Pārlekt uz galveno saturu
Meklēšanas rezultāti
Lietu sakārtošana glabāšanai
Dokumentu un biroju pārvaldības rokasgrāmata
- To, cik ilgi lietas glabājas tās izveidojušajās struktūrvienībās, nosaka organizācijas darba specifika (vai cik ilgi šie dokumenti ir nepieciešami
- ikdienas darbam) un glabāšanas vietas pietiekamība vai nepietiekamība. Ja dokumenti nākamajos gados vairs netiek aktīvi izmantoti un arhīvā
- ir pietiekami vietas, tos jau nākamajā gadā var pārvietot uz organizācijas arhīvu. Un otrādi: ja dokumenti ir nepieciešami darbam vai ja struktūrvienībā
- , noformē lietas vāku. Dokumentus lietā sistematizē pēc hronoloģiskā, nominālā (piemēram, rīkojumi, protokoli), alfabētiskā (piemēram, dokumenti
- ), kniedes un auklu neizņem, ja dokumenti var tikt bojāti vai zaudēt juridisko spēku. Ja lietas biezums pārsniedz 30 mm, tajā ietilpstošos dokumentus
Nostiprinājuma lūgumi
Nekustamā īpašuma rokasgrāmata
- nostiprināšanai būs jāizmanto 7.veidlapa. Veidlapās ir paredzēts, kāda informācija norādāma un kādi dokumenti iesniedzami noteikta nostiprinājuma lūguma
- lūgumu jāsagatavo likumā norādītie nepieciešamie dokumenti, kas jāiesniedz kopā ar lūgumu. Nostiprinājuma lūguma veidlapas beigu sadaļā jau ir norādīti
- vairāki dokumenti, kuri, visticamāk, būs jāiesniedz. Ja tos nav nepieciešams iesniegt, attiecīgās rindas lūguma beigās jāizdzēš. Jāievēro arī forma
- administratīvā teritorija, kurā tas atrodas[4]. Dokumenti, kas jāpievieno nostiprinājuma lūgumam, paredzēti Zemesgrāmatu likuma 61.pantā. Tāpat informāciju
- /Nepieciešamie dokumenti"[5]. Jāatzīmē, ka iesniedzami vai nu oriģināli dokumenti, vai notariāli apliecinātas to kopijas, jo tiesnesim jābūt pārliecinātam
Par ārvalstīs izsniegtu dokumentu izmantošanu Latvijā
Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata
- ) nosaka, ka dokumenti, kuri izdoti un apliecināti vienas valsts teritorijā (piemēram, tos izdevusi tiesa, oficiālā persona, kompetentā iestāde
- uz dokumentu legalizācijas vai apliecināšanas nepieciešamību atsevišķu valstu kontekstā ir piemērojami tikai gadījumos, kad šie dokumenti nodoti un iesniegti
- starpniecības, tad arī iepriekš minēto valstu izsniegtie publiskie dokumenti legalizējami Hāgas konvencijas noteiktajā kārtībā. Proti, šādā gadījumā nav
- ārvalstīs izdotus publiskos dokumentus bez centralizēto iestāžu starpniecības, šādi dokumenti netiks uzskatīti par normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
- Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku. ^ Publisko dokumentu legalizācija (pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/dokumenti-svesvaloda/publisko-dokumentu-legalizacija/).