Ieturējumi, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām. Blakus darbs

Kā rīkoties, ja darbinieks savu pienākumu izpildei izmantos sev piederošu aprīkojumu? Kā novērst iespējamos pārpratumus ar izdevumu segšanu un avansa pieprasīšanu? Kā tiek izstrādāts darba koplīguma saturs? Kāds ir pie mums izplatītākais uzņēmumu veids? Vai darba devējs var noteikt vēl kādu ieturējumu, kas nav minēts Darba likumā (78. pants)? Ar ko var būt saistīta pārmaksātā summa (ieturējumu, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, kontekstā)?! Kā praksē izpaužas atprasījuma tiesības, ja darbinieks ir izmantojis atvaļinājumu un izbeidz tiesiskās attiecības? Kādas ir izņēmumi, kad darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas, bet darba devējam šādas atprasījuma tiesības nepastāv?

Šie ir tikai pāris jautājumi, uz kuriem radīsiet atbildes, iepazīstoties ar rokasgrāmatu autoru – juristes Ritas Dindunes un juristes Karīnas Platās – jaunākajiem rokasgrāmatas komentāriem.

Karīna Platā, komentējot likuma pantus, sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem, piemēram, 78. pants «Ieturējumi, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām»:

• piemēri nosacījumam, ka darbinieks ir zinājis par pārmaksu vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt;
• skaidrots, ar ko var būt saistīta pārmaksātā summa;
• prakses skaidrojums – kā rīkoties, ja darbinieks ir izmantojis ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu vai visu atvaļinājumu pilnībā, bet darba gada periods vai tā daļa, par kuru šis atvaļinājums pienākas, vēl nav beigusies;
• izņēmumi, kad darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas, bet darba devējam šādas atprasījuma tiesības nepastāv;
• kā darba devējs dokumentāli realizē atprasījuma tiesības;
• kāds process noteikts likumā un kā ieteicams rīkoties praksē;
• kāds ir ieturējumu izdarīšanas termiņš (ierobežojums);
• kā rēķināt summu izmaksu darba devēja maldības dēļ un avansa atprasījumu;
• kā darbiniekam rīkoties, ja vēlas apstrīdēt ieturējumu;
• kā var rīkoties darba devējs, ja darbinieks apstrīd ieturējumu.

Savukārt Rita Dindune vērsusi uzmanību šādiem aspektiem:

• 3. pants «Darbinieks» – sniegta atbilde uz praksē bieži uzdoto jautājumu, vai termins «darbinieks» ir identisks terminam «darba ņēmējs» un arī vai to piemērošana ikdienā ir pieļaujama, nešķirojot situācijas, kādās tie ir jālieto;
• 4. pants «Darba devējs» – jēdziena «darba devējs» skaidrojums, pamatojoties uz atbilstošo normatīvo aktu;
• 5. pants «Uzņēmums» – kādas ir uzņēmuma definīcijas nianses, izplatītākais uzņēmumu veids, SIA un AS atšķirības un nozīme;
• 91. pants «Blakus darbs» – sniegta atbilde uz bieži uzdoto jautājumu par to, kas ir blakus darbs, konkrētāk – vai amatu savienošana vienā un tanī pašā uzņēmumā ir blakus darbs. Kā rīkoties, ja līgumā ir norāde par blakus darbu, ko var veikt, tikai iepriekš saskaņojot ar pamatdarba devēju?