nogurums, palielināta aizkaitināmība, miega traucējumi utt.). Šādās situācijās darba vietas nepieciešams atdalīt ar dažādām starpsienām, kā arī palielināt attālumu starp darba vietām. Arvien populārāka atklātos birojos kļūst telpu zonēšana – daļa telpu ir paredzētas aktīvai komunikācijai, bet citas ir zonas, kurās darbinieki koncentrējas darbam, tāpēc jāievēro klusums. Iespējams veidot arī speciālas telpas telefona sarunām, vietas ar skaņu slāpējošiem materiāliem utt. Papildu fona troksni rada biroja tehnika, ventilācijas sistēmas, gaisa kondicionieri utt.
Atsevišķa problēma saistībā ar troksni ir austiņu lietošana darba vajadzībām (piemēram, zvanu centru operatori, diktofona centru darbinieki). Ļoti svarīgi, lai austiņas būtu darba kārtībā, jo bojājumu gadījumā tiek izkropļota skaņa, līdz ar to klausītājam ir grūtāk uztvert teikto un skaņas līmenis austiņās ir jāpagriež lielāks, kas paaugstina dzirdes bojājuma risku.
Šādās situācijās pats zvanu centra operators paceļ balsi un paaugstina fona troksni, tāpēc citiem nodarbinātajiem ir grūtāk sadzirdēt teikto un viņi pagriež skaļāk savas austiņas, veidojot burvju loku.
Austiņām jābūt darba kārtībā, piemērotām un ērtām katram konkrētajam nodarbinātajam, ar stabilu skaņas līmeni, kā arī aizsardzību pret pēkšņiem, spalgiem trokšņiem. Vislabāk, lai katram nodarbinātajam būtu nodrošinātas savas austiņas, bet, ja tas nav iespējams, tad tām ir jābūt viegli tīrāmām, lai nodrošinātu pietiekamu higiēnas prasību ievērošanu.
