Desmitiem miljonu eiro nodokļu maksātāji krustcelēs

Tādu  iespējamo nākotni redz Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā tiem, kuri paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, liek izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai piedzīvot likvidāciju. "Šīs izmaiņas nosaka, kā Uzņēmumu reģistrs skatīsies uz uzņēmumiem un tos sadalīs divās lielās grupās – mazi uzņēmumi, kur jau no reģistrētajiem datiem ir redzamas fiziskās personas, kas aiz tiem stāv un ir uzskatāmas par patiesā labuma guvējiem, un otra grupa, kuru īpašnieki ir ārvalstīs reģistrēti vai arī garas īpašnieku ķēdes," skaidro G. Paidere. Viņa norāda, ka būs atšķirīga attieksme pret šo divu grupu klientu kompānijām. Tas nozīmē, ka faktiski problēmu nebūs un arī nekādi papildu dokumenti nav jāiesniedz Latvijā reģistrēto pašmāju kapitāla kompānijām, kur īpašnieki ir fiziskās personas. Savukārt pavisam cita attieksme ir pret kapitālsabiedrībām, kur nav zināmas fiziskās personas, kam tās pieder. "Par paaugstināta riska juridiskajām personām ir atzītas SIA, kuru īpašnieki ir ārvalstu kompānijas, kuru skaits 2017. gada rudenī pārsniedza 5000, taču 2019. gada jūlijā to skaits ir sarucis līdz 900. "Šīs SIA Uzņēmumu reģistrs ir informējis visādos veidos, gan izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS, gan arī tiks sūtītas vēstules," uz jautājumu, vai šīs kompānijas ir informētas par tām draudošajām briesmām, atbild G. Paidere. Viņa atzīst, ka šīm kompānijām atlicis ļoti maz laika, jo brīdinājuma vēstulēs noteiktais termiņš laboties būs mēnesis, tātad šā gada augusts. "Ja patiesā labuma guvēji netiks atklāti, tad augusta  otrajā pusē tiks piemērota vienkāršotā likvidācija," brīdina G. Paidere. Šāda kārtība tiks attiecināta uz SIA un akciju sabiedrībām, bet neattieksies uz zemnieku saimniecībām, individuālajiem komersantiem.

Guna Paidere, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre.

Faktiski tagad vairs nepietiek ar vienkāršu deklarāciju par to, kas ir patiesā labuma guvēji, bet tiks prasīta arī papildu dokumentācija, kura apliecinātu konkrēto personu īpašumtiesības uz konkrētajām kapitāldaļām.

Vienlaikus Uzņēmumu reģistram tagad ir tiesības pieprasīt informāciju pamatojošos dokumentus un pārbaudīt patieso labuma guvēju no SIA un AS, Z/S un biedrībām, kā arī akcionāru reģistrus vai pārbaudīt informāciju attiecīgajos ārvalstu reģistros. Šiem datiem ir jābūt atbilstošiem Latvijā norādītajiem. "Tagad vairs nepietiek ar vienkāršu deklarāciju par to, kas ir patiesā labuma guvēji, bet tiks prasīta arī papildu dokumentācija, kura apliecinātu konkrēto personu īpašumtiesības uz konkrētajām kapitāldaļām," grozījumu nozīmi skaidro G. Paidere. 

Riska faktori

DB lasītāji interesējās par to, kāds ir risks, veicot darījums ar uzņēmumiem, kuriem nav atklāti patiesā labuma guvēji. G. Paidere norādīja, ka tas ir labs jautājums, kāpēc sadarbības partnerim nav atklāti patiesā labuma guvēji. "Taču jāņem vērā vairākas uzņēmumu kategorijas: pirmā – tie, kuriem nebija nepieciešams iesniegt patiesā labuma guvējus, un par tiem aptuveni vairāk nekā 100 000 uzņēmumu Uzņēmumu reģistrs tuvākajā laikā automātiski veiks patiesā labuma guvēju uzrādīšanu, balstoties uz reģistrā jau esošu informāciju; otra kategorija – akciju sabiedrības (jo īpaši publiskās akciju sabiedrības, kuras tiek kotētas biržās), kurās ir ļoti daudz īpašnieku un tām nav iespējams tos identificēt, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kurām arī būs pievienota attiecīga izziņa," skaidro G. Paidere. Viņasprāt, šis ir svarīgs jautājums par darījumu partneru ilgtspēju, taču jūlija pirmajās dienās var būt arī situācija, kad uzņēmums ir iesniedzis patiesā labuma guvējus, bet Uzņēmumu reģistram ir jautājumi un ir pieprasīta papildu informācija, kas apliecina konkrēto fizisko personu norādīšanu par patiesā labuma guvējiem. "Nē, un arī tāda atsevišķa saraksta nebūs," uz jautājumu, vai Uzņēmumu reģistrs uzņēmumus informēs par to, kuri uzņēmumi nav atklājuši patiesā labuma guvēju un ar kuriem nevajadzētu sadarboties, un vai būs šāds nevēlamo sadarbības partneru saraksts, atbild G. Paidere. Darījumu partneru pārbaude un kontrole būs ļoti svarīgs moments, jo ir jau spēkā šādas prasības, taču to apmērs ir atkarīgs no darbības jomas: bankām – visaugstākās (padziļinātas klientu pārbaudes) prasības; juristiem, ārpakalpojumu grāmatvežiem, nekustamo īpašumu mākleriem, nodokļu konsultantiem – nākamais līmenis; savukārt vienkāršajam uzņēmējam tik padziļinātas pārbaudes netiek prasītas, un viņš tādas arī īsti veikt nevar. "Iecerēts, ka jau no 2020. gada Uzņēmumu reģistra dati par patiesā labuma guvējiem visiem būs pieejami bez maksas," uzver G. Paidere. Viņa arī norāda, ka jautājums par patiesā labuma guvējiem attiecas arī uz ārvalstu sadarbības partneriem.

Divi izņēmumi

DB jau vēstīja, ka visām juridiskajām personām, kuras reģistrētas Uzņēmumu reģistrā (UR) laikā no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 1. martam bija jāiesniedz UR informācija par patieso labuma guvēju. Ziņas atsevišķa pieteikuma veidā par patieso labuma guvēju nav jāsniedz divos gadījumos. Pirmkārt, ja patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa. Otrkārt, ja informācija par juridiskās personas patieso labuma guvēju jau ir iesniegta Uzņēmumu reģistrā citu normatīvajos aktos noteikto pienākumu ietvaros un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet no attiecīgā juridiskās personas dalībnieka (SIA), biedra (personālsabiedrības), īpašnieka (individuālie uzņēmumi, zemnieku, zvejnieku saimniecības), valdes locekļa (nodibinājumi) statusa. Piemēram, ja SIA dalībnieki (fiziskas personas) arī ir patiesie labuma guvēji, īpaši jāvēršas Uzņēmumu reģistrā ar pieteikumu nebija. 

Nevalstisko organizāciju lieta

DB lasītāji uzdeva jautājumus saistībā ar patiesā labuma guvējiem nevalstiskajās organizācijās. "Pagaidām nav paredzēts," tā uz jautājumu, vai, neatklājot patiesā labuma guvējus, likvidācijai tiks pakļautas nevalstiskās organizācijas, atbild G. Paidere. Viņa uzsver, ka Uzņēmumu reģistram nav pilnvaru pret nevalstiskajām organizācijām vērsties ar likvidācijas draudiem. "Nevalstiskās organizācijas ir pakļautas patiesā labuma guvēju atklāšanai, bet  tām nav paredzēta vienkāršotā likvidācija par patiesā labuma guvēju neatklāšanu," uzsver G. Paidere. Viņa norāda, ka primāri strādās ar augsta riska komercsabiedrībām. "Konkrēta  laika grafika, kad īpaša uzmanība tiks pievērsta tieši nevalstiskajām organizācijām, nav, bet tas nenozīmē, ka tās var ignorēt normatīvu prasības," tā G. Paidere. Viņa uzsver, ka nevalstiskās organizācijas informāciju par patiesā labuma guvēju noskaidrošanas kārtību un kādu personu atzīšanu par patiesā labuma guvējiem var iegūt Uzņēmumu reģistra mājaslapā, kā arī, konsultējoties pie iestādes speciālistiem. "Pašlaik konsultācijas ir no gadījuma uz gadījumu, jo visiem vienas receptes nav," tā G. Paidere. Viņa atzīst, ka daudzus mulsina pats termins "patiesā labuma guvējs", jo nevalstiskās organizācijas kontekstā tās nav personas, kuras no šīs organizācijas palīdzības gūst kādu labumu, bet gan personas, kuras kontrolē (pieņem lēmumus par finansēm) šo nevalstisko organizāciju. "Tajās nevalstiskajās organizācijās, kurās ir daudz biedru, arī būs situācija, ka Uzņēmumu reģistrā tās valde varētu iesniegt atzinumu: patiesā labuma guvēji nav identificējami," situāciju rāda G. Paidere. Viņa  piemetina, ka  visi gadījumi nav vienādi.