Tuvāko piecu gadu laikā Eiropas Savienībā iecerēta pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas sistēmas reforma, kas mainīs pašreizējo šī nodokļa norēķinu kārtību, iegādājoties un piegādājot preces no ES darījumu partneriem.

Jaunā kārtība novērstu dažādus PVN sistēmas defektus, bet vienlaicīgi tā var radīt arī papildu apgrūtinājumus. Tādu ainu rāda "Dienas Bizness" sadarbībā ar "BDO Law" un "BDO" konference "Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam". Lai arī par pašreizējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas modernizāciju Eiropas Savienībā tiek runāts un diskutēts jau vairākus gadus un kaut arī vēl lielie lēmumi par tās reformēšanu vēl saskaņojami starp dalībvalstīm, tomēr tiek lēsts, ka šādas reformas iedzīvināšanas termiņš varētu būt no 2022. gada. Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins izteica šaubas par minētā termiņa realitāti, jo diskusijas par sistēmas maiņu turpinās.

Jāņem vērā, ka par šo iecerēto – jauno PVN sistēmu vēl nav iespējams runāt detalizēti, bet gan tikai vispārējā līmenī, vienlaikus ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem nav skaidru atbilžu.
 

Taču, lai uzņēmumi būtu gatavi ne tikai pārmaiņām šajā sistēmā, bet arī līdzdarbotos PVN jaunās arhitektūras izstrādē, par to ir jārunā jau šodien. Galu galā, Latvija kā ES dalībvalsts piedalās tās izstrādē un arī Ministru kabinetam būs jāpieņem konkrēti lēmumi attiecībā par to. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji atzina, ka par Eiropas iestāžu gaiteņos apspriežamajām iespējamām pārmaiņām PVN sistēmā neko nezina un līdz ar to tās nevar vērtēt. Vienlaikus skanēja cerība, ka Latvijas valsts iestāsies par to, lai iespējamie jauninājumi ir pašmāju legālajiem, nodokļu maksājošajiem uzņēmējiem draudzīgi (nepalielina izmaksas), vienlaikus nesaudzīgi pret blēžiem un nodokļu nemaksātājiem. Bez tam svarīgs jautājums varētu būt par jauno prasību apmēru un to izpildi, it īpaši izmaksām, lai jaunievedumi būtu izpildāmi arī vietējā kapitāla  vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, nevis tikai un vienīgi lielajiem – finansiāli jaudīgajiem – uzņēmumiem.

Krāpnieki izaicina

"PVN sistēmas lielākais trūkums jau kopš tās ieviešanas 1993. gadā ir krāpniecība, PVN karuseļu shēmas, kuru rezultātā ES dalībvalstis, tostarp Latvijas valsts, budžetā nesaņem to, kas būtu jāsaņem, savukārt nodokļus maksājošie uzņēmumi nereti tiek sodīti par to, ka viņu darījumu partneris vai, vēl vairāk, darījumu partnera partneris nav samaksājis atbilstošu PVN," skaidro a/s "BDO Latvia" nodokļu eksperts Valts Stūrmanis. Viņš atgādina, ka ir bijušas šādas neapskaužamas situācijas, kad nodokļu administrācija ir piespiedusi uzņēmumu samaksāt PVN par to, ka tas nav zinājis, bet varēja būt zinājis par to, ka darījumu partneris nav bijis godprātīgs un nav norēķinājies ar valsti. "Gan Latvijā, gan citās ES dalībvalstīs šādu situāciju nav maz un ne viens vien uzņēmums šādu iemeslu dēļ ir beidzis savu eksistenci," uzsver V. Stūrmanis. Viņš norāda, ka, pēc ES attiecīgo dienestu aplēsēm, PVN shēmās uz pārrobežu tirdzniecību ik gadu pazūdot ap 50 miljardiem eiro (salīdzinājumam – 2018. gadā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi no šī nodokļa bija 2,46 miljardi eiro).  

"Kā notiek krāpšana? Preci piegādā no Latvijas uz kādu citu ES dalībvalsti. Rezultātā preces piegādātājs samaksu par preci saņem no tās saņēmējvalsts pircēja un no Latvijas valsts atgūst samaksāto PVN, bet tās pircējs saņēmējvalstī samaksā attiecīgo PVN valsts budžetā. Taču mēdz gadīties, ka Latvija atmaksā pārmaksāto PVN (vai arī neatmaksā, ja darījuma partneri nav samaksājuši valstij attiecīgo PVN), bet preces "saņēmējvalsts" par tās realizāciju savā makā neko nesaņem. Un ir arī pretējas shēmas, kad par Latvijā ievestām precēm valsts budžets PVN nesaņem," skaidro V. Stūrmanis. Minēto iemeslu dēļ, piemēram, Latvija un ne tikai, cīņai pret šiem krāpniekiem valsts budžeta interešu vārdā ieviesusi reversā PVN piemērošanas kārtību vairāku preču un pakalpojumu darījumos.

Piegādei uz ES nebūs 0% PVN

"ES līmenī jauna PVN sistēma top jau ilgāku laiku, taču, pēc pašreizējām indikācijām, tai vajadzētu sākt darboties jau 2022. gadā vai, sliktākajā gadījumā, ar dažu gadu nobīdi, bet, cik ātri iespējams panākt vienošanos visu ES dalībvalstu līmenī, rādīs laiks," uz jautājumu, kad pašreizējā ES PVN sistēma varētu piedzīvot izmaiņas, atbild V. Stūrmanis. Viņš arī norāda, ka pagaidām visas diskusijas notiek Eiropas komisijas darba grupu un Finanšu ministrijas ekspertu līmenī. "Lai samazinātu krāpniecības apmēru par aptuveni 80% (no 50 līdz 10 miljardiem eiro ik gadu), pašlaik divi darījumi – piegāde un iegāde – tiks aizstāti ar vienu, turklāt uzņēmumiem pietiks ar reģistrāciju kā PVN maksātājam tikai vienā ES dalībvalstī un šis nodoklis tiks piemērots pēc tās valsts noteikumiem, kurā būs reģistrēts preču saņēmējs. Pārdevējam būs jāiekasē tās valsts PVN, kurā reģistrēts preču saņēmējs, turklāt saņemtās PVN summas pārdevējam būs jāpārskaita savai nodokļu administrācijai, kura savukārt tās pārskaitīs preču saņēmēja valsts nodokļu administrācijai," skaidro V. Stūrmanis.

Vienkāršā valodā sakot, Latvijas preču eksportētāji, sūtot savu preci, piemēram, uz Vāciju, no darījumu partnera saņems ne tikai samaksu par piegādāto, bet arī attiecīgo PVN, kuru pārskaitīs Latvijas nodokļu administrācijai. Tā savukārt to pēc tam pārskaitīs Vācijas nodokļu administrācijai.

Pašlaik no Vācijas partnera Latvijas uzņēmējs saņem samaksu, bet Latvijas nodokļu administrācija atmaksā (ieskaita citu nodokļu saistību segšanai) PVN pārmaksu, ja tā radusies preču ražošanai nepieciešamo izejvielu un pakalpojumu iegādē pārmaksātā PVN situācijā. Šajā situācijā gan ir jautājums, vai šāda sistēma neradīs uzņēmumiem, kuri piegādā savus produktus ES, vajadzību pēc lielākiem apgrozāmajiem līdzekļiem un kāda būs iespējamā PVN sistēmas reformas ietekme kopumā uz Latvijā strādājošo ražotāju piegādēm uz ES. Uz jautājumu, vai PVN pārmaksu atmaksas sistēma mainīsies uzņēmumiem, kuri savus produktus vai pakalpojumus piegādās darījumu partneriem, kas ir ārpus ES dalībvalstīm – Āzijā, Amerikā, Āfrikā, V. Stūrmanis atbild: "Tiem viss paliks pa vecam – tāpat, kā tas ir bijis arī pašlaik." Viņš atzina, ka pašlaik nav iespējams prognozēt, kādas pārmaiņas korekcijas radīs, kāda būs to ietekme uz dažādu nozaru un izmēru kompānijām.

 Valts Stūrmanis, a/s "BDO Latvia" nodokļu eksperts

Eiropas Savienība gatavo nozīmīgu reformu PVN sistēmā, kuras rezultātā preču piegādēm uz citu ES dalībvalsti vairs nebūs PVN 0% likme (tiesības atskaitīt priekšnodokli), bet būs jāpiemēro tās valsts PVN, kurā attiecīgās preces tiks realizētas.

Var būt mazs skaits

Nodokļu eksperts vērš uzmanību, ka joprojām šai iecerētajai, jaunajai sistēmai ir pietiekami precīzi zināms karkass, bet nav zināmas daudzas detaļas. Piemēram, tiek diskutēts par sertificēta nodokļu maksātāja jēdzienu, kas šiem uzņēmumiem piešķirtu privilēģiju saglabāt esošo kārtību – nepiemērot PVN uz pārrobežu preču pārdošanas darījumiem, kā arī paredzētu dažādas citas priekšrocības, piemēram, uzglabājot preces ārvalsts noliktavā. Par sertificēta nodokļa maksātāja jēdzienu ir daudz neskaidrību, jo šī koncepta ieviešanas iespējas vēl tiek apspriestas. Nav zināms, vai, kā un kad tas tiks ieviests.

Tādēļ nav skaidrs, vai, piemēram, visi Latvijā 2019. gada 1. janvārī Padziļinātās sadarbības programmas statusa biedri kļūs par sertificētiem nodokļu maksātājiem vai tomēr nē. Vēl jau ir jautājumi par to, kāds statuss varētu būt PVN maksātāju reģistrā esošajiem uzņēmumiem (tādi 2019. gada 1. janvārī bija 83 554 nodokļu maksātāji).

"Nav zināms, kādas prasības (kritērijus) ES izvirzīs šiem sertificētajiem nodokļu maksātājiem. Diez vai pilnīgi visi pašreizējie Padziļinātās sadarbības programmā pat zelta statusā esošie biedri par tādiem varēs kļūt," atzīst V. Stūrmanis. Viņš gan piemetina, ka sistēma paredzējusi atvieglot nosacījumus attiecībā uz atskaitēm un deklarācijām, kaut arī uzliek pienākumu piegādātājam iekasēt un samaksāt PVN. "Visā ES sertificētajiem nodokļu maksātājiem būs vienādi noteikumi.  Uz šādu statusu varēs pretendēt tie, kuri nebūs izdarījuši nopietnus pārkāpumus nodokļu jomā un par kuru amatpersonām nebūs liecību par smagiem, noziedzīgiem nodarījumiem, turklāt būs pierādījumi par uzņēmuma maksātspēju, kā arī spēju kontrolēt preču plūsmu, nodrošināt nodokļu kontroli. Faktiski pašreizējie nosacītie kritēriji ir atbilstoši atzītā uzņēmuma statusam muitas jomā (Latvijā tādi ir tikai 30)," stāsta V. Stūrmanis. Viņš gan uzskata, ka pašreizējā pieejamā informācija un tās detalizācijas pakāpe liedz izdarīt tālejošus secinājumus. 

Vai paredzētās pārmaiņas neradīs kārtējo lielo uzņēmumu "izredzēto klubiņu", kuriem ir liela uzticēšanās no valstu institūcijām, bet mazie un vidējie tiks nostādīti situācijā, kur paši šādu statusu iegūt nespēs un būs spiesti savas preces realizēt lielajiem uzpircējiem par viņu diktētajām cenām?

Uz šo jautājumu V. Stūrmanis atbild: "Tā var būt, bet var arī nebūt, to šodien nav iespējams pateikt."

Viņš nenoliedz, ka nodokļu administrācijas labprāt vēlētos strādāt nevis ar ļoti lielu, bet gan mazu sertificēto nodokļu maksātāju skaitu, tāpēc ir jautājumi par tām doto tiesību apmēru apgrūtināt attiecīgā statusa iegūšanu.

Var būt riski

"Tas, ka jaunā sistēma mainīs PVN maksāšanas sistēmu, ir skaidrs, bet nav skaidrs, kādas būs sekas. Ir skaidrs, ka jaunie apstākļi uzņēmumiem būtībā ļaus izvēlēties viņuprāt labāko nodokļu administrāciju ES, ar kuru viņi vēlas strādāt, tātad faktiski dažādu valstu nodokļu iekasētāju vidū radīsies vēl lielāka konkurence," vēl vienu aspektu rāda V. Stūrmanis. Viņš atzīst, ka potenciālā, jaunā PVN maksāšanas kārtība apgrūtinās uzņēmumu darbību, kuri no saviem ES sadarbības partneriem iegādāsies preces to tālākajām piegādēm uz valstīm ārpus ES.

Lielas iespējas valstīm

"Paredzēts, ka ES dalībvalstīm būs lielāka brīvība piemērot samazinātās (0%; 5%) PVN likmes, nekā tas ir pašlaik," iespējamos ieguvumus ieskicē V. Stūrmanis. Viņš norāda, ka atviegloti nosacījumi paredzēti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem attiecībā uz rēķiniem, deklarācijām, atskaitēm. "Jau 2020. gadā varētu stāties spēkā nosacījums, ka PVN reģistrācijas numurs ir būtisks kritērijs priekšnodokļa atskaitīšanai, jo ES tiesa  2018. gadā secinājusi – pašlaik priekšnodokļa atskaitīšanai pietiek tikai ar faktu, ka preces saņēmējs to izmantojis savā saimnieciskajā darbībā," tā V. Stūrmanis. Viņš norāda, ka labāki nosacījumi varētu būt preču uzglabāšanai. "Pašlaik, precēm šķērsojot ES dalībvalsts robežu, veidojas divi ar PVN apliekami darījumi – izvešana un ievešana, pierādījumu definēšana tiesību aktos, tādējādi samazinās nodokļu administrāciju interpretācijas par to, kas ir vai nav pierādījumi, – nodokļu maksātājs zināja vai nezināja (nevarēja zināt) par sadarbības partnera ļaunprātīgu rīcību atšķirībā no pašreizējās situācijas, kad ir risks, ka tieši partnera negodprātīgas rīcības dēļ var nākties maksāt PVN, kas jau reiz ir samaksāts. Pieredze rāda, ka pēdējā laikā nodokļu administrācija cenšas iekasēt PVN, kas pienākas Polijai, Bulgārijai, Spānijai un citām Eiropas Savienības valstīm, konstatējot, ka preču tālākā plūsma, iespējams, varētu būt saistīta ar PVN krāpšanu," skaidro V. Stūrmanis. Viņš uzsver, ka visi šie jauninājumi vērsti uz nodokļu maksātāju aizsardzību. Par to, kāda tā būs, rādīs laiks.