Kādu informāciju var ietvert rīkojumā kā pēdējā dokumentā darba tiesisko attiecību izbeigšanai?

Rokasgrāmatas jaunākajos papildinājumos turpināts ietvert aktuālāko informāciju, kas ir spēkā atbilstoši izmaiņām Darba likumā.  Autore Karīna Platā, juriste, maģistre personāla vadībā, ir plaši papildinājusi 7.5. «Darba tiesisko attiecību izbeigšanas process».

Iepazīstoties ar jaunākajiem papildinājumiem, uzzināsiet aktualizētu informāciju atbilstoši normatīvo aktu normām un praksei par šādiem jautājumiem, piemēram:

  • Ko darīt darba devējam, ja darbinieks atsakās saņemt uzteikumu un apliecināt tā saņemšanu ar savu parakstu?
  • Kādu informāciju var ietvert rīkojumā kā pēdējā dokumentā darba tiesisko attiecību izbeigšanai, ja darba devējs uzsaka darba līgumu šādos gadījumos:
    • darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;
    • darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;
    • darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;
    • darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību;
    • darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;
    • darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;
    • ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;
    • tiek samazināts darbinieku skaits;
    • tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība;
    • darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešu, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem (neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu)?
  • Kāds ir Darba likumā noteiktais pamats, ja darba devējs uzsaka darba līgumu darbiniekam, kurš ir bijis darbnespējīgs vairāk nekā sešus mēnešus nepārtraukti vai vienu gadu triju gadu laikā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem?
  • Kāda informācija var būt ietverta rīkojumā, ja iniciators darba tiesisko attiecību izbeigšanā ir bijis darbinieks (saistībā ar pārbaudes sekām)?
  • Kā rīkoties darba devējam, ja pārbaudes laikā darbinieks atsakās saņemt uzteikumu un apliecināt tā saņemšu ar savu parakstu?
  • Kādu informāciju var ietvert rīkojumā kā pēdējā dokumentā darba tiesisko attiecību izbeigšanai, ja tas notiek pārbaudes laikā?
  • Kā rīkoties, ja darbinieks, zinot, ka darba līgums ir uz noteiktu laiku, atsakās apliecināt ar savu parakstu paziņojuma saņemšanu?
  • Kāda informācija var tikt ietverta rīkojumā, ja beidzas uz noteiktu laiku noslēgtais darba līgums?
  • Kādu informāciju var ietvert rīkojumā, ja darba attiecības tiek pārtrauktas, darbiniekam un darba devējam vienojoties par to?
  • Ko var ietvert rīkojumā, ja darba attiecības tiek pārtrauktas, pamatojoties uz tiesas nolēmumu?
  • Kā izprotams Darba likumā noteiktais nodarbināšanas aizlieguma pamats?
  • Kāds ir dokumentu noformēšanas nianses, kas saistītas ar nodarbināšanas aizliegumu?
  • Kādu informāciju var ietvert rīkojumā, ja darba līgums izbeidzas pats par sevi ar darbinieka nāvi?

Atbildes uz šiem jautājumiem var uzzināt rokasgrāmatā:

  • 7.5.2. «Darba devēja uzteikums»;
  • 7.5.3. «Pārbaudes sekas»;
  • 7.5.4. «Darba līguma uzteikums saistībā ar tajā piedāvātajiem grozījumiem»;
  • 7.5.5. «Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšanās»;
  • 7.5.6. «Darbinieka un darba devēja vienošanās»;
  • 7.5.7. «Trešo personu pieprasījums»;
  • 7.5.8. «Tiesas nolēmums»;
  • 7.5.9. «Nodarbināšanas aizliegums»;
  • 7.5.11. «Darbinieka nāve»;
  • 7.5.12. «Ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu saistītie dokumenti».

Savukārt lietojot 10. nodaļu «Dokumentu izstrāde un noformēšana», vēršam uzmanību:

  • amatu klasifikācijas pārskatīšanu atbilstoši 2015. gada 6. janvāra grozījumiem  («Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1075 «Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs»») iestādes nodrošina ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. decembrim;

ar 2017. gada 1. janvāri atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukciju Nr. 5  «Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība».