Civiltiesiski strīdi, kas izriet no līgumiskām attiecībām
- No būvniecības līguma izrietošu strīdu pamats ir vispārīgi un pārāk plaši interpretējami nosacījumi, kā arī pušu vēlēšanās izvairīties no uzņemto saistību pildīšanas.
- Vispārīgu vai nepārdomātu nosacījumu izmantošana būvniecības līgumos rada domstarpības starp būvniecībā iesaistītajām personām.
- Būvniecības procesā iesaistītajām personām ir laicīgi jāceļ iebildumi par šķīrējtiesas ģenerālklauzulu.
- Apstāklis, ka pretējās puses advokāts ir reģistrēts konkrētās šķīrējtiesas tiesnešu reģistrā, nevar kalpot par pamatu, lai apšaubītu visas šķīrējtiesas vai citu (konkrētās lietas) šķīrējtiesnešu objektivitāti.
- Ja starp pusēm pastāv strīds par līgumsodu, tad nav nozīmes tam, ka viena no pusēm nav izpildījusi ar būvniecības līgumu uzņemtās saistības, proti, nav nodrošinājusi būvatļauju.
- Apskates rezultāti var būt pamats detalizētai būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehniskajai izpētei. Ja vizuālās apskates rezultātā nav konstatēti redzami bojājumi, tālāka izpēte nav nepieciešama un apsekošana tiek pārtraukta.
- Ja lietā ir strīds par tehniskās apsekošanas atzinumā norādīto, pusei, kura nepiekrīt atzinumā konstatētajam, ir nevis jāpiesaista vēl viens ekspertīzes veicējs, kurš veiks ekspertīzi par cita eksperta veikto ekspertīzi, bet gan jārīkojas saskaņā ar Civilprocesa likuma normām.
Tās ir būtiskākās tēzes, kas saistāmas ar civiltiesiskiem strīdiem, kas izriet no līgumiskām attiecībām. Šo jautājumu skatot detalizēti, jāanalizē aspekti par tiesiski noslēgtu būvniecības līgumu, šķīrējtiesas ģenerālklauzulu un zaudējuma piedziņu no būvuzņēmēja, ja zaudējumi radušies būvuzņēmējam nekvalitatīvi izpildot darbus objektā.
Būvniecības likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu (Būvniecības likuma 2.pants (redakcija, kas ir spēkā ar 2018.gada 18.aprīli)).
Būvniecības likumā ietverto regulējumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai (Būvniecības likuma 3.pants). Tātad Būvniecības likumā ietvertie nosacījumi ir piemērojami attiecībā uz jebkuru būvniecības procesu, kurā tiek izbūvēta jauna būve, tiek pārbūvēta, restaurēta, nojaukta, novietota jau esošā būve vai tiek mainīts būves lietošanas veids bez pārbūves un konservācijas.
Starp būvniecības dalībniekiem ir slēdzami rakstveida darba vai uzņēmuma līgumi (Būvniecības likuma 19.panta devītā daļa):
- darba līgums – darba devēja un darba ņēmēja vienošanās par veicamo darbu un darba samaksu, kas paredz arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem (Darba likuma 39.pants);
- uzņēmuma līgums – līgums, ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu (Civillikuma 2212.pants).
Tātad būvniecības procesā starp iesaistītajām pusēm ir nepieciešams rakstveida līgums, kur puses vienojas par būvniecības procesa būtiskajām sastāvdaļām, t.sk. būvniecības procesa termiņiem, būvdarbu apjomu, kvalitāti, veikto būvniecības darbu garantiju, atbildību, apakšuzņēmēju piesaistīšanu u.tml.
Tādējādi pirmšķietami varētu secināt, ka pirms būvniecības darbu uzsākšanas puses, rakstveidā vienojoties par būtiskajiem līguma nosacījumiem, var paļauties, ka būvniecības process visos gadījumos bez aizķeršanās virzīsies uz priekšu līdz līgumslēdzējpušu saistību pilnīgai izpildei. Reizēm tā notiek, bet faktiskā situācija ne tuvu nav ideāla, jo no būvniecības līguma (uzņēmuma līguma) izrietoši strīdi ir samērā bieži novērojama prakse, kam par pamatu ir vispārīgi un pārāk plaši interpretējami būvniecības līguma nosacījumi, kā arī vienas puses vai abu pušu vēlēšanās izvairīties no uzņemto saistību pildīšanas, pamatojot to ar saviem, t.sk. subjektīviem, apsvērumiem, kādēļ tās nevēlas pildīt ar būvniecības līgumu uzņemtās saistības. Visbiežāk tas tiek pamatots ar otras puses šķietami nepienācīgu saistību izpildi vai to, ka būvniecības līgumā attiecīgais gadījums nav atrunāts vai ir atrunāts pārāk vispārīgi, tādējādi nav saistošs attiecīgajai pusei.
Būvniecības vadības rokasgrāmata
4. Civiltiesiski strīdi, kas izriet no līgumiskām attiecībām
