Pārlekt uz galveno saturu
Meklēšanas rezultāti
Komersanta organizatoriskās struktūras ietekme uz darba tiesiskajām attiecībām
Personāla vadības rokasgrāmata
- un pienākumu pāreja, sarunas par koplīguma slēgšanu vai ir strīds par kāda darbinieka diskrimināciju, uzņēmuma organizatoriskā struktūra ir pamats, ar kuru
- sāk izvērtēt attiecīgo darbinieku statusu, viņu tiesības un pienākumus, kā arī tiesiskās sekas, kas var rasties kādu izmaiņu rezultātā. Ja uzņēmumā
- , un šādos gadījumos darba devēja “palīgs” un izvērtējuma sākumpunkts ir komersanta organizatoriskā struktūra un no tās izrietošā konkrētā darbinieka
- Darba likuma 40. panta otrā daļa nosaka, kāda informācija ir jānorāda darba līgumā. Likums pieprasa norādīt darbinieka arodu, amatu, specialitāti
- starptautiskai praksei atbilstoša darbaspēka uzskaite un salīdzināšana. Līdz ar to darba līgumos kā minimums ir norādāma darbinieka profesija atbilstoši
Valdes locekļu nodarbināšana, tiesiskās attiecības ar sabiedrību, darba apmaksa
Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata
- spriedums lietā Nr. SKC 653/2005). Tādēļ valdes loceklis savu statusu un no tā izrietošās tiesības un pienākumus iegūst tieši ar likumīgas ievēlēšanas
- ). Komerclikums nosaka, ka valdes locekļa amatam nav obligāti jābūt balstītam uz atlīdzības principu. Likums paredz, ka valdes loceklim ir tiesības uz tādu
- atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Tomēr šīs ir valdes locekļa tiesības uz atlīdzību, bet ne pienākums to
- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā Latvijā, bet, ja persona darbu veic vairākās ES dalībvalstīs, viņai ir tiesības izmantot A1 sertifikātu un maksāt
- izrietošajām valdes locekļa kā darbinieka garantijām, ieskaitot sociālās garantijas, ciktāl tas nav pretrunā ar Komerclikuma normām. Šajā situācijā valdes
32. pants. Darba sludinājums
Darba likuma komentāri
- uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas
- devēju rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, piemēram, liedzot darbiniekam realizēt DL 95. pantā
- noteiktās karjeras izaugsmes tiesības, ja darba devējs neuzskatīs par pienākumu iepazīstināt darbiniekus ar brīvajām darba vietām uzņēmumā. Nevar
- dalību pienākumu izpildē. Situācijā, kad šāda darba nodrošināšanā iztrūkst kāda dzimuma darbinieka, tad darba devējs var pretendentiem noteikt
- . Komentē Rita Dindune (2) DL 7. panta noteiktās prasības, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem un drošiem un veselībai nekaitīgiem
4. pants. Darba devējs
Darba likuma komentāri
- ), 96.1 pantā (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja norīkotā darbinieka īpašās tiesības).
- citus normatīvos aktus par darbinieka nodarbināšanu un viņa sociālo aizsardzību, tiks uzskatīts, ka darba devējs realizē nelegālo nodarbinātību. (2
- un tādos amatos, kur nav nepieciešama īpaša kvalifikācija un prasmes. Nereti darba devēji interesējas – ja konkrētā darbinieka darbs noteiktā laika
- uzņēmuma izpratne, bet gan ar darba devēju nesaistīta cita juridiska persona. Uzņēmējdarbība, kas saistīta ar darbinieka norīkošanu darbā, regulēta
- . Tāpēc, neskatoties uz to, ka darbinieks darba pienākumus veiks darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja uzņēmumā, viņa vadībā un labā, darbinieka