Kā atalgot par inovācijām, lai nenogalinātu darbinieku radošo garu?

Rokasgrāmatas apjomīgie papildinājumi sagatavoti sadarbībā ar diviem ekspertiem:

  • Marinu Pavlovu – personālvadības un organizāciju attīstības eksperti (marinapavlova.com, SIA Signus);
  • Reini Lazdu – organizāciju psihologu un personālvadības ekspertu (SIA CreaTest).

Marina Pavlova skata aktuālo tēmu par personāla vadības lomu inovāciju veidošanā un ieviešanā (sk. 2.5. «Personāla vadība un inovācijas»). Autore skaidro inovāciju jēdzienu un kāpēc tās ir nepieciešamas, analizē personāla vadītāju lomu inovāciju veicināšanā un diskutē par to, kādu ieguldījumu var sniegt šīs jomas speciālisti, izmantojot organizācijas dizainu, klasiskus personāla vadības procesus, korporatīvo kultūru un arī pašiem ieviešot inovācijas.

Līdz ar to jaunākajos papildinājumos uzzināsiet atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem:

  • Kas ir inovācijas, un kāpēc ir bīstami paļauties tikai uz labi pārbaudītām metodēm?
  • Vai, tiecoties pēc inovācijām, organizācijas struktūra ir palīgs vai traucēklis?
  • Kā piesaistīt un atlasīt cilvēkus, kuri radīs jauninājumus produktos un procesos?
  • Kā atalgot par inovācijām, lai nenogalinātu darbinieku radošo garu?
  • Kā veidot inovācijas atbalstošo kultūru?
  • Kādi jaunievedumi pēdējā laikā ir parādījušies personāla vadības jomā?

Organizāciju psihologs un personālvadības eksperts Reinis Lazda skaidro tēmu par izpēti un testēšanu organizācijās un informāciju kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai.

Autors apkopo ieteikumus izpētei un testēšanai organizācijās, sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kā izvēlēties piemērotāko izpētes veidu organizācijā?
  • Kā plānot izpētes procesu un analizēt datus?
  • Kā personāla atlasē un novērtēšanā pareizi izmantot psiholoģiskos testus?

R. Lazda akcentē, ka viena no būtiskākajām metodēm, ko izmanto profesionālajā novērtēšanā, ir psiholoģiskie testi. Psiholoģiskais tests ir mērīšanas iekārta vai metode, ko izmanto, lai kvantificētu uzvedību vai palīdzētu izprast un paredzēt uzvedību. Lai arī testi pastāv jau vairāk nekā 100 gadu, plašāk tos izmanto no 20. gadsimta otrās puses gan psiholoģiskajā diagnostikā, gan personāla atlasē un novērtēšanā, gan citās situācijās, kur jānosaka profesionālā piemērotība.

Savukārt par otro tēmu autors norāda, ka apmēram vienlaikus ar datoru plašu lietojumu arī pētījumi organizācijās ir kļuvuši daudzkārt populārāki. Lielā mērā šīs divas lietas ir saistītas, jo pētījumu rezultāti ir daudz vieglāk apstrādājami, ja izmantojam datoru resursus. Lielā daļā uzņēmumu mūsdienās ir iespējams pētījumu organizēt elektroniski no A līdz Z, kas vēl vairāk atvieglo tā norisi.

Aprakstītie tēmu jaunumi iekļauti šādās rokasgrāmatas nodaļās:

  • 2.5. «Personāla vadība un inovācijas»:
    • 2.5.1. «Kas ir inovācijas, un kāpēc tās ir nepieciešamas?»;
    • 2.5.2. «Kādā veidā personāla vadība var sekmēt inovācijas?».
  • 6.10. «Testēšana personāla atlasē un novērtēšanā»:
    • 6.10.1. «Psiholoģiskās testēšanas pamatprincipi»;
    • 6.10.2. «Testu iedalījums»;
    • 6.10.3. «Ieguvumi no testēšanas»;
    • 6.10.4. «Testēšanas process un tā organizēšana»;
    • 6.10.5. «Testi Latvijā».
  • 10.6. «Pētījumi organizācijās»:
    • 10.6.1. «Ieskats darbinieku pētījumu veidos»;
    • 10.6.2. «Darba devēja tēla pētījumi»;
    • 10.6.3. «Anketu veidošana»;
    • 10.6.4. «Datu ievākšana»;
    • 10.6.5. «Datu analīze»;
    • 10.6.6. «Rīcība pēc datu apkopošanas».