Meklēšanas rezultāti

Reglamentējums

• .septembrī pieņemtais Valsts valodas likums (protams, kopš tā laika likumā veikta virkne grozījumu). Šī likuma 23.pantā noteikts, ka: oficiālajā saziņā
• latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas. Latviešu literārās valodas normas kodificē Valsts valodas centra Latviešu
• Kas ir un kas nav spēkā (uz 10.05.2018.) Pamatdokuments, kas reglamentē valodas lietojumu un mazliet pieskaras arī personvārdiem, ir 1999.gada 9
• valodas ekspertu komisija. Latviešu valodas ekspertu komisijas nolikumu un latviešu literārās valodas normas apstiprina Ministru kabinets. Vispārīga
• pamatinformācija par personvārdiem ir šī likuma 19.pantā: personvārdus atveido saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un raksta atbilstoši spēkā esošajām

Eksporta līguma valoda

• valodas lietojuma ierobežojumi – puses var brīvi vienoties par valodu, kādā līgums gatavojams. Piemēram, saskaņā ar Latvijas Valsts valodas likumu[1
• līgumu izsakot valsts valodā un otrā – svešvalodā. Ja līgumā vienlaikus tiek lietotas vairākas valodas, līguma beigu daļā norāda, kura no tām
• ir riskanta, jo tulkojums var būt neprecīzs, tāpēc vislabāk ir slēgt līgumu sev zināmā valodā. Footnotes ^ Valsts valodas likums. Pieejams http://likumi.lv/doc.php?id=14740 (23.07.2014.).
• tikai uz valstij piederošiem uzņēmumiem un tiem, kas īsteno valsts varas funkcijas. Slēdzot līgumu starp privāta rakstura komersantiem, parasti nepastāv
• ] valsts valoda dokumentos ir jālieto valsts un pašvaldību uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij

Citvalodu personvārdi

• , Valsts valodas centra izstrādātos un ieteiktos, kā arī apgāda «Zinātne» publicētos norādījumus par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu
• vērā: Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta (Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta), Latviešu valodas aģentūras
• oriģinālvalodā un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. No citām latīņalfabētiskās rakstības valodām pārņemtos personvārdus latviešu valodā
• atveido šādi: ja citvalodu personvārdiem nav galotņu, tiem pievieno latviešu valodas normām atbilstošo galotni; citvalodu personvārdu galotnes
• aizstāj ar latviešu valodas normām atbilstošām galotnēm. Vienu un to pašu citvalodas personvārdu latviešu valodā atveido vienā formā arī tādā gadījumā

Latgaliešu personvārdi

• NPR, bet kopējie principi ir šādi: Latgaliešu personvārdu rakstībā dokumentos, kas noformēti valsts valodā, izmanto latviešu literārās valodas alfabētu
• , un šos personvārdus iekļauj latviešu literārās valodas gramatiskajā sistēmā. Latgaliešu personvārdus pēc personas vēlēšanās var pārcelt latviešu
• tradicionālo formu, izmantojot latviešu literārās valodas alfabēta burtus, piemēram, Pīters Miglinīks, Stepons Seiļs, Madsolas Joņs, Meikuls Apeļs, Andrivs Jūrdžs.

Aktualitātes darba tiesībās – normatīvie akti, grozījumi Darba likumā

• nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Lai gan no Valsts valodas likuma netieši izriet, ka darba līgumam ir jābūt noslēgtam valsts valodā, turpmāk šāda
• starp Darba likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ietverto regulējumu par izpeļņas aprēķināšanu
• obligāta prasība būs ietverta arī Darba likumā. Ja darbinieks ir ārzemnieks, kurš pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir pienākums
• , nevis pēdējā dienā pirms atvaļinājuma. Tas ir pieļaujams, ja ir saņemts darbinieka rakstveida pieprasījums. Turklāt samaksa ir jāveic ne vēlāk kā nākamajā
• kārtējā darba samaksas izmaksas dienā, tas ir, reizē ar tuvāko avansa vai algas maksājumu. Atpūtas dienas asins nodošanas gadījumā Sakarā ar asins

Lietišķās pareizrakstības aktualitātes

• pārvaldē. Tās var izmantot kā izziņas avotu. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas vietne (http://termini.lza.lv/); Valsts valodas
• /Tiesibu%20teorija/norm.aktu%20izstr.rokasgr.pdf); Valsts kancelejas 2017.gadā izstrādātās «Vēstuļu rakstīšanas vadlīnijas» (turpmāk – VRV) (http
• ://www.lpda.lv/vestulu_vadlinijas_2017.pdf); Valsts kancelejas 2016.gadā sagatavotā «Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata» (turpmāk – NAPIR) (https
• pieeja, noderēs atgādinājums, ka ne NAIR, ne NAPIR un VRV nepretendē uz normatīvā akta spēku (obligātumu) un nav saistošas tiem, kas nestrādā valsts
• centra vietne (http://valoda.lv/); valodu pakalpojumu sniedzēja «Skrivanek» vietnes sadaļa Latviešu valodas padomi (http://www.skrivanek.lv/lv/jaunumi